DokumentiPIENSAIMNIECĪBAS NOZARE: attīstības programmas pamati - 1998Agnese Zīle; Dainis Rungulis, Edgars Selickis, Valdemārs Dambekalns, Ēriks Kreituzis, Aigars Kalvītis, Andrejs Kārkls, LR Zemkopības ministrija (ZM)
29.05.1998 PIENSAIMNIECĪBAS NOZARES attīstības rīcības programmas pamati ir izstrādāti liela kopdarba ietvaros, kura galvenais mērķis ir radīt un turpmāk īstenot valsts politiku visā lauksaimniecības un lauku attīstībā. ### Lasāmākā formātā dokuments pievienots pielikumā PDF formāta failā Pievienotie dokumenti1. Rīc.programmas pamatiLauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati - 1998: Piensaimniecības nozare Dokumenta redakciju sagatavoja: Agnese Zīle 1998 Priekšvārds Piensaimniecības nozares attīstības rīcības programmas pamati ir izstrādāti liela kopdarba ietvaros, kura galvenais mērķis ir radīt un turpmāk īstenot valsts politiku visā lauksaimniecības un lauku attīstībā, kā tas izriet no Saeimā apstiprinātā Lauksaimniecības likuma, reizē ar to Saeimā skatītās Lauksaimniecības attīstības koncepcijas, kas vēlāk kļuva par daļu no Latvijas Lauku attīstības programmas, kuru savukārt LR Saeima akceptēja 1998.gada jūnijā, kā arī no Valsts atbalsta programmas lauksaimniecībai 1998.-2002. gadam, ko MK akceptēja 1997.gada 13.maijā. Sagatavotais dokuments uzskatāms par pamatu tālākai detalizētas rīcības programmas izstrādei. Dokuments aptver lauksaimnieciskās ražošanas un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares. Tomēr dokumentā fokusētās attīstības aktivitātes ir saistītas ar 1998. gada 10. martā Saeimā akceptēto “Latvijas Lauku attīstības programmu”, kuras mērķis ir lauku attīstība.
Piensaimniecības nozares darba grupā strādāja: Agnese Zīle - LLU Ekonomikas fakultātes 3. kursa studente, šī darba atbildīgā izpildītāja; Darba grupas vadītājs: Dainis Rungulis - ZM Lopkopības nodaļas vecākais referents Darba grupas dalībnieki: Agnese Zīle; Edgars Selickis - LLU Ekonomikas fakultātes 3. kursa students; Valdemārs Dambekalns - ZM jaunākais eksperts; Ēriks Kreituzis - z/s "Ūdri", Limbažu raj., Pāles pag.; Aigars Kalvītis - Latvijas Centrālās piensaimnieku savienības valdes priekšsēdētājs; Andrejs Kārkls - Valmieras raj. Bērzaines pagasta vecākais Visu nozaru grupu sagatavoto redzējumu kopsavilkums ir iekļauts ZM publicētajā dokumentā “Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati. 1998” Dokuments atrodams ej.uz/knns Saturs 1. NOZARES VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS 4 1.1 NOZARES GALVENIE PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI 4 1.2 SASNIEGTAIS KVALITĀTES LĪMENIS 5 1.3 RAŽOŠANAS APJOMI 6 1.3.1 Piena ražošanas apjomi 6 1.3.2 Piena patēriņš uz vienu iedzīvotāju 6 1.3.3 Piena produktu ražošanas apjomi 7 1.4 PĀRRAUDZĪBA 8 1.5 LOPU SKAITS UN VIDĒJĀ PRODUKTIVITĀTE (1990 - 1997.GADAM) 8 1.5.1 Govju skaits 8 1.5.2 Govju produktivitāte 9 1.5.3 Situācijas raksturojums dažāda veida saimniecībās 10 1.6 PĀRRAUDZĪBĀ ESOŠO GOVJU SADALĪJUMS PA ŠĶIRNĒM 11 1.7 SAIMNIECĪBU KLASIFIKĀCIJA 1997. GADĀ PĒC LOPU SKAITA 12 1.8 RAŽOŠANAS REĢIONĀLĀ STRUKTŪRA 1997. GADĀ 13 1.9 SAIMNIECĪBU LIELUMA IEROBEŽOJUMI 13 1.10 NOZARES RAŽOŠANAS GALVENĀS PROBLĒMAS 14 2. SAIMNIECĪBAS BUDŽETA APRĒĶINĀŠANA 15 3. NOZARES TIRGUS IESPĒJU RAKSTUROJUMS 16 3.1 LATVIJAS IEKŠZEMES MAZUMTIRDZNIECĪBAS CENAS, VAIRUMTIRDZNIECĪBAS CENAS UN SAIMNIECĪBU PIEGĀDES CENAS 1997. GADĀ 16 3.1.1 Piena iepirkuma cena 16 3.1.2 Piena produktu vairumtirdzniecības cenas 17 3.1.3 Piena produktu mazumtirdzniecības cenas 18 3.2 PIENA PRODUKTU CENAS LATVIJAS EKSPORTĒTĀJUZŅĒMUMIEM UN PASAULĒ 19 4. NOZARES INSTITUCIONĀLĀ VADĪBA 20 4.1 NOZARES INSTITUCIONĀLĀ VADĪBA 20 4.2 TIRDZNIECĪBAS METODES NOZARĒ 21 4.3 LIKUMS PAR LĪGUMIEM 21 4.4 KVALITĀTES VADĪŠANAS BĀZE 21 4.4.1 Piena kvalitāti nosakošie normatīvie dokumenti 21 4.4.2 Piena pārstrādes produkcijas kvalitāti nosakošie normatīvie dokumenti 22 4.5 DZĪVNIEKU REĢISTRĀCIJA UN IDENTIFIKACIJA 23 4.6 VESELĪBA UN HIGIĒNA 23 4.7 NOZARES ÌENĒTISKAIS POTENCIĀLS: UZTURĒŠANA UN ATTĪSTĪBA 24 4.8 NEPIECIEŠAMIE JAUNIE INSTITUCIONĀLIE / JURIDISKIE PASĀKUMI NOZARĒ 24 5. REALIZĀCIJAS KANĀLI 24 5.1 SAIMNIECĪBU TIPU RAŽOŠANAS DAĻAS 24 5.2 TIRGUS DAĻAS KATRAM FAKTORAM 25 5.3 PĀRSTRĀDES UZŅĒMUMI NOZARĒ 26 5.4 IMPORTĒTĀ PRODUKTA DAĻA 26 5.5 RAŽOTĀJU KONKURENTI ĀRĒJĀ TIRGŪ. POTENCIĀLIE EKSPORTA TIRGI. EKSPORTA VEICINĀŠANAS NEPIECIEŠAMIE PASĀKUMI. 27 6. INVESTĪCIJAS NOZARĒ 28 6.1 NEPIECIEŠAMAIS KAPITĀLS RAŽOŠANAI 28 6.2 KAPITĀLS PĀRSTRĀDEI 28 6.3 NEPIECIEŠAMAIS KAPITĀLS REALIZĀCIJAI, MĀRKETINGAM UN CITIEM PAKALPOJUMIEM 28 6.4 ORIENTĒJOŠĀ INVESTĪCIJU VAJADZĪBA UN IESPĒJAMIE FINANSĒŠANAS AVOTI 29 7. NOZARES POLITIKAS RAKSTUROJUMS UN ATTĪSTĪBA 29 7.1 TIRGUS BARJERAS UN EKSPORTAM - IMPORTAM NEPIECIEŠAMĀS PROCEDŪRAS 29 7.2 IEKŠĒJĀ TIRGUS CENU REGULĀCIJAS APRAKSTS 30 7.3 VALSTS ATBALSTS ÌENĒTISKAI PADZIĻINĀŠANAI 30 7.4 KĀDAS VISPĀRĒJĀS IZMAIŅAS, KĀDAS NEPIECIEŠAMS VEIKT POLITIKAS VIDĒ 31 8. SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI RĪCĪBAS PROGRAMMAI 31 9. PIELIKUMI 32 LR Latvijas Republika ZM Zemkopības ministrija LM Labklājības ministrija ES Eiropas Savienība PTO Pasaules Tirdzniecības Organizācija TDP Tirgus politikas departaments ID Informācijas departaments LPCS Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība VVD Valsts veterinārais departaments VCIDAC Valsts Ciltsdarba Informācijas Datu Apstrādes Centrs LZA Latvijas Zinātņu Akadēmija LVAEI Latvijas Valsts agrārās ekonomikas Institūts Ievads Piensaimniecības nozares politikas rīcības programmas izveidošanā strādāja darba grupa, kuras vadītājs ir ZM Lopkopības nodaļas vecākais referents Dainis Rungulis. Darbu veidot palīdzēja darba grupas locekļi;: ZM jaunākais eksperts Valdemārs Dambekalns, Latvijas Centrālās piensaimnieku savienības valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, Limbažu raj.,Pāles pag. Z/s “Ūdri zemnieks Ēriks Kreituzis, Valmieras raj. Bērzaines pag. vecākais Andrejs Kārkls. Ļoti lielu ieguldījumu darba tapšanā deva Lopkopības nodaļas vadītāja vietniece Erna Galvanovska. Stratēģijas un kopsavilkuma nodaļas vadītāja vietnieks Dainis Saukāns veica darba grupas koordināciju un bija ļoti atsaucīgs jebkurā jautājumā, attiecībā uz darba tapšanu. Programmas izstrādāšanā aktīvi sniedza informāciju un pieredzi LVAEI direktors Dr. oec. Andris Miglavs, LLU profesors, Dr. habil. Agr., LZA kor. loceklis Kazimirs Špoģis, LVAEI profesors Dr. oec. Visvaldis Pirksts un Lielbritānijas eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos Dr. Dereks Beikers. ZM Informācijas departamenta ekonomiskās analīzes un prognožu nodaļas vadītājs Jānis Vaļģis, un vecākais referents Aivars Jākobsons bija atsaucīgi un sniedza materiālus,kuri bija nepieciešami darba izveidei. Daudzas no atziņām, kuras izmantotas darbā, izteica ministra padomnieks Voldemārs Sakovskis, Kvalitātes sistēmas koordinācijas nodaļas vecākā referente Valda Treimane, Valsts ciltsdarba Datu apstrādes centra speciālists Alberts Stašāns. 1. Nozares vispārējs raksturojums Latvijā piensaimniecības nozare joprojām ir viena no lauksaimniecības pamatnozarēm,tā dod 29% no visa lauksaimniecībā saražotās produkcijas vērtības. Lielāko piena pārstrādes uzņēmumu jaudas un arī tehniskais nodrošinājums dod iespēju ražot konkurētspējīgu produkciju. Kopējais saražotā piena daudzums sāk palielināties un pārstrādei 1997. gadā tika realizēti 36.75 no visa saimniecībās saražotā piena. Nozares attīstības mērķis ir izveidot valstī piensaimniecību par stabilu un ekonomisku nozari, kas ir spējīga konkurēt pasaules tirgū. 1.1 Nozares galvenie produkti un blakusprodukti Produkti Blakusprodukti Saimniecībā saražotie produkti piens kūtsmēsli teļi brāķētie liellopi Pārstrādes gala produkti sviests paniņas sieri suliņas (cietie, puscietie, mīkstie,skābpiena, kausētie) svara un fasēts piens kefīrs salds krējums skābs krējums jogurts saldējums trekns un vājpiena biezpiens sausais pilnpiens un vājpiens piena konservi kazeīns Piena produktu pārrēķina koeficientus aprēķina pie piena ar tauku saturu 3.5%. Labošanas koeficientu aprēķina, dalot 3.5% ar 1997. gada faktisko piena tauku saturu 4.06%, rezultātā iegūstot 0.862. 1. tabulā parādīts nepieciešamais piena daudzums piena produktu ražošnai. 1.tabula Piena nepieciešamība piena produktu ražošanā (kg) Piena produkts Pārrēķinu koeficents Labošanas koeficents Piena kg vajadzība 1 kg produkta ražošanā Sviests 24.3 0.862 20.95 Siers 9.0 0.862 7.76 Pilnpiena produkti 0.96 0.862 0.83 Piens 2.5% 0.8 0.862 0.69 Piena konservi 2.445 0.862 2.11 Sausais pilnpiens 7.4 0.862 6.38 Saldējums 4 0.862 3.45 Avots: ZM ID materiāls 1.2 Sasniegtais kvalitātes līmenis Saskaņā ar LR Valsts standartu "Govs piens. Iepirkuma prasības"(LV SM LM 1-92), iepirktais piens tiek iedalīts trijās šķirās. Kvalitātes prasības iepērkot govs pienu ES valstīs un Latvijā parādītas 2.tabulā. 2.tabula Kvalitātes prasības iepērkot govs pienu ES valstīs un Latvijā ES valstīs Latvijā Rādītājs no 01.01.98. Augstākā šķira Pirmā šķira Otrā šķira Baktēriju kopskaits tūkst./cm3 100 100 500 4000 Somatisko šūnu skaits tūkst./cm3 400 400 500 750 Inhibītori netiek pieļauti netiek pieļauti Sasalš. punkts - 0.520 - 0.520 Avots: ZM materiāls Kā redzams 2. tabulā, vieni no galvenajiem piena kvalitāti raksturojošiem rādītājiem ir baktēriju kopskaits un somatisko šūnu skaits vienā cm3 piena. Inhibitori netiek pieļauti nevienā no standartiem. Latvijā izmanto arī blīvuma noteikšanu pienam, sasalšanas punkta noteikšana netiek plaši pielietota. Piena kvalitātes noteikšanu organizē pienotava, ievērojot likumdošanā noteiktos kvalitātes rādītājus, to pieļaujamos lielumus, noteikšanas metodes un biežumu. A/s Rīgas piena kombināts un a/s Kurzemes piens ir vienīgie pārstrādes uzņēmumi, kam ir iekārta, ar kuru nosaka kopējo baktēriju skaitu pienā. Citos uzņēmumos bakterioloģiskā piesārņojuma noteikšanai lieto reduktāzes metodi, kas neuzrāda patieso ainu. Salīdzinot Valsts Statistikas komitejas apkopotos 1996. un 1997. gada piena kvalitātes rādītājus, 3.tabulā redzams, ka šajā periodā pārstrādei nodotā piena kvalitāte pasliktinājusies. 3.tabula Pārstrādes uzņēmumiem pārdotā piena kvalitātes rādītāji 1996. - 1997. gadā Latvijā (tūkst. t) 1996.g. tūkst. t % 1997.g. tūkst. t % Vidējā cena, Ls/t Ieņēmumu summa, Ls tūkst.1997. gadā Augstākā 146.5 40.6 126.2 34.9 104.25 13157.0 Pirmā šķira 140.4 38.9 158.0 43.7 88.18 13935.0 Otrā šķira 65.7 18.2 76.3 21.2 80.08 6110.1 Bezšķiras 8.2 2.3 1.1 0.3 48.63 428.8 Kopā 360.8 100.0 361.6 100.0 93.00 33630.9 Avots: Valsts Statistikas komitejas materiāls Augstākās šķiras piena īpatsvars 1997. gadā salīdzinot ar iepriekšējo gadu samazinājies un nedaudz pārsniedza trešo daļu. Visvairāk, t.i., 158.0 tūkst. tonnas jeb 43.7% tika iepirkts pirmās šķiras piens. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis otrās šķiras piena īpatsvars un pārsniedzis vienu piektdaļu. Pozitīvi jāvērtē bezšķiras piena īpatsvara samazināšanās līdz dažām procenta desmitdaļām. Taču pirmās un otrās šķiras piena kvalitātes rādītāji neatbilst Eiropas Savienības noteiktajām kvalitātes prasībām. Pārstrādājot tādas kvalitātes pienu, nevar iegūt konkurētspējīgu produkciju ne tikai vietējā tirgū, bet arī nevar nodrošināt iespēju piedalīties eksporta tirgos. Attiecībā uz piena pārstrādi, Valsts veterinārā dienesta inspektors Gints Briežkalns informēja, ka VVD dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkcijas uzraudzības daļa ir apsekojusi 18 republikas piena pārstrādes uzņēmumus un 6 no tiem ( a/s “Vidzemes piens”, a/s “Preiļu siers”, a/s “AGM AgroEksports”, a/s “Rīgas piensaimnieks”, a/s “Valrit” un a/s “Rīgas piena kombināts” ) ir atzinusi par eksportspējīgiem. Šos uzņēmumus apsekoja arī ES eksperti. Ir saņemta atbilde no Briseles attiecībā uz sešu Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu piena produktu eksportu uz ES valstīm. Eksperti ir atzinuši piecus no šiem uzņēmumiem. A/s ‘’Preiļu siers ‘’netika atzīts un nesaņēma atļauju eksportēt savu saražoto produkciju uz ES.Jautājums par šo pārstrādes uzņēmumu tika atstāts izlemšanai Valsts Veterinārajam dienestam. 