DokumentiAITKOPĪBAS NOZARE: attīstības programmas pamati - 1998Dainis Saukāns, Erna Galvanovska, Dzintars Kozulis, Daina Kairiša, Genovefa Norvele, LR Zemkopības ministrija (ZM)
08.06.1998 AITKOPĪBAS nozares attīstības rīcības programmas pamati ir izstrādāti liela kopdarba ietvaros, kura galvenais mērķis ir radīt un turpmāk īstenot valsts politiku visā lauksaimniecības un lauku attīstībā. ### Lasāmākā formātā dokuments pievienots pielikumā PDF formāta failā
Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati - 1998:
Aitkopība
1998
Priekšvārds
Aitkopības nozares attīstības rīcības programmas pamati ir izstrādāti liela kopdarba ietvaros, kura galvenais mērķis ir radīt un turpmāk īstenot valsts politiku visā lauksaimniecības un lauku attīstībā, kā tas izriet no Saeimā apstiprinātā Lauksaimniecības likuma, reizē ar to Saeimā skatītās Lauksaimniecības attīstības koncepcijas, kas vēlāk kļuva par daļu no Latvijas Lauku attīstības programmas, kuru savukārt LR Saeima akceptēja 1998.gada jūnijā, kā arī no Valsts atbalsta programmas lauksaimniecībai 1998.-2002. gadam, ko MK akceptēja 1997.gada 13.maijā. Sagatavotais dokuments uzskatāms par pamatu tālākai detalizētas rīcības programmas izstrādei. Dokuments aptver lauksaimnieciskās ražošanas un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares. Tomēr dokumentā fokusētās attīstības aktivitātes ir saistītas ar 1998. gada 10. martā Saeimā akceptēto “Latvijas Lauku attīstības programmu”, kuras mērķis ir lauku attīstība. Aitkopības nozares darba grupā strādāja: Darba grupas vadītāja. Erna Galvanovska - ZM Lopkopības nodaļas vadītāja vietniece Darba grupas dalībnieki Dzintars Kozulis - z/s "Zīles", Madonas raj., Ošupes pag.; Daina Kairiša - LLU Lopkopības katedras lektore; Genovefa Norvele - LVLVZPI "Sigra", zinātniece, Rēzeknes raj. Visu nozaru grupu sagatavoto redzējumu kopsavilkums ir iekļauts ZM publicētajā dokumentā “Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati. 1998” Dokuments atrodams ej.uz/knns Saturs 1 NOZARES VISPĀRĪGIE ASPEKTI 4 1.1 NOZARES GALVENIE PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI 4 1.2 SASNIEGTAIS KVALITĀTES LĪMENIS 4 1.3 RAŽOŠANAS APJOMI 4 1.4 LOPU SKAITS, LOPU VIDĒJĀ PRODUKTIVITĀTE 5 1.5 NOZARES RAŽOŠANAS GALVENĀS PROBLĒMAS 7 1.6 SAIMNIECĪBU KLASIFIKĀCIJA 7 1.7 RAŽOŠANAS REĢIONĀLĀ STRUKTŪRA 8 1.8 DZĪVNIEKU REALIZĀCIJA 10 2 RAŽOŠANAS EKONOMISKIE REZULTĀTI 10 2.1 PAŠREIZĒJAIS TEHNOLOĢISKAIS PROCESS 10 2.2 INTENSĪVAIS TEHNOLOĢISKAIS PROCESS 10 3 TIRGUS RAKSTUROJUMS 