DokumentiNETRADICONĀLĀS NOZARES: LIELOGU DZĒRVENES UN SĒNES. Attīstības programmas pamati - 1998Jevgēņijs Kuzņecovs, LR Zemkopības ministrija (ZM)
06.09.1998 NETRADICONĀLĀS NOZARES: LIELOGU DZĒRVEŅU UN SĒŅU ražošanas nozaru attīstības rīcības programmas pamati ir izstrādāti liela kopdarba ietvaros, kura galvenais mērķis ir radīt un turpmāk īstenot valsts politiku visā lauksaimniecības un lauku attīstībā. ### Lasāmākā formātā dokuments pievienots pielikumā PDF formāta failā ### Diemžēl arī šī dokumenta galaversija laika gaitā neatgriezeniski noklīdusi, un šeit publicētā ir kāda no tuvu pie finiša bijušajām dokumenta projekta redakcijām Pievienotie dokumenti1. Rīc.programmas pamati
Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati - 1998:
Netradiconālās lauksaimniecības nozares: lielogu dzērvenes un sēnes
Dokumenta redakciju sagatavoja: Jevgeņijs Kuzņecovs
1998
Priekšvārds
Netradiconālo lauksaimniecības nozaru attīstības rīcības programmas pamati ir izstrādāti liela kopdarba ietvaros, kura galvenais mērķis ir radīt un turpmāk īstenot valsts politiku visā lauksaimniecības un lauku attīstībā, kā tas izriet no Saeimā apstiprinātā Lauksaimniecības likuma, reizē ar to Saeimā skatītās Lauksaimniecības attīstības koncepcijas, kas vēlāk kļuva par daļu no Latvijas Lauku attīstības programmas, kuru savukārt LR Saeima akceptēja 1998.gada jūnijā, kā arī no Valsts atbalsta programmas lauksaimniecībai 1998.-2002. gadam, ko MK akceptēja 1997.gada 13.maijā. Sagatavotais dokuments uzskatāms par pamatu tālākai detalizētas rīcības programmas izstrādei. Dokuments aptver lauksaimnieciskās ražošanas un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares. Tomēr dokumentā fokusētās attīstības aktivitātes ir saistītas ar 1998. gada 10. martā Saeimā akceptēto “Latvijas Lauku attīstības programmu”, kuras mērķis ir lauku attīstība. Netradicionālo nozaru darba grupā strādāja: Darba grupas vadītāja: Ņina Rijniece - ZM Lauku vides un kooperācijas nodaļas vadītāja Darba grupas dalībnieki: Jevgēņijs Kuzņecovs - LLU Ekonomikas fakultātes 3. kursa students, šī darba atbildīgais izpildītājs, Inga Purviņa - ZM jaunākā eksperte; Gundega Sauškina - z/s "Kalna purvs", Alūksnes raj., Gaujienas pag, Māris Rudzinskis- LLU Ekonomikas fakultātes 3. kursa students. Saturs : 1. AMERIKĀŅU LIELOGU DZĒRVENES. 3 1.1 NOZARES VISPĀRĪGIE ASPEKTI. 3 1.2 SAIMNIECĪBAS PROJEKTS. 6 1.3 EKONOMISKIE DATI. 9 1.4 NOZARES INSTITUCIONĀLĀ VADĪBA. 11 1.5 MĀRKETINGA KANĀLI. 13 1.6 INVESTĪCIJAS NOZARĒ. 13 1.7 PAŠREIZĒJĀ POLITIKA. 14 1.8 SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI. 15 1.9 INFORMĀCIJAS AVOTI. 16 2 ŠITAKE SĒNES. 16 2.1 IEVADS. 17 2.2 NOZARES VISPĀRĪGIE ASPEKTI. 17 2.3 SAIMNIECĪBAS BUDŽETS. 17 2.4 EKONOMISKIE DATI. 17 2.5 NOZARES INSTITUCIONĀLĀ VADĪBA. 17 2.6 MĀRKETINGA KANĀLI. 18 2.7 INVESTĪCIJAS NOZARĒ. 18 2.8 PAŠREIZĒJA POLITIKA. 18 2.9 SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI. 18 2.10 INFORMĀCIJAS AVOTI. 19 3 ŠAMPINJONI. 19 3.1 IEVADS. 19 3.2 NOZARES VISPĀRĪGIE ASPEKTI. 20 3.3 SAIMNIECĪBAS BUDŽETS. 20 3.4 EKONOMISKIE DATI. 20 3.5 NOZARES INSTITUCIONĀLĀ VADĪBA. 20 3.6 MĀRKETINGA KANĀLI. 20 3.7 INVESTĪCIJAS NOZARĒ. 20 3.8 PAŠREIZĒJA POLITIKA. 21 3.9 SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI. 21 3.10 INFORMĀCIJAS AVOTI. 21 4 AUSTERSĒNES. 22 4.1 IEVADS. 22 4.2 NOZARES VISPĀRĪGIE ASPEKTI. 22 4.3 SAIMNIECĪBAS BUDŽETS. 25 4.4 EKONOMISKIE DATI. 25 4.5 NOZARES INSTITUCIONĀLĀ VADĪBA. 26 4.6 MĀRKETINGA KANĀLI. 26 4.7 INVESTĪCIJAS NOZARĒ. 26 4.8 PAŠREIZĒJĀ POLITIKA. 27 4.9 SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI. 27 4.10 INFORMĀCIJAS AVOTI. 