1.3 Ražošanas apjomi 1.3.1 Piena ražošanas apjomi Slaucamo govju skaita samazināšanās rezultātā arī piena ražošanas apjoms laika posmā no 1990. - 1996. gadam ir samazinājies. 4.tabulā parādīti piena ražošana un pārstrāde Latvijā 1990 līdz 1997. gadam. 4.tabula Piena ražošana un pārstrāde Latvijā 1995. - 1997.gads (tūkst. t) Gadi 1995 1996 1997 97/’96% Piens saražots 947.7 922.7 985,3 106,8 Pārdots pārstrādei piens 321,5 360,8 361,6 100,2 Pārdots no saražotā, % 33,9 39,1 36,7 Avots: ZM ID materiāls 1. zīmējumā attēlota Latvijā saražotā un pārstrādei pārdotā piena apjoma attiecība. 1. zīmējums Latvijā saražotā un pārstrādei pārdotā piena apjomi 1995 - 1997. gadā tūkst. t Avots: ZM ID materiāls Saražotā piena apjomi strauji kritās no 1990. gada līdz 1994. gadam Ražošanas lejupslīde turpinājās līdz 1996, gadam, bet 1997, gadā izslauca par 6,8% vairāk piena nekā 1996, gadā. Tas liecina par zināmu piena ražošanas stabilizēšanos. Taču no visa saražotā 1997. gadā piena tikai 361,6 tonnas, t.i., 36,7% tika pārdoti pārstrādes uzņēmumiem. Liela daļa no saimniecībās saražotā piena tiek realizēta tieši patērētājiem, tirgos un specializētos veikalos. Dažuviet trūkst motivācijas, lai piena ražotāji būtu ieinteresēti pārdot pienu pārstrādes uzņēmumiem, bet citur ir grūtības ar sīksaimnieku piena savākšanu un transportu.. 1.3.2 Piena patēriņš uz vienu iedzīvotāju Vienam iedzīvotājam saražotā un viena iedzīvotāja patērētā piena produkcija parādīta 5. tabulā. 5.tabula Vienam iedzīvotājam saražotā un viena iedzīvotāja patērētā piena produkcija Latvijā 1995 - 1997. gadā (kg) 1995 1996 1997 Saražots piens vienam iedzīvotājam, kg 377 371 399 Viena iedzīvotāja patēriņš gadā, kg 348 311 291 % no saražotā 92 84 73 Avots: ZM ID materiāls 2. zīmējumā attēlota vienam iedzīvotājam saražotā un viena iedzīvotāja patērētā piena daudzuma attiecība. 2.zīmējums Vienam iedzīvotājam saražotā un viena iedzīvotāja patērētā piena daudzums Latvijā 1995 - 1997. gadā, kg Avots: ZM ID materiāls Pēc ZM Informācijas departamenta datiem redzams, ka saražotā piena daudzums uz vienu iedzīvotāju 1997. gadā pieaudzis par 28 kg, bet piena patēriņš uz vienu iedzīvotāju pēdējos trijos gados turpina samazināties. 1997. gadā no vienam iedzīvotājam saražotajiem 399 kg piena, tika patērēti tikai 291 kg jeb 73%, tam ir vairāki cēloņi. Viens no tiem - daļas iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās. Otrs cēlonis ir zemā un nestabilā piena produktu kvalitāte, kas veicina importēto piena produktu īpatsvara palielināšanos iedzīvotāju patēriņa struktūrā. LPCS viedoklis ir piena ražošanas palielināšanās vismaz līdz 1.5 milj tonnu, kas varētu atbilst prognozētajam piena produktu patēriņa līmenim Latvijā 2005. gadā. Pašreizējai iedzīvotāju zemais pirktspējas līmenis neatspoguļo reālo piena produktu patēriņa vajadzību. 1.3.3 Piena produktu ražošanas apjomi Piena produktu ražošanas apjomi parādīti 6. tabulā un 3. zīmējumā. 6.tabula Piena produktu ražošanas apjomi Latvijā 1990. - 1997.gadā (tonnas) Produkts 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 ‘97/’96% Sviests, t 43574.0 38184.0 30593.0 14252.0 8577.0 5729.7 7044,2 5949,8 84,5 Siers 23963.0 21024.0 14654.0 8386.0 6921.0 7755.4 9024,9 11132,2 123,3 Piens (svara, fasēts) 42296.6 49042,3 54010,4 110,1 Kefīrs 3972.0 15110,4 17024,3 112,7 Krējums salds 977.7 1212,2 2501,2 206,3 Krējums skābs 13264.4 14667,2 14976,8 102,1 Biezpiens treknais 3370.0 4047,5 4476,0 110,6 Biezpiens vājpiena 4338.1 4708,2 4751,5 100,9 Jogurts 1885.6 3829,3 3703,8 96,7 Saldējums 13209.0 8413.0 5194.0 3182.0 4760.0 5200.4 5707,5 5855,6 102,6 Kazeīns 1226 - - - 923.0 478.5 405,4 293,7 72,4 Sausais vājpiens 348.0 1713.6 2836,3 165,5 Sausais pilnpiens 59.0 24,5 59,8 244,1 Piena konservi, milj. n.k. 17.8 27,3 36,3 133,0 Avots: LPCS materiāls 3.zīmējums Sviesta un siera ražošanas apjomi Latvijā1990 - 1997. gadā (tonnas) Avots: LPCS materiāls Analizējot 3. zīmējumā redzamo informāciju, var secināt, ka sviesta un siera ražošanas apjomi strauji kritās periodā no 1990. līdz 1995. gadam. Tam iemesls ir piena iepirkuma samazināšanās pārstrādes uzņēmumos šajā periodā. Ja 1990. gadā saražoja 23963 tonnas sviestu, tad 1995. gadā tikai 5729.7 tonnas. 1997. gadā, salīdzinot ar 1996. gadu, izmaiņas sviesta ražošanā ir nelielas, jo pavisam saražotas 5949.8 tonnas šī produkta. Siera ražošanas apjomi līdzīgi kā sviestam, 1994.gadā bija nokritušies līdz 6921.0 tonnai, bet 1997. gadā tā ražošna krasi pieauga un tika saražotas 11132.2 tonnas siera. Cerams, ka tas ir stabils kāpums šī produkta ražošanā. 1.4 Pārraudzība Instrukcijā par govju pārraudzības darba veikšanu Latvijas Republikā norādīts, ka pārraudzība ir dzīvnieku individuālās produktivitātes un izcelšanās uzskaites sistēma, kura nodrošina ražības un produkcijas kvalitātes datu ieguvi ganāmpulku racionālai izmantošanai un dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai. Pārraudzības galvenais mērķis ir sekmēt augstražīgas un ekonomiski izdevīgas piena lopkopības nozares izveidošanu un attīstību. Tas ir brīvprātīgs pasākums, kuru atbalsta Latvijas Republikas Zemkopības ministrija. Pārraudzība ietver katra dzīvnieka: apzīmēšanu, izcelšanos, šķirnes un šķirnības noteikšanu, individuālās ražības kontroli, selekcijas darbā nepieļaujamu defektu un slimību reģistrēšanu, ciltsvērtības noteikšanu. Govju pārraudzību Latvijas Republikā veic saskaņā ar Starptautiskiem pārraudzības noteikumiem, ko izdod Starptautiskā pārraudzības komiteja (ICAR). Personām, kas veic pārraudzības darbu ir jāsaņem sertifikāts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pienā obligāti jānosaka tauku saturs, olbaltumvielu saturs un somatisko šūnu skaits. Ganāmpulkā pārraudzību atzīst par oficiālu, ja: tā ir pakļauta virskontrolei, virskontrole veikta ne retāk kā reizi gadā, pārraudzības informācija iesniegta un ievadīta valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" datu bāzē. 1.5 Lopu skaits un vidējā produktivitāte (1990 - 1997.gadam) Slaucamo govju skaits un produktivitāte gan pēc pārraudzības, gan pēc Valsts Statistikas komitejas datiem laika posmā no 1990 - 1997. gadam vērojama 7. tabulā un 4. zīmējumā. 1.5.1 Govju skaits 7.tabula. Govju skaits Latvijā 1990 - 1997.gadā (tūkstoši) 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 Pārraudzībā 398.3 341.4 235.1 90.0 94.2 115.6 101.6 90.9 Statistikā 535.1 531.4 481.7 351.0 311.9 291.8 275.3 267.9 % 74.4 64.2 48.8 25.6 30.2 39.6 36.9 33.9 Avots: ZM materiāls 4.zīmējums Kopējā un pārraudzības govju skaits Latvijā 1990. - 1997. gadā (tūkstoši) Avots: ZM materiāls Pārraudzībā esošo govju skaits samazinājās līdz 1993. gadam un noslīdēja līdz90 tūkstošiem jeb 25.6% no kopējās populācijas. Taču turpmākajos gados ir vērojama zināma stabilitāte un 1995. gadā pat neliela pārraudzībā esošo govju skaita palielināšanās līdz 115.6 tūkstošiem jeb 39.6% no kopējā govju skaita. 1997. gadā pārraudzībā atradās 33.9% no kopējā govju skaita t.i. 90.9 tūkst. govju. Kopējam govju skaitam joprojām ir tendence samazināties. Pēdējo divu gadu laikā skaits samazinājies par 24.7 tūkstošiem. 1.5.2 Govju produktivitāte Pārraudzībā esošo govju vidējās produktivitātes rādītāji ir augstāki kā kopējās populācijas vidējie produktivitātes rādītāji. (skat. 8. tabulu un 4. zīmējumu) 8.tabula Govju produktivitāte Latvijā 1990. - 1997.gadā (kg) 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 Pārraudzībā 3263 3053 2658 2820 3025 3343 3565 4093 Statistikā 3389 3444 2562 2364 2573 3121 3237 3646 Avots: ZM materiāls 5.zīmējums Kopējās populācijas un pārraudzības govju produktivitāte 1990. - 1997. gadā Latvijā (kg) Avots: ZM materiāls Govju produktivitāte pārraudzībā esošajām govīm samazinājās līdz 1992. gadam (2658 kg no govs gadā). Taču jau ar nākamo gadu izslaukuma līmenis sāka pieaugt un 1997. gadā vidējais izslaukums no govs bija 4093 kg. Pieaudzis to pārraudzības dzīvnieku skaits, kuru ražības līmenis ir virs 4000 kg. Vidēji populācijā kopš 1993. gada, kad gada vidējais izslaukums no govs bija 2364 kg, produktivitātes līmenis ir cēlies līdz 3646 kg 1997.gadā. Zems slaucamo govju produktivitātes līmenis ir būtisks iemesls, kāpēc piena ražošanas izmaksas Latvijā ir tik augstas un piena produkti pašreizējā kvalitātē nespēj konkurēt bez eksporta subsīdijām, cenas ziņā, pasaules tirgū. [11] Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības izstrādātajā Latvijas piensaimniecības nozares attīstības mērķprogrammā (1995. gads) slaucamo govju produktivitātes līmeņa pazemināšanos 1990- 1995. gadam izskaidro galvenokārt ar šādiem iespējamiem cēloņiem: - sasteigti (neprasmīgi) notikusi lielsaimniecību reorganizācija, kad piensaimniecības kompleksi palika bez vadības un lopi tika izkauti, neskatoties uz viņu produktivitāti; - izteikti nelabvēlīga ekonomiskā situācija, kad ieguldīt līdzekļus piena ražošanā neatmaksājas un pati nozare nes zaudējumus; - zootehnisko zināšanu līmeņa pasliktināšanās,kā arī pamatprasību neievērošana; - saimnieciski – ekonomisko zināšanu un pieredzes trūkums pārejot uz jauniem saimniekošanas apstākļiem. Tā kā joprojām vērojama govju skaita samazināšanās, bet vidējie izslaukumi tomēr palielinās, var secināt, ka ganāmpulka ciltsvērtība nav samazinājusies. Tātad ir iespējams kāpināt govju produktivitāti, izmantojot esošo ģenētisko potenciālu. [6] 1.5.3 Situācijas raksturojums dažāda veida saimniecībās Zemkopības ministrijas apkopotie dati par valsts saimniecībām un statūtsabiedrībām, zemnieku un piemājas saimniecībām un personiskajām palīgsaimniecībām norāda uz galvenajām slaucamo govju skaita, ražības un citu rādītāju izmaiņu tendencēm laika posmā no 1994. gada līdz 1997. gadam. (skat.9. tabulu) 9.tabula Piensaimniecības situācijas raksturojums valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās Latvijā 1994. - 1997. gadā 1994 1995 1996 1997 1997/1996% Slaucamo govju skaits tūkst. 73.5 59.1 53.0 42.6 -19,6 Saražots piens tūkst.t. 229.7 174.0 150.6 136.0 -9,7 Pārdots pārstrādei tūkst. t. 134.2 96.5 93.9 89.9 -4,3 No govs : saražots kg 2141 2367 2548 2566 0.7 pārdots kg 1251 1307 1587 1696 6,9 % no saražotā 58 55 62 66 Avots: ZM materiāls 1997. gadā slaucamo govju skaits šajās saimniecībās ir samazinājies par 20%, bet piens no vienas govs saražots par 0.7% vairāk nekā iepriekšējā gadā, t.i., 2991 kg. Turpina samazināties arī pārstrādei pārdotā piena daudzums. Pēdējā gada laikā tas ir sarucis par 4% jeb par 4 tūkst. tonnām. 10.tabula Piensaimniecības situācijas raksturojums zemnieku un piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās Latvijā 1994. - 1997. gadā 1994 1995 1996 1997 1997/1996% Slaucamo govju skaits tūkst. 