DokumentiLOPBARĪBAS RAŽOŠANAS NOZARE: attīstības programmas pamati - 1998Inga Jēkabsone, Uldis Osītis, Dace Grīnhofa, LR Zemkopības ministrija (ZM)
29.05.1998 LOPBARĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES attīstības rīcības programmas pamati ir izstrādāti liela kopdarba ietvaros, kura galvenais mērķis ir radīt un turpmāk īstenot valsts politiku visā lauksaimniecības un lauku attīstībā. ### Lasāmākā formātā dokuments pievienots pielikumā PDF formāta failā Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati - 1998:
Tilpumainās lopbarības ražošanas nozare Dokumenta redakciju sagatavoja Inga Jēkabsone
1998
Priekšvārds
Tilpumainās lopbarības ražošanas nozares attīstības rīcības programmas pamati ir izstrādāti liela kopdarba ietvaros, kura galvenais mērķis ir radīt un turpmāk īstenot valsts politiku visā lauksaimniecības un lauku attīstībā, kā tas izriet no Saeimā apstiprinātā Lauksaimniecības likuma, reizē ar to Saeimā skatītās Lauksaimniecības attīstības koncepcijas, kas vēlāk kļuva par daļu no Latvijas Lauku attīstības programmas, kuru savukārt LR Saeima akceptēja 1998.gada jūnijā, kā arī no Valsts atbalsta programmas lauksaimniecībai 1998.-2002. gadam, ko MK akceptēja 1997.gada 13.maijā. Sagatavotais dokuments uzskatāms par pamatu tālākai detalizētas rīcības programmas izstrādei. Dokuments aptver lauksaimnieciskās ražošanas un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares. Tomēr dokumentā fokusētās attīstības aktivitātes ir saistītas ar 1998. gada 10. martā Saeimā akceptēto “Latvijas Lauku attīstības programmu”, kuras mērķis ir lauku attīstība. Lopbarības ražošanas nozares darba grupā strādāja: Inga Jēkabsone - LLU Ekonomikas fakultātes 3. kursa studente, šī darba atbildīgā izpildītāja; Darba grupas vadītāja: Maija Brunovska - ZM Lopkopības nodaļas vadītāja. Darba grupas dalībnieki: Inga Jēkabsone; Uldis Osītis - LLU Lopkopības institūta direktora v.i., Jelgava; Dace Grīnhofa - LVLVZPI "Sigra" zinātniece, Rīgas raj. Visu nozaru grupu sagatavoto redzējumu kopsavilkums ir iekļauts ZM publicētajā dokumentā “Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati. 1998” Dokuments atrodams ej.uz/knns
Tilpumainās lopbarības ražošanas nozares politikas rīcības programmas pamatiPar palīdzību darba veikšanā vēlos sirsnīgi pateikties visiem cilvēkiem, kas neatteica palīdzību un veltīja savu dārgo laiku, lai sniegtu informāciju, uzklausītu, un dotu padomus. Šie cilvēki ir: darba grupas vadītāja Maija Brunovska, LLU Lopkopības institūta profesors Jānis Latvietis, SIA “Ķeipene” direktore Iveta Virsnīte, LVAEI profesors Visvaldis Pirksts, Ozolnieku LLKC Lopbarības ražošanas nodaļas vadītāja Antra Grundmane, ZM Informācijas departamenta direktors Uldis Apels, ZM ekonomiskās informācijas nodaļas vecākais referents Dainis Saukāns. Vēlos pateikt paldies arī profesoram dr. hab. lauks. Kazimiram Špoģim, LVAEI direktoram Andrim Miglavam un Derekam Beikeram - cilvēkiem, kuri deva man lielisko iespēju šo darbu veikt. Andrim Miglavam pateicība arī par spēcīgo morālo atbalstu un motivāciju. Tāpat izsaku arī pateicību LLU Ekonomikas fakultātes mācību spēkiem par saprotošo attieksmi darba izstrādāšanas laikā, kā arī visiem saviem draugiem, kuriem es nevarēju veltīt dažreiz tik ļoti nepieciešamo uzmanību . SATURS 1. NOZARES VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS 6 1.1 NOZARES GALVENIE PRODUKTI: 6 1.1.1 LAUKSAIMNIECĪBAS IZCELSMES TILPUMAINĀ LOPBARĪBA 6 1.1.2 RŪPNIECISKĀS IZCELSMES LOPBARĪBAS RAKSTUROJUMS 9 1.2 KVALITĀTES KRITĒRIJI. SASNIEGTAIS KVALITĀTES LĪMENIS LATVIJĀ 9 1.2.1 VISPĀRĪGS NOZARES RAŽOŠANAS NEPILNĪBU RAKSTUROJUMS 12 1.3 RAŽOŠANAS APJOMI, RAŽOŠANAS REĢIONĀLĀ STRUKTŪRA 15 1.4 PIELIETOTĀS KULTŪRU AUGSEKAS 18 1.5 NOZARES RAŽOŠANAS GALVENĀS PROBLĒMAS 18 2. SAIMNIECĪBAS BUDŽETS (LOPBARĪBAS RAŽOŠANAS IZMAKSAS) 19 3. NOZARES TIRGUS IZPĒTE 26 4. NOZARES INSTITUCIONĀLĀ VADĪBA 27 5. INVESTĪCIJAS NOZARĒ 28 5.1 ĀRVALSTU ATBALSTS NOZARES ATTĪSTĪBAI 28 5.2 IESPĒJAMIE INVESTĪCIJU AVOTI 29 6. NOZARES POLITIKA, TĀS IESPĒJAMIE ATTĪSTĪBAS VIRZIENI 31 7. SECINĀJUMI 32 8. PRIEKŠLIKUMI NOZARES ATTĪSTĪBAI 33 PIELIKUMI 26 Darbā lietotie saīsinājumi: ES - Eiropas Savienība; LIZ - lauksaimnieciski izmantojamā zeme; LLKC -Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centrs (kopš 1.07.97.- Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs); LVAEI – Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūts; LVLVZPI - Latvijas valsts lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūts; LVZZPI - Latvijas valsts zinātniskās pētniecības institūts; ZM - Zemkopības ministrija; VZPS – valsts zemkopības zinātniskās pētniecības saimniecība; Ls -Latvijas lats; t - tonna h -stunda; ha -hektārs b.v. - barības vienība; z/s - zemnieku saimniecība. Darbā izmantoti sekojoši materiāli: 1. Lopbarības ražošanas attīstības programma. LVLVZPI "Sigra", 1995; 2. Lopbarības ražošanas attīstības programma. LVZZPI "AGRA", 1995; 3. Bruto peļņas aprēķins zemnieku saimniecībai. Ozolnieki, LLKC, 1997; 4. Latvijas Nacionālās Lopbarības padomes materiāli, 1998; 5. Lauksaimniecības attīstības koncepcija, ZM, 1997; 6. Latvijas lauksaimniecības gada ziņojums, ZM, 1997; 7. Subsīdiju izlietojuma programma 1998. gadam, ZM, 1997; 8. Nacionālo standartu izstrāde Latvijā ražotai zāles lopbarībai, piemērojot ES prasībām. Pārskats par zinātniski pētniecisko darbu. LVLVZPI “Sigra”, 1996; 9. Latvietis J. Lopbarības katalogs. LLU, Jelgava, 1996.-lpp.; 10. Adamovičs A. Zālaugu sēklas maisījums – zelmeņu kvalitatīvas ražotspējas pamats. Latvijas lopkopis un piensaimnieks, 4 (26) 1998; 11. Latvijas Republikas Lauksaimniecības likums, ZM, 1995; 12. Pankovs J. Mašīnu komplekss zāles lopbarības sagatavošanai. Latvijas lopkopis un piensaimnieks. jūnijs, 1997. 1. NOZARES VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Lopbarības ražošana ir augkopības produkcijas ražošanas apakšnozare. Tā raksturojas ar neapstrādāta produkta - lopbarības - ražošanu, kuru izmanto cilvēku uzturam nepieciešamo dzīvnieku valsts pārtikas produktu ieguvei, kā arī rūpniecības preču ražošanai. [2.] Visus lopbarības nozares ražotos produktus var sadalīt trijās barības grupās: koncentrētā lopbarība tilpumainā barība minerālbarība Koncentrētās lopbarības ražošana sevī ietver graudaugu, pākšaugu, eļļaugu ražošanu, kā arī rūpniecības blakusproduktu (raušu, spraukumu) ražošanu. Tilpumainās lopbarības ražošana savukārt sevī ietver zāles lopbarības, lopbarības sakņaugu un pārstrādes rūpniecības blakusproduktu ražošanu. Lopbarības ražošanai tiek izmantoti ap 90 % no visas augkopības produkcijas, tāpēc šīs nozares attīstībai ir liela nozīme Latvijas tautsaimniecības attīstībā.[2.] 1.1. NOZARES GALVENIE PRODUKTI: saimniecībā (lauksaimnieciskās izcelsmes lopbarība) o pļavu un ganību zāle o zaļbarība o skābsiens o skābbarība o siens o lopbarības saknes o pārtikai un sēklai nederīgie kartupeļi o zāles griezumi pārstrādes blakusprodukti (rūpnieciskās izcelsmes lopbarība) o kartupeļu šķiedenis o alus drabiņas o cukurbiešu graizījumi o melase 1.1.1. Lauksaimniecības izcelsmes tilpumainā lopbarība Šajā darbā koncentrēta uzmanība uz šādiem lauksaimniecības izcelsmes lopbarības produktiem: a) zaļbarība daudzgadīgo zāļu, to atālu zaļbarība ganību zāle b) sulīgā barība daudzgadīgo zāļu skābbarība lopbarības bietes c) rupjā barība nesmalcināts siens skābsiens Skābbarības gatavošanai un ganību vajadzībām Latvijā lielākoties tiek audzētas daudzgadīgās stiebrzāles (timotiņš) un tauriņzieži (āboliņš, lucerna), jo tie sevī apvieno vairākas lauksaimnieciski noderīgas īpašības, kas Latvijas lauksaimniekam nevar būt maznozīmīgas, īpaši pašreiz. Daudzgadīgās stiebrzāles un tauriņzieži Šīm kultūrām kā galvenajiem tilpumainās lopbarības avotiem var atzīmēt sekojošus pozitīvus aspektus Latvijas situācijā: Latvijā lielas platības aizņem pauguraines, kur agroekonomiski izdevīgākā kultūraugu grupa ir daudzgadīgās stiebrzāles un tauriņzieži; daudzgadīgo zāļu audzēšanai jātērē vismazāk dārgo energoresursu un tām ir visaugstākā bioenerģētiskā efektivitāte; tauriņzieži un citas lopbarības zāles paaugstina augsekas auglību, saista un uzkrāj bioloģisko slāpekli, būtiski ietaupa izmaksas mēslojumam; lauksaimnieku rīcībā ir plaša daudzgadīgo tauriņziežu un stiebrzāļu sugu un šķirņu izvēle, kas garantē iespēju katrā vietā un augsnē audzēt piemērotāko un ekonomiski efektīvāko sugu un šķirni; daudzgadīgās stiebrzāles un tauriņziežus var izmantot gan rupjās barības ražošanai (siens, skābsiens), gan sulīgās (skābbarība, konservētā zāle), gan zaļbarības ražošanai (ganību zāle, pļautā zaļbarība) zāļu lopbarība var būt lētākā un pilnvērtīgākā, kas varētu garantēt vislētāko pienu un visefektīvāko piensaimniecību kā arī radīt priekšnoteikumus liellopu gaļas ražošanas attīstībai. [5.] Lopbarības saknes Šobrīd Latvijā no lopbarības sakņaugiem visplašāk audzē puscukurbietes un lopbarības bietes, mazāk burkānus. Sakņaugiem ir zems sausnas saturs (ap 140g/kg), taču augsta sausnas barotājvērtība (ap 1b.v./kg sausnas). No 1 ha platības kopā ar lapām var iegūt vidēji 5000 barības vienību.