27 1. Amerikāņu lielogu dzērvenes. Ievads. Izsaku pateicību darba grupai : Ņinai Rijniece, Inga Purviņa, Gundega Sauškina, Māris Rudzinskis un visiem pārējiem, kas man palīdzēja veikt šo darbu : dr. oec. Andrim Miglavam, prof. Kazimiram Špoģim, prof. Visvaldim Pirkstam, Dainim Saukānam. Īpašs paldies sakāms Gundegai Sauškinai un Jānim Bierandam par viņu labvēlīgo un pretimnākošo attieksmi. Paldies sakāms arī prof. Alfrēdam Ritam, prof. Imantam Gronskim. Šī darba izpildē izmantoti A. Ripas grāmata - “Amerikāņu lielogu dzērvenes”; Andra Špata apkopotie materiāli, A. Kalniņa atskaiti par dzērveņu audzēšanas iespējām Latvijā. Tālāk darbā amerikāņu lielogu dzērvenes sauks dzērvenes. 1.1 Nozares vispārīgie aspekti. 1.1.1 Galvenais produkts - svaigā oga. Pārstrādes produkti ir ap 200, kur kā vienu no galvenie komponentiem izmanto dzērvenes. Latvijā ir iespējams ražot sulas koncentrātu (Internacionālie vīni - Bauskā), dzērveņu rozīnes (vajadzīga tehnoloģija un iekārtas) [1]. Dzērvenes izmanto medicīnā kā dabīgo ursulskābes avotu.[1] No dzērveņu plantācijas iegūst stīgas - stādāmais materiāls ( no 5 līdz 10 t/ ha atkarībā no stādījuma vecuma).[4] 1.1.2 Sasniegtais kvalitātes līmenis. Tā kā reāli ražu vēl neiegūst, tad var runāt tikai par Latvijas iespējām. Pēc speciālistu atzinumiem Latvijai ir priekšrocības, jo daba nav tik stipri piesārņota, lai tas atstātu kādu iespaidu uz ogu kvalitāti un arī Nacionālā botāniskā dārza pieredze liecina, ka ogu kvalitāti var nodrošināt pilnīgi. Galvenie Eiropas standarti dzērveņu ogām: Pektīnviela - 400 mil / % C vitamīns - 300 mil / % Benzolskābe - 700 mil / % [3] 1.1.3 Platība. Augstvērtīgs dzērveņu šķirņu materiāls ir iestādīts 15 ha platībā (1997 g. dati) [1]. Latvijā potenciāli var audzēt dzērvenes 30000 ha. platībā, ko sastāda augstie purvi, kuri ir vis piemērotākie dzērveņu audzēšanai. Bet patreiz izstrādātu purvu platība ir 10000 ha. [3]. Šajā platībā ir izjaukts ekoloģiskais līdzsvars, potenciāli šajos purvos var izcelties ugunsgrēki un šīs platības netiek apsaimniekotas. Šo problēmu nokārtošanā vis izdevīgākais risinājums ir dzērveņu stādījumu ierīkošana, jo tas atjauno ekosistēmu, novērš ugunsgrēku iespējamību, dod darbu un labus ienākumus cilvēkiem, attīsta vietējo infrastruktūru.[1] Pirmā lielākā raža bija 1997. gadā Kalnciemā - 1 tonna / 0.5 ha.[1] 1.1.4 Ražība. Ar pilnu jaudu rūpnieciski ražojošās plantācijas Latvijā nav, bet ņemot vērā Nacionālā botāniskā dārza rezultātus vidējā raža 1991 -1995. gadā bija 15 t/ ha. Tādus pat ražības līmenis vidēji iegūts ASV plantācijās. Toties labākos gados raža bija 30 - 50 t / ha.[3]. 1.1.5 Saimniecību klasifikācija. Tā kā Latvijā vēl plaši nav attīstījusies dzērveņu audzēšana, tad var pieņemt Amerikas klasifikāciju: * Vienas ģimenes saimniecība - līdz 1- 4 ha. Izmanto tikai ģimenes darbaspēku, nav pamatnodarbošanās. * Saimniecības ar daļēju darbaspēka piesaisti - 5 - 10 ha. Papildus darbaspēks vajadzīgs ražas novākšanā. * Rūpnieciskās saimniecības - virs 10 ha. [2]. 1.1.6 Ražotāju reģionālais sadalījums. 1. tabula. Dzērveņu audzētāju reģionālais sadalījums pa rajoniem 1998 g. (ha): Rajons ha Aizkraukles Alūksnes 3.2 Balvu Bauskas Cēsu 2.0 Daugavpils Dobeles Gulbenes Jēkabpils Jelgavas 1.4 Krāslavas Kuldīgas 1.0 Liepājas 2.9 Limbažu 3.0 Lūdzas Madonas 1.15 Ogres Preiļu 0.1 Rēzeknes 0.05 Rīgas 0.6 Saldus Talsu 1.0 Tukuma Valkas Valmieras Ventspils Kopā : 16.4 Avots : Dzērveņu audzētāju asociācijas dati (1998 g.). 1.1.7 Augseka. Nav vajadzīga, jo plantācijas aug līdz 100 gadiem.[2] 1.1.8 Saimniecības lieluma ierobežojumi. Saimniecības lielumu ietekmē dabiskie apstākļi - purvu lielums un saimniecības finansiālās iespējas ierīkot plantāciju un iegādāties novākšanas tehniku, ūdens apgādes iespējas. Pēc manām domām optimāls saimniecības lielums ir 10 ha (ģimenes uzņēmums), jo tādā platībā tehnikas jauda būs izmantota gandrīz pilnībā. Ja purva platība būs lielāka un var izveidot lielākus stādījumus, tad pārējās platības apsaimniekošanu varētu nodot citai ģimenei, bet ogu realizācija būtu vienotas partnerattiecības. 