238.4 232.8 224.4 223.5 -0.4 Saražots piens tūkst.t. 771.4 769.9 770.0 849.8 10 Pārdots pārstrādei tūkst. t. 237.6 225.0 267.0 271.7 2 No govs : saražots kg 3165 3229 3308 3766 14 pārdots kg 975 944 1146 1210 6 % no saražotā 31 29 35 32 Šajās saimniecībās slaucamo govju skaitam ir tendence nedaudz samazināties. Atšķirībā no valsts saimniecībām un statūtsabiedrībām, pēdējo divu gadu laikā tas ir sarucis tikai par 0.3%. Pārstrādei pārdotā piena daudzums ir palielinājies par 10% jeb par 79.8 tūkst. tonnām. Šajās saimniecībās govju ražība turpina augt un 1997. gadā sasniedza vidēji 3788 kg. 1.6 Pārraudzībā esošo govju sadalījums pa šķirnēm Valsts Ciltsdarba Informācijas datu apstrādes centra informācija atļauj novērtēt pārraudzībā esošo dažādu šķirņu govju produktivitāti 1997. gadā noslēgtajās laktācijās. (skat.11. tabulu un 7. zīmējumu) 11.tabula Pārraudzībā esošo dažādu šķirņu govju produktivitāte Latvijā 1997. gadā Šķirne Govju skaits Vidējās lakt. Slaukš. dienas Izslauk. kg Tauku % piena tauki kg Olbaltumvielas % Olbaltumvielas % Latvijas brūnā 39586 3.42 335.5 3895 4.37 170.04 3.17 123.42 Angleras 447 3.28 349.2 3592 4.61 165.64 3.19 114.73 Dāņu sarkanā 296 3.27 326.5 4098 4.35 178.29 3.20 131.25 Kopā sarkanās šķ. 40329 3.42 335.6 3893 4.34 170.05 3.17 123.38 Melnraibās šķirnes 4685 3.14 340.4 4449 4.20 186.71 3.14 139.48 Latvijas zilā 22 3.27 335.7 3584 4.36 156.13 3.18 114.00 Pārējās 45772 Avots: Valsts Ciltsdarba Informācijas datu apstrādes centra materiāls Pašlaik tiek veidota un uzlabota VCIDAC datubāze un līdz ar to ne visām pārraudzībā esošajām govīm ir precīzi norādīta to šķirne, kas ir par iemeslu tam, ka 11. tabulā ir parādītas 45,7 tūkstoši pārējās govis. Tomēr lielākā daļa no šīm govīm ir Latvijas brūnās šķirnes. Republikā pamatā ir Latvijas brūnās šķirnes govis, t.i., 88% no kopējā pārraudzībā esošo govju skaita. Melnraibo šķirņu govis sastāda tikai 10%. Neliela daļa kopā tikai 1%, ir Dāņu sarkanās un Angleras šķirnes govis. 6.zīmējums Pārraudzībā esošo govju sadalījums pa šķirnēm Latvijā 1997. gadā % Avots: Valsts Ciltsdarba Informācijas datu apstrādes centra materiāls 7.zīmējums Pārraudzībā esošo govju izslaukums pa šķirnēm Latvijā 1997. gadā Avots: Valsts Ciltsdarba Informācijas datu apstrādes centra materiāls 7. zīmējumā redzams, ka augstākais vidējais izslaukums 1997. gadā noslēgtajās laktācijās no pārraudzībā esošajām ir Melnraibo šķirņu govīm, tas ir 4449kg. Latvijas Brūnās šķirnes govis pagājušajā gadā sasniedza 3895 kg vidējo izslaukumu. 1.7 Saimniecību klasifikācija 1997. gadā pēc lopu skaita Pēc Centrālās Statistiskas komitejas datiem, 1998. gada 1.janvāri 108454 zemnieku, piemājas un personīgajās palīgsaimniecībās bija 221.7 tūkst. govis. (skat. 12. tabulu) 12.tabula Zemnieku, piemājas un personīgo palīgsaimniecību grupējums pēc slaucamo govju skaita saimniecībā 1996. un 1997.gadā Latvijā Govju skaits saimniecībā Saimniecības ar attiecīgo govju skaitu Slaucamas govis grupā 1996 1997 1996 1997 1997/1996 % 1 - 2 94974 85860 130623 119655 91.6 3 - 9 20680 21432 80153 84163 105.0 10 - 19 596 1028 7535 12843 170.4 20 - 29 88 93 1873 2325 124.1 virs 30 64 41 3457 2745 79.4 Kopā 116402 108454 223641 221731 99.15 Avots: ZM materiāls 12. tabulā redzams, ka ir liels saimniecību īpatsvars, kurās tiek turētas 1 -2 govis. 1997. gadā tas bija 79,2% no visām saimniecībām. Rezultātā Latvijā kopējais govju ganāmpulks ir ļoti sadrumstalots. Šī iemesla dēļ netiek veicināta un nav iespējama piena kvalitātes uzlabošana, ganāmpulka ciltsvērtības efektīva paaugstināšana un piena ražošanas vispārēja attīstība. Taču salīdzinot ar 1996. gadu, šajās mazajās saimniecībās dzīvnieku skaits ir samazinājies par 9114 govīm. [6] Tikai 93 saimniecībās govju skaits 1997. gadā bija vidēji no 20 līdz 29 govīm, kopējais govju skaits šajās saimniecībās 2325. Bet 30 un vairāk govis bija 41 saimniecībā ar kopējo govju skaitu 2745. Salīdzinot ar 1996. gadu, šo lielo saimniecību skaits ir samazinājies par 23 un attiecīgi govju skaits šajās saimniecībās ir par 712 govīm jeb par 20.6%. Vislielākās izmaiņas ir grupās, kurās vidēji ir 10 līdz 19 govju. Šo saimniecību skaits palielinājies par 342, bet govju skaits - attiecīgi par 70,4%. 13.tabula Pārraudzībā esošo ganāmpulku grupējums pēc lieluma Latvijā 1997. gadā Govju skaits ganāmpulkā Ganāmpulku skaits Ganāmpulki% Govju skaits Govju skaits % 1 - 2 1895 18 3679 4 3 - 9 6530 64 29590 32 10 - 19 672 7 8579 9 20 - 29 280 3 6958 7 virs 30 866 8 45313 48 Kopā 10243 100 94119 Avots: Valsts Ciltsdarba Informācijas datu apstrādes centra materiāls Kā redzams 13. tabulā, tad visvairāk ir tādu pārraudzībā esošo ganāmpulku, kuros govju skaits ganāmpulkā ir no 3 - 9. Šādos ganāmpulkos izvietoti 32 % no pārraudzības govju kopskaita. 48 % no pārraudzībā esošo govju skaita atrodas ganāmpulkos ar govju skaitu virs 30.Tikai 4 % no govju skaita atrodas ganāmpulkos ar govju skaitu 1 - 2. 1.8 Ražošanas reģionālā struktūra 1997. gadā Analizējot stāvokli pa Latvijas reģioniem, lielākais govju skaits pārraudzībā ir Vidzemes zonā, t.i. 36701, ar vidējo izslaukumu 4046 kg no govs. Latgales reģions ir uzrādījis labākus rezultātus izslaukuma ziņā, tas ir 4254 kg no govs ar kopējo pārraudzības govju skaitu 18627. Kurzemes zonā 1997. gadā vidējais izslaukums no govs 4058 kg, kopējais govju skaits bija 35558. Precīzāku pārskatu var gūt aplūkojot govju skaitu un produktivitāti pa atsevišķiem rajoniem, jo Latvijā pastāv ievērojamas atšķirības gan klimatisko, gan augšņu, gan ekonomisko un citu apstākļu ziņā. (skat. 1. pielikumu) Pārraudzībā esošo govju skaits un to vidējais izslaukums pa rajoniem ir svārstīgs. Rajoni ar lielāko govju skaits pārraudzībā ir Tukuma, Cēsu, Dobeles, Valmieras, Valkas, bet vismazāk šo pārraudzības govju ir Ludzas, Balvu un arī Gulbenes rajonā. Lielāko vidējo izslaukumu 1997. gadā sasniedza galvenokārt Latgales rajoni - Balvu, Ludzas Preiļu, Krāslavas, kā arī Limbažu, Valmieras un Liepājas rajons. Vislielākais govju skaits uz 1 ha lauksaimnieciski izmantojamās zemes (LIZ) 1997. gadā bija Valkas rajonā, 0.07 govis, bet Cēsu, Dobeles, Ogres, Rīgas, Tukuma un Valmieras rajonā uz 1 ha LIZ 0.06 govis. Ludzas un Balvu rajonā šis rādītājs bija vismazākais, tikai 0.01 govs uz 1 ha LIZ. Vidēji Latvijā tas bija 0.04 govju uz 1 ha LIZ. 1.9 Saimniecību lieluma ierobežojumi Nelielās zemnieku saimniecībās piena ražošana balstās uz primitīvu roku darba. Ņemot vērā to, ka ne visi izmaksu posteņi tiek uzskaitīti, piemēram, paša saimnieka un viņa ģimenes locekļu darba samaksa, daži pašražotās lopbarības veidi u.c., izmaksas uz vienu govi, 1 litra piena ražošanai, ir šķietami mazākas nekā lielās saimniecībās. (V.Sakovskis 1997) Tātad, saimniecībām ar nelielu govju skaitu var būt augsta rentabilitāte, taču tām nav iespējams ieviest modernas tehnoloģijas, lai ražotu augstas kvalitātes pienu. Daļa saimniecību varētu savu pienu pārstrādāt, ražojot specifisku produkciju, piemēram, jogurtus vai sierus, kuriem būtu pieprasījums.Kā arī risinājums varētu būt algots darbs ārpus savas zemnieku saimniecības. Lai veidotu stabilu un ekonomiski izdevīgu piensaimniecības nozari Latvijā, viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir tuvākajā laikā veicināt saimniecību veidošanos ar specializāciju piena ražošanā, kuru lielums un ražošanas apjomi garantētu šo ekonomisko izdevīgumu. Nosakot šo saimniecības lielumu, pie kura piena ražošana sāk atmaksāties, jāņem vērā fakts, ka tas būs tikai teorētisks lielums. Analizējot katras konkrētas saimniecības rādītājus, tie nekad nebūs vienādi, tomēr piena ražotājiem ir jāvadās pēc aprēķinātā saimniecību lieluma, kurās jauna tehnoloģija nerada zaudējumus un nodrošina nepieciešamo pelņu. Pēc iepriekšējiem aprēķiniem tuvākajā nākotnē piena ražošana ar vispiemērotāko tehnoloģiju var atmaksāties saimniecībās, sākot ar govju skaitu 50 pie izslaukuma 5800 - 6000 kg no govs gadā. No darba ražīguma nodrošināšanas viedokļa jaunas un modernas piena ražošanas iekārtas un tehnoloģija dod iespēju vienam strādniekam apkalpot 50 un vairāk slaucamas govis. (V.Sakovskis, 1997.) Nosakot lielāko, praktiski iespējamo saimniecību, kas būtu izdevīga piena razšanai, vērā jāņem pieejamā zemes platība, strādājošo skaits, slaukšanas un citu iekārtu jaudas u.c. faktori. No vides aizsardzības viedokļa par ierobežojošu faktoru saimniecības paplašināšanai var kļūt arī lielā lopu koncentrācija vienā vietā. 1.10 Nozares ražošanas galvenās problēmas Problēma Risinājums Pašreizējā piena ražotāju struktūra nesekmē ilgtermiņa ražošanu un apgrūtina piena realizāciju pārstrādei. Kopējais govju ganāmpulks ir sadrumstalots. Pēc LPCS aprēķiniem, saimnieciski izdevīga piena ražošana ir iespējama, ja slaucamo govju skaits ir lielāks par 50 un izslaukums 5800 - 6000 kg no govs gadā. Jāveicina atbilstoša lieluma saimniecību veidošanās. Govju ēdināšanai tiek izmantota nepilnvērtīga un sliktas kvalitātes lopbarība, kura netiek pareizi līdzsvarota, kā rezultātā govju produktivitāte ir zema. Normatīvo aktu izstrāde lopbarības ražošanas kontrolei. Nepieciešams izglītot un informēt piena ražotājus par pareizas ēdināšanas nozīmīgumu govju produktivitātes celšanā. Pārstrādes uzņēmumu struktūra ir sadrumstalota. Tas kavē investīciju piesaisti un tātad arī ražošanas tehnoloģiju modernizāciju. Jāveicina specializāciju uz atsevišķu specifisku produktu ražošanu mazajiem uzņēmumiem. Jārada attiecīga kredītu politika, lai tie varētu attīstīties. Nav pilnībā nodrošināta atbilstoša piena un piena produktu kvalitātes kontrole, nav izveidota vienota sistēma piena kvalitātes vērtēšanai un apmaksai. Nepieciešams izveidot vienotu kontroles sistēmu valstī. Zems pārstrādei realizētā piena īpatsvars, netiek pilnībā izmantotas ražošanas jaudas, tā rezultātā sadārdzinās galaprodukts. Dažviet netiek radīta motivācija, lai piena ražotājs būtu ieinteresēts pārdot pienu pārstrādes uzņēmumiem. Starpība starp augstas un zemas kvalitātes piena cenām ir neliela Jāveicina piena pārstrādes koncentrēšana saimnieciski efektīvākos uzņēmumos, kas dotu iespēju samazināt pārstrādes izmaksas un paaugstināt piena iepirkuma cenu. Jāslēdz abpusēji izdevīgi sadarbības līgumi starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem. Piena ražotājiem ir nepieciešama profesionālās un ekonomiskās izglītības uzlabošana un paplašināšana. Trūkst pieredzes un zināšanu efektīvai saimniekošanai. Nepieciešams finansiāls atbalsts profesionālās izglītības līmeņa paaugstināšanai, kā arī iespējas praktizēties valstīs ar augsti attīstītu piensaimniecībau. Apgrozījuma līdzekļu trūkums nedod iespēju īsos termiņos pakārtot ražošanu atbilstoši jauniem vai mainīgiem apstākļiem un tirgus prasībām. Daudzās aimniecībās netiek iegādāti nepieciešamie resursi, jo ir augstas ražošanas un resursu izmaksas jebkurā ražošanas posmā. Piena ražotājiem jāsniedz finansiāls atbalsts, lai iegādātos nepieciešamos ražošanas līdzekļus. Piena ražošanas sezonalitātes izlīdzināšanai nepieciešami tirgus regulācijas mehānismi Varētu tikt aplūkotas valsts intervences privātās uzglabāšanas ieviešanas iespējas piena produktiem ar ilgstošu uzglabāšanas laiku. Joprojām samazinās daļas iedzīvotāju pirktspēja, kas ietekmē piena produktu patēriņš uz vienu iedzīvotāju gadā. Iekšējā tirgus pirktspēja var palielināties līdz ar valsts labklājības pieaugumu. Latvijā tiek saražots un pārdots liels īpatsvars zemas kvalitātes pirmās un otrās šķiras piena, kas negatīvi ietekmē Latvijā ražoto piena produktu patēriņu. Jāuzlabo dzīvnieku turēšanas un ēdināšanas, kā arī piena ieguves un uzglabāšanas apstākļi saimniecībās. 