[2.] Lopbarības sakņaugi ir nepieciešams barības devas elements, ja lopu ēdināšanā izmanto sienu, jo sakņaugi uzlabo barības apēdamību. Tomēr sakņaugu audzēšana ir ļoti darbietilpīgs process, jo pašreiz Latvijā nelielajās zemnieku saimniecību platībās sakņaugu kopšanā pielieto pārsvarā roku darbu. Tāpēc darba samaksas izdevumi var sasniegt pat 70 -80 % no kopējām audzēšanas izmaksām.[2.] Tādējādi lopbarības sakņaugu izēdināšana sadārdzinna arī piena produktu ražošanu.Diemžēl, pašreiz, kad zemniekiem acīmredzami trūkst līdzekļu uzlabotu zāles lopbarības gatavošanas tehnoloģiju ieviešanai un galvenais lopbarības līdzeklis ziemas periodā ir siens, nav saprātīgi atteikties no sakņaugu audzēšanas, tikai jāmeklē iespējas pazemināt to ražošanas izmaksas. Pēc Dr. oec. V. Pirksta domām, šajā situācijā ļoti izdevīgs lopbarības sakņaugs zemnieku saimniecībās ir kartupeļi, jo pārtikā un sēklai neizmantojamā ražas daļa var tikt izmanotota lopbarībā. Tādējādi samazinās lopbarības izmaksas saimniecībā, jo netiek atsevišķi patērēta tehnika, sēklas materiāls un darbaspēks. Būtu nepieciešams, lai šie kartupeļi tiktu realizēti nevis par augsto pārtikas kartupeļu cenu, bet par krietni zemāku (V.Pirksts, 1998). 1. tabulā dots lauksaimniecības izcelsmes lopbarības sadalījums pa barības veidiem un to sagatavošanai izmantojamās tehnoloģijas un kultūras . 1.tabula. Tilpumainās lopbarības līdzekļu sagatavošanai izmantojamās tehnoloģijas un kultūras Barības līdzekļa nosaukums Barības veids atkarībā no sagatavošanas tehnoloģijas Izmantojamās kultūras 1. Rupjā barība Siens irdens siens, nesmalcināts irdens siens, smalcināts presēts siens daudzgadīgās zāles tīrumos pļavu zāle ganību zāle (pārpalikumi) Skābsiens hermetizētos rituļos hermētiskos torņos hermetizētās tranšejās daudzgadīgās zāles tīrumos pļavu zāle ganību zāle (pārpalikumi) Salmi irdeni salmi presēti salmi vasarāju labības un pākšaugi 2. Sulīgā barība skābbarība kukurūzas skābbarība daudzgadīgo zāļu skābbarība sakņaugu lapu skābbarība skābēti kartupeļi kombinētā skābbarība kukurūza daudzgadīgās zāles lopbarības sakņaugu un cukurbiešu lapas kartupeļi kartupeļi, sakņaugi, daudzgadīgās zāles sakņaugi svaigi lopbarības bietes, puscukurbietes, cukurbietes kartupeļi svaigi kartupeļi 3. Zaļbarība zaļbarība piebarošanai zaļbarība daudzgadīgās zāles un to atāli viengadīgās zāles (mistri) kukurūza kacenkāposti lopbarības sakņaugu un cukurbiešu lapas ganību zāle ganību zāle kultivētās ganības dabiskās ganības daudzgadīgās zāles tīrumos un to atāli kultivētās un dabiskās pļavas un to atāli Avots: LVZZPI “AGRA” 2. tabula. Zāles lopbarības veidu salīdzinājums pēc barotājvērtības: Vidējais proteīna līmenis, g/bar. v-bu Barības vienības 1kg sausnes Barības vienības 1 kg produkta Izmaksas uz 1 bar. v-bu Lopbarības saknes 50…60 0.13 0.93 ? Siens 70…90 0.60 0.18 0.07 Skābsiens 120 un vairāk 0.76 0.38 0.07 Skābbarība 100…110 0.78 0.27 0.06 Kultivēto ganību zāle 35…38 0.18 0.18 0.03 Avots: Latvietis J. Lopbarības katalogs .LLU, Jelgava, 1996. Tālāk uzskaitītas skābbarības priekšrocības salīdzinājumā ar sienu (pēc LVZZPI "Sigra", D. Kravale, 1998). Gatavošanā: 1. 1) zemākas ražošanas izmaksas; 2. 2) mazāks roku darba patēriņš; 3. 3) mazāki sausnas un barības vielu zudumi; 4. 4) augstāka enerģijas un barības vielu ieguve no hektāra; 5. 5) augstāka sausnas enerģētiskā vērtība un barības vielu saturs. Izēdināšanā: 6. 1) augstāka sausnas apēdamība; 7. 2) mazāks spēkbarības un sulīgās barības patēriņš; 8. 3) augstāks izslaukums; Šis uzskaitījums norāda uz to, ka skābbarības ražošanas tehnoloģija Latvijā ir perspektīva. Lauksaimniecības pētījumu un izmēģinājumu centri pat norāda uz ārzemju pieredzi, barojot lopus visu gadu tikai ar skābbarību, neizmantojot ganības. Tas izslēdz ziemas -vasaras un vasaras - ziemas pārejas periodus dzīvnieku turēšanā un izlīdzina lopkopības produkcijas ieguvi gada laikā. Tomēr, vērtējot Latvijas potenciālu šajā jomā, jāņem vērā, ka iespējamos augstos rezultātus ar skābbarības izēdināšanu var sasniegt tikai tad, ja barības sagatavošanas procesā tiek ievēroti visi nepieciešamie kvalitatīvas lopbarības gatavošanas nosacījumi (sk.1.2.p.). 1.1.2. Rūpnieciskās izcelsmes lopbarības raksturojums Šos lopbarības produktus iegūst kā pārtikas rūpniecības blakusproduktus. To barotājvērtība un ieguves avoti uzrādīti 2. tabulā. 2. tabula. Rūpnieciskās izcelsmes tilpumainās lopbarības veidu raksturojums Barības veids Izcelsmes avots Barības enerģētiskā vērtība (bar. v-bas, g/kg) Olbaltuma saturs (kopproteīns, g/kg) Kartupeļu šķiedenis Cietes ražošana 0.04 12 Alus drabiņas Alus ražošana 0.25 17 Cukurbiešu graizījumi Cukura ražošana 0.11 -0.84 14 - 15 Melase Cukura ražošana 0.76 84 Avots: Latvietis J. Lopbarības katalogs. LLU, Jelgava, 1996. Visaugstākā barības vērtība ir cukurrūpniecības blakusproduktiem - melasei un cukurbiešu graizījumiem. Taču pašreiz Latvijā nav izveidota pilnīga šo balkusproduktu savākšanas un tālākizmantošanas sistēma. 1.2. KVALITĀTES KRITĒRIJI. SASNIEGTAIS KVALITĀTES LĪMENIS LATVIJĀ Latvijā kvalitātes kritēriji ir izstrādāti zāles lopbarībai- skābbarībai un skābsienam, arī sienam kā galvenajiem tilpumainās lopbarības nozares produktiem. Tie ir apkopoti pārskatā par LVLVZPI “Sigra” dr. hab. lauks. I. Ramanes vadīto zinātniski pētniecisko darbu “Nacionālo standartu izstrāde Latvijā ražotai zāles lopbarībai, piemērojot ES prasībām” (apstiprinājis J. Lapše 1996.g ). ES valstīs skābbarības kvalitātes galvenie vērtēšanas kritēriji ir proteīna, kokšķiedras, skābju saturs sausnē, pH līmenis un organisko vielu sagremojamība. Tāpēc arī Latvijai bija nepieciešams izstrādāt tādus kvalitātes kritērijus, kas ļautu Latvijā ražoto zāles lopbarību novērtēt atbilstoši Eiropas valstu prasībām. 1. pielikumā doti dažādu zāles lopbarības veidu kvalitātes vērtēšanas kritēriji. Rūpnieciskās izcelsmes lopbarības produktiem speciāli kvalitātes kritēriji netiek noteikti, šī barība tiek izēdināta tāda, kāda tā ir saražota. Šie lopbarības produkti galvenokārt tiek izmantoti kā papildinošie elementi barības devu sabalansēšanai. Zāles lopbarības kvalitāti nosaka enerģijas koncentrācija sausnā, barības vielu saturs un to sagremojamība. Zāles skābbarības apēdamību ietekmē arī fermentācijas rezultāti. Zāles lopbarības sastāvu ietekmē dažādi faktori: zālāju botāniskais sastāvs, augsne, mēslojums, klimatiskie apstākļi, zāles veģetācijas fāze novākšanas laikā, kā arī lopbarības gatavošanas tehnoloģisko prasību ievērošana. Svarīgāko zāles lopbarības kvalitātes kritēriju raksturojums 1. Proteīns ir viena no svarīgākajām barības vielām piena sintēzei un jauno dzīvnieku audu un orgānu veidošanai. 2. Kokšķiedra nepieciešama atgremotājiem kā faktors aktīvu mikrobioloģisko procesu nodrošināšanai un dzīvnieku organisma aizsardzībai pret toksiskām vielām. Optimālais kokšķiedras līmenis skābbarībā ir 16-25 % no kopējā barības sausnas satura. Novēlojot zāles novākšanas optimālos termiņus, zālē paaugstinās celulozes, hemicelulozes un lignīna saturs, rezultātā, samazinās barības apēdamība. 