1.1.9 Problēmas : * Pieredzes trūkums lielu plantāciju ierīkošanā. * Lieli pirmie kapitālieguldījumi (15 - 20 tūkst. Ls/ ha). * Nav valsts noteikti procentu likmes griesti lauksaimniecības ilgtermiņa kredītiem. 1.2 Saimniecības projekts. Projekts izstrādāts tehnoloģijai ar sauso novākšanas metodi un bez apūdeņošanas, jo to uzskata par vis piemērotāko Latvijas apstākļiem, bet šīs metodes trūkums ir tas, ka, novācot ar kombainu, zūd apmēram 30 % ražas un sarežģītāka sala aizsardzība.[1] Ar iegādāto tehniku var apstrādāt vismaz 10 ha.[4] No viena ha var iegūt ogu ražu 3. - 5. gadā, atkarībā no stādāmā materiāla kvalitātes un stādīšanas paņēmiena; vai arī stīgu ražu jau 2.gadā (~ 2 t. -10 t. ), kas aizkavē ogu ražu uz 2 gadiem, kā arī nākamo stīgu ražu varēs iegūt tikai 2 gadus pēc pirmās ražas iegūšanas.[3] Nākamajās tabulās parādītas nepieciešami ieguldījumi 1 ha ierīkošanai. 2. tabula. Tehnikas izmaksas aprēķinātas, kā daļa notās vērtības, ja pieņem, ka to izmantos 10 ha dzērveņu plantācijās. 3. tabula. Dzērveņu lauka kopšanas darbi un to izmaksas, Latvijā, 1ha. 4. tabula. 5. tabula. Dzērveņu lauka izveidošanas novērtējuma tabula Latvijā, Ls, 1998 gads. Avots : G. Sauškina - Dzērveņu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētaja ;J. Bierands; Dzērveņu audzētāju Asociācijas informācija. Latvijas priekšrocības pret ASV dzērveņu ierīkošanā : Stādīšanu var veikt ar rokām, kas samazina stīgu patēriņu no 2.5 t./ha līdz 0.7 t./ha. Naudas izteiksmē tas ir uz 6000 USD mazāk nekā ASV, ierēķinot darba izmaksas. Stādus iegūstot 2. audzēšanas gadā vairs nav izdevumu stīgu iegādē (ASV 1 t. stīgu maksā 4000 USD); Izmantojot jau izstrādātos purvus, ierīkošanas izmaksas samazinās par 10000 - 15000 USD, atkarīgs no tā, cik daudz vajadzētu novākt koku, celmu, ierīkot ceļus, nolīdzināt virsmu; Ietaupa uz tehnikas iegādi. Dažus agregātus var izgatavot uz vietas, pirkt lietotu tehniku; Var uzklāt plānāku smilts kārtu, kas mazina stādījumu izcilāšanu.[5] 1.3 Ekonomiskie dati. Svaigu ogu cena saimniecībā - 0.7 Ls/ kg..; ASV - 1 Ls/kg.[1]; Iepirkuma cena Kanādā 1997g. novembrī - 1.9 Ls./kg..[6] " Spilva "1997 gadā iepirka par 0.7 Ls/kg. Starptautiskā tirdzniecībā kuģa minimālā partija 300 t.[1]. Pasaulē vērojama noturīga tendence cenas pieaugumam. Katru gadu tā pieaug par 7% , jo pašreizējās pasaules platības nespēj nodrošināt pieprasījumu pēc ogām.[2] Šīs nozares tālāko attīstību nosaka: Pasaules tirgus pieprasījuma pieaugums pēc dzērveņu produktiem; Paplašinās patērētāju loks - medicīna, kosmētika; Ir izsmeltas esošo dzērveņu plantāciju intensifikācijas iespējas un ASV ir maz brīvu teritoriju dzērveņu audzēšanai; Nozares ilgdarbība un augsta ekonomiskā efektivitāte pievelk ilgtermiņa investīcijas;[5] Speciālisti prognozē pieprasījuma pieaugumu vēl 15 -20 gadus, kas nodrošina tirgu vēl 15000 ha dzērveņu plantācijām.[5] ASV tirgus nepiesātināts par 15 %.[2] Vācija 1997 gadā. plānoja iepirkt no ASV 4500 t. dzērveņu, kas ir 300 ha raža. Šo tirgus daļu varētu aizņemt Latvija.[2] Attēls 1. Dzērveņu cenas izmaiņas Igaunijas tirgos 1997 - 1998 gados (Ls.). Avots : Tirgus un cenu apskats par 1997 - 1998 gadu. 1.3.1 Nozares stāvoklis pasaulē Lielākais pasaules audzētais - Northland Cranberries, 1019 ha, biržas indekss : Nasdaq CBRYA; 1998. fiskālā gada 2. ceturkšņa rezultāti : 3 mēnešu pārdošanas apjoms pieaudzis gada laikā par 124 %, sasniedzot 30,3 milj. USD. ASV Lauksaimniecības departamenta dati par dzērveņu audzēšanu 1997 gada ASV : * Kopraža 5,04 milj. barelu (226800 t ) svaigu ogu, pieaugums salīdzinājumā ar 1996. gadu +8%, ar 1995 gadu + 20 %. * Lauku platības pieaugums 1995 / 1996 gados 4%, 1997 gadā kopējā dzērveņu platība 13122 ha. * 1997 gadā vidējā raža 15009 kg/ha. * 1997 gadā vidējā cena pārstrādē 1,39 USD/kg (0,82 Ls/kg), cenas pieaugums salīdzinājumā ar 1996 gadu par +14 % [8] Iepirkuma cena lielā mērā nosaka "Ocean Spray". Neatkarīgie ASV pārstrādes uzņemumi 1997 gada rudenī maksājuši līdz 1,78 USD/kg.