2. Saimniecības budžeta aprēķināšana Saimniecības budžeta aprēķins veikts izejot no ZM Informācijas departamenta izveidotā modeļa, kurš savukārt aprēķināts par pamatu ņemot Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības speciālistu izstrādāto piena pašizmaksas aprēķināšanas programmu, to pilnveidojot un papildinot ar jaunākajiem datiem par cenām, pakalpojumu izmaksām u.c. Veiktā aprēķina ieņēmumos ietilpst realizētais piens, teļi un brāķētās govis, kā arī virca un kūtsmēsli. Savukārt izmaksas dalās mainīgās (lopbarības, zooveterinārās un darba samaksa) un fiksētās (amortizācijas atskaitījumi, apdrošināšana, nodokļi u.c.). Lai govīm ar attiecīgu izslaukumu nodrošinātu nepieciešamās barības vienības, lopbarības sastāva un daudzuma aprēķināšanai izmantoti prof. J.Latvieša dati. Lopbarības izmaksu aprēķināšanai izmantoti lauku darbu veikšanai nepieciešamo resursu u.c. patēriņu par pamatu ņemot Ozolnieku LLKC izdoto “Bruto peļņas aprēķins zemnieku saimniecībām” un Ražības izdevumu “Ieteikumi agroķīmiskās izpētes materiālu izmantošanai”. Skābbarības, siena un ganību barības izmaksas aprēķināja LLU studente Inga Jēkabsone. Zooveterināros pakalpojumos iekļautas apsēklošanas un medikamentu izmaksas. Amortizācijas laiks jaunbūvētai kūtij paredzēts 20 gadi, tehnikai 7 gadi. Apdrošināšana ir 16 Ls uz govi plus 0.8% no kūts vērtības. Ražošanas ēku un tehnikas uzturēšanas remontizmaksas aprēķina 10% no kūts amortizācijas. Vienai govij nepieciešamā platība ir apmēram 1.5 ha LIZ. Citas fiksētās izmaksas aprēķinātas kā 3% no fiksētajām izmaksām. Saimniecības un vadības izmaksas sastāda 3% no kopējām izmaksām. Pirmajā saimniecības budžeta aprēķināšanas variantā ar slaucamo govju skaitu 30, ieņēmumos ietilpst realizētais piens, kura iepirkuma cena ir 0.095 Ls/kg (3500 vidējais izslaukums no govs gadā), iegūtie 27 teļi, brāķētās 2 govis ( dzīvsvarā 500 kg). Lopbarības vajadzība aprēķināta 4000 kg izslaukuma iegūšanai no govs. Saimniecībā iepirkti 2 ciltslopi 360 Ls vērtībā katrs.Amortizācija aprēķināta esošai kūtij ar atlikuma vērtību 700 Ls, kā arī slaukšanas iekārtai, mēslu transportierim un piena dzesētājam ar kopējo vērtību 2560 Ls. Saimniecībā barības pievešanai izmanto MTZ - 82 markas traktoru 7000 Ls vērtībā. Aprēķinu rezultātā kopējās izmaksas uz vienu govi pārsniedz kopējos ieņēmumus. Saimniecība strādā ar zaudējumiem un tās rentabilitāte ir - 16,08%. (skat. 2. pielikumu) Otrajā saimniecības budžeta aprēķināšanas variantā slaucamo govju skaits ir 50, tiek saražots kvalitatīvāks piens, tā iepirkuma cena ir 0.12 Ls/kg. Vidējais izslaukums no govs gadā ir 5500 kg. Saimniecībā gada laikā iegūti 47 teļi un brāķētas 5 govis. Lopbarības vajadzība aprēķināta, ņemot vērā lopbarības vajadzību govij pie 5500 vidējā izslaukuma. Amortizāciju rēķinot, ņemta vērā jaunuzceltas kūts vērtība 50 govīm (54162 Ls), vienas stāvvietas celtniecības izmaksas ir 1083 Ls. Saimniecībā izmanto slaukšanas iekārtu piena vadā MilkMaster (Alfa Laval), tās vērtība ir 11000 Ls, piena dzesētāju (Alfa Laval), tā vērtība ir 7000 Ls. Barības pievešana notiek ar MTZ - 82 markas traktoru, kura sākotnējā vērtība ir 7000 Ls. Aprēķinu rezultātā tiek iegūta peļņa 86,13 Ls uz vienu govi. Piena ražošana var dot daudz lielāku peļņu tad, ja saimniecībā tiek iegūts piens ar augstāku tauku un olbaltumvielu saturu, govju skaits ir 50 ar vidējo izslaukumu gadā no govs 5500 kg. Galvenā piena ražošanas pašizmaksas samazināšanas iespēja ir lopbarības ražošanas izmaksu pazemināšana (uz barības struktūras, augkopības produktivitātes rēķina), jo to īpatsvars pašizmaksā atkarībā no izslaukuma un govju skaita ganāmpulkā, ir liels. Saimniecībā optimāli jāizmanto ražošanas iekārtas, jāuzlabo ēku, mašīnu un iekārtu ekspluatācija, lai mšīnas kalpotu vismaz divreiz ilgāk un ēkas vismaz trīsreiz ilgāk. (K.Špoģis, 1998.) Lopbarības sakņu izmantošana barošanā ir dārga, tādēļ lopbarībā netika iekļautas lopbarības saknes. Lopbarības saknes var dot pozitīvu ekonomisko efektu tikai nelielam ganāmpulkam (5 - 10 govis), pie noteikuma, ka to ražošana ir mehanizēta un ražība ir augsta. Pēc veiktā aprēķina ar pieņemtiem normatīviem iznāk, ka jāveic šādi pasākumi: (K.Špoģis, 1998.) jāražo un jāpārdod tikai augstākās šķirnes piens par augstāko cenu; jāpaaugstina augstākās šķirnes piena ražošanas motivācija palielinot piena iepirkuma cenas starpību starp augstāko un zemākām šķirām; mērķtiecīgi jāpaaugstina tauku un olbaltumvielu saturs pienā; racionālāk jāvada saimnniecība, lai būtiski samainātu pieskaitāmās fiksētās izmaksas; jāuzlabo procesu un darbu organizācija, lai samazinātu darbietilpību; koncentrēto lopbarību jāgatavo uz pašu audzētu graudu bāzes, pievienojot visus iztrūkstošos komponentus, kas koncentrētās barības izmaksas samazinātu vismaz pusotru reizi; jāuzlabo mašīnu, ēku un iekārtu ekspluatāciju, lai būtiski pagarinātu kalpošanas ilgumu un samazinātu remontu izmaksas; jāpaaugstina augkopības, it sevišķi lopbarības ražošanas efektivitāti, lai samazinātu 1 govij nepieciešamo LIZ platību. 3. Nozares tirgus iespēju raksturojums 3.1 Latvijas iekšzemes mazumtirdzniecības cenas, vairumtirdzniecības cenas un saimniecību piegādes cenas 1997. gadā 3.1.1 Piena iepirkuma cena Piena iepirkuma cenas ir tieši atkarīgas no vairākiem faktoriem: no pirktspējas iekšējā tirgū, no cenu līmeņa ārējā tirgū, un no pārstrādes izmaksu līmeņa. Piena iepirkuma cenu nosaka pienotava un piensaimnieku biedrības, bet ieteikumus gatavo LPCS. Piena iepirkuma cenu dinamika parādīta 14. tabulā un 8. zīmējumā. 14.tabula Piena iepirkuma cena Latvijā1996. - 1998. gadā (Ls/t) Janv. Febr. Marts Apr Maijs Jūn. Jūl. Aug. Sept. Okt. Nov. Dec. 1996 113 110 109 106 98 94 89 90 93 96 97 99 1997 97 96 95 93 90 88 85 87 90 100 105 108 1998 109 108 Avots: ZM ID materiāls 8.zīmējums Piena iepirkuma cenu dinamika Latvijā 1996. - 1998. gada sākumā Avots: ZM ID materiāls Kā redzams zīmējumā, 1997. gada sākumā piena iepirkuma cena Latvijā ir zemāka nekā gada beigās. Jāņem vērā fakts, ka piena ražošanas izmaksas vasarā un ziemā ir atšķirīgas. Tādēļ arī piena cena vasaras mēnešos ir salīdzinoši zema, bet ziemā tā pakāpeniski aug un decembrī tā sasniedza pat 108 Ls/t. Salīdzinot ar 1996. gadu, 1997. gada sākumā vidējā piena iepirkuma cena bija par 16 Ls/t zemāka, bet 1997. gada beigās šī cena cēlās un bija par 9 Ls/t augstāka. Izejot no LPCS ikmēneša informācijas, vienas pienotavas robežās, piena iepirkuma cena svārstās atkarībā no piena kvalitātes un, no piegādātā piena daudzuma. Atšķirības starp dažādu pienotavu vidējām piena iepirkuma cenām pārsniedz pat 0.03 Ls/kg. Kopumā visu faktoru ietekmē faktiskā piena iepirkuma cena 1997, gadā svārstījās no 4 - 5 santīmiem līdz 14 - 15 santīmiem par kg. (K.Špoģis, 1998.) 3.1.2 Piena produktu vairumtirdzniecības cenas Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība sniedza informāciju par vairumtirdzniecības, jeb rūpnīcas atlaides cenām (aptaujāto pienotavu skaits, kuras sniegušas informāciju, ir 16 - 17). Piena produktu cenām kopumā ir tendence vasaras mēnešos samazināties. Tas ir izskaidrojams ar šajā periodā pieaugošo piena piedavājumu. Tad krītas piena iepirkuma cenas un uzņēmumos palielinās piena produktu uzkrājumi. Salīdzinot Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu ražoto sieru šķirņu vairumtirdzniecības cenas, redzams, ka dažām šķirnēm tās ir bijušas nemainīgas laika posmā no 1997. gada jūnija līdz decembrim. Tādas ir "Čedars/Baltija"(1.55 Ls/kg), "Bauskas"(1.45 Ls/kg), "Mālpils"(1.30 Ls/kg) un "Zemgales"(1.58 Ls/kg) siera šķirnes. Taču cenas strauji kritās jūnijā - jūlijā - augustā "Holandes", "Valmieras", "Krievijas" un "Bauskas" sieriem. Līdz gada beigām šīs vairumtirdzniecības cenas nedaudz cēlās "Krievijas" sieram un decembrī sasniedza 1.71 Ls/kg, bet "Valmieras" siera cena noslīdēja līdz 1.46 Ls/kg oktobrī, bet decembrī sasniedza 1.58 Ls/kg. (skat. 9. zīmējumu) 9.zīmējums Dažādu sieru šķirņu vairumtirdzniecības cenu dinamika Latvijā 1997. gada pēdējos septiņos mēnešos (Ls/kg) Avots: LPCS materiāls 10. zīmējumā redzams, ka gan piena, gan biezpiena vairumtirdzniecības cenas 1997. gadā ir svārstījušās nelielā amplitūdā. Fasētam pienam cena cēlās martā un aprīlī, bet sākot ar vasaras mēnešiem tā bija konstanta gan pienam ar tauku satur līdz 2.5%, gan virs 2.5%. Biezpiena cena svārstījās nedaudz lielākā amplitūdā. Ziemas mēnešos gada sākumā cena svara biezpienam pacēlās līdz pat 0.63 Ls/kg aprīlī, bet un jūlijā tā noslīdēja līdz 0.54 Ls. Fasētam biezpienam vairumtirdzniecības cena 1997. gada aprīlī sasniedza 0.76 Ls/kg un jūnijā noslīdēja līdz 0.66 Ls/kg. Līdz gada beigām šīs vidējās biezpiena cenas palika šādā līmenī. 10.zīmējums Piena un biezpiena vairumtirdzniecības cenu dinamika Latvijā 1997. gadā Avots: LPCS materiāls 3.1.3 Piena produktu mazumtirdzniecības cenas Analizējot piena produktu mazumtirdzniecības cenas izmantoti Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienibas sniegtie dati par Rīgas Centrāltirgu, jo to var uzskatīt par sava veida mazumtirdzniecības cenu indikatoru, lai konstatētu 1997. gada mazumtirdzniecības cenu svārstības piena produktiem. 11. zīmējumā redzams, ka no četru aplūkoto siera šķirņu mazumtirdzniecības cenām, 1997. gadā visvairāk ir svārstījušās "Holandes" un "Krievijas" sieru cenas. Visaugstākās tās bija jūnijā (2.44 Ls/kg un 2.39 Ls/kg), taču ar nākamo mēnesi cenas sāka kristies (1.98 Ls/kg) un no septembra līdz gada beigām vairs lielas izmaiņas nav notikušas. Sieram "Čedars/Baltija", mazumtirdzniecības cena oktobrī bija viszemākā (1.84 Ls/kg), bet novembrī atkal pacēlās līdz pat 2.04 Ls/kg. Arī "Valmieras" siera cena vasaras mēnešos bija augstāka kā rudenī, bet gada beigās divus mēnešus bija 1.87 Ls/kg. 11.zīmējums Dažu siera šķirņu mazumtirdzniecības cenu (Centrāltirgū) dinamika 1997.gadā Avots: LPCS materiāls 11. zīmējumāmā redzams, ka šo četru apskatīto produktu mazumtirdzniecības cenas 1997. gadā ir svārstījušās ļoti nelielās robežās. Izņēmums ir vājpiena biezpiens, kura cena martā nokritās, tad aprīlī pacēlās līdz 1.15 Ls/kg, bet no jūnija līdz decembrim palika praktiski nemainīga, robežās no 0.84-0.89 Ls/kg. Savukārt 25% krējuma cena fasētam poliestera glāzītēs, visa gada garumā svārstījās no 0.96-1.06 Ls/kg. Fasēts piens virs 2.5% un arī fasēts kefīrs 1997. gadā maksāja no 0.25-0.28 Ls/kg. 3.2 Piena produktu cenas Latvijas eksportētājuzņēmumiem un pasaulē Pēc Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības sniegtās informācijas, piedāvātā cena ex work (uz vietas rūpnīcā), galvenajiem eksporta produktiem uz ES, piena pārstrādes uzņēmumos, 1997. gadā bija sekojošas (USD/t) : sviests 2100 - 2400 sausais vājpiens 1500 - 1800 Čedara siers 2250 - 2500 Kazeīns 3500 Piedāvātā cena ex work (uz vietas rūpnīcā) galvenajiem eksporta produktiem uz NVS, piena pārstrādes uzņēmumos, 1997. gadā bija sekojošas (USD/t) : sviests 1900 - 2000 Čedara siers 2500 sieri “Holandes” un “Krievijas” 2500 - 2850 piena konservi 50 - 55 (centi par 400 g ) Piena produktu cenas nav pastāvīgas, tās ziemas mēnešos sasniedz augstāko robežu, bet vasaras mēnešos krītas. (skat. 16. un 17. tabulu) 16.tabula Sviesta cenas Eiropā 1997. gadā, (ražotāja cena bez PVN) Ls tonna Vācija Lielbritānija Holande Francija Mēnesis neiesaiņots Angļu 80%, sālīts neiesaiņots neiesaiņots, vidējā cena valstī, 1 klase Janvāris 2170.49 2273.85 2140.36 2105.69 Februāris 2179.32 2143.65 2159.47 211350 Marts 2134.35 2131.51 2131.03 Aprīlis 2151.23 2059.95 2114.37 2120.55 Maijs 2159.92 2078.55 2123.15 2115.89 Jūnijs 2173.23 2171.40 2118.24 2109.56 Jūlijs 2138.45 2200.69 2065.23 2055.57 Augusts 2170.93 2129.10 2108.14 Septembris 2274.62 2232.50 2217.33 2224.73 Oktobris 2369.54 2303.00 2286.49 3494.96 Novembris 2427.13 2440.35 2341.28 2424.02 Decembris 2397.45 2361.80 2313.21 2419.96 Avots: Tirgus un cenu apskats 1997. gads Sviesta cenas, aplūkotajās Eiropas valstīs, ir nedaudz svārstīgas, taču novērojama kopēja tendence uz gada beigām šīm cenām samazināties. Viszemākā sviesta cena, no aplūkotajām četrām valstīm, 1997. gadā bija Holandē. 