3. Koppelni. Par 10 % augstāks koppelnu saturs barības sausnā var izraisīt nepareizu fermentācijas procesu norisi un pazemināt barības barotājvērtību. 4. Karotīna trūkums barībā izraisa dzīvniekiem ēstgribas samazināšanos, gremošanas traucējumus, teļi dzimst vārgi. Barībā karotīnu iznīcina barības gatavošanas tehnoloģisko prasību neievērošana.[8] Skābbarības fermentācijas kvalitāte Augstas kvalitātes skābbarības ieguvi nodrošina pareiza fermentācijas procesu norise. Fermentācijas procesu ietekmē zālāju botāniskais sastāvs, pielietotais mēslojums, veģetācijas fāze novākšanas laikā, apvītināšanas un sasmalcināšanas pakāpe, pielietotie konservanti, tvertnes piepildīšanas ātrums un augsnes piekļūšana masā. Skābbarības fermentācijas kvalitātes svarīgākie rādītāji ir: amonija slāpekļa daudzums (ne vairāk kā 10 %); organisko skābju daudzums (optimāli 7 % no sausnas); pienskābes saturs (4.6-6 % no barības sausnas un 70-80 % no kopējo skābju daudzuma). Ja pienskābes saturs ir paaugstināts, samazinās barības apēdamība; sviestskābes saturs (sviestskābe pazemina barības apēdamību, pienam rodas nepatīkama piegarša, pazeminās piena produktu kvalitāte).[8] Gatavošanas procesā barībai var pievienot konservantu fermentācijas kvalitātes un gatavās lopbarības apēdamības uzlabošanai. Latvijā konservantu lietošana ir dārga, visbiežāk lieto AIV-3 un AIV-2 konservantus, kuru cena svārstās robežās no Ls 2.5/t līdz Ls 3/t. Atkarībā no izvēlētās skābbarības gatavošanas tehnoloģijas, jāņem vērā ražotāja iespējas barību sagatavot un uzglabāt kvalitatīvi. Problēmas: Pašreizējā situācijā finansiālo grūtību dēļ Latvijā reti zemnieks ne vienmēr var nodrošināt optimālus skābbarības uzglabāšanas apstākļus, īpaši tvertnēs gatavotai skābbarībai. Daudz kļūdu tiek pieļauts, gatavojot rulonskābbarību. Arī tehnoloģiju izmaksas un darbietilpība ir atšķirīga. Zemnieki nepievērš pienācīgu uzmanību kvalitatīvu zālāju ierīkošanai, kas ir pirmais nosacījums kvalitatīvas skābbarības ražošanai. Daudzi kā šķērsli min kvalitatīvu zālāju sēklu izvēles trūkumu (vietējais piedāvājums ir neapmierinošs, bet ievestai sēklai cenu paaugstina 75 % ievedmuitas nodoklis). Arī lauki netiek pienācīgi sagatavoti (akmeņi u.tml.), kas apgrūtina zālāju apkopi un tehnikas izmantošanu pļaujas laikā. No nekvalitatīva zelmeņa gatavotā skābbarība slikti uzglabājas, radot lielus zaudējumus zemniekiem. Dažādu skābbarības gatavošanas tehnoloģiju salīdzinājums dots 4. tabulā. 4. tabula. Zāles skābēšanas tehnoloģiju vērtējums Latvijā Rādītāji Skābbarība hermetizētos rituļos Skābbarība virszemes stirpās un tranšejās ar konservantu 1. Piemērotākais botāniskais sastāvs stiebrzāles lucernalucerna stiebrzāles + āboliņš 75:25 stiebrzāles stiebrzāles tauriņzieži tauriņzieži 2. Barības kvalitāte augsta sausnas enerģētiskā vērtība augsta sausnas enerģētiskā vērtība augsts proteīna līmenis bieži augsts organisko skābju saturs vērojama pelējuma veidošanās augsta sausnas enerģētiskā vērtība augsts proteīna līmenis augsta fermentācijas kvalitāte 3. Tvertnes, tehnika uzglabāšanai nav nepieciešamas speciālas tvertnes iespējas slēgt līgumus par rituļu sagatvošanu trūkst tranšeju un skābbarības smalcinātāju maz iespēju tehniku nomāt 4. Ražošanas izmaksas vidēji par 30 % augstākas nekā tranšejās vidēji par 30 % augstākas nekā tranšejās 5. Izēdināšana nav mehanizēta rituļu attīšana nav mehanizēta rituļu attīšana trūkst griezēju izņemšanai no tranšejām trūkst griezēju izņemšanai no tranšejām Avots: LVLVZPI “Sigra”, D. Kravale, 1998 Sasniegtais kvalitātes līmenis Latvijā Lai varētu sagatavot kvalitatīvu skābbarību, ir nepieciešami vismaz trīs sekojoši nosacījumi: Zālei jābūt - labi izaudzētai (kvalitatīvs un piemērots zelmenis), -pareizi un laikā nopļautai, -labi izārdītai un izžāvētai Pašreiz Latvijā visplašāk audzētais zelmeņa botāniskais sastāvs ir: agrais āboliņš; zirņauzas; vīķauzas; lucerna; timotiņš. Problēma: ja vairākās saimniecībās audzē vienāda sastāva zālājus, bieži vien ir problemātiski sagatavot kvalitatīvu skābbarību, jo optimālais pļaujas laiks tiem iestājas vienlaicīgi, bet tehnika ir jānomā, tādēļ pēdējās saimniecībās zelmenis jau ir pāraudzis un grūti apstrādājams, skābbarība slikti uzglabājas. Turklāt, mēslojuma un pesticīdu ierobežotās izmantošanas, kā arī augsnes apstrādes trūkuma dēļ, zālājos ir augsts nezāļu saturs, kas pazemina zāles kvalitāti. Būtu vairāk jādomā par dažādu zelmeņu audzēšanu, kas veicinātu kvalitatīvas skābbarības sagatavošanu. Tā, piemēram, augstvērtīgi ir zālāji, kuru botāniskajā sastāvā ir iekļauta galega, vanagnadziņi. Kvalitatīvus zālājus pašreizējos apstākļos var iegūt, sējot zālāju sēklu maisījumus, piemēram, dažādus tauriņziežu un stiebrzāļu maisījumus. īslaicīgo un vidēji daudzgadīgo zālāju zelmeņos līdz 75 % būtu jāiekļauj tauriņzieži. Daudzgadīgos zālājus, savukārt, pārsvarā būtu jāveido no stiebrzālēm, iekļaujot arī daudzgadīgos tauriņziežus (austrumu galega, lucerna). Maisījuma izvēle ir atkarīga no šādiem priekšnosacījumiem: cik ilgi tiks izmantots zālāju zelmenis; kāds ir augsnes tips,mehāniskais sastāvs, auglība u.tml.; zelmeņa izmantošanas intensitāte (noganīšanas un nopļaušanas reižu skaits); saimniecības iespējas uzlabot augsnes auglību zelmeņu ierīkošanas un izmantošanas gaitā.[10]. LVLVZPI “Sigra” apsekotajās 16 saimniecībās skābbarības kvalitātes rādītāji 1996. gadā doti 2. pielikumā. Apsekojuma rezultāti parāda jau iepriekš minētās zālāju ierīkošanas problēmas aktualitāti. Lielākoties visur tiek audzēts vienāda botāniskā sastāva zelmenis. Bez tam, redzams, ka vairākās saimniecībās ir zems sausnas saturs gatavajā skābbarībā (15 - 20 %) un paaugstināts organisko skābju saturs. Labā līmenī ir kokšķiedras un sagremojamā proteīna daudzums. Barības kvalitāte tās sagatavošanas brīdī ir visumā apmierinoša, problēmas varētu sagādāt tās uzglabāšana: skābbarības tranšejas ir sliktā stāvoklī, netiek nodrošināts pilnīgs hermētiskums, barība pelē un rodas lieli zudumi; rulonos satīto skābbarību bojā putni un grauzēji, bojājot plēvi un tādējādi veicinot barības pelēšanu; Par svarīgu posmu nozares darbībā būtu jāizveido sagatavotās zāles lopbarības kvalitātes kontrole ar analīžu palīdzību. Tas ļautu izsekot lopbarības kvalitātes līmenim nozarē kopumā un atsevišķi pa saimniecībām, lai efektīvi varētu risināt radušās kvalitātes problēmas. Zemas kvalitātes lopbarība nekad nedos augstvērtīgus lopkopības rezultātus. Diemžēl šobrīd lopbarības analīzes ir dārgas (ap Ls 15), līdz ar to nav vajadzīgās atsaucības no zemnieku puses. 1.2.1. Vispārīgs nozares ražošanas nepilnību raksturojums Daudziem zemniekiem ir grūtības ar kvalitatīvas skābbarības sagatavošanu gan skābbarības tranšejās, gan rulonos. Tas saistīts galvenokārt ar tehnoloģiskām nepilnībām un arī ar zemnieku neizpratni attiecībā uz pareizu zāles sagatavošanu pārstrādei. Daudzi uzskata, ka izdevīgāk ir gatavot sienu, jo tā izmaksas ir zemākas nekā skābbarībai un nav nepieciešama speciāla tehnika; netiek ņemti vērā siena izēdināšanas rezultāti un efektivitāte. Tomēr, reālā situācija ir tāda, ka siena gatavošanas izmaksas ir visaugstākās no visiem tilpumainās lopbarības veidiem (2.p. “Saimniecības budžets”), tikai zemnieki neprot šīs izmaksas pareizi aprēķināt. Siena gatavošanas procesā šodien Latvijā asākās ir sekojošas problēmas: joprojām lielākajā daļā saimniecību tiek audzētas 1 - 3 govis, kas šos zemniekus nemudina domāt par skābbarības gatavošanu; zemnieki pieraduši sienu gatavot paši, dažreiz tikai izmantojot pļaujmašīnas pakalpojumus; līdz ar to, ražošanas izmaksās netiek iekļauts pašu darbs un samaksa par to, kā arī uzglabāšanas izmaksas un zudumi; zāles pļauja bieži vien ir novēlota, zelmenis ir pāraudzis un augstvērtīgu sienu vairs nevar iegūt; siens tiek sagatavots nekvalitatīvi, kaltēts uz lauka, kur tas visbiežāk tiek pakļauts lietus ietekmei. Tas rada lielus siena zudumus un zemu