[7] 1.4 Nozares institucionālā vadība. 1.4.1 Nozares vadība. Pašreiz nodibinājās dzērveņu audzētāju asociācija, valdes priekšēdētāja G. Sauškina. Asociācijas un citu struktūru sadarbības struktūra. 2. attēls. Insticionālā shēma. Avots : J. Bierands, 1998 g. 1.4.2 Galvenā tirdzniecības metode. Perspektīvā - eksports. Latvijas vajadzības nākotnē ir 1000 t, ko var nodrošināt 70 ha ražojošās plantācijas [2] 1.4.3 Likums par līgumiem. Nekādu ietekmi uz šo nozari neatstāj. 1.4.4 Kvalitātes kontroles sistēma. Kvalitāti vajadzētu kontrolēt valsts organizācijai. Patreiz Latvijā nav tādas organizācijas. 1.4.5 Veselība un higiēna. To kontrolē Veselības centrs. 1.4.6 Ģenētiskais potenciāls : uzturēšana un saglabāšana. Ar to nodarbojās Nacionālais Botāniskais dārzs (Salaspilī). Bet sakarā ar to, ka valsts finansiāli neatbalsta šos pasākumus, pastāv iespēja, ka tas netiek turpināts. Tā arī lai uzturēt Latvijā ģenētisko potenciālu vajag izveidot valsts institūciju, kas izsniedz kvalitātes sertifikātu stādāmām materiālam. Lielākā pieredze šinī jomā ir Nacionālajam Botāniskajam dārzam (Salaspilī), tad viņš var būt par šis institūcijas pamatu. 1.5 Mārketinga kanāli. 1.5.1 Saimniecību tipu ražošanas daļas. Nav izpētāms, jo reāli nav ražojošo plantāciju. 1.5.2 Tirgus daļas. Nav izpētāms, jo nav ražojošo plantāciju. 1.5.3 Pārstrādes uzņēmumi. " Spilva" , kas gadā varētu pārstrādāt 20 t.. [1] 1.5.4 Importa daļa. Pašreiz visus pārstrādes produktus importē. 1.5.5 Latvijas ražotāju konkurenti ārējā tirgū. " Ocean Spray" (ASV). Latvijas potenciālie eksporta tirgi : Eiropa, Krievija, Kanāda, ASV, Somija, Izraēla.[1] Eksporta veicināšanas nepieciešamie pasākumi : atbalstīt plantāciju izveidošanos, lai varētu nodrošināt minimālo eksporta partiju. 1.6 Investīcijas nozarē. 1.6.1 Nepieciešamais kapitāls ražošanai. Viena ha ierīkošanai vajag 15 - 20 tūkst. Ls, kopumā pa Latviju sākum posmā tas būtu 10 milj. Ls, lai izveidot 500 ha lielus stādījumus. Viens ha stādījumu nodrošinātu 1 personai darbavietu ar vidējo ienākumu 10000 Ls./ gadā un 1500 Ls nodokļu summu gadā. [2] 1.6.2 Nepieciešamais kapitāls pārstrādei. Pārstrādes rūpnīcas vajag apmēram 1 milj. UDS, kas varēs pārstrādāt 2000 - 3000 t mēnesī. Lai šo jaudu nodrošinātu vajag apmēram 500 ha. stādījumu. Šī pārstrādes rūpnīca varēs pārstrādāt arī citus augļus un ogas, bet dzērvenes būs kā oga, kuru pārstrādās, tad kad citu ogu nav. Tātad pārstrādes jaudas būs pilnīgāk nodrošinātas.[1] 1.6.3 Nepieciešamais kapitāls realizācijai, mārketingam un citiem pakalpojumiem. Nav izpētīts, jo nav zināms nākotnes ražošanas apjomi. 1.6.4 Iespējamie finansēšanas avoti Iespējamie finansēšanas avoti: Reģionālās attīstības fonds, ZM, Phare fonds, Pasaules banka, Hipotēku un zemes banka, Unibanka.[1] Finansēšanu var veikt: * Piešķirot kredītlīniju; * Piešķirot kredītu katram ierīkošanas gadam līdz ražas iegūšanai. Visiem kredītiem jābūt ar atliktam procentu nomaksu termiņam vismaz uz 5 gadiem, kredīta likme 8 - 10 %, atmaksās termiņš 10 -15 gadi, kredītam jānodrošina visa projekta izpilde.[5] 1.7 Pašreizējā politika. 1.7.1 Tirgus barjeras. Nav, Latvijā rūpnieciski vēl nav iegūtas ogas. 1.7.2 Iekšēja cenu regulācija. Nepastāv. 1.7.3 Valsts atbalsts ģenētiskai padziļināšanai. Nav. 1.7.4 Vispārīgās izmaiņas, kādas vajag veikt politiskā vidē. Noteikt kādā veidā valsts var atbalstīt šo nozari. 1.8 Secinājumi un priekšlikumi. 6. tabula Problēma Risinājums Kam jāveic Resursi 1. Maza pieredze rūpnieciskā dzērveņu audzēšanā Izveidot paraug saimniecības katrā novadā. Pēc asociācijas ieteikumiem un valsts daļēja atbalsta. 2. Nav valsts atbalsta ilgtermiņa kredīta saņemšanai. Izveidot garantijas fondu no subsīdiju naudas, kas paredzēta netradicionālo nozaru attīstībai. Zemkopības ministrijai. 