17.tabula Siera cenas Eiropā 1997. gadā, (ražotāja cena bez PVN) Ls tonna Vācija Lielbritānija Holande Francija Mēnesis 45% Emmentāles baltais angļu Čedaras, 20 kg bloks neiesaiņots neiesaiņots, vidējā cena valstī, 1 klase Janvāris 2170.49 2273.85 2140.36 2105.69 Februāris 2179.32 2143.65 2159.47 211350 Marts 2134.35 2131.51 2131.03 Aprīlis 2151.23 2059.95 2114.37 2120.55 Maijs 2159.92 2078.55 2123.15 2115.89 Jūnijs 2173.23 2171.40 2118.24 2109.56 Jūlijs 2138.45 2200.69 2065.23 2055.57 Augusts 2170.93 2129.10 2108.14 Septembris 2274.62 2232.50 2217.33 2224.73 Oktobris 2369.54 2303.00 2286.49 3494.96 Novembris 2427.13 2440.35 2341.28 2424.02 Decembris 2397.45 2361.80 2313.21 2419.96 Avots: Tirgus un cenu apskats 1997. gads Arī siera cenas gada beigās, salīdzinot ar gada sākumu, visās aplūkotajās valstīs bija augstākas. Pasaulē piena ražošana joprojām turpina attīstīties un 1997. gadā kopējā govs piena produkcija sasniedza 471 miljonu tonnu. Piena produktu eksporta cenas (Ls/t,FOB Jaunzēlande) 1996. un 1997. gadā var redzēt 18. tabulā. 18.tabula Piena produktu eksporta cenas (Ls/t,FOB Jaunzēlande) 1996. un 1997. Gadā Sviests Vājpiena pulveris Pilnpiena pulveris Čedaras siers Skābais kazeīns 1996 1997 1996 1997 1996 1997 1996 1997 1996 1997 Janvāris 1160 812 1218 1102 1247 1088 1204 1247 3205 2871 Februāris 1146 812 1211 1059 1247 1044 1204 1247 3205 2871 Marts 1131 827 1160 1044 1189 1030 1204 1247 3205 2813 Aprīlis 1102 827 1146 1030 1160 1030 1218 1247 3199 2393 Maijs 986 827 1102 1015 1117 1018 1218 1247 3103 2610 Jūnijs 972 827 1088 1009 1112 1001 1233 1247 3074 2494 Jūlijs 957 841 1073 977 1109 972 1247 1247 3045 2378 Augusts 827 870 1059 943 1088 957 1247 1247 3045 2378 Septembris 827 914 1015 972 1059 986 1276 1262 3045 2378 Oktobris 812 1102 1117 1218 3103 Novembris 812 1102 1117 1218 3045 Decembris 812 1102 1073 1247 2871 Vidēji 962 840 1115 1017 1136 1014 1228 1249 3095 2576 Avots: Tirgus un cenu apskats Nr.23 1997.gada decembris Piena produktu cenas pasaules tirgū 1997. gada pirmajos deviņos mēnešos vairumam piena produktu bija zemākas par iepriekšējā gada attiecīgā perioda cenām. 1997. gadā sviesta cenas salīdzinot ar cenām gada vidū, cēlās gada beigās. Sākot ar septembri, cenas pieauga arī piena pulverim. Cenu kāpuma cēlonis bija ierobežotie krājumi un importa pieprasījuma pieaugums. Cenu celšanos sviesta tirgū ierobežo pilnpiena pulvera ražošanai nepieciešamos apjomus. Skābā kazeīna cenas ietekmē pieprasījuma samazināšanās galvenajā tirgū - ASV. Siera cenas pēdējo divu gadu laikā nav atkarīgas no pārējo piena produktu cenām un saglabājās iepriekšējā līmenī. [14] 4. Nozares institucionālā vadība 4.1 Nozares institucionālā vadība Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības statūtos ir noteikts, ka tā ir brīvprātīga juridisko personu apvienība, kas dibināta Latvijas Republikas piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību saimniecisko un sabiedrisko mērķu un uzdevumu pildīšanas sekmēšanai. Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības (LPCS) darbība aptver visu Latvijas Republikas teritoriju, tajā pašlaik ir 30 sabiedrības. Savienības pamatdarbības galvenie virzieni: tirgus izpēte, ārējo ekonomisko sakaru attīstība; piena produkcijas kvalitātes un ražošanas higiēnas kontrole; ciltsdarbs un pārraudzība; jaunu tehnoloìiju un produkcijas veidu izstrādāšana un ieviešana ražošanā; piensaimniecības materiāli tehniskā apgāde un inženiertehniskais nodrošinājums; biedrību saimnieciskās darbības koordinācija un profesionālā, kā arī kooperātīvā izglītība; piensaimniecības normatīvo dokumentu sagatavošana, kā arī biedru juridiskā un informatīvā apkalpošana. Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība tika izveidota, reorganizējot 1989. gada 19. augustā atjaunoto Latvijas Republikas Piensaimniecības Savienību, balstoties uz 1937. gada 17. decembrī apstiprināto statūtu principiem, un atbilstoši Latvijas republikas likumiem "Par kooperatīvajām sabiedrībām", "Par uzņēmējdarbību". Pēc reìistrēšanas Latvijas Republikas Uzņēmumu reìistrā LPCS ir juridiska persona, pēc Latvijas Republikas likumdošanas, tai ir patstāvīga bilance un zīmogs. Par LPCS biedriem var kļūt piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības, aktīvās lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības, kas nodarbojas ar piensamniecību, kā arī to savienības. LPCS var uzņemt arī viņu veidotās uzņēmējsabiedrības. LPCS augstākā pārvaldes institūcija ir Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības Kongress. Kongresu starplaikos pārvaldes funkcijas, kā arī Kongresā deleìētās izpildfunkcijas šajos statūtos noteiktās kompetences ietvaros pilda Padome un Valde. LPCS var veidot savas struktūrvienības un filiāles, atvērt savas pārstāvniecības, kā arī dibināt savus uzņemumus. Filiālēm un pārstāvniecībām Latvijas teritorijā nav juridiskās personas statusa, to vadītājs rīkojas uz LPCS pilnvaras pamata. Citu valstu teritorijā filiālēm un pārstāvniecībām var būt juridiskās personas tiesības. 4.2 Tirdzniecības metodes nozarē Piena ražotāji saražoto pienu realizē: pārstrādei pārstrādes uzņēmumos; tieši patērētājam, tirgos, specializētos veikalos. Piena pārstrādes uzņemumi produkciju realizē: vairumtirdzniecībai; savam veikalu tīklam; piegādes veikaliem pašu uzņēmumu spēkiem; piegādes veikaliem pašu veikalu spēkiem; eksportam. Piena daudzuma pieaugums vasaras mēnešos rada nopietnas problēmas pienotavām, jo ir grūti atrast atbilstošu tirgu produkcijas realizācijai vasarā. Līdz ar to produkcija uzkrājas noliktavās, bet pienotavu parādi ražotājiem pieaug. Tā, iespējams, ir uzņēmumu vadīšanas problēma un nevis ārējie faktori. [7] 4.3 Likums par līgumiem 1998. gada 15. janvārī stājās spēkā likums “Par norēķiniem ar nepārstrādātas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”, kas paredz, ka norēķini starp produkcijas ražotājiem (piegādātājiem) un uzņēmumiem tiek veikti desmit dienu laikā no piegādes dienas. Noslēgtajos līgumos paredzamais samaksas termiņš nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi no produkcijas piegādes dienas. Ja netiek ievērots likumā noteiktais termiņš, pārstrādes uzņēmumam jāmaksā soda nauda Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes apmērā. Nav izstrādāts likums par līgumiem, kurš attiektos tieši uz piensaimniecības nozari. 4.4 Kvalitātes vadīšanas bāze 4.4.1 Piena kvalitāti nosakošie normatīvie dokumenti Piensaimniecībā ražotās produkcijas kvalitāte ir tieši atkarīga no izejvielas kvalitātes, kuru ietekmē gan sanitāri higieniskie apstākļi piena iegūšanas vietās, gan to uzglabāšana un transportēšana. Piena kvalitātes vērtēšanā lielu ieguldījumu ir devusi Starptautiskā Piensaimnieku federācija (IDF), uz kuras dokumentiem balstīti ISO un Codex alimentarius standarti pienam un tā produktiem. Detalizētāk ir izstrādātas ES prasības, kas ietvertas pamatdokumentā – Eiropas Padomes direktīva 92/46/EEC. Tajā ir noteiktas higiēnas normas gan piena ieguves vietās, gan pārstrādes uzņēmumos, kā arī uzstādītas nekaitīguma prasības gan pienam kā izejvielai, gan gatavam produktam, kā arī noteikta to uzraudzības kārtība. [8] Pašlaik Latvijā piena kvalitāti nosaka LR Valsts standarts ''Govs piens. Iepirkuma prasības." (LV ST LM 1-92), kas tika ieviests 1992. gada 1. augustā un līdz šim brīdim divas reizes tajā ir izdarītas izmaiņas. 1995. gada 4. janvārī apstiprināta ''Piena pieņemšanas instrukcija". Tā nosaka piena paraugu noņemšanas un piena pieņemšanas kārtību un kvalitātes noteikšanas kārtību. Ir izveidota darba grupa, kura strādā pie pārejas perioda rādītājiem, kas tuvinās piena kvalitātes prasības ES Direktīvai 92/46/EEC. Prasības, kādai jābūt novietnei, dzīvnieku veselībai, slaukšanai un piena dzesēšanai, slaukšanas un piena pirmapstrādes inventāram, personāla higiēnai, ir noteiktas Valsts veterinārā departamenta 1995. gada 20. novembrī izstrādātajos "Piena ieguves veterinārsanitārajos noteikumos''. Tie ir sastādīti saskaņā ar likumu "Par veterinārmedicīnu" un ir daļēji saskaņoti ar ES Direktīvu 92/46/EEC. Šie noteikumi pašlaik tiek pārstrādāti, lai līdz 1998. gada beigām tiktu pabeigti. Vēl uz piena kvalitāti attiecas sekojoši Valsts veterināra departamenta normatīvie dokumenti; “Veterinārsanitārās ekspertīzes noteikumi gaļas, gaļas produktu, piena un tā produktu, olu, medus iegūšanai un realizācijai” apstiprināti 1993. gada 1. jūlijā; “Norādījumi piena ieguves veterinārsanitārajai uzraudzībai” apstiprināti 1996. gada 29. februārī; “Obligātie pretepizootiskie pasākumi piena lopkopībā - pretepizootisko pasākumu plāns” Līdz šā gada beigām ir plānots sakārtot piena pieņemšanas analīžu noteikšanas metodikas atbilstoši starptautiskajām prasībām (harmonizēt IDF metožu standartus nacionālajā likumdošanā). Informāciju par piena kvalitāti nosakošajiem normatīvajiem dokumentiem sniedza Kvalitātes sistēmas koordinācijas nodaļas vecākā referente Valda Treimane. 4.4.2 Piena pārstrādes produkcijas kvalitāti nosakošie normatīvie dokumenti Saskaņā ar ES direktīvas 92/46/EEC prasībām un 1997. gada 23. septembra Latvijas Republikas Ministru Kabineta rīkojumu "Par valsts pilnvarojumu Valsta veterinārajam dienestam" piena ieguves un pārstrādes uzņēmumu veterināro uzraudzību Latvijas Republikā veic Valsts Veterinārais dienests. Veterinārās uzraudzības un kontroles koordinē un kontrolē VVD struktūrvienība - dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkcijas uzraudzības daļa. Saskaņā ar LR likumu "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību", kas pieņemts 1998. gadā 19. februārī katrs uzņēmums ir atbildīgs par saražoto produkciju un tam jāveic atbilstoša kontrole. Valsts uzraudzības iestāžu uzdevums ir kontrolēt un vērtēt uzņēmumu darbību, to atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem. [8] Valsts uzraudzību piena pārstrādē līdz šim veica galvenokārt trīs valsts pārvaldes institūcijas: ZM Valsts Veterinārais dienests no piena kvalitātes viedokļa; Labklājības ministrijas Vides veselības dienests no higiēnas viedokļa; Pārtikas produkcijas valsts kvalitātes inspekcija no tehnoloģijas viedokļa. Pašlaik notiek šo dienestu funkciju precizēšana, lai noteiktu iestādi, kura pilnībā atbildētu par kvalitātes un higiēnas prasību kontroli attiecīgā pārtikas produkta aprites posmā, ir izstrādāts attiecīgs Ministru kabineta noteikumu projekts. [8] 1998.gada 1.maijā ir plānots uzsākt darbu piena references laboratorijai Valsts Veterinārmedicīnas diagnostikas centra ietvaros. Saskaņā ar 1992. gada 28. oktobrī pieņemto likumu “Par patērētāju tiesību aizsardzību”, izdoti noteikumi “Par pārtikas produktu un preču parfimērijas izstrādājumu un rotaļlietu obligātu sertifikāciju” (12.04.98.). Saskaņā ar 1996. gada 8. augustā pieņemto likumu “Par atbilstības novērtēšanu”, izdoti MK noteikumi “Kārtība, kādā LR tiek atzīti ārvalstīs izdotie produktu, procesu vai pakalpojumu, atbilstības novērtēšanas apstiprinājumi reglamentētajā sfērā” (24.12.96.). 1996. gada 25. jūnijā stājās spēkā MK noteikumi “Par derīguma termiņu norādīšanu fasētu pārtikas preču marķējumā", kuri attiecas arī uz piena produktiem. 