kvalitāti; Turklāt, izēdinot sienu, iegūtais rezultāts un efektivitāte ir daudz zemāka nekā izbarojot skābbarību vai skābsienu. Bez tam, pēc zemes reformas 90-to gadu sākumā, kad notika pāreja uz individuālajām zemnieku saimniecībām, zuda iespējas kvalitatīvai skābbarības gatavošanai, tāpēc vairāk sāka izmantot sienu. Šī situācija saglabājusies arī pašlaik un ir grūtības ar skābbarības tehnoloģiju ieviešanu. Piemēram, pēc LVLVZPI "Sigra" veiktajiem apsekojumiem, 1993./94. gada ziemošanas periodā Latvijā zāles lopbarības struktūra bija šāda: • siens 86% • skābsiens 9% • skābbarība 5% [1] Šāda tilpumainās barības struktūra nevar nodrošināt efektīvu lopkopību, tāpēc kā optimālā zāles lopbarības struktūra ziemošanas periodam tuvākā perspektīvā (apm. 5 gadi) pēc LVLVZPI "Sigra" pētījumiem varētu būt sekojoša: • siens 50-60% • skābsiens 10-20% • skābbarība 20-30% [1] Šeit gan jāpiebilst, ka pēdējā laikā arī Latvijā daudzzi zemnieki sāk domāt par siena izbarošanu tikai nepieciešamā minimālā daudzumā, lai uzlabotu dzīvnieku ēstgribu un pieradinātu jaunos dzīvniekus pie zāles barības. Tāpēc tālākā perspektīvā (pēc 6-7 gadiem) tilpumainās lopbarības ražošanas attīstības virzieni jāorientē uz siena minimālu izmantošanu. Lielāko barības devas daļu sastādītu skābsiens vai skābbarība. Tādējādi, pēc LLU profesora J. Latvieša izteikumiem, lopbarības struktūra vidēji Latvijā varētu būt sekojoša: • siens 10-20% • skābsiens 15-25% • skābbarība 50-65% Tomēr, visu šo lopbarības veidu ražošana un izēdināšana saimniecībā būtu ļoti dārga, tāpēc katrai saimniecībai atkarībā no tās iespējām būtu jāizvēlas piemērotākais barības līdzeklis. Tomēr būtu jāorientējas uz to, ka siena īpatsvars ar laiku jāsamazina Konservētās zāles lopbarības gatavošanas attīstības nolūkos Latvijā tiek realizēti vairāki ES PHARE fonda un Dānijas lauksaimniecības iestāžu projekti (sk. 4.punktu “Nozares institucionālā vadība”). Arī skābbarības gatavošanā Latvijā tiek pieļautas kļūdas, ko galvenokārt izraisa profesionālās izglītības trūkums un finansiālie ierobežojumi. Daudzi zemnieki ir pieraduši strādāt pēc vecām metodēm un maz interesējas par jaunām tehnoloģijām. Turklāt, jaunas tehnoloģija maksā dārgi un katrs to nevar atļauties. Arī kredītiestādes nav ieinteresētas lauksaimniekiem izdevīgu kredītu izsniegšanā lopbarības ražošanas mašīnu iegādei. Daudzviet sliktā stāvoklī ir skābbarības tvertnes, kas nenodrošina uzglabāšanai nepieciešamos hermētiskos apstākļus. Tranšeju iekārtošanai būtu nepieciešami kapitālieguldījumi, ko arī pašreizējos apstākļos zemnieks nodrošināt nevar. Lētāk ir gatavot skābbarību stirpās. Latvijas zemniekiem šobrīd nav iespējams iegādāties arī modernu skābbarības gatavošanas tehniku, kas ļautu krietni paaugstināt ražošanas jaudas un darba kvalitāti, jo šāda jauna tehnika ir ļoti dārga: minimālās rituļskābbarības gatavošanas pilnas sistēmas (traktors + pļaujmašīna + ietinējs + prese) sastāda ap 24 tūkst. Ls. Šī sistēma spēj saražot ap 3000 rulonu skābbarības, nodrošinot barību apmēram 150 govīm. Tehnoloģijas uzlabošana prasītu vēl arī zāles smalcinātāju, kura minimālā cena pašreiz ir ap 14 tūkst. Ls. [Ē. Kreitūzis, 1998] Izeja no šīs situācijas pašreiz varētu būt kooperatīvo sabiedrību izveidošana, kas specializējas skābbarības sagatavošanā un sniedz pakalpojumus zemnieku saimniecībām. Tas dotu iespēju apvienot vairāku saimniecību tehnikas iespējas vienā un radīt skābbarības gatavošanas tehnisko bāzi. Šādi uzņēmumi Latvijā jau ir vairāki (SIA “Ķeipene”, SIA “Rūjiena”, saimniecība “Ūdri” u.c.), taču to darbu apgrūtina dažādi citi faktori: • vairākas saimniecības vēlas pakalpojumus saņemt vienlaicīgi ; • līdz ar to tas daudzviet rada augstas transporta izmaksas, jo lauku platības ir nelielas, savukārt, apkalpojamās saimniecības nav vienkopus; • neregulāras formas un slikti apstrādāti, akmeņaini lauki apgrūtina tehnikas izmantošanu; • nav iespējams iegādāties jaunu tehniku, pašreiz tehnikas izmaksas ir augstas. Tālāk 5. tabulā uzskaitītas šīs un citas nepilnības rulonu skābbarības sagatavošanas procesā. Lai šīs kļūdas veiksmīgi novērstu, nepieciešams plašs zemnieku izglītošanas darbs, sākot no zālāju ierīkošanas un beidzot ar sagatavotās skābbarības uzglabāšanu. Bez tam, jauno tehnoloģiju ieviešana prasa arī kapitālieguldījumus. Šis jautājums, savukārt, būtu risināms no valsts puses ar kredītpolitiku un lauksaimniecības atbalsta politiku. 5. tabula Galvenās kļūdas rulonu skābbarības gatavošanas procesā Problēma Sekas 1. Mazvērtīgs zelmenis - nav atjaunots, pareizi mēslots un kopts, novēlota pļauja Zema sagatavotās barības barotājvērtība, augstas 1 barības vienības izmaksas; Pāraugušu masu grūtāk sablīvēt; Veidojas pelējums 2. Nezāļains zelmenis Pazemina barotājvērtību; Nezāļu stublāji bojā plēvi, sevišķi, ja masa nav smalcināta; Piekļuvušais gaiss veicina pelēšanu 3.Pieejamā tehnika (lielākoties E-tipa mašīnas) nenodrošina vienmērīgu pļāvumu Ja presei nav smalcinātāja, rituļiem ir neregulāra forma, tos nevar kvalitatīvi hermetizēt 4. Nepareiza apvītināšanas pakāpe, darbs lietū u.tml. - Sausna līdz 20 % : barībā uzkrājas daudz organisko skābju, veidojas sviestskābe; rituļos uzkrājas sula, ziemā tie stipri sasalst; - Sausna virs 40 % : masu grūtāk sablīvēt, veidojas pelējums 5. Rituļa hermetizēšanai aptītas mazāk kā 4 kārtas plēves Notiek gaisa difūzija caur plēvi; Veidojas pelējums 6. Rituļi tiek tīti plēvē uz lauka un tikai tad transportēti glabāšanai Iekraušanas un transportēšanas laikā plēve tiek bojāta, veidojas pelējums 7. Plēves bojājumi uzglabāšanas laikā (putni, grauzēji u.c.) Veidojas pelējums Avots: LVLVZPI “Sigra”, D. Kravale, 1998 1.3. RAŽOŠANAS APJOMI, RAŽOŠANAS REĢIONĀLĀ STRUKTŪRA Tā kā Latvijas augsnes un dabas apstākļi ir izteikti labvēlīgi zāles lopbarības kultūru audzēšanai (sk. 1.p.), ir svarīgi zināt, cik lielas ir šīs lopbarības ražošanai piemērotās platības. Reģionālā sadalījumā aramzemes parādītas 6. tabulā. Tas, kā šīs platības tiek izmantotas, savukārt, parādīts 7. tabulā. 6. tabula Lopbarības kultūru audzēšanai piemērotās aramzemes platības 1997. gadā, tūkst. ha Reģions Lopbarības kultūru platība Centrālais 77.8 Vidzeme 111.9 Kurzeme 128.0 Latgale 234.7 Kopā: 552.4 Avots: LVAEI, V.Pirksts, 1998 Šajā tabulā ir uzrādītas tikai tīrumu, t. i., sēto zālāju platības. Kopējās lopbarības ieguvei piemērotās zemes platības Latvijā pārsniedz 1 milj. hektāru (sk. 1. punktu). Arī 7. tabulā nav iekļautas dabīgo pļavu un ganību platības No tabulas redzams, ka vislielākās lopbarības kultūru audzēšanai piemērotās platības atrodas Austrumu reģionā, t. i., Latgalē. Augsnes tur ir īpaši piemērotas daudzgadīgo zālāju un viengadīgo zaļbarības kultūru audzēšanai, bez tam, Latgalē ir arī daudz šobrīd neapsaimniekotas lauksaimniecības zemes. Šīs platības aizaug ar nezālēm un krūmiem, tās būtu nepieciešams sakārtot, lai varētu attīstīt lopkopību un lopbarības ražošanu. Līdz ar to reģions var kļūt perspektīvs piena lopkopības attīstībai, ja zāles lopbarības ražošanas iespējas tiks maksimāli izmantotas. Centrālais reģions nav bagāts ar lopbarības kultūrām piemērotām platībām (77.8 tūkst. ha), bet tas saistīts ar zemes lielāku noderīgumu labības audzēšanai, kā arī ar augsto urbanizācijas pakāpi, Rīgas un citu rūpniecības centru tuvumu. Rūpniecībai attīstoties, šīs platības pat var samazināties ražošanas objektu celtniecības rezultātā. Arī Vidzemes un Rietumu reģionos ir lielas lopbarības kultūrām piemērotās platības. 