3. Zems informācijas līmenis par dzērveņu audzēšanu Rīkot seminārus un konsultatīvo darbu. Asociācija. 4. Stādāmā materiāla ierobežota pieejamība. Sekmēt saimniecību izveidošanos, kuras audzēs kvalitatīvu stādāmo materiālu. Pēc asociācijas ieteikumiem un valsts daļēja atbalsta. 5. Nav pieredzes hidrotehnisko būvju ierīkošanā un celtniecībā dzērveņu plantācijās. Apkopot esošo Latvijas un pasaules pieredzi, apmācīt speciālistus. Asociācija. 6. Ģenētiskā potenciāla izveidošana un saglabāšana Paplašināt un saglabāt Nacionālā Botāniskā Dārza izmēģinājumu lauciņus, finansēt zinātniskos pētījumus Pēc asociācijas ieteikumiem un valsts finansējuma. 7. Meteoroloģisko datu trūkums par klimata izmaiņām konkrētās vietās . Izveidot novērojumu stacijas, kas iegūs asociācijas noteiktus, datus. Pēc asociācijas ieteikumiem ar valsts daļēju atbalstu. 8. Nav precīzu ziņu, kas, kad un cik lielā apjomā ir gatavs sadarboties ar Latvijas dzērveņu audzētājiem. Meklēt sadarbības partnerus ārzemēs, kas gatavi ieguldīt naudu Latvijas purvos. Asociācija. 9. Stādāmā materiāla sertifikācija. Izveidot valsts institūciju, kuras sertifikātu atzītu pasauli. Par pamatu var būt Nacionālais Botāniskais dārzs Pēc asociācijas ieteikumiem ar valsts daļēju atbalstu. 1.9 Informācijas avoti. 1) G. Sauškina - Dzērveņu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētaja ; 2) A. Špata tulkotā un apkopotā informācija; 3) A. Ripa Amerikāņu lielogu dzērvene, 1996 g.; 4) J. Bierands; 5) A. Kalniņš, Latvijas Hipotēku un zemes bankas padomnieks; 6) “Tirgus un cenu apskats” par 1997 - 1998 gadiem visi numuri. 7) Dzērveņu audzētāju Asociācijas informācija. 8) Internēt http:/www.usda.gov/nass/. 2 Šitake sēnes. 2.1 Ievads. Izsaku pateicību Guntai Karnītei par to, ka izprata manu lomu šī darba veikšanā un negatīvā attieksme pret Zemkopības ministriju neradīja tādu pašu attieksmi pret mani. Šo sēņu audzēšanu iespēju izpēti Latvijā uzsāka LU Bioloģijas fakultātē 1994 gadā prof. Muižnieks. Pašreiz ar to audzēšanu Latvijā nodarbojas 32 saimniecības. Šīs saimniecības saņem konsultācijas LU Bioloģijas fakultātē un visa iespējamā informācija par sēnēm ir tur. Informāciju, šī darba izstrādei, atteicās sniegt, jo sadarbību ar Zemkopības ministriju uzskatot par bezjēdzīgu un rezultātu nenesošu (negatīvā pieredze 1997 gada nogalē), kā ari savākto informāciju uzskata par komercnoslēpumu, par kuru vajag maksāt. Dati, kas minēti darbā, ir informācija, kas netika atzīta par komercnoslēpumu, savākti no periodiskiem izdevumiem un izstrādātāja uzskati. 2.2 Nozares vispārīgie aspekti. 2.2.1 Nozares produkti un blakusprodukti. Produkts - svaigā, kaltētas sēne. Izmanto ka profilakses līdzekli pret vēzi. 2.2.2 Nozares ražošanas raksturojums. 1997. gadā iegūts 10 t sēņu, kas izaudzētas 32 saimniecībās, kurās ir 120000 apsēto koku. [1] 2.3 Saimniecības budžets. Lai izveidot saimniecību nepieciešami: lapu koku baļķi apmēram 1 m. gari, micēlija, urbjmašīna, vasks. Ar vienu kilogramu micēliju (4 Ls/kg) var apstādīt 70 baļķus, no viena baļķa var iegūt 0.5 - 2 kg svaigo sēņu.[2] 2.4 Ekonomiskie dati. Svaigu sēņu cena pasaules tirgū ( Parīzē, vairumtirdzniecībā) 5.5 - 6 Ls/kg [3] Latvijā : tirgū 6 - 8 Ls/kg.[2] Lai izietu pasaules tirgū, vajag sēņu partiju vismaz 1 t apjomā [1]. 2.5 Nozares institucionālā vadība. Asociācija nav nodibināta. Par nozares attīstības iespējamo virzības pamatu izmantojams prof. I. Muižnieka izstrādātais projekts, kas iesniegts ZM 1998. gadā un pievienots šim darbam kā pielikums. 2.6 Mārketinga kanāli. Nav izpētīts, jo atteikts sadarbībā. 2.7 Investīcijas nozarē. Galvenās investīcijas šajā brīdī ir vajadzīgas realizācijas kanālu izpētei un izveidošanai, jo saražot nav grūtību, bet realizācija nav sakārtota un vadīta.[1] 2.8 Pašreizēja politika. Šai nozarei politika nav izstrādāta. 2.9 Secinājumi un priekšlikumi. 