11 3.1 LATVIJAS MAZUMTIRDZNIECĪBAS, VAIRUMTIRDZNIECĪBAS UN SAIMNIECĪBU PIEGĀŽU CENAS AITKOPĪBĀ 1997. GADĀ 11 3.2 EIROPAS SAVIENĪBAS CENAS 11 4 INVESTĪCIJAS NOZARĒ 12 4.1 RAŽOŠANĀ 12 4.2 PĀRSTRĀDĒ 12 4.3 TIRDZNIECĪBĀ, IESAIŅOŠANĀ UN MĀRKETINGA VADĪBĀ 12 4.4 ORIENTĒJOŠĀ INVESTĪCIJU NEPIECIEŠAMĪBA UN FINANSĒŠANAS AVOTI 13 5 INSTITUCIONĀLĀ VADĪBA 13 5.1 NOZARES PAŠPĀRVALDE 13 5.2 TIRDZNIECĪBAS METODES 13 5.3 KVALITĀTES VADĪŠANAS BĀZE RAŽOŠANĀ, PĀRSTRĀDĒ, GLABĀŠANĀ, IESAIŅOŠANĀ, REALIZĀCIJĀ 13 5.4 DZĪVNIEKU REĢISTRĀCIJA UN IDENTIFIKĀCIJA 13 5.5 VESELĪBA UN HIGIĒNA 13 5.6 NOZARES ĢENĒTISKAIS POTENCIĀLS 14 5.7 NEPIECIEŠAMĀS LIKUMDOŠANAS INSTITŪCIJAS 14 6 MĀRKETINGA KANĀLI 14 6.1 SAIMNIECĪBU TIPU RAŽOŠANAS DAĻAS 14 6.2 TIRGUS DAĻAS 14 6.3 PĀRSTRĀDES UZŅĒMUMU SKAITS NOZARĒ 15 6.4 IMPORTĒTĀ PRODUKTA DAĻA 15 6.5 KONKURENTI ĀRĒJĀ TIRGŪ. POTENCIĀLIE EKSPORTA TIRGI 15 7 PAŠREIZĒJĀ POLITIKA 16 7.1 TIRGUS BARJERAS 16 7.2 IEKŠĒJĀ TIRGUS REGULĀCIJAS APRAKSTS 16 7.3 VALSTS ATBALSTS ĢENĒTISKĀ POTENCIĀLA UZLABOŠANAI 16 7.4 NEPIECIEŠAMĀS IZMAIŅAS POLITIKAS VIDĒ 16 8 PIELIKUMI 18 8.1 AITKOPĪBAS SAIMNIECĪBAS BUDŽETA APRĒĶINĀŠANA PIE PASTĀVOŠĀ TEHNOLOĢISKĀ PROCESA, 1997. GADA DATI [7] 18 8.2 AITKOPĪBAS SAIMNIECĪBAS BUDŽETA APRĒĶINĀŠANA AR INTENSĪVAS TEHNOLOĢIJU, IZMAVTOJOT LATVIJAS TUMŠGALVES KRUSTOŠANU AR GAĻAS ŠĶIRNES TEĶIEM 19 8.3 AITKOPĪBAS SAIMNIECĪBAS BUDŽETA APRĒĶINĀŠANA AR INTENSĪVAS TEHNOLOĢIJU, IZMANTOJOT BUBULTO KRUSTOŠANU 20 1 Nozares vispārīgie aspekti 1.1 Nozares galvenie produkti un blakusprodukti 1. tabula. Aitkopības nozares galvenie produkti un blakusprodukti Saimniecībā saražotie Pārstrādes gala produkti Galvenie produkti vilna, aitu un jēra gaļa, jēlādas dzija, aitu kažokādas, aitu un jēra gaļas izstrādājumi, vilnas audumi un to apģērbi, pledi, daiļamatnieku tekstila izstrādājumi, tehniskie materiāli (filcs) Blakusprodukti kūtsmēsli tauki, kauli, lanolīns, aitu asinis serumu ražošanai, aitu zarnas medicīnas (iekšējo šuvju) diegu ražošanai 1.2 Sasniegtais kvalitātes līmenis Aitkopība Latvijā pārsvarā visus iepriekšējos gadus bija orientēta uz vilnas ražošanu un gaļa tika uzskatīta par blakusprodukciju. Šodienas tirgus konjunktūra ir stipri mainījusies – par pamata produkciju tiek uzskatīta gaļas ražošana. Šai sakarā aitas gaļas ražošana tikai sāk attīstīties un par sasniegto kvalitātes līmeni ir grūti runāt. Galvenais faktors, kas nosaka gaļas kvalitāti ir liesās gaļas iznākums kautķermenī. Latvijas tumšgalves šķirne ir vilnas – gaļas šķirne, kas ir izselekcionēta