7. tabula Zāles lopbarībai izmantotās platības 1997. gadā, tūkst. ha (pa reģioniem) Reģions Skābsiens Lopbarības saknes Siens Centrālais 8.2 3.1 49.7 Vidzeme 3.6* 2.9 66.6 Kurzeme 5.7** 4.1 67.2** Latgale 5.9 6.9 155.2 Kopā 23.4 17 338.6 Avots: ZM, Informācijas departaments, 1998. * nav ziņu par Valmieras rajonu; ** nav ziņu par Talsu rajonu. Kaut arī 7. tabulas dati neietver daudzgadīgo zālāju platības, redzams, ka zāles lopbarības audzēšanai piemērotās platības netiek pilnībā izmantotas nevienā no četriem Latvijas nosacīti sadalītajiem reģioniem. Laikā no 1990. līdz 1995. gadam Latvijā strauji samazinājās lopkopības produkcijas ražošana, līdz ar to arī lopbarības vajadzība . Šādam samazinājumam bija vairāki iemesli: 1) zemes reforma un tai sekojoša lielsaimniecību privatizācija un likvidēšana; 2) jaunizveidoto mazo zemnieku saimniecību nespēja attīstīt lopkopības produkcijas ražošanu sakarā ar finansiālajām grūtībām materiāli tehniskās bāzes izveidošanā, kā arī nespēju realizēt saražoto produkciju; 3) iedzīvotāju ienākumu līmeņa un līdz ar to lopkopības produkcijas kā tirgus preces maksātspējīga pieprasījuma samazināšanās [2] 3. un 4. pielikumā un 8. tabulā parādīti lopbarības ražošanas nozares apjomi Latvijā 1997. gadā un paredzamie 1998. gada rādītāji. Atklājas jau iepriekš minētā problēma, ka pašreiz joprojām ļoti lielu īpatsvaru sagatavotās lopbarības struktūrā veido siens (siena ieguvei izmantotas 74.9 % kopējo lopbarības kultūru platības). Šāda situācija, paredzams, saglabāsies arī 1998. gadā (73.3 %). Tas saistīts ar vispārējo situāciju Latvijas lopkopībā - lielākajā daļā saimniecību tiek turētas 1 - 2 govis un zemnieki uzskata, ka gatavot skābbarību nav izdevīgi. Turklāt, kā jau iepriekš teikts, skābbarības sagatavošanas tehnoloģiju ieviešana prasītu lielus kapitālieguldījumus. Bez tam, vēl joprojām daudzi zemnieki nepievērš uzmanību dzīvnieku pareizai ēdināšanai un augstākas produktivitātes panākšanai To parāda skābsienam izmantoto platību nelielais īpatsvars (5.14 % un 4.40 %) kopējās lopbarības kultūru platībās. Siena platību īpatsvars 1998. gadā samazināsies par apm. 1 %, t.i., 2197 ha, samazināsies arī lopbarības sakņu platības (par 843 ha), savukārt, platības skābsiena ieguvei palielināsies par 1551 ha. Platību pieaugums būs atkarīgs no pašreiz neapstrādāto un nekopto lauksaimniecības zemju atjaunošanas un jaunu platību apgūšanas. Savukārt, visu lopbarības kultūru kopražas 1998. gadā, paredzams, palielināsies. Tas būs atkarīgs no izmantotā sēklas materiāla un zemnieku iespējām sagatavot skābbarību, kā arī no lopu ganāmpulku apjoma izmaiņām un barības sastāva (skābbarības izlietojuma palielināšana barībā samazina sulīgās barības un spēkbarības nepieciešamību). 8. tabula Lopbarības veidu platību struktūra 1997. un 1998. gadā, % 1997. 1998. Skābsiens 5.1 5.4 Lopbarības saknes 3.7 3.5 Siens 74.9 73.3 Pārējās 16.3 17.8 Kopā 100 100 Avots: ZM Informācijas departaments, 1998 1.4. PIELIETOTĀS KULTŪRU AUGSEKAS Lai augsne nenoplicinātos un nezaudētu savas īpašības, nepieciešams ievērot laukaugu rotāciju. Diemžēl, Latvijā, attiecībā uz lopbarības kultūrām zemnieki nepievērš pienācīgu uzmanību pareizai augu maiņai, priekšauga un pēcauga izvēlei. Zāles lopbarības kultūras, t. i., ilggadīgie zālāji, augsekā būtu jāiekļauj pēc graudaugiem (piemēram, audzē miežus ar āboliņa pasēju). Zālājus vienā laukā var audzēt 3-4 gadus (sētos zālājus 1-2 gadus), tad to kvalitāte ir visaugstākā. Audzējot 5 -7 gadus un vēl ilgāk, raža krītas, zūd arī zāles masas kvalitāte. Zaļbarībai var audzēt arī mistrus - zirņauzas, vīķauzas. Šāda augseka ieteicama, jo graudaugu sējumi tiek apstrādāti ar herbicīdiem un daudzgadīgās nezāles tiek iznīcinātas. Līdz ar to, zālāji pēc tam ir tīri no nezālēm un nav nepieciešams papildus lietot herbicīdus (samazinās lopbarības ražošanas izmaksas). Par konkrētām zemnieku saimniecībās lietotajām laukaugu augsekām nav piemērotas informācijas, jo zemnieki paši nav ieinteresēti šādu datu apkopošanā. 1.5. NOZARES RAŽOŠANAS GALVENĀS PROBLĒMAS Šobrīd Latvijā tilpumainās lopbarības ražošanas nozarē vērojamas šādas problēmas: 1) atbilstošas tehnikas trūkums; 2) lopbarības līdzekļu izvēle. 3) zālāju ierīkošana. 4) augstas tehnikas izmaksas, pieejamā tehnoloģija ir energoietilpīga un mazražīga. 5) zema sagatavotās lopbarības kvalitāte. 6) nepiemēroti sagatavotās lopbarības uzglabāšanas apstākļi; 7) dārgas lopbarības analīzes (ap Ls 15); 8) zemniekiem trūkst izglītības lopbarības gatavošanas procesa izpratnei; 9) valsts nodokļu un ekonomiskās regulēšanas politika. 2. SAIMNIECĪBAS BUDŽETS (LOPBARĪBAS RAŽOŠANAS IZMAKSAS) Saimniecības budžets aprēķināts, izmantojot Ozolnieku LLKC izstrādātās tehnoloģiskās kartes un datus par lopbarības ražošanai nepieciešamajiem resursiem 1997. gadā, kā arī LVAEI 1995. gada aprēķinus. Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka viens vai otrs tilpumainās lopbarības veids būtu Latvijā visizdevīgākais. Dažādās saimniecībās, atkarībā no to finansiālajām un tehniskajām iespējām, šī lopbarības izvēle būs atšķirīga. Svarīgi ir pareizi noteikt, kurš lopbarības veids attiecīgajā saimniecībā ir izdevīgs. Lopbarības ražošanas izmaksas pēc ekstensīvā un intensīvā zālāju audzēšanas paņēmiena aprēķinātas četriem pašreiz nozīmīgākajiem zāles lopbarības produktiem: • sienam; • skābbarībai virszemes stirpās; • skābbarībai rulonos; • kultivēto ganību zālei. Šīs izmaksas parādītas 11. - 14. tabulās. Paskaidrojumi: Par intensīvu tiek uzskatīta zālāju audzēšanas tehnoloģija, kad zālāji tiek atjaunoti ik pēc 4 gadiem ; aprēķinos izmantotas vidējās tehnikas izmaksas pēc Ozolnieku LLKC materiāliem; tehnikas amortizācija pieņemta Ls 1/h; remonta un uzturēšanas izmaksas pieņem Ls 1/h; darba samaksa pieņemta Ls 0.7/h + sociālais nodoklis 37 %; aprēķinos nav iekļautas skābbarības gatavošanas tehnikas iegādes izmaksas, jo tiek pieņemts, ka šī tehnika jau ir pieejama vai tiek nomāta; vadīšanas izmaksas pieņem 5 % no kopējām mainīgajām izmaksām; traktorstundas struktūra (%) pa izmaksu veidiem ir sekojoša: ganību zālei un skābbarībai: darbs 16 degviela 27 remonts un uzturēšana 14 amortizācija 43 sienam: darbs 27 degviela 16 remonts 14 amortizācija 43 Kā redzams, ražošanas izmaksas dažādiem lopbarības veidiem ir atšķirīgas. Viennozīmīgi redzams, ka siens ir visdārgākā lopbarība (Ls 0.07/barības vienību un Ls 31/t lopbarības), turklāt, jāņem vērā, ka arī barotājvērtība un izēdināšanas efektivitāte sienam ir viszemākā (sk. 2. tabulu), salīdzinot ar cita veida zāles lopbarību. Bez tam, izēdinot sienu, barībā jāiekļauj arī lopbarības sakņaugi, kas nav vajadzīgs, barojot ar skābbarību. Līdz ar to, saimniecības izmaksas vēl vairāk palielinās (šajos aprēķinos nav iekļautas sakņaugu ražošanas izmaksas). Uzskatāmi skābbarības izēdināšanas ekonomisko izdevīgumu var redzēt 9. un 10. tabulā, kur rēķinātas lopbarības izmaksas uz 1 govi un 1l piena dažādiem zāles lopbarības veidiem 1997. gadā. Šie skaitļi iegūti no Ozolnieku LLKC realizētajiem skābbarības gatavošanas un piena pašizmaksas samazināšanas projektiem (sk. 5.p. “Investīcijas nozarē”), tāpēc šie dati ir reālu zemnieku saimniecību rezultāti. 9. tabula Lopbarības izmaksas uz 1 govi dienā atkarībā no izslaukuma 1997. gadā, latos Govs izslaukums dienā Barība Cietstāvoša 9 kg 13 kg 17 kg 21 kg 25 kg Skābbarība bez konservanta 0.55 0.5 0.66 1.03 1.19 1.48 Skābbarība ar konservantu 0.56 0.59 0.78 0.89 1.13 1.35 Lopbarības bietes +siens 1.26 1.29 1.61 1.87 2.28 2.57 Avots: LLKC, 1998 10. tabula Lopbarības izmaksas uz 1l piena atkarībā no izslaukuma 1997. gadā, latos Govs izslaukums dienā Barība 9 kg 13 kg 17 kg 21 kg 25 kg Skābbarība bez konservanta 0.055 0.051 0.061 0.056 0.059 Skābbarība ar konservantu 0.066 0.06 0.052 0.054 0.054 Lopbarības bietes + siens 0.143 0.124 0.11 0.109 0.103 Sākotnēji šī salīdzinājuma mērķis bija parādīt tikai to, ka palielinoties govs produktivitātei, izdevīgāk ir gatavot skābbarību , nepieciešamības gadījumā pievienojot konservantu (atkarībā no zāles veģetācijas fāzes pļaušanas laikā ). Obligāti konservants jāpievieno, gatavojot skābbarību no atāla. Šādi gatavotas skābbarības izmaksas arī ir attēlotas 9. un 10. tabulu otrajā rindā “Skābbarība ar konservantu”. Konservants uzlabo sagatavotās skābbarības kvalitāti un, jo govis ir produktīvākas, jo konservanta pielietošanas relatīvās izmaksas samazinās. Siena izmaksas salīdzinājumā iekļautas, lai parādītu, ka neatkarīgi no govs produktivitātes, tās ir krietni augstākas par skābbarības izmaksām. Siena izmaksas paaugstina arī lopbarības sakņu