7. tabula Problēma Risinājums Kam jāveic Resursi 1. Nozares profesionālā un saimnieciskā vadīšanu. Oficiāli noformēt esošo apvienību un sākt darboties. Audzētajiem kopā ar LU bioloģijas fakultāti. 2. Nav zināms precīzs pasaules tirgus pieprasījums Veikt tirgus izpēti. Asociācija. 3. Nav zināmas Latvijas iespējas šīs nozares attīstībā. Veikt izpētes darbu. Asociācija. 4. Nav zināms, vai Latvijā ražošanas izmaksas spēs konkurēt ar pasaules līmeni. Veikt izpētes darbu. Asociācija. 5. Nav zināmas Latvijas iespējas šā produkta pārstrādē. Veikt izpētes darbu. Asociācija. 6. Nav zināmi kvalitātes rādītāji šim produkcijas veidam Veikt izpētes darbu. Asociācijas līmenis. 7. Nav valsts atbalsta ilgtermiņa kredīta saņemšanai. Izveidot garantijas fondu no subsīdiju naudas, kas paredzēta netradicionālo nozaru attīstībai. Zemkopības ministrijai. 2.10 Informācijas avoti. 1) G. Karnīte nepublicētā informācija; 2) “ Vēlaties audzēt sēnes?” G. Kozlovska, Praktiskais latvietis Nr1 1995g; 3) Tirgus un cenu apskats , Nr. 21, 23. 4) “Šitake - grib budesčego” , A. Dvorina, Priusadzebnoe hozaistvo Nr. 3 1995 g. 5) “ Audzēsim sēnes, kuras ēda imperatori”, E. Auziņš, Lopkopis un piensaimnieks, Nr. 2.,1997 g. 3 Šampinjoni. 3.1 Ievads. Izsaku pateicību Oļegam Ozernovam par saprotošo un labvēlīgo attieksmi pret šī darba veikšanu. Šīs nozares attīstība ir atkarīga no tā vai būs ieapejāms saražot speciālu kvalitatīvu kompostu, kas ir viens no svarīgākiem ražošanas faktoriem šampinjonu audzēšanā. Šīs izejvielas ražošanā ir gūta liela pieredze agrofirmā “Micos”, un pašlaik tā ir lielākais šampinjonu audzētājs Latvijā. Tās attīstības plānos ir izveidot lielu komposta ražotni, kas nodrošinātu visus šampinjonu audzētājus ar kompostu un dotu iespēju stabili attīstīt šo nozari Latvijā, jo austrumu un vietējais tirgus ir vel nepiepildīts ar kvalitatīvo produkciju. Bet, lai izveidotu šo ražotni, vajadzīgs valsts atbalsts, jo nepieciešamie ieguldījumi ir ap 300000 Ls, un šie ieguldījumi radītu daudz jaunu darba vietu, un uz šā uzņēmuma bāzes varētu izveidot paraugsaimniecību un nodibināt šampinjonu audzētāju asociāciju. [1] Jautājumu par šīs nozares atbalstu nepieciešams atrisināt līdz maijam, jo pretējā gadījumā tas nebūs lietderīgs, jo būvniecības darbus vajag sākt šajā mēnesī, lai pabeigtu augustā. Ja to neizdarīs, tad to visu var atlikt uz gadu vai uz ilgāku laiku, jo lētākas un zemākas kvalitātes importētie šampinjoni pārpildīs tirgu.[1] Sakarā ar to, ka līdz 1998. gada 13. maijam šis jautājums nebija pozitīvi atrisināts, detalizētā informācija par šo nozari nebija pieejama šā darba izstrādei. 3.2 Nozares vispārīgie aspekti. 3.2.1 Nozares produkti un blakus produkti Produkts - svaigā, konservētā, kaltētā sēne. Blakus produkts - komposts kā mēslojums lauku kultūrām. 3.2.2 Nozares ražošanas raksturojums. Latvijā ir divi lielražotāji : SIA “ MICOS”, individuālas uzņēmums “SLAVA” 3.2.3 Augmaiņa Augseka nav vajadzīga, jo kompostu izmanto vienas ražas iegūšanai 3.3 Saimniecības budžets. Nav reālo datu, jo sadarbība nebija iespējama. 3.4 Ekonomiskie dati. Latvijas mazumtirdzniecības cenas : 1.8 - 2.2 Ls./ kg.. Pasaules cenas : 0.55 - 0.77 Ls./kg ( Varšavā).[2] Pasaulē vērojams cenas pakāpenisks samazinājums. 3.5 Nozares institucionālā vadība. Asociācija nav nodibināta. 3.6 Mārketinga kanāli. Nav izpētīts, jo sadarbība nebija iespējama. 3.7 Investīcijas nozarē. Ražošanas attīstībai sākumposmā vajag 300000 Ls.[1] 3.8 Pašreizēja politika. Šai nozarei konkrētas politikas nav. 3.9 Secinājumi un priekšlikumi. 8. tabula Problēma Risinājums Kam jāveic Resursi 1. Nozares nav pārvaldības un koordinēšanas sistēmas Oficiāli noformēt esošo apvienību un sākt darboties. Audzētajiem. 2. Nav valsts atbalsta ilgtermiņa kredīta saņemšanai. Izveidot garantijas fondu no subsīdiju naudas, kas paredzēta netradicionālo nozaru attīstībai. Zemkopības ministrijai. 