1997. gada 7. oktobrī stājās spēkā “Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”. Attiecībā uz Latvijas piena produktu eksportu, katrai valstij ir savas prasības produktu kvalitātei. Lai saglabātu piena produkcijas eksportu uz Eiropas Savienību, ir jānodrošina dalībvalstu vienotas prasības. [8] Attiecībā uz piena produktu vērtēšanu, Latvijas Republikā ir spēkā 24. februārī pieņemtā 31 piena un gaļas rūpniecības pavēle "Par degustācijas norises kārtību un noformēšanu piena produktiem". Sviests tiek vētēts 20 baļļu sistēmā, to nosaka LV - ST LSM 2 - 92. Siers tiek vērtēts 100 baļļu sistēmā, to nosaka Gost 7616 - 85. Līdz šā gada beigām paredzēts to saskaņot ar IDF noteikumiem. 4.5 Dzīvnieku reģistrācija un identifikacija "Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi" nosaka dzīvnieku un ganāmpulku reģistrācijas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtību, kā arī dzīvnieku reģistra un ganāmpulku reģistra veidošanas kārtību. Šo noteikumu mērķis ir: nodrošināt audzējamo dzīvnieku, ganāmpulku un dzīvnieku izcelsmes produkcijas kontroli; nodrošināt informāciju par audzējamiem dzīvniekiem, ganāmpulkiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju; veicināt veselīgu ganāmpulku izveidošanu; nodrošināt ciltsdarbam nepieciešamās informācijas savākšanu un apstrādi. Lai nodrošinātu vienotu uzskaites sistēmu, valstī tiek veidots dzīvnieku reìistrs un ganāmpulku reìistrs, kurā var neiekļaut dzīvniekus un ganāmpulkus, ja tie tiek turēti īpašnieka patēriņam un dzīvnieki vai to izcelsmes produkcija netiek realizēta. Ganāmpulka izveidošanu un uzturēšanu nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs", kas nosaka nepieciešamos uzskaites veidus. Dzīvnieku un ganāmpulku reìistrēšanu rajona teritorijā organizē un reìistrācijas uzskaites veidlapas izsniedz attiecīgā rajona lauksaimniecības departaments. Dzīvniekam tiek piešķirts identitātes numurs, kas tā dzīves laikā netiek mainīts un ganāmpulkam tiek piešķirts ganāmpulka reìistrācijas numurs. Identitātes numurus dzīvnieku apzīmēšanai piešķir Datu apstrādes centrs. Dzīvnieku un ganāmpulku reìistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu pašlaik kontrolē Valsts veterinārais dienests un perspektīvē to veiks arī Ciltsdarba valsts inspekcija. Dzīvnieku un ganāmpulku reìistru kārtošana ir uzsākta ar 1998. gada 1. janvārī, un līdz 1999. gada 1. janvārim dzīvniekiem un ganāmpulkiem jābūt reìistrētiem atbilstoši šo noteikumu prasībām. Ar 2000. gada 1. janvāri stājas spēkā noteikumu pants, kurā teikts, ka dzīvnieku īpašnieki nav tiesīgi realizēt dzīvnieku izcelsmes produkciju, kā arī pārdot dzīvus dzīvniekus, ja ganāmpulks un dzīvnieki nav reìistrēti un dzīvnieki nav apzīmēti saskaņā ar šiem noteikumiem. Ir izstrādāts projekts "Instrukcija liellopu apzīmēšanai", kas nosaka liellopu apzīmēšanas veidus un līdzekļus. Instrukcijā paredzēts, ka Datu apstrādes centrs izdos liellopu pasi, kurā būs norādīts dzīvnieka dzimšanas datums, piešķirtais identitātes numurs, izcelšanās dati un dzīvnieka īpašnieks, kā arī tiks kārtota uzskaite fermā, ieviešot fermas grāmatu. 4.6 Veselība un higiēna Pašlaik tiek saskaņoti MK noteikumu projekti “Higiēnas prasības piena ražošanā” un "Higiēnas prasības piena pārstrādes uzņēmumos” atbilstoši Eiropas Savienības direktīvas 92/46/EEC prasībām. Šo noteikumu saskaņošanas termiņš ir nolikts līdz 1998. gada jūlijam. Uz higiēnas jautājumiem attiecas 1998. gada 14. aprīlī apstiprinātie noteikumi “Higiēnas prasības pārtikas apritē”, kā arī Labklājības ministrijas pagaidu prasības, apstiprinātas 1994. gada 20. jūnijā "Nekaitīguma kritēriji pārtikas produktiem un to izejvielām”. Ir izstrādāts Valsts veterinārā departamenta projekts metodiskajiem norādījumiem "Piena savākšanas, standartizācijas punktu un piena produktu ražošanas metodiskie norādījumi". Tas ir metodisks materiāls, kurā apkopoti noteikumi piena produktu pārstrādes uzņēmumiem par starptautiskajām higiēnas un kvalitātes prasībām atbilstošu piena produktu ražošanu. 4.7 Nozares ìenētiskais potenciāls: uzturēšana un attīstība 1998. gada 21. aprīlī stājās spēkā Ciltsdarba likums. Šī likuma un citu ar ciltsdarbu saistīto normatīvo aktu ievērošanu kontrolēs un uzraudzīs Zemkopības ministrijas pārraudzībā izveidota valsts civildienesta iestāde - Ciltsdarba valsts inspekcija. Valsts no budžeta finansēs Ciltsdarba valsts inspekciju, dzīvnieku reìistra un ganāmpulka reìistra kārtošanu, ciltsdarba arhīvu uzturēšanu, Valsts ciltsgrāmatas kārtošanu, dzīvnieku vērtēšanas sistēmas izveidi un citus ar ciltsdarbu saistītus valsts pasūtījumus. Tā investē līdzekļus Datu apstrādes centrā, lai izveidotu dzīvnieku īpašnieku, ganāmpulku un dzīvnieku vienotu reìistru un veiktu dzīvnieku apzīmēšanu. Valsts subsidē dzīvnieku un to bioproduktu iepirkšanu, jaunu šķirņu ganāmpulku izveidošanu un esošo ganāmpulku selekciju. [2] Ciltsdarba programmā govkopībai 1998. gadam un tuvākajai perspektīvai līdz 2002. gadam ir teikts, ka selekcija jāveic ar aprēķinu, lai 2005. gadā Latvijas brūnās šķirnes govju ražība sasniegtu vidēji 5000 kg piena laktācijā, bet melnraibās šķirnes govju ražība paaugstinātos līdz 6000 kg piena laktācijā. Nākošās paaudzes vaislas buļļu mātēm jābūt ar izslaukumu no 8 līdz 10 tūkstoši kg piena gadā. Piensaimniecības nozares rīcības programmas izstrādes darba grupas viedoklis attiecībā uz piemērotāko šķirni ienesīgai un ekonomiski izdevīgai ražošanai ir attīstīt melnraibo govju šķirnes audzēšanu Latvijā. Melnraibās šķirnes govīm ir augstāks ìenētiskais potenciāls, tās uzrāda augstāku produktivitāti, salīdzinot ar Latvijas brūno govju šķirni. Taèu jāņem vērā fakts, ka melnraibās govis prasa ļoti kvalitatīvu ēdināšanu un labus turēšanas apstākļus. Līdz ar to saimniecībām, kuras šos apstākļus nevar nodrošināt optimālāk izmantojamā šķirne ir Latvijas brūnā. 4.8 Nepieciešamie jaunie institucionālie / juridiskie pasākumi nozarē Lai spētu integrēties vienotajā Eiropas tirgū un ražotu konkurētspējīgu produkciju Zemkopības ministrijas Tirgus politikas departaments norāda uz to, ka ir jāizveido vienota piena kvalitātes rādītāju noteikšanas sistēma, izveidojot neatkarīgu piena kvalitātes laboratoriju. Tās galvenie uzdevumi būtu: veikt ganāmpulka koppiena analīzes piena cenas noteikšanai, veikt pārraudzības govju piena analīzes, kontrolparaugu un kalibrēšanas paraugu gatavošana, analīžu metožu aprobācija, metodiskā vadība. Jānodrošina pilnīga veterinārā uzraudzība un kontrole visos piena ieguves, pārstrādes un uzglabāšanas posmos. Katrā piena pārstrādes uzņemumā jānodrošina pastāvīga valsts veterinārās inspekcijas uzraudzība. Ir jāturpina darbs pie centralizētas veterinārā reìistra un dzīvnieku apzīmēšanas sistēmas izveidošanas, kas ļautu identificēt produkcijas piegādātāju un viņa īpašumā esošos dzīvniekus. 5. Realizācijas kanāli 5.1 Saimniecību tipu ražošanas daļas 1996. gadā vidējais izslaukums no govs bija 3237 kg, bet 1997. gadā 3585 kg piena. 19. tabulā aprēķinātas saimniecību tipu ražošanas daļas izejot no ZM Informācijas departamenta materiāla par saimniecību dalījumu pēc slaucamo govju skaita tajās. Salīdzinot iegūtos rezultātus, 19. tabulā redzams, ka1997. gadā 54% no visa Latvijā saražotā piena, tika saražots mazajās saimniecībās, kurās pamatā ir 1 līdz 2 govis. 1996. gadā, šajā saimniecību grupā tika saražots nedaudz lielāks īpatsvars no saražotā piena. 1997. gadā saimniecību grupā ar 3 līdz 9 govīm saražotā piena īpatsvars bija lielāks, nekā iepriekšējā gadā. 19.tabula Saimniecību grupējums pēcslaucamo govju skaita un saražotā piena īpatsvara Latvijā 1997. gadā, (tūkst) Govju skaits saimniecībā Govju skaits grupā Saražotā piena īpatsvars katrā no saimniecību grupām, % 1996 1997 1996 1997 1 - 2 130623 119655 58.4 54.0 3 - 9 80153 84163 35.8 38.0 10 - 19 7535 12843 3.4 5.8 20 - 29 1873 2325 0.8 1.0 virs 30 3457 2745 1.5 1.2 Kopā 223641 221731 100 100 Avots: ZM materiāls 5.2 Tirgus daļas katram faktoram Pēc Zemkopības ministrijas sniegtās informācijas, no visiem kopējiem piena resursiem 1997. gadā Latvijā, piena produktu imports sastādīja 2.0%, bet uz vietas saražoti 91.1% piena un piena produktu. Bet iedzīvotāju piena produktu patēriņš no kopējā piena un tā produktu patēriņa 1997. gadā Latvijā sastādīja 66.6 %, bet eksports tikai 14,0%. 20. tabulā parādīta ZM Informācijas departamenta apkopotā informācija par piena bilanci Latvijā. Saražotā piena un piena produktu Latvijā no kopējā resursu daudzuma sastādīja 91,1%, piena produktu imports, pēc Valsts Statistikas komitejas datiem, 1997, gadā bija 2,0% no kopējā resursu daudzuma. No kopā patērētā piena un tā produktiem iedzīvotāju piena produktu patēriņš 1997. gadā sastādīja 66,5%. 20.tabula Piena bilance Latvijā 1997. gadā (tūkst. tonnas) Resursi tūkst. t % Atlikums uz 01.01.97. 31.6 Saražots piens un piena produkti (pārrēķināti penā) 987.6 91.1 Piena produktu imports (pārrēķināts pienā, VSK dati) 22.1 2.0 Nenoteiktas izcelsmes piens 74.8 6.9 Kopā resursi 1084.5 100 Patēriņš Iedzīvotāju piena produktu patēriņš (pārrēķināts pienā) 719.9 66.5 Piena produktu eksports (pārrēķināts pienā, VSK dati) 151.1 14,0 Piena patēriņš lopkopībā 209.2 19.4 Kopā patērēts piens un tā produkti (pārrēķināti pienā) 1080.2 100 Atlikums uz 01.01.98. 35.6 Avots: ZM ID materiāls 5.3 Pārstrādes uzņēmumi nozarē Privatizācijas procesā ir notikusi lielo uzņēmumu sašķelšana daudzos nelielos uzņēmumos. Pašlaik pēc ZM sniegtās informācijas, Latvijā darbojas 70 pienotavas, bet sešas lielākās no tām pārstrādā apmēram 50 % no piegādātās produkcijas. Lielākie piena iepircēji ir: a/s “Rēzeknes PK” a/s “Rīgas PK” a/s “Tukuma piens” a/s “Vidzemes piens” a/s “Limbažu piens” a/s “Kurzemes piens” Pārstrādes uzņēmumu tehniskais aprīkojums ir stipri atšķirīgs no vienkāršām krejotavām(kur iegūst krējumu un realizē vājpienu), līdz pat moderniem uzņēmumiem, kāds, piemēram, ir Rīgas piena kombināts. Pēdējā laikā notiek modernizācija arī citos piena pārstrādes uzņēmumos, lai pielāgotos ES prasībām.Piemēram, Tukuma pienotavā 1997. gada vasarā atklāja tehniski modernizētu cehu. 5.4 Importētā produkta daļa Pēc ZM Tirgus politikas departamenta datiem, 1997. gadā piena produktu eksports pārsniedza importu. ID Ekonomiskās analīzes un prognožu nodaļas vecākais referents Aivars Jākobsons informēja, ka lauksaimniecības produkcija 1997. gadā importēta par 219.6 milj Ls, piena produktu imports sastāda 1.4% no lauksaimniecības produkcijas kopējā importa apjoma. 1997. gadā lauksaimniecības produkcija eksportēta par 141.2 milj Ls, piens un piena produktu eksports sastāda 16.1% no lauksaimniecības produkcijas kopējā eksporta apjoma. Piena un piena produktu eksports un imports Latvijā 1997. gadā ir parādīts, 21, tabulā. 