izbarošana, kas pie siena izēdināšanas ir nepieciešams barības devas elements. Tā kā PHARE projekts virzīts uz skābbarības ražošanas attīstību Latvijā, šajos salīdzinājumos nav iekļautas ganību zāles ražošanas izmaksas. Taču, izmaksu aprēķinu tabulā redzams, ka šīs izmaksas ir viszemākās visiem zāles lopbarības produktiem. Piedevām, vēl jāņem vērā, ka Latvijas klimatiskie apstākļi pieļauj pietiekoši ilgu ganību periodu (150 dienas). Tāpēc nebūtu lietderīgi mākslīgi palielināt lopbarības ražošanas izmaksas, atsakoties no lopu ganīšanas vasarā, īpaši, tajos apvidos, kur ir sevišķi labvēlīgi apstākļi ganību veidošanai. Ganības varētu kļūt relatīvi neizdevīgas tajos Latvijas rajonos Zemgalē un citur, kur augsnes auglība atļauj no platības vienības iegūt lielāku enerģijas iznākumu (augstāka iegūtās ražas barotājvērtība), audzējot citas kultūras. Savukārt, Kurzemē, Vidzemē un Latgalē, kur augsne tomēr nav tik auglīga, ganību platības būtu jāsaglabā. (J.Latvietis, 1998) 11. tabula Rulonu skābbarības gatavošanas izmaksas, bez smalcināšanas, latos mçrv-ba v-bas cena Ekstensîvais paòçmiens Intensîvais paòçmiens Ls daudzums Ls daudzums Ls Ieòçmumi Zâles masa t 12 0.00 25 0.00 t 0.00 0.00 Kopâ 0.00 0.00 Mainîgâs izmaksas sçkla: paðu audzçtâ kg 1.2 6 7.20 6 7.20 pirktâ kg 0.00 0.00 mçslojums: slâpekïa kg 0.24 50 12.00 80 19.20 fosfora kg 0.42 0 0.00 60 25.20 kâlija kg 0.13 0 0.00 110 14.30 plçve un konservants + aukla t 5.00 60.00 125.00 degviela l 0.22 122.85 27.03 183.05 40.27 remonts un uzturçðana h 1.00 13.51 13.51 20.14 20.14 traktordarbs ha 100.00 149 kopâ tehnikas izmaksas h 83.78 124.84 Kopâ mainîgâs izmaksas Ls 119.74 251.31 Bruto peïòa I ha -119.74 -251.31 darba samaksa (0.7+soc.nod.) h 0.96 16.91 16.22 25.20 24.16 Bruto peïòa II ha -135.96 -275.47 Fiksçtâs izmaksas amortizâcija h 1.00 43.24 43.24 64.43 64.43 zemes nodoklis ha 1.43 1.43 apdroðinâðana ha 2.70 vadîðanas izm.5% Ls 0.05 5.99 12.57 Kopâ fiksçtâs izmaksas Ls 50.66 81.13 Pavisam izmaksas ha 186.62 356.60 Produkcijas izm./ha ha 186.62 356.60 Produkcijas izm./t t 15.55 14.26 Izmaksas uz 1 kg b.v. b.v. 0.2 0.08 0.07 12.tabula Izmaksas stirpās gatavotai skābbarībai, latos mçrv-ba v-bas cena Ekstensîvais paòçmiens Intensîvais paòçmiens Ls daudzums Ls daudzums Ls Ieòçmumi Zâles masa t 12 0.00 25 0.00 t 0.00 0.00 Kopâ 0.00 0.00 Mainîgâs izmaksas sçkla: paðu audzçtâ kg 1.2 6 7.20 6 7.20 pirktâ kg x x x x x mçslojums: slâpekïa kg 0.24 50 12.00 80 19.20 fosfora kg 0.42 0 0.00 60 25.20 kâlija kg 0.13 0 0.00 110 14.30 konservants t 2.50 30.00 62.50 degviela l 0.22 108.11 23.78 147.42 32.43 remonts un uzturçðana h 1.00 11.89 11.89 16.22 16.22 traktordarbs ha 88.00 120 kopâ tehnikas izmaksas h 73.73 100.54 Kopâ mainîgâs izmaksas ha 84.88 177.05 Bruto peïòa I ha -84.88 -177.05 darba samaksa (0.7+soc.nod.) h 0.96 14.88 14.27 20.29 19.46 Bruto peïòa II ha -99.15 -196.51 Fiksçtâs izmaksas amortizâcija h 1.00 38.05 38.05 51.89 51.89 zemes nodoklis ha 1.43 1.43 apdroðinâðana 2.70 vadîðanas izm. 5% Ls 0.05 4.24 8.85 Kopâ fiksçtâs izmaksas/ha ha 43.73 64.87 Pavisam izmaksas ha 142.87 261.38 Produkcijas izm./ha ha 142.87 261.38 Produkcijas izm./t t 11.91 10.46 Izmaksas uz 1 kg b.v. b.v 0.2 0.06 0.05 13. tabula Ganību zāles ražošanas izmaksas, latos mçrv-ba v-bas cena Ekstensîvais paòçmiens Intensîvais paòçmiens Ls daudzums Ls daudzums Ls Ieòçmumi Ganîbu zâle tn 16.5 0.00 35.7 0.00 tn 0.00 0.00 Kopâ 0.00 0.00 Mainîgâs izmaksas sçkla: paðu audzçtâ kg 1.2 6 7.20 6 7.20 pirktâ kg x x x x x mçslojums: slâpekïa kg 0.24 50 12.00 120 28.80 fosfora kg 0.42 0 0.00 60 25.20 kâlija kg 0.13 0 0.00 120 15.60 degviela l 0.22 45.33 9.97 79.48 17.49 remonts un uzturçðana h 1.00 4.99 4.99 8.74 8.74 traktordarbs 36.90 64.7 kopâ tehnikas izmaksas 30.92 54.21 Kopâ mainîgâs izmaksas ha 34.16 221.94 Bruto peïòa I ha -34.16 -221.94 darba samaksa (Ls 0.7+soc. nod) h 0.96 6.24 5.98 10.94 10.49 Bruto peïòa II ha -40.14 -232.43 Fiksçtâs izmaksas amortizâcija h 1.00 15.96 15.96 27.98 27.98 zemes nodoklis ha 1.43 1.43 apdroðinâðana ha 2.70 vadîðanas izm. 5% Ls 0.05 1.71 11.10 Kopâ fiksçtâs izmaksas ha 19.09 43.21 Pavisam izmaksas ha 59.24 275.64 Produkcijas izm./ha ha 59.24 275.64 Produkcijas izm./t t 3.59 7.72 Izmaksas uz 1 kg b.v. b.v. 0.2 0.02 0.04 14. tabula Siena ražošanas izmaksas, latos mçrv-ba v-bas cena Ekstensîvais paòçmiens Intensîvais paòçmiens Ls daudzums Ls daudzums Ls Ieòçmumi Zâles masa t 3 0.00 6.5 0.00 t 0.00 0.00 Kopâ Ls/ha 0.00 0.00 Mainîgâs izmaksas sçkla: paðu audzçtâ kg 1.2 6 7.20 6 7.20 pirktâ kg x x x x x mçslojums (tîrvielâ) : slâpekïa kg 0.24 50 12.00 120 28.80 fosfora kg 0.42 0 0.00 60 25.20 kâlija kg 0.13 0 0.00 120 15.60 degviela l 0.22 52.92 11.64 84.25 18.54 remonts un uzturçðana h 1.00 9.70 9.70 15.45 15.45 traktordarbs ha 71.80 114.3 kopâ tehnikas izmaksas h 52.39 83.41 Kopâ mainîgâs izmaksas ha 40.55 110.78 Bruto peïòa I ha -40.55 -110.78 darba samaksa (0.7+soc.nod.) h 0.96 20.24 19.41 32.21 30.89 Bruto peïòa II ha -59.95 -141.67 Fiksçtâs izmaksas amortizâcija h 1.00 31.05 31.05 49.43 49.43 zemes nodoklis ha 1.43 1.43 apdroðinâðana ha 2.70 vadîðanas izm. 5% Ls 0.05 2.03 5.54 Kopâ fiksçtâs izmaksas Ls 34.51 59.10 Pavisam izmaksas ha 94.46 200.77 Produkcijas izm./ha ha 94.46 200.77 Produkcijas izm./t t 31.49 30.89 Izmaksas uz 1 kg b.v. b.v 0.45 0.07 0.07 3. NOZARES TIRGUS IZPĒTE Tilpumainā lopbarība kā tirgus prece netiek plaši piedāvāta, jo nozares ražošanas specifika ļauj lopbarību saražot katrā saimniecībā atbilstoši tās nepieciešamajam daudzumam. Par tirgus preci jāuzskata skābbarības un siena sagatavošanas tehniskos pakalpojumus, ko zemniekiem piedāvā dažādi kooperatīvie uzņēmumi un specializētās zemnieku saimniecības. Taču rulonu skābbarības tehnoloģija Latvijā vēl nav plaši ieviesta sakarā ar zināšanu un informācijas nepietiekamību un finansiāliem ierobežojumiem. Lopbarības ražošanas apjomi vistiešāk ir saistīti ar lopkopības produkcijas ražošanas apjomiem. Šobrīd Latvijas lauksaimniecībai ir svarīgi nostabilizēt un palielināt lopkopības produkcijas ražošanu, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar pašražotu lauksaimniecības produkciju, kā arī palielinātu šo produktu eksportu. Šādas tendences rezultātā varētu izveidoties specializēti augkopības uzņēmumi, kas nodarbosies ar konservētas zāles lopbarības ražošanu un pārdošanu lopkopības uzņēmumiem. Lielākie nozares uzņēmumi Tilpumainās lopbarības ražošanas nozares specifika atļauj produkciju ražot katrā atsevišķā saimniecībā atbilstoši katras saimniecības lopbarības vajadzībām. Tāpēc speciālu uzņēmumu - nozares produkcijas ražotāju pastāvēšana nav obligāts nosacījums. Tomēr, ņemot vērā to, ka zāles lopbarības ražošanai nepieciešamā tehnika pašreiz Latvijas zemnieku saimniecībās nav pieejama vajadzīgajā daudzumā, ir nepieciešams veidot servisa uzņēmumus vai kooperatīvās sabiedrības, kas nodrošinātu savas apkārtnes zemniekus ar lopbarības sagatavošanas tehniku. Uz 1998. gada 1. maiju Latvijā darbojās vairāki šādi uzņēmumi (pēc Ozolnieku LLKC ziņām): 1. SIA piensaimnieku biedrība “Ķeipene”, Ogres rajons, Ķeipenes pagasts; 2. SIA “Rūjiena”, Valmieras rajons, Rūjiena; 3. z/s “Ūdri”, Limbažu rajons, Pāles pagasts; 4. SIA “Burtnieki”, Valmieras rajons, Burtnieku pagasts; 5. SIA “Pasāža” Cēsu rajons, Raunas pagasts; 6. VZPS “Krimulda”, Rīgas rajons, Krimuldas pagasts; 7. z/s “Salmiņi”, Gulbenes rajons, Lizuma pagasts; 8. z/s “Kalndunduri”, Rīgas rajons, Krimuldas pagasts u.c. Šie uzņēmumi gatavo rituļskābbarību zemnieku saimniecībās un savās platībās tālākai pārdošanai; par citu veidu zāles lopbarības ražošanas uzņēmumiem darbā nav apkopota informācija. 