tieši Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, liesās gaļas iznākums kautķermenī nav ievērojami augsts. Šai šķirnei ir raksturīgs augsts tauku saturs kautķermenī, līdz ar to var secināt par Latvijā ražotās aitas gaļas kvalitāti. Attiecībā uz vilnas ražošanu, kvalitātes līmeni nosaka vilnas smalkums. Latvijas tumšgalves šķirnes aitas ir pussmalkvilnas. Ar tirgus pazīstamību var raksturot Latvijas daiļamatniecības darbus, kas ražoti no Latvijas tumšgalves vilnas. Šie darbi ir pazīstami ne tikai Latvijas tirgū, bet arī aiz tās robežām (it sevišķi Skandināvijas valstīs). Tomēr šeit nedrīkst aizmirst pieminēt faktu, ka šie ražojumi netiek veikti ļoti lielos apjomos, tādēļ par plašu preces pazīstamību nevar runāt. 1.3 Ražošanas apjomi 2 tabula. Aitas gaļas ražošana Latvijā no 1990. – 1997. gadam, tonnas [2] 1990. 1991. 1992. 1993. 1994. 1995. 1996. 1997. Aitas gaļa, tonnas 3500 3800 3900 3800 2200 1100 700 400 3. tabula. Vilnas ražošana Latvijā no 1990. – 1997. gadam, tonnas [2] 1990. 1991. 1992. 1993. 1994. 1995. 1996. 1997. Vilna, t 347 356 348 309 139 166 134 143,1 1. zīmējums. Aitkopības produkcijas ražošanas dinamika no 1990. – 1997. gadam, t [2] 1.4 Lopu skaits, lopu vidējā produktivitāte Lopu skaits ar katru gadu nozarē samazinās, kā to attēlo 4. tabula. 4. tabula. Aitu skaits un to produktivitāte visu veidu saimniecībās no 1990. 1997. gados, tūkst. [1, 2] 1991. 1992. 1993. 1994. 1995. 1996. 1997. Dzīvnieku skaits, tūkst. 183.7 164.7 114.0 86.3 72.1 55.5 40.7 t.sk. aitu mātes 109.3 99.7 64.2 57.4 46.6 35.7 21.5 no tā valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās 24.4 8.7 1.4 1.1 1.0 0.5 0.3 t.sk. aitu mātes 16.2 6.0 0.9 0.8 0.6 0.3 0.2 no tā zemnieku un piemājas saimniecībās 159.3 156.0 112.6 85.2 71.1 55.0 40.4 t.sk. aitu mātes 93.1 93.7 73.3 56.6 46.0 35.4 24.9 Dzīvnieku produktivitāte: Vilna, kg/dzīvnieku: pavisam 2.2 1.2 1.9 1.9 1.9 1.9 2.6 Valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās 2.9 2.5 1.4 2.6 3.0 2.5 3.7 zemnieku un piemājas saimniecībās 2.0 1.8 1.9 1.2 1.9 1.8 2.7 Gaļa, kg/dzīvnieku 50.9 59.7 76.3 76.9 43.1 35.4 25.6 2. zīmējums. Aitu skaita dinamika no 1990. – 1997. gadam, tūkst. [1, 2] 1.5 Nozares ražošanas galvenās problēmas 1. Gaļas pārstrādes uzņēmumi tikpat kā neiepērk aitas gaļu pārstrādei, jo piedāvājums ir pārāk niecīgs, lai noslogotu iekārtas aitas gaļas pārstrādei. Līdz ar to pārstrādes uzņēmumu aitas gaļas iepirkuma cenas ir ļoti zemas. 