21.tabula Piena un piena produktu eksports un imports Latvijā 1997. gadā Preèu grupa Produkta nosaukums Imports Eksports kg Ls kg Ls 0401 20 Piens 215581 36701 11157840 1156008 0401 30 Krējums 44522 48517 375557 197377 0402 10+/0221 Vājpiens, sausais piens 54263 478900 2993119 2822465 040291 Sterilizēts iebiezināts piens 25917 19181 2687084 1259283 0402 99 Piena konservi 241518 176241 10561330 5654806 0403 Skābpiena produkti 1286979 868545 1477887 579079 0405 Sviests 576848 708745 2981330 3028734 0406 10 Svaigie sieri un biezpiens 29698 35551 1733318 2340145 0406 30 Kausētie sieri 13390 22634 79298 95937 0406 40 Zilie sieri 322 2429 131009 184016 0406 90 Sieri 164730 271588 2867087 3817680 2105 Saldējums Kopā 2653768 2669032 37044859 21135530 Avots: ZM TDP materiāls 5.5 Ražotāju konkurenti ārējā tirgū. Potenciālie eksporta tirgi. Eksporta veicināšanas nepieciešamie pasākumi. Pašlaik Latvijas piena ražotāji saražo apmēram par 25% vairāk piena produkcijas, nekā iespējams pārdot iekšējā tirgū, tādēļ ārējam tirgum ir liela nozīme uzņēmumu ekonomikā. Tādi produkcijas veidi kā piena konservi, sausais vājpiens un kazeīns ir ļoti lielā mērā atkarīgi no eksporta, jo tiem iekšējā tirgū pieprasījums ir neliels. Galvenokārt eksporta nepieciešamība jūtama ar vasaras sezonas iestāšanos. [8] Latvijā ražotie piena produkti tiek eksportēti uz Angliju, Vāciju, Franciju, Holandi, Krieviju, Azerbaidžānu un Uzbekistānu. Piena konservus pieprasījums visbiežāk pieprasa Krievijā, sieram noiets galvenokārt ir Anglijā un Holandē, kazeīnam - Francijā, bet sviestam pārsvarā Vācijā, Holandē un Krievijā. Taèu kopumā var teikt, ka Latvijas piena produktiem ir divi lieli eksporta tirgi - ES un NVS. Eiropas Savienības tirgu raksturo zināma cenu stabilitāte un korekti tirdzniecības partneri. Taèu Latvijas piena produktu eksportu uz ES ierobežo kvotas. Latvijas republikas un ES Brīvā tirdzniecības līguma ietvaros Apvienotajai komitejai jāizvirza jautājums par piena produktu eksporta kvotu palielināšanu (pie nosacījuma, ja Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi būs sertificēti ES). (A.Smiltāne, 1997.) Latvijas un ES Brīvā tirdzniecības līguma ietvaros, no 1997. gada 1. jūlija līdz 1998. gada 30. jūnijam ar 20 % ievedmuitas tarifa likmi, ir iedalītas kvotas sekojošiem piena produktiem: vājpiena un pilnpiena pulverim - 2750 tonnām; piena konserviem - 220 tonnām sviestam - 990 tonnām; sieram - 1320 tonnām. NVS tirgus ir brīvs un pat nepiepildāms no Latvijas piena produktu ražotāju viedokļa. Bet bieži vien importētāju firmas nespēj atrisināt samaksas jautājumus un šo firmu nestabilitāte apgrūtina tirdzniecības rezultātus. Taèu NVS tirgus ir lielākais Latvijas piena produktu noieta tirgus ārzemēs. [8] Kopš 1997. gada 1. janvāra ir izveidojies vienotais Baltijas tirgus, kas ir radījis zināmas izmaiņas Latvijas piensaimniecībā. Tā kā Latvijas tirgus vairs nav noslēgta telpa, tagad piedāvājumu nodrošina daudzi savā starpā konkurējoši piensaimniecības uzņēmumi un pieprasījumu nosaka 7.5 miljoni patērētāju. Konkurences nosacījumi nav vienādi, jo katrā no Baltijas valstīm ir atšķirīga pieeja lauksaimniecības atbalsta politikai. Pastāv arī ievērojama atšķirība piena iepirkuma cenā starp Baltijas valstīm. Lietuvā piena iepirkuma cenas ir apmēram par 2 santīmiem zem Latvijas vidējo iepirkuma cenu līmeņa. Igaunijas pārsvars izpaužas lētākos energoresursos un tur ir notikusi pārstrādes uzņēmumu ražošanas koncentrācija, tajos uzkrāts kapitāls kā arī veiksmīgāk atrisināts jautājums par investīcijām.[8] Latvijas valsts gatavojas kļūt par pilntiesīgu Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) dalībnieci, kas nākotnē noteikti iespaidos arī piensaimniecības nozares tirgu. Par nozīmīgāko mērķi Latvijas ārpolitikā ir kļuvusi iestāšanās Eiropas Savienībā. Baltijas tirgus piensaimniecības nozarei ir nopietna pārbaude pirms PTO un ES. PTO galvenokārt grib ierobežot muitas tarifus, eksporta subsīdijas un iekšējo valsts atbalstu lauksaimniecībai. Latvijas piena produktiem par vietu pasaules tirgū, būs jākonkurē ar citu valstu subsidētiem ES piena produktiem, kā arī ar lētajiem Jaunzēlandes, Austrālijas u.c. valstu piena produktiem. ES saglabās eksporta subsīdijas arī nākotnē, samazinot līdz 2000. gadam tās par 36% naudas izteiksmē un par 21% fizisko daudzumu izteiksmē, par bāzes periodu ņemot 1986.- 1990. gadu, kad piena ražošanas apjomi ES bija daudz lielāki nekā 90. gadu beigās. [8] Piena produkcijas uzkrājumi 1997. un 1998. gada janvāra sākumā parādīti 22. tabulā. 22. tabula Gatavās produkcijas uzkrājumi 1997. un 1998. gada janvāra sākumā Latvijā (tonnas) Produkta nosaukums 1997 1998 1998/1997 % Sviests 579.4 845.9 46.0 Siers 1265.9 816.2 -35.5 Sausais vājpiens 56.7 213.1 -99.3 Kazeīns 120.5 0.9 275.8 Saldējums 398.7 248.7 -37.6 Piena konservi 13.8 3.9 -71.7 Avots: LPCS materiāls Eksporta tirgus 1997. gadā ir bijis sarežìīts. Lielākās grūtības sagādāja sviests, kurš tika eksportēts krietni mazākos apjomos, nekā 1996. gadā. Tās ir sekas ES kvotu samazinājumam par 30 %.Un uz 1998. gada sākumu pārstrādes uzņēmumos palika 845.9 tonnas lieli sviesta uzkrājumi. Labvēlīgāka situācija bija siera tirgū, tā eksporta apjomi palielinājās un šā gada sākumā siera uzkrājumi bija par 35.5 % mazāki kā iepriekšējā gadā. Aizvadītais gads bija arī sausā vājpiena ražotājiem, kuri produkta eksporta apjomu ir trīskāršojuši, bet piena konservu ražotāji atrada iespēju eksportēt 30 miljonus nosacīto konservu kārbu, jeb 10651 tonnu šī produkta. Ir pieaudzis arī pilnpiena produktu, galvenokārt "Lāses" un krējuma eksports. [8] 6. Investīcijas nozarē 6.1 Nepieciešamais kapitāls ražošanai Pēc LPCS aprēķiniem, piena ražošanas reorganizacijai nepieciešami vismaz Ls 120 - 130 miljoni ļatu lieli kapitālieguldījumi un arī laiks no 7 - 10 gadiem, lai varētu teikt, ka Latvijā ir pasaulē izvirzītajiem standartiem atbilstoša piena ražošana. Ir vajadzīgs atbalsts investīcijām, lai dotu iespēju govju īpašniekiem izveidot atbilstoša lieluma saimniecības, ekonomiskai piena ražošanai. [8] 6.2 Kapitāls pārstrādei Pēc LPCS aprēķiniem, tuvāko gadu laikā Latvijas pienotavās tuvāko gadu laikā jāinvestē apmēram 15 miljoni latu. Līdzekļi jāiegulda atbilstošu sanitāro un higienisko prasību uzlabošanai, modernu tehnoloģiju ieviešanai, līdz ar to tās varētu konkurēt ar ārvalstu pienotavām izmaksu ziņā. Kā piesaistīt investīcijas, ir jālemj pašiem pienotavu īpašniekiem.bet ir nepieciešams arī valsts atbalsts, kas paatrinātu šos procesus. LPCS ieteikums ir subsidēt 50% apmērā kredītprocentus investiciju projektiem. [8] 6.3 Nepieciešamais kapitāls realizācijai, mārketingam un citiem pakalpojumiem Pēc ZM Tirgus departamenta sniegtās informācijas, paredzēts pielietot privāto intervenci no pirmā jūnija līdz pirmajam novembrim četriem piena produkcijas veidiem, atkarībā no tā, cik lielas būs kvotas uz ES. Šim nolūkam pēc ZM Tirgus politikas departamenta aprēķiniem 1998. gadam būs nepieciešams nedaudz vairāk par vienu milj. latu. 6.4 Orientējošā investīciju vajadzība un iespējamie finansēšanas avoti Iespējamie finansēšanas avoti piensaimniecības nozarei ir: pašu ražotāju līdzekļi bankas un kredītiestādes; valsts subsīdijas; ārvalstu investori. Piena ražotāji valsts subsīdijas var saņemt izmantojot vairākas subsīdiju programmas, kuras izstrādātas 1998. gadam. Viena no tām paredz valsts atbalstu ciltsdarba attīstībai. Subsīdijas ir iespējams saņemt arī par proteīnkultūru audzēšanu, kas ir vērtīga lopbarība un paaugstina olbaltumvielu saturu pienā. Piensaimnieki var izmantot arī programmu par lauksaimniecības attīstību un modernizāciju, saņemot subsīdijas par jaunu lopu mītņu celtniecībā, zemes pirkšanā, tehniskā aprīkojuma modernizācijā, vaislas dzīvnieku pirkšanā izlietotajiem līdzekļiem. Subsīdijas aprēķina, no minētajiem mērķiem izlietotās summas, 25 - 30 % apmērā, ņemot vērā zemes kadastrālo novērtējumu. [15] Ja ES pastāvošās sistēmas uzdevums ir nodrošināt lauksaimniekiem ienākumus pie samazināta ražošanas apjoma, tad Latvijas subsīdiju sistēma ir virzīta uz piena ražošanas potenciāla, kvalitātes un apjomu palielināšanu. 7. Nozares politikas raksturojums un attīstība 7.1 Tirgus barjeras un eksportam - importam nepieciešamās procedūras Latvijā piena produktu imports tiek ierobežots vienīgi ar muitas tarifu starpniecību, kas šai preèu grupai ir viens no augstākajiem lauksaimniecības un pārstrādes preèu grupā, jo piens ir definēts kā Latvijai jūtīgais produkts.Ievedmuitas nodokļalikmes piena produktiem parādītas 23. tabulā. 23.tabula Ievedmuitas nodokļa likmes piena produktiem Latvijā 1998. gadā, % BTL % Preces kods Preces nosaukums Pamat-likme % MFN likme ES EBTA CZ SK SI EE LT 0401 Neiebiezināts piens un krējums bez cukuravai citām saldinātājvielām 40 30 26.4 30 25 30 0 0402 Iebiezināts piens un krējums ar cukuru vai citām saldinātājvielām 40 30 26.4 30 30 30 0 0403 Paniņas, ieraudzēts piens un krējums, jogurts, kefīrs un pārējie fermentēti vai skābpiena produkti 20 15 7 15 15 15 0 0404 Iebiezinātas vai neiebiezinātas piena sūkalas; produkti no dabiskiem piena komponentiem 20 15 12 15 15 15 0 0405 Sviests un pārējie piena tauki 55 45 39.6 45 45 45 0 0406 Sieri un biezpiens 55,45 39.6 45 45 45 45 0 Avots: ZM TPD materiāls Pēc ZM Tirgus politikas departamenta informācijas, šīs ievedmuitas tarifu likmes tiek samazinātas Latvijas republikas noslēgto Brīvo tirdzniecības līgumu ietvaros: Baltijas valstu BTL ar lauksaimniecības produktiem ietvaros ir savstarpējas nulles tarifa likmes uz visiem piena produktiem; LR un ES BTL ietvaros Latvijas puse piena produktiem ir devusi tarifu samazinājuma grafiku un kvotas; LR un Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas valstu, kā arī LR un Centrāleiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas valstu BTL ietvaros ir nenozīmīgs piena produktu tarifu samazinājums. Latvijā piena un piena produktu eksportā nav ierobežojumu, bet nepastāv arī regulāras piena eksporta atmaksas, kādas tās ir noteiktas Eiropas Savienībā un vairākās citās pasaules valstīs. Taèu to ieviešana varētu ierobežot tirgus ietekmi uz ražotājiem un pārējiem tirgus dalībniekiem. LPCS ieteikums, kas publicēts žurnālā "Latvijas lopkopis un piensaimnieks" (1997. g. jūnijs) attiecībā uz eksporta subsīdiju saglabāšanu, ņemot vērā PTO nostādnes, ir vismaz 2 - 3 gadus saglabāt esošās subsīdijas, kamēr varētu tikt veikta kaut daļēja piena pārstrādes uzņēmumu reorganizācija. ZM Tirgus politikas departaments, saskaņā ar Lauksaimniecības attīstības koncepciju, ir izstrādājis Latvijas lauksaimniecības tirgus attīstības koncepciju. Tajā uzskaitīti eksporta veicināšanas pasākumi, kuri attiecas arī uz piena produktu eksporta veicināšanu: turpināt darbu pie Latvijas eksporta potenciāla apzināšanas un eksporta pasākumu veicināšanas; virzīt ZM pārstāvju citās valstīs darbību uz Latvijas lauksaimniecības produkcijas noieta veicināšanu ES valstīs; nepieciešams izanalizēt pašreizējo situāciju eksporta veicināšanas politikā Latvijā, lai nepieciešamības gadījumā izveidotu aìentūru, kas, nodarbotos ar tādu pasākumu realizāciju, kā potenciālo eksportētāju apmācības, eksporta tirgu apgūšana, konkurētspējīgas produkcijas eksporta veicināšana, tirgus informācijas tīkla pilnveidošana u.c. 7.2 Iekšējā tirgus cenu regulācijas apraksts Latvijā nepastāv mērķa un intervences cenas. Vienīgais veids, kā tiek regulēts piena cenu līmenis Latvijā, ir importa muitas nodokļi un eksporta subsīdijas. Lai nodrošinātu stabilu piena iepirkuma cenu un mazinātu piena ražošanas un eksporta tirgus sezonalitātes radītās sekas, ir jāievieš tirgus regulācijas mehānismi, kas izlīdzinātu piena produktu piedāvājumu valstī. Latvijas lauksaimnieības tirgus attīstības koncepcijā norādīts, ka jau 1998. gadā būtu vēlams ieviest valsts intervenci, pielietojot privāto uzglabāšanu sekojošiem produkcijas veidiem - sviestam, sieram, piena konserviem un sausajam vājpiena pulverim. Rezultātā tiktu izlīdzinātas šīs produkcijas sezonālās svārstības, tādējādi dodot pārstrādātājiem iespēju nesadārdzināt produkcijas pašizmaksu. Tas, savukārt, pozitīvi ietekmētu norēķinu stabilitāti ar produkcijas piegādātājiem, kā arī veicinātu produkcijas konkurētspēju ārvalstu tirgū. 