3. Nav zināms precīzs pasaules tirgus pieprasījums Veikt tirgus izpēti. Asociācija. 4. Nav zināmas Latvijas iespējas šīs nozares attīstībā. Veikt izpētes darbu. Asociācija. 5. Nav zināms vai Latvijā ražošanas izmaksas spēs konkurēt ar pasaules līmeni. Veikt izpētes darbu. Asociācija. 6. Nav zināmas Latvijas iespējas šā produkta pārstrādē. Veikt izpētes darbu. Asociācija. 7. Nav zināmi kvalitātes rādītāji šim produkcijas veidam Veikt izpētes darbu. Asociācija. 3.10 Informācijas avoti. 1) O. Ozernovs - SIA “ Micos” ģenerāldirektors; 2) “Tirgus un cenu apskats” Nr 21, 23; 3) “ ‘Kareivīgās’ sēnes armijas bunkuros“ B. Bitmete, Lauku dzīve, Nr. 5, 1995 g; 4) “Vēlaties audzēt sēnes?” G. Kozlovska, Praktiskais latvietis Nr1 1995g. 4 Austersēnes. 4.1 Ievads. Izsaku īpašu pateicību Genovefai Kozlovskai par ļoti labvēlīgu un pretimnākošo un nesavtīgu attieksmi pret šī darba izpildi. 4.2 Nozares vispārīgie aspekti. 4.2.1 Nozares produkti un blakus produkti. Produkts - svaigā, konservētā, kaltētā sēne (nožuvums 1 :10). Blakus produkts - komposts kā mēslojums lauku kultūrām un lopbarība cūkām un liellopiem. Austersēnes ir ekoloģiski tīras, ārstnieciskas sēnes ar lielu olbaltumvielu saturu. Satur bioloģiski aktīvas vielas, kas atjauno organismu un paaugstina tā izturību pret vīrus slimībām un bakteriālām infekcijām. Tās aizkavē sirmu matu rašanos, samazina asins holesterīna daudzumu un bremzē ļaundabīgo audzēju šūnu attīstību organismā. Tās palīdz izvadīt no organisma izvadīt radioaktīvās vielas un smagos metālus. Austersēnes nostiprina imunitātes sistēmas aktivitāti, tās bagātas ar C un B grupas vitamīniem un mikroelementiem. 4.2.2 Kvalitātes rādītāji Latvijā. Sēnes pārbauda uz smago metālu esamību un to saturs Latvijā izaudzētām sēnēm ir daudz zemāks par Eiropas standartiem. Tas bija : Svins - < 0.02 mg./kg; Kadmijs - < 0.01 mg./kg; Varš - < 0.83 mg./kg; Cinks - <2.2 mg./kg; [1] 4.2.3 Ražošanas apjomi. 9. tabula. Austersēņu un micēlija ražošanas apjomi Latvijā 1993 - 1998 gados (t.) Gadi Saražota micēlija (t.) Saražots sēņu t./ gadā 1993 0.5 7 1994 2 9 1995 2.7 9 1996 2.7 10 1997 4.5 19 1998 pirmais ceturksnis 3 12 Piezīme : Saražoto sēņu apjoms aprēķināts, izejot no tā, cik varētu izaugt no saražotā micēlija ar vidējo ražību. Avots : G. Kozlovska, 1998 g.. 4.2.4 Nozares ražošanas problēmas : * Kredītu iegūšana lielos apjomos - maz informācijas par nozares iespējam, jo Latvijā tā ir samērā jauna nozare. * Mazs ražošanas apjoms lai izietu pasaules tirgū. Vajag vismaz 8 t/mēnesī. 4.2.5 Nozares ražošanas raksturojums. 10. tabula. Austersēņu audzētāju sadalījums pa rajoniem Latvijā uz 1997 gadu : Rajons Audzētāju skaits. Ražošanas apjomi kg./ mēnesī Aizkraukles Alūksnes 1 10 Balvu Bauskas 2 40 Cēsu Daugavpils 1 10 Dobeles 2 80 Gulbenes 1 80 Jēkabpils Jelgavas 1 20 Krāslavas 1 10 Kuldīgas 3 40 Liepājas 6 60 Limbažu 1 2 ha celmos Lūdzas 1 10 Madonas 1 10 Ogres 2 70 Preiļu 1 10 Rēzeknes Rīgas 1 10 Saldus Talsu Tukuma 3 50 Valkas Valmieras 1 30 Ventspils 2 70 Kopā : 31 610 Avots : G. Kozlovska, 1998 g. 4.2.6 Augseka. Augseka nav vajadzīga, jo kompostu izmanto vienas ražas iegūšanai. Ja audzē telpās, tad pēc ražot beigušo maisu novākšanas, telpas iztīra lai nesāktu vairoties drazofila un var atkal likt maisus.[1] 4.2.7 Saimniecības lieluma ierobežojumi : * Audzēšanas telpu lielums. * Substrāta tvaicēšanas iespējas - vannas lielums. * Finansēšanas iespējas. Optimālais saimniecības lielums ir 100 ražojošo maisu mēnesī. Var būt lielākas un mazākas, ko nosaka realizācijas iespējas apkārtnē, jo svaigās sēnes var uzglabāt divas dienas.[1] 4.3 Saimniecības budžets. 