4. NOZARES INSTITUCIONĀLĀ VADĪBA Latvijā Zemkopības Ministrijas pakļautībā ir izveidota Lopbarības padome, kas nosaka galvenos nozares attīstības virzienus un pasākumus to realizācijai. Padomes sastāvā ietilpst pārstāvji no Zemkopības ministrijas, zinātniskās pētniecības iestādēm, veterinārā dienesta un lopbarības ražotājuzņēmumiem. Ir apstiprināts Lopbarības padomes darba plāns 1998. gadam, kurš sevī ietver vairākus ar tilpumainās lopbarības ražošanas attīstību saistītus uzdevumus: Darbības plāna uzdevumu izvēle balstīta uz lopbarības ražošanas attīstīšanu Latvijā, un līdz ar to arī zemnieku izglītošanā ar semināru un demonstrējumu palīdzību. Šādi demonstrējumi ir nepieciešami, jo tiek veikti reālos apstākļos, kas ļauj zemniekiem saskatīt arī reālus rezultātus. Apjomīgs darbs vēl darāms lopbarības kvalitātes vērtēšanas un sertificēšanas jomā. Nozares galvenais tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Lauksaimniecības likums, kurš nosaka ilglaicīgas Latvijas lauksaimniecības politikas veidošanas pamatprincipus un realizācijas veidus. Likuma uzdevums ir radīt priekšnoteikumus efektīvas lauksaimnieciskās ražošanas izveidošanai, veicinot nozares uzņēmumu, infrastruktūras, izglītības un zinātnes attīstību. [11] Pamatojoties uz šo likumu, nozare saņem valsts atbalstu subsīdiju, asignējumu un prēmiju veidā. Tilpumainās lopbarības ražošanas nozarē speciāli likumi par līgumiem nedarbojas, tirgus attiecības nozarē balstās uz Lauksaimniecības likuma 10. pantu, kurš paredz savstarpēju līgumu slēgšanu starp produkcijas ražotāju un pircēju un līgumu noteikumu izstrādāšanu katrā situācijā atsevišķi. 5. INVESTĪCIJAS NOZARĒ Kā 1995. gadā LVLVZPI “Sigra” izstrādātajā “Lopbarības ražošanas attīstības programmā” minējusi dr. hab. lauks. I. Ramane, lopbarības ražošanas attīstībai un perspektīvu tehnoloģiju ieviešanai Latvijā nepieciešami kapitālieguldījumi lopbarības glabātavu celtniecībai, tehnikas iegādei. Tāpat nepieciešami kredīti augšņu ielabošanai, kā arī pesticīdu, minerālmēslu un konservantu iegādei, jo ar pašreizējiem finansiālajiem līdzekļiem zemnieku saimniecībās nav iespēju nozares tālākai attīstībai.[1] Lopbarības vajadzība atkarīga no lopkopības produkcijas vajadzības. tāpēc investīciju nepieciešamību nevar rēķināt atrauti no investīciju vajadzības lopkopībā. Tāpēc, lai noteiktu investīciju nepieciešamību tilpumainās lopbarības nozarē, jāzina, kādiem jābūt ražošanas apjomiem. Tātad, jāzina, cik daudz jāražo lopkopības produkcijas – gaļas, piena, olu u.c. Tad attiecīgi nosaka lopbarības ražošanas apjomu (gatavā lopbarības produkcijā) un šī apjoma saražošanai nepieciešamās zemes platības un tehniku, kā arī ieguldījumus augsnes ielabošanai un sēklas materiāla ražošanai. Tā kā nebija pieejama konkrēta informācija par tuvākajā perspektīvā nepieciešamo lopkopības produkcijas apjomu, tad kopējo investīciju vajadzība šajā darbā netika rēķināta. Tā kā lopbarības gatavošanas tehnoloģijas ir dažādas, ir problemātiski noteikt nepieciešamo kopējo investīciju vajadzību, jo katras tehnoloģijas izmaksas ir atšķirīgas. Tāpēc šajā darbā aptuvena investīciju vajadzība tiks aprēķināta rulonu skābbarības sagatavošanai uz 100 ha zemes. Par izejas datiem pieņemti: minētā skābbarības gatavošanas kompleksa cena Ls 24000,-(sk. 1.2.1. punktu); kompleksa jauda 3000 rulonu gadā (sk. 1.2.1. punktu); vidējais 1 rulona svars 0.5 t; skābbarības ieguve 25 t/ha. Tātad, vienas mašīnu komplekss gadā spēj saražot 1500 t skābbarības. Viens mašīnu komplekss spēj apstrādāt 60 ha zālāju platības. 100 ha apstrādei nepieciešami apmēram 1.7 mašīnu kompleksi, t. i., (1.7 *24000) 40800 latu. 5.1. ĀRVALSTU ATBALSTS NOZARES ATTĪSTĪBAI Lopbarības ražošanas attīstības veicināšanā Latvijā ir iesaistījušās vairākas ārvalstu organizācijas, kas realizē projektus, vērstus uz zemnieku izglītošanu lopbarības sagatavošanā un izēdināšanā. Šobrīd Latvijā pazīstamas divas šādas organizācijas: PHARE fonds un Dānijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs sadarbībā ar Dānijas Zemkopības ministriju. PHARE fonda projekts “Tehniskā palīdzība privātu zemnieku attīstībai” sevī ietver vairākus pakāpeniski veicamus projektus: 1) Skābbarības sagatavošana zemnieku saimniecībās; 2) Zālāju ierīkošana zemnieku saimniecībās; 3) Pielietojamās zinātnes projekti: 3.1) “Piena pašizmaksas samazināšanas iespējas, pilnveidojot zāles lopbarības bāzi”; 3.2) “Augstproduktīvo zālāju zelmeņu veidošana kvalitatīvas zāles lopbarības ieguvei zemnieku saimniecībās Latvijā”; 4) Konservantu izmantošana skābbarības gatavošanā; 5) Ierauga izmantošana skābbarības gatavošanā; 6) Pļaušanas serviss optimālā pļaušanas laika noteikšanai. Šie projekti tiek realizēti konkrētās zemnieku saimniecībās ar to materiāliem uz demonstrējumu pamata. Pirmais projekts skābbarības sagatavošanā jau tiek veiksmīgi realizēts 13 Latvijas rajonos, šogad plānots iesaistīt vēl 8 rajonus, kā arī uzsākt zālāju ierīkošanas projektu un konservantu un ierauga izmantošanas projektus. Šo projektu mērķis ir uzskatāmi parādīt zemniekiem skābbarības sagatavošanas salīdzinoši lētās izmaksas un augsto izbarošanas efektivitāti lopkopības produktivitātes palielināšanā. Skābbarības gatavošanas izmaksas uz tonnu skābbarības 13 Latvijas rajonos 1997. gadā parādītas 5. pielikumā. Šajos rajonos skābbarība tiek gatavota gan rulonos, gan tranšejās un stirpās, tomēr lielākās izmaksu atšķirības rada sagatavotās barības transportēšanas izmaksas no uzglabāšanas vietas uz saimniecību. Tā, piemēram, Jēkabpils rajonā (Ls 11.8/t) augstās izmaksas rada lielie skābbarības transportēšanas attālumi, savukārt pilnīgi pretēja situācija ir Limbažu rajonā (Ls 2.4/t), kur skābbarības tranšejas pārsvarā ierīkotas pie pašas kūts un attālumi ir nelieli. Pielietojamās zinātnes projekti tiek realizēti sadarbībā ar Latvijas lauksaimniecības zinātnisko pētījumu iestādēm (LLU Vecauces izmēģinājumu saimniecību un Jāņmuižas lauksaimniecības skolu) un Latvijas Zemkopības Ministriju. Pļaušanas servisa projekts tiks realizēts sadarbībā ar firmu “Kemira”. Kopējie PHARE fonda projekta ietvaros piešķirti Ls 11500,-. Diemžēl šis ir pēdējais fonda darbības gads Latvijā un turpmāk līdzekļi būs jāmeklē pašiem. Dānijas Lauksaimniecības konsultāciju centra projekts “Piena kvalitāte” balstīts uz piena kvalitātes uzlabošanu Latvijas zemnieku saimniecībās , uzlabojot zālāju kvalitāti. 5.2. IESPĒJAMIE INVESTĪCIJU AVOTI Līdzekļus nozares attīstībai šobrīd varētu iegūt ar ārvalstu organizāciju palīdzību, realizējot dažādus to projektus lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai Latvijā. Taču šie līdzekļi nespēs nodrošināt nepieciešamo kapitālieguldījumu apjomu, jo pārsvarā tiek orientēti uz zemnieku un ražotāju izglītošanu. Latvijas Lauksaimniecības likumā paredzēts valsts atbalsts nozares attīstībai. Ir izstrādātas programmas valsts subsīdiju izmantošanai tehnikas iegādei, augšņu ielabošanai, selekcijas darbiem un citiem pasākumiem. Tā, piemēram, 1998. gadā augšņu kultūrtehniskai un agrotehnoloģiskai ielabošanai paredzēts izlietot 1500 tūkst. Ls, lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un tehnoloģiskai modernizācijai 6000 tūkst. Ls, ciltsdarbam un sēklkopībai 6217 tūkst. Ls [Subsīdiju izlietošanas prognozes 1998. gadam, ZM Tirgus politikas departaments] 6. NOZARES POLITIKA, TĀS IESPĒJAMIE ATTĪSTĪBAS VIRZIENI Nozares attīstības virzieni jānosaka ar mērķi ražošanas apjomu stabilizēt un palielināt. Šim nolūkam jāveic sekojoši pasākumi: 1. Jāsekmē zālāju ražības paaugstināšana (selekcijas darbs); 2. Jānoskaidro katram reģionam piemērotāko zālāju botāniskais sastāvs; 3. Jāapmāca zemnieki tehnoloģiski pareizi gatavot lopbarību; 4. jāsniedz regulāra informācija par jaunākajiem sasniegumiem zinātnes un tehnoloģiju jomā; 5. Jāpilnveido sagatavotās zāles lopbarības kvalitātes kontroles sistēma; 6. Jācenšas samazināt lopbarības ražošanas izmaksas. Bez tam nepieciešams veicināt lopkopības produkcijas ražošanas pieaugumu ar nodokļu un cenu regulācijas politikas instrumentiem: 1. Jāveicina piena produktu eksports, kas nodrošinātu strauju piensaimniecības attīstību; 2. Jāpiemēro pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumi lopkopības produkcijas ražotājiem; 3. Jāpilnveido iepirkuma cenu prēmiju sistēma lopkopības produkcijai; 4. Jānosaka paaugstināta ievedmuita konkurējošai ārzemju produkcijai. 