7.3 Valsts atbalsts ìenētiskai padziļināšanai Valsts subsīdiju galvenais mērķis ir radīt priekšnoteikumus konkurētspējīgas produkcijas ražošanai. Subsidēšanas metode ir līdzfinansēšana un subsīdiju daļa varētu sastādīt 10 - 30 %, bet lauksaimnieka paša līdzekļi - 70 - 90 %. Govkopībā ciltsdarba attīstībai subsīdijas, kuras izstrādātas 1998. gadam, piešķir: ciltsdarba datu apstrādei un piena analīzēm Ls 0.50 par govi mēnesī; El kategorijas vaislas buļļu mātēm - Ls 15 par dzīvnieku mēnesī; par audzēšanai realizētu grūsnu gaļas vai piena šķirnes teli - 150 Ls; par audzēšanai realizētu 12 mēnešus un vecāku negrūsnu gaļas šķirnes teli - 100 Ls; par specializētās gaļas šķirnes govi pēc atnešanās - Ls 50; Lai veicinātu citās valstīs selekcionētu šķirņu, ar augstu ìenētisko potenciālu audzēšanu Latvijā, kā arī govju ganāmpulku, ar vidējo izslaukumu 5000 - 6000 kg piena, no govs gadā izveidošanu, subsīdijas tiek maksātas augstvērtīgu šķirnes lopu iegādei no ārvalstīm un vaislas buļļu un to spermas importam. Perspektīvē šīs subsīdijas augstvērtīgu šķirnes lopu iegādei no ārvalstīm un vaislas buļļu un to spermas importam jāparedz lielākā apjomā, lai paaugstinātu Latvijas govju ganāmpulku ìenētisko potenciālu un veicinātu produktivitātes kāpināšanu. 7.4 Kādas vispārējās izmaiņas, kādas nepieciešams veikt politikas vidē Jāsakārto likumdošana nozares attīstības veicināšanai (piena un piena produktu kvalitātes nodrošināšanai, iekšējo tirgu regulējošo normatīvo aktu sakārtošana atbilstoši ES prasībām). Jāveicina piena un piena produktu eksports, radot atvērtākas un liberālākas ārējās tirdzniecības nosacījumus. 8. Secinājumi un priekšlikumi rīcības programmai Tuvāko gadu laikā piensaimniecības nozares attīstībai jāinvestē līdzekļi atbilstošu sanitāro un higienisko prasību nodrošināšanai visos piena ieguves un realizācijas posmos. Jāveicina piena pārstrādes koncentrēšana saimnieciski efektīvākos uzņēmumos, tas dotu iespēju samazināt pārstrādes izmaksas un paaugstināt piena iepirkuma cenas. Piena pārstrādes uzņe'mumiem jāveic ražošanas tehnoloìiju modernizāciju, jāveicina specializāciju uz atsevišķu specifisku produktu ražošanu mazajiem uzņēmumiem. Jāveicina profesionālās izglītības līmeņa paaugstināšana. Jāsniedz zinātnes atbalsts efektīvu lopbarības ražošanas tehnoloìiju ieviešanai, jāuzlabo govju ēdināšanas un turēšanas apstākļos saimniecībās, un jāstrādā pie govju selekcijas uzlabošanas. Jāsekmē tirgus regulācija pielietojot interveci. Izmantotā literatūra 1. Bruto peļņas aprēķins zemnieku saimniecībās. Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centrs. - Ozolnieki,1996; 2. Ciltsdarba likums. Pieņemts Rīgā 1998. gada 21. aprīlī; 3. Dzīvnieku un ganāmpulkureìistrēšanas noteikumi. Pieņemti Rīgā, 1998, gada 13, janv.; 4. EiroAgro Pols. Latvijas valsts agrārās ekonomikas Institūts.- Rīga, 1997; 5. Instrukcija liellopu apzīmēšanai. Pieņemta Rīgā, 1998. gada 13. janv.; 6. Lauksaimniecības gada ziņojums. Latvijas Republikas Zemkopības ministrija. - Rīga, 1997; 7. Latvijas lauksaimniecības attīstība, iespējas, problēmas. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas Institūts. - Rīga, 1997; 8. Latvijas lopkopis un piensaimnieks. - Rīga, 1997; 9. Latvijas Statistikas gadagrāmata. - Rīga,1 997; 10. Lauksaimniecības likums. Pieņemts Rīgā 1996.gada 22.novembrī; 11. Latvijas piensaimniecības nozares attīstības mērķprogramma. LPCS. - Rīga, 1995; 12. Piena ražošanas pašizmaksas aprēķins.ZM ID Ekonomiskās analīzes un prognožu nodaļa. - Rīga, 1997; 13. Slaucamo govju pārraudzības rezultāti. Latvijas Republikas Zemkopības ministrija. - Rīga,1996; 14. Tirgus un cenu apskats. - Rīga, 1997; 15. Valsts subsīdiju izlietošana lauksaimniecības attīstībai 1988, gadā. Republikas Zemkopības ministrija. - Rīga, 1997. 9. Pielikumi 1.pielikums Ganāmpulka ražība kopējā populācijā un pārraudzībā 1997. gadā pa rajoniem Latvijā 1997. gadā Rajoni Pārraudzības govis Kopējais skaits Pārraudzības govis Govju skaits Izslaukums, kg Govju skaits Saražots piens, t LIZ tūkst. ha Govju skaits uz 1 ha LIZ Aizkraukles 2899 3906 10150 33800 82.4 0.04 Alūksnes 2791 3969 7311 27405 66.3 0.04 Balvu 689 4836 8399 24338 95.9 0.01 Bauskas 3101 3834 10118 44457 108.1 0.03 Cēsu 6082 4291 12359 57030 104.9 0.06 Daugavpils 3214 4172 12545 36469 124 0.03 Dobeles 5322 3977 10314 39193 95.8 0.06 Gulbenes 2239 4217 7626 25200 69.9 0.03 Jelgavas 4437 3935 9858 38550 115.9 0.04 Jēkabpils 2581 4190 11891 38134 91.2 0.03 Krāslavas 2331 4463 10933 38758 104.9 0.02 Kuldīgas 2725 4122 9445 31718 87.6 0.03 Liepājas 3520 4360 13700 47950 151.6 0.02 Limbažu 3154 4557 9235 37474 82.2 0.04 Ludzas 610 4824 9080 30603 122.3 0.01 Madonas 3841 3911 12560 40850 126.3 0.03 Ogres 3920 3715 9871 33339 68.7 0.06 Preiļu 2875 4460 12838 42620 102.3 0.03 Rēzeknes 2488 4205 13800 47252 124.8 0.02 Rīgas 4701 3881 8519 36457 80 0.06 Saldus 4142 4208 11136 40344 94.2 0.04 Talsu 3067 4061 8500 28600 79.7 0.04 Tukuma 6731 4272 12530 42420 105.4 0.06 Valkas 5221 3585 10040 36000 78.9 0.07 Valmieras 5694 4248 9929 383778 90.7 0.06 Ventspils 2514 3402 5276 17892 51.8 0.05 Kopā 90886 4093 267973 955230 2505.8 0.04 Avots: ZM un Valsts Ciltsdarba Informācijas datu apstrādes centra materiāls 2. pielikums Piena ražošanas izmaksu un peļņas aprēķins saimniecībā ar 30 govīm Latvijā 1997. gadā Ieņēmumi Mērvienība Daudzums uz vienu govi Vienības cena Ls Brutto ieņēm. (Ls/govi) Daudzums uz 30 govim Brutto ieņēm. kopā Saražots piens kg 3500 105000 Pārdots piens kg no govs 3300 0,095 313,5 99000 9405 Iegūti teļi gab. 0,900 25 22,50 27 675 Brāķētas govis kg dzīvsv. 33,333 0,36 12,00 1000 360 Kūtsmēsli tonnas 6,6 5,92 39,07 198 1172,16 Virca tonnas 3,3 4,96 16,37 99 491,04 Subsīdijas 0 0 0 0 0 Kopā ieņēmumi 387,07 11612,16 Mainīgās izmaksas Izmaksu posteņi Mērvienība Daudzums uz vienu govi Vienības cena Ls Izmaksas uz vienu govi Ls Daudzums uz 30 govim Izmaksas 30 govīm kopā Ls Spēkbarība tonnas 1,1 115 126,50 33 3795 Salmi tonnas 1 5,07 5,07 30 152,10 Skābbarība tonnas 6,5 9,06 58,89 195 1766,70 Ganību barība tonnas 8 5,71 45,68 240 1370,40 Mikroelementi tonnas 0,03 405 12,15 0,9 364,50 Pakaiši tonnas 1,2 5,07 6,08 43,20 Iepirkti ciltslopi gab 0,07 360 24 2 720 Sēklošana reizes 1,6 8 12,80 48 384 Veterinārie pakalpojumi, medikamenti 25 0 750 Mainīgās izmaksas kopā 316,17 9345,9 Bruto peļņa 1 70,898 2266,26 Darba samaksa 58,80 1764,00 t.sk. pastāvīgiem strādniekiem c-st 147 0,4 58,80 4410,00 1764,00 sezonas strādniekiem c-st 0 0 0 0 0 Bruto peļņa 2 12,10 502,26 Fiksētās izmaksas Elektroenerìija kw/h 200 0,037 7,40 6000 222 Ražošanas ēku un tehnikas uzturēšanas remontizmaksas 3,88 116,30 Apdrošināšanas maksājumi 0 0 0 0 0 Nodokļi t.sk. zemes Ls 1,5 5 7,50 45 225 sociālais Ls 16,52 495,51 Amortizācija t.sk. kūts amortizacija 5,43 163 tehnikas amortizācija 33,33 1000 Kredīt% izmaksas gadā 0 0 0 0 Fiksētās izmaksas kopā 70,72 2121,81 Citas fiksētās izmaksas 2,23 66,95 Saimnieciskās un vadības izmaksas 0 0 13,37 400,96 Izmaksas kopā 461,26 13694 Peļņa -74,19 -2082,10 Rentabilitāte % - 16,08 - 15,20 Avots: ZM ID "Piena pašizmaksas aprēķins"; LLKC "Bruto peļņas aprēķins zemnieku saimniecībām". 3. pielikums Piena ražošanas izmaksu un peļņas aprēķins saimniecībā ar 50 govīm Latvijā 1997. gadā Ieņēmumi Mērvienība Daudzums uz vienu govi Vienības cena Ls Brutto ieņēmumi uz vienu govi Ls Daudzums uz 50 govīm Brutto ieņēm. kopā Saražots piens kg 5500 275000 Pārdots piens kg no govs 5300 0,12 636 265000 31800 Iegūti teļi gab. 0,940 25 23,500 47 1175 Brāķētas govis kg dzīvsv. 50,000 0,36 18,000 2500 900 Kūtsmēsli tonnas 6,6 5,92 39,072 330 1953,6 Virca 3,3 4,96 16,368 0 40920 Subsīdijas Ieņēmumi kopā 716,572 35828,6 Mainīgās izmaksas Izmaksu posteņi Mērvienība Daudzums uz vienu govi Vienības cena Ls Izmaksas uz vienu govi Ls Daudzums uz 50 govīm Izmaksas 50 govīm kopā Ls Spēkbarība tonnas 1,4 115 161 70 8050 Salmi tonnas 1 5,07 5,07 50 253,5 Skābbarība tonnas 8,1 9,06 73,386 405 3669,3 Ganību barība tonnas 9,5 5,71 54,245 475 2712,25 Mikroelementi tonnas 0,03 405 12,15 1,5 607,5 Pakaiši tonnas 1,2 5,07 6,084 60 304,2 Sēklošana reizes 1,5 8 12 75 600 Veterinārie pakalp., medikam. 30 1500 Iepirkti ciltslopi gab 0,10 360 36,00 5 1800 Kopā mainīgās izmaksas 389,94 19496,75 Bruto peļņa 1 326,64 16331,85 Darba samaksa 88,20 4410,00 t.sk. pastāvīgiem strādniekiem c-st 147 0,6 88,20 4410,00 sezonas strādniekiem c-st 0 0 0 0 Bruto peļņa 2 238,44 11921,85 Fiksētās izmaksas Elektroenerìija kw/h 500 0,037 18,5 25000 925 Ražošanas ēku un tehnikas uzturēšanas remontizmaksas 9,2162 460,81 Apdrošināšanas maksājumi Nodokļi t.sk. zemes 1,5 5 7,5 75 375 sociālais 24,78 1238,77 Amortizācija t.sk. kūts amortizacija 72,16 3608,1 tehnikas amortizācija 20 1000 Kredīt% izmaksas gadā 0 0 Fiksētās izmaksas kopā 130,2 55,82 Citas fiksētās izmaksas 0 0 3,90 167,48 Saimnieciskās un vadības izmaksas 0 0 18,25 884,68 Izmaksas kopā 630,44 30542 Peļņa 86,13 5287 Rentabilitāte % 13,66 17,31 Avots: ZM ID "Piena pašizmaksas aprēķins"; LLKC "Bruto peļņas aprēķins zemnieku saimniecībām". 4. pielikums Piena produktu vairumtirdzniecības cenas Latvijā 1997.gadā (Ls) Produkts par kg no pienotavas bez PVN II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Sviests 72% svara 1.30 1.45 1.28 1.28 1.28 1.26 1.33 1.37 Sviests 72.5% fasēts 1.48 1.59 1.41 1.41 1.41 1.41 1.46 1.50 Sviests 82.5% svara 1.60 1.45 1.44 1.44 1.44 1.50 1.52 Sviests 82.5% fasēts 2.07 1.92 1.92 1.91 1.92 1.77 1.72 Sviests “Sviestmaižu” 1.50 1.25 1.25 1.25 1.25 1.25 1.25 Piens līdz 2.5% fasēts 0.15 0.15 0.18 0.18 0.18 0.76 0.18 0.18 0.18 0.18 0.18 Piens virs 2.51% fasēts 0.19 0.19 0.24 0.24 0.21 0.21 0.21 0.21 0.21 0.21 0.21 Kefīrs fasēts 0.18 0.18 0.19 0.19 0.19 0.91 0.19 0.19 0.91 0.94 0.19 Krēj. skābs svara 25% 0.58 0.62 0.62 0.64 0.65 0.61 0.61 0.61 0.61 0.63 0.63 Krēj. 25% skābs poliest gl 0.83 0.79 0.79 0.79 0.79 0.79 0.79 Krēj. 25% Tetra-Pure p 0.71 0.71 0.74 0.74 0.73 0.67 0.66 0.66 0.67 0.70 0.70 Biezpiens vājp. svara 0.56 0.60 0.59 0.63 0.60 0.55 0.54 0.54. 0.55 0.56 0.57 Biezpiens vājp. fasēts 0.72 0.74 0.76 0.76 0.72 0.66 0.66 0.66 0.65 0.65 0.69 Sieri Čedars/Baltija 45% 1.55 1.55 1.55 1.55 1.55 1.55 1.55 Holandes 45% 1.95 1.75 1.71 1.71 1.70 1.71 1.72 Krievijas 50% 1.81 1.67 1.60 1.60 1.60 1.64 1.71 Valmieras 45% 1.80 1.75 1.62 1.62 1.46 1.54 1.58 Bauskas 50% 1.60 1.45 1.45 1.45 1.45 1.45 1.45 Zemgales 50% 1.58 1.58 1.58 1.58 1.58 1.58 1.58 Mālpils 45% 1.30 1.30 1.30 1.30 1.30 1.30 1.30 Avots: LPCS materiāls 5.pielikums Piena produktu mazumtirdzniecības cenas Rīgas Centrāltirgū 1997.gadā Produkts par kg no pienotavas bez PVN 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 Sviests 72% svara 1.62 1.82 1.81 1.76 1.68 1.44 1.32 1.34 1.50 1.57 1.54 Sviests 72.5% fasēts 1.96 2.16 2.16 2.11 1.99 1.78 1.72 1.70 1.79 1.87 1.86 Sviests 82.5% svara 1.70 1.85 Sviests 82.5% fasēts 2.37 2.69 2.55 2.00 2.10 1.89 2.25 2.10 2.63 Sviests “Sviestmaižu” 1.36 2.20 2.20 Piens līdz 2.5% fasēts 0.29 0.25 0.24 0.24 0.23 0.23 0.23 0.23 0.23 0.24 0.24 Piens virs 2.51% fasēts 0.27 0.28 0.27 0.28 0.26 0.26 0.25 0.25 0.26 0.26 0.27 Kefīrs fasēts 0.26 0.26 0.26 0.26 0.25 0.26 0.25 0.26 0.25 0.25 0.25 Krēj. skābs svara 25% 0.74 0.79 0.81 0.78 0.67 0.62 0.60 0.65 0.63 0.65 0.67 Krēj. 25% poliest. gl. 1.03 1.07 1.06 1.08 1.08 1.02 0.98 0.96 1.00 0.98 0.99 Krēj. 25% Tetra-Pure p. 0.96 0.95 0.99 0.94 0.92 0.87 0.88 0.99 0.92 0.94 0.94 Biezpiens vājp. svara 0.69 0.79 0.75 0.62 0.65 0.57 0.91 0.56 0.57 0.62 Biezpiens vājp. fasēts 1.10 0.93 1.15 0.89 0.84 0.80 0.80 0.78 0.79 0.83 0.81 Sieri Čedars/Baltija 45% 1.99 2.15 2.19 2.13 2.17 2.14 2.05 1.85 1.84 2.04 1.98 Holandes 45% 1.98 1.97 2.18 2.36 2.44 2.12 1.95 1.98 2.05 2.03 2.03 Krievijas 50% 1.93 2.19 2.37 2.37 2.39 2.02 1.96 1.98 2.01 2.02 2.03 Valmieras 45% 1.81 1.95 2.16 2.18 2.17 1.95 1.93 1.75 1.75 1.86 1.87 Bauskas 50% 1.69 1.87 1.97 2.13 2.15 1.80 1.96 1.92 1.94 1.92 1.91 Zemgales 50% 1.71 1.89 2.10 2.05 1.53 1.86 1.86 1.92 1.86 1.86 Mālpils 45% 1.60 1.76 1.73 1.70 1.50 1.51 1.75 1.70 1.70 Avots: LPCS materiāls
|
|
Piektdiena, 16. janvāris
 |