11. tabula. Ražošanai nepieciešami resursi viena maisa izveidošana. Resursa nosaukums. daudzums kg. cena Ls/kg kopējās izmaksas Ls. Salmi 4 0.04 0.16 Micēlijs 1 1.5 1.5 Politelēna maisi (gab.) 1 0.1 0.1 Karsēšanas izmaksas (atkarīgas no izmantojamā enerģijas avota) 0.5 Darbs 0.2 Kopā : 2.46 Avots : G. Kozlovska, 1998 g.. Substrātā var izmantot visu veidu salmus (pat apstrādātus ar pesticīdiem), linu spaļus. Pēc tam sagatavotos maisus liek tumšā, mitrā telpā ar temperatūru 20 - 25 C uz 2 - 4 nedēļām. Tad maisu tur gaismā ar apgaismošanas intensitāti 8 - 12 stundas/dienā un pēc 18 - 25 dienām varēs novākt pirmo ražu. Viens maisu lietderīgi izmantot 1.5 - 2 mēnešus, pēc tam raža būs, bet ekonomiskā lietderība ļoti zema.[1] Kaitēkļu un slimību telpā nav, ja tajās uztur tīrību. Kopējās izmaksās vel vajag ieskaitīt telpu, elektroenerģijas, apsildīšanas, realizācijas izdevumus. Šie izdevumi ir stipri atkarīgi no audzēšanas apjoma. Vidējās izmaksas uz vienu maisu ir līdz 3 Ls, iegūstot 4 kg sēņu kuru minimālā mazumtirdzniecības realizācijas cena ir 1.5 Ls/ kg, no viena maisa iegūst vidēji 1 Ls tīrās peļņas. [1] Saimniecībā kurā ir 1000 maisu, nodarbina 5 - 6 cilvēkus. Ražošanai ir piemērotas putnu un liellopu fermas. 4.4 Ekonomiskie dati. Latvijas mazumtirdzniecības cenas : svaigās sēnes 1.5 - 2.6 Ls/kg; vairumtirdzniecības 1.2 - 1.4 Ls/kg[1]. Pasaules cenas : svaigās sēnes ASV mazumtirdzniecībā 10 USD/kg.; Eiropā 6 - 7 USD/kg.; kaltētā sēne 70 USD/kg[1]. Vairumtirdzniecības cenas Parīzē 1.79 - 2.19 Ls/kg (20.11.97) [2] 4.5 Nozares institucionālā vadība. 4.5.1 Nozares vadīšana. Drīzumā būs nodibināta asociācija par kuras pamatu būs SIA “Spora”, ģenerāldirektore Genovefa Kozlovska. Tās funkcijās ietilps realizācijas koordinēšana, micēlija ražošana un piegāde, konsultatīvā un finansu avotu atrašanas palīdzība audzētājiem.[1] 4.5.2 Kvalitātes vadīšanas bāze. Veselības centrs izdod sertifikātu gatavai produkcijai, kontrolē sēņu kvalitāti. Latvijai vajag izstrādāt savus noteikumus sēņu kvalitātei, audzēšanas telpu higiēnas un drošības noteikumus.[1] 4.6 Mārketinga kanāli. Patreiz Latvijā saražotās sēnes tiek realizētas iekšējā tirgū, pārsvarā restorānos un krogos ar kuriem ir noslēgti piegādes līgumi un apmaksa notiek regulāri Pārstrādes uzņemumi : “ Spilva” , kurai pārstrādes līnijas palaišanai sākuma vajag 500 kg. svaigo sēņu; citi konservācijas cehi.[1] Svaigās sēnes neieved, jo to izmantošanas ilgums ir 2 dienas. [1] Lielākie konkurenti Polija, Lietuva. Eksporta tirgi Baltkrievija, Krievija, Dānija, Holande, Čehoslovākija. Uz šīm valstīm var eksportēt pārstrādes produktus, svaigās sēnes vajag realizēt 2 dienu laikā. [1] 4.7 Investīcijas nozarē. 4.7.1 Ražošanai vajadzīgais kapitāls. Ražošanas attīstībai sākumposmā vienai saimniecībai vajag 1000 - 2000 Ls. 4.7.2 Pārstrādei vajadzīgais kapitāls. Žāvēšanas skapis - 1000 Ls. , jauda 500 kg/dienā gatavās produkcijas, nodarbina 4 cilvēkus.[1] 4.7.3 Nepieciešamais kapitāls realizācijai, mārketingam. Nav izpētīts. Ar to nodarbojas SIA “ Spora”. 4.7.4 Iespējamais finansēšanas avoti. Pasaules banka (sāka pārrunas par iespēju finansiāli atbalstīt). 4.8 Pašreizējā politika. Pašreiz šai nozarei valsts atbalsta nav. 4.9 Secinājumi un priekšlikumi. 12. tabula. Problēma Risinājums Kam jāveic 1. Nav izstrādāta tehnoloģija izlietotā komposta tālāka izmantošanai un pārstrādei Piešķirt valsts finansējumu zinātnes pētījumiem LLU lopkopības katedrai. Valsts uzdevums. 2. Nav izpētītas (Latvijā) iespējas sēnes izmantošanai medicīnā. Nopirkt ārzemju patentus vai piešķirt finansējumu zinātniskiem pētījumiem. Valsts uzdevums. 3. Zems informācijas līmenis par austersēņu izmantošanu un to audzēšanu. Rīkot seminārus un konsultatīvo darbu, vairāk reklamēt šo sēni. Asociācija. 4.10 Informācijas avoti. 1) G. Kozlovska, SIA “ Spora” ģenerāldirektors; 2) “Tirgus un cenu apskats”, Nr 21, 23.; 3) “ Vēlaties audzēt sēnes?” G. Kozlovska, Praktiskais latvietis Nr1 1995g. 4) “ Austersēnes”, B. Bitbete, Lauku dzīve, Nr.1, 1995g. 5) “ Austersēnes bagātina uzturu un arī palīdz pelnīt” E. Auziņš, Lopkopis un piensaimnieks, 1996 g septembris.
|
|
Sestdiena, 17. maijs
 |