7. SECINĀJUMI 1. Tilpumainās lopbarības ražošana ir svarīga augkopības nozare, kuras uzdevums ir nodrošināt ar nepieciešamajām izejvielām lopkopības nozari; 2. Pēc 1990. gadā uzsāktās zemes reformas laikā līdz 1995. gadam lopbarības ražošana Latvijā ir strauji samazinājusies. Tas saistīts ar lopkopības produkcijas ražošanas samazinājumu. Taču jau 1997. gadā vērojams ražošanas apjomu pieaugums, kas saglabāsies arī turpmāk; 3. Nozares materiāli tehniskā bāze ir neapmierinošā stāvoklī, nav piemērotu lopbarības sagatavošanas un uzglabāšanas iespēju; 4. Sakarā ar nozares ražošanas apjomu samazināšanos laikā no 1990. līdz 1995. gadam, pašreiz netiek apsaimniekotas lielas zāles lopbarības ražošanai piemērotas platības; 5. Zemniekiem trūkst zināšanu saimniecības ekonomiskās analīzes veikšanai un līdz ar to piemērotas un kvalitatīvas zāles lopbarības gatavošanai. Lielākajā daļā zemnieku saimniecību kā galvenā zāles lopbarība tiek izmantots siens, jo tas kļūdaini tiek uzskatīts par lētāko un vienkāršāk sagatavojamo barību; 6. Zemnieku finansiālās iespējas neatļauj ieguldīt līdzekļus uzlabotu zāles lopbarības sagatavošanas tehnoloģiju ieviešanai; 7. Lopbarības ieguvei izmantotās LIZ platības netiek atbilstoši aprūpētas, kas pazemina iegūtās lopbarības produkcijas kopējo ražu un kvalitāti; 8. Valsts kredītpolitika un atbalsta politika lauksaimniecībā neveicina investīciju piesaisti nozares attīstībai, neveicina zemnieku ieinteresētību nozares attīstīšanā; 9. Nozares attīstības veicināšanā ir iesaistījušās vairākas ārvalstu institūcijas, kas iegulda līdzekļus jaunāko zāles lopbarības sagatavošanas tehnoloģiju ieviešanai Latvijā. Rezultātā, vairākos Latvijas rajonos zemnieki pāriet no siena lopbarības uz konservētās zāles lopbarības izēdināšanu; 10. Kā galvenais nozares attīstības virziens tālākā perspektīvā veidojas pāreja uz konservētas zāles lopbarības (skābbarības un skābsiena) izēdināšanu un siena kā mazvērtīgas lopbarības minimālu izēdināšanu; 8. PRIEKŠLIKUMI NOZARES ATTĪSTĪBAI 1. Audzējamās lopbarības kultūras saimniecībā jāizvēlas atbilstoši attiecīgiem augsnes apstākļiem, tehnoloģiskajām iespējām un saimniecības lieluma. Auglīgajās Zemgales reģiona augsnēs var audzēt lucernu un citus tauriņziežus, savukārt, Latgalē un daļā Vidzemes, kur ir daudz paugurainu apvidu, ieteicamāki būtu ilggadīgie zelmeņi ar stiebrzāļu pārsvaru; 2. Jāveicina zāles lopbarības kultūru ražības paaugstināšana, uzlabojot augsnes īpašības, mēslošanu un apkarojot nezāles; 3. Jārod iespēja kvalitatīva sēklas materiāla iegādei un kvalitātes kontrolei; 4. Jācenšas samazināt lopbarības ražošanas izmaksas, paaugstinot lopkopības produktivitāti un izvēloties katrā saimniecībā piemērotāko lopkopības virzienu un zāles lopbarības veidu; 5. Jāveic sagatavotās lopbarības kvalitātes analīze; 6. Jāsekmē zemnieku ieinteresētība lopbarības kvalitātes uzlabošanā; 7. Jāveic apjomīgs zemnieku izglītošanas darbs zālāju ierīkošanā, botāniskā sastāva izvēlē un sējumu kopšanā; 8. Jāmeklē iespējas piešķirt zemniekiem atvieglotu noteikumu kredītus tehnikas iegādei; 9. Jāizstrādā lētu skābbarības tvertņu un mehanizētu šķūņu projekti dažāda lieluma saimniecībām, lai nodrošinātu iespējas lopbarības uzglabāšanai; 10. Jāorganizē kooperatīvās sabiedrības nepieciešamās lopbarības ražošanas tehnikas kopīgai iegādei un izmantošanai zemnieku saimniecībās; 11. Valsts kredītpolitikai jānodrošina zemniekiem iespējas saņemt ilgtermiņa kredītus uz atvieglotiem noteikumiem. Tas radītu stabilu pamatu nozares ražošanas attīstībai. Pielikumi 1.pielikums Siena, skābsiena un skābbarības kvalitātes vērtēšanas kritēriji Vērtēšanas kritērijs Skābbarība Skābsiens Siens • sausnas saturs, % Sausnas saturs, % pH pH 18-24 3.9-4.2 - 25-30 4.2-4.4 - 31-40 4.4-4.8 4.4-4.8 - 41-50 4.8-5.4 - 51-60 5.4-6.0 - Apvītinātas zāles skābbarībai Neapvītinātas zāles skābbarībai • kopproteīna saturs sausnā, % Kopproteīna saturs sausnā, % ne mazāk kā 16 ne mazāk kā 15 ne mazāk kā 12 • kokšķiedras saturs sausnā, % Kokšķiedras saturs sausnā, % ne vairāk kā 26 ne vairāk kā 26 ne vairāk kā 30 • koppelnu saturs sausnā, % Koppelnu saturs sausnā, % “ “ 10 “ “ 10 “ “ 10 • karotīna satus sausnā, mg/kg Karotīna saturs sausnā, mg/kg ne mazāk kā 100 ne mazāk kā 80 ne mazāk kā 50 • pienskābes saturs sausnā, % Pienskābes saturs sausnā, % “ “ 60 “ “ 60 - • sagremojamais proteīns, g/1 b.v. Sagremojamais proteīns, g/1b.v. 100-110 70-90 Avots: Nacionālo standartu izstrāde Latvijā ražotai zāles lopbarībai, piemērojot ES prasībām. LVLVZPI "Sigra", 1996. 2. pielikums Rituļos hermetizētas zāles skābbarības kvalitāte un barotājvērtība 1996.g. dažādās saimniecībās Saimniecību skaits 2 8 2 2 1 1 Botāniskais sastāvs stiebrzāles stiebrzāles stiebrz.+ āboliņš āboliņš stiebrzāļu atāls stiebrz.+ ābol. atāls Sausnas saturs, % līdz 15 20...30 19...20 15...17 26 26 pH līmenis 3.9 ...4.5 3.8...4.8 3.8...3.9 3.8...3.9 5.2 4.8 Organisko skābju saturs, % 13...14 7...16 14...18 15...21 11 13 Pienskābes īpatsvars, % 40...73 68...88 68...81 71...74 64 83 Kopproteīns sausnā, % 16.3...16.8 14.9...20.1 19.8...22.1 18.7...22 20 20.8 Kokšķiedra sausnā, % 27...27.4 24.6...28.5 23.0...24.8 23.4...25.6 24.6 24 Barības vienības, kg sausnas 0.77...0.83 0.78..0.87 0.84 0.81..0.87 0.72 0.72 Sagremojamais proteīns, g/b.v. 140...146 123...169 170...189 167..183 167 176 Avots: LVLVZPI “Sigra”, D. Kravale, 1998. 3.pielikums Lopbarības ražošanas apjomi pa rajoniem 1997. un 1998. gadā, tonnās Rajoni Skābsiens Lopbarības saknes Siens 1997. 1998.* 1997. 1998.* 1997. 1998.* Aizkraukles 25897 31240 5420 8200 267366 293550 Alūksnes 14825 17500 4500 3500 21888 23000 Balvu 700 800 12650 11960 33700 36440 Bauskas 10000 23500 50000 40000 38100 26000 Cēsu 1000 ? 9750 10000 24000 24000 Daugavpils 6845 4100 32287 34103 55501 56148 Dobeles 29815 28820 11554 11310 33149 31900 Gulbenes 8595 10000 24700 20000 30080 30000 Jēkabpils 14948 11600 20857 28219 49271 52086 Jelgavas 15742 15890 19506 14716 56020 51728 Krāslavas 750 1050 6000 6000 70150 71300 Kuldīgas 8000 8400 20250 19650 36450 35750 Liepājas 4500 6000 36000 43000 67000 68000 Limbažu 7000 7000 24000 30000 37000 40000 Ludzas 3818 3600 9273 25500 29558 39000 Madonas 8658 8800 12855 12313 28657 30812 Ogres 13580 25820 4825 3825 22709 22800 Preiļu 11945 12000 20900 22000 51000 58000 Rēzeknes 1350 2000 28150 33000 51735 57500 Rīgas 24267 29500 16416 15785 21619 23500 Saldus 14106 14200 19803 19200 27563 24500 Talsu 5000 7000 11000 10000 30000 30000 Tukuma 37584 31000 23089 23100 38375 38000 Valkas 2200 2700 9950 10000 39000 40600 Valmieras 3000 3700 8797 8400 16592 16864 Ventspils 10512 12060 5751 6250 14180 13690 Pavisam 284637 318280 448283 470031 1190663 1235168 *- prognoze Avots: ZM, Informācijas departaments, 1998 5. pielikums Lopbarības ražošanas struktūra pa rajoniem, hektāros Rajoni Skābsiens Lopbarības saknes Siens 1997. 1998.* 1997. 1998.* 1997. 1998.* Aizkraukles 1363 1420 390 400 9687 10785 Alūksnes 1440 1900 150 100 6600 7000 Balvu 40 40 510 520 13600 14000 Bauskas 500 1500 1500 1000 7600 6500 Cēsu 11 ? 390 400 12000 12000 Daugavpils 675 371 1078 1103 22593 23089 Dobeles 1722 1605 345 315 7274 7110 Gulbenes 1007 1000 826 800 14234 14500 Jēkabpils 1079 810 996 994 19740 19872 Jelgavas 2327 2303 512 446 23404 22182 Krāslavas 250 300 200 200 30550 31000 Kuldīgas 690 720 675 655 12150 12100 Liepājas 500 700 1510 1560 29000 29000 Limbažu 1000 350 800 900 12300 13350 Ludzas 511 600 843 850 12725 13000 Madonas 938 980 619 638 11269 1116 Ogres 1901 2880 193 153 7096 7230 Preiļu 895 830 1100 1100 17350 19300 Rēzeknes 145 200 1126 1100 19200 23000 Rīgas 1741 1900 556 450 6621 6650 Saldus 1514 1600 483 480 10041 10000 Talsu ? ? 400 350 ? ? Tukuma 2267 2050 830 710 11004 11000 Valkas 130 45 420 400 14490 14500 Valmieras ? ? 316 300 5203 5270 Ventspils 747 840 250 251 5090 5070 Pavisam 23393 24944 17018 16175 340821 338624 Kopējā lopbarības kultūru platība: 1997. gadā: 454871 1998. gadā: 461975 Avots: ZM Informācijas departaments, 1998 5. pielikums
|
|
Piektdiena, 16. janvāris
 |