2. Neizdevīgais iekšējais un ārējais tirgus kavējis aitas gaļas preču produkciju ražojošo saimniecību veidošanos. Tas savukārt kavē šķirnes dzīvnieku tirgus attīstību. 3. Vilnas pārstrādes tehnoloģijas un iekārtas morāli un fiziski ir nolietojušās. Nelielais vilnas piedāvājums Latvijā un mazais vilnas izstrādājumu pieprasījums iekšējā un ārējā tirgū neveicina vilnas pārstrādes tehnoloģiju nomaiņu. 4. Kaut gan pasaules tirgū pieprasījums pēc aitas gaļas palielinās, Latvija tajā nepiedalās niecīgo aitas gaļas ražošanas apjomu dēļ. 5. Zudusi aitādu pārstrādes nozare, līdz ar to nav tirgus aitādu izstrādājumiem, kā rezultātā aitas gaļas ražotājiem rodas aitādu realizācijas problēma. 6. Nelielajās piemājas saimniecībās veidojas aitu radnieciskā krustošana un samazinās iegūto jēru kvalitāte, kā arī pieaug nedzīvi dzimušo dzīvnieku īpatsvars. Tas krasi pazemina aitkopības efektivitāti. 1.6 Saimniecību klasifikācija Analizējot 4. tabulā sakārtoto informāciju, redzams, ka 1997. gadā 99.1% aitu atradās zemnieku saimniecībās un piemājas saimniecībās. No kopējā aitu skaita 58% sastāda aitu mātes. Mazo ganāmpulku īpatsvars neveicina aitkopības produkcijas ražošanu, zudis tās tirgus, bet ar mazu produkcijas ražošanas apjomu jaunu tirgu atrast ir grūti. Valsts atbalsts tiek paredzēts aitu populācijas saglabāšanai bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai. Nozares pamatā ir vaislas dzīvnieku audzēšana. Septiņas lielākās aitkopības saimniecības 1997. gadā saņēma subsīdijas par šķirnes vaislas aitām. Šo saimniecību pārraudzībā bija 1100 aitu [5]. 5. tabulā parādītas 4 no šīm 7 saimniecībām. 5. tabula. Lielākās aitkopības saimniecības 1997. gada sākumā [5] Saimniecība Aitu mātes Aitas 1-1.5 g.v. Vaislas teķi Teķi 1-1.5 g.v. Z/s “Vītoli” 84 15 Z/s “Zīles” 90 40 2 Z/s “Mežkalēji” 81 27 3 2 Latgales LIS 270 50 8 30 KOPĀ 525 132 13 32 Pārējās 42.1 tūkst. aitas atrodas mazās saimniecībām, kur aitu skaits ir mazāks par 100. 1.7 Ražošanas reģionālā struktūra 6. tabula. Aitu skaita reģionālā struktūra 1997. gada 1. janvārī [4] Rajoni Pavisam Struktūra, % no tā valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās no tā zemnieku un piemājas saimniecībās Aizkraukles 1121 2.59 0 1121 Alūksnes 889 2.06 4 885 Balvu 2983 6.9 0 2983 Bauskas 482 1.11 22 460 Cēsu 1438 3.32 0 1428 Daugavpils 3955 9.14 0 3955 Dobeles 624 1.44 56 568 Gulbenes 1945 4.5 0 1945 Jēkabpils 1633 3.78 0 1633 Jelgavas 679 1.57 0 679 Krāslavas 4672 10.8 0 4672 Kuldīgas 2750 6.36 0 2750 Liepājas 1149 2.66 0 1149 Limbažu 818 1.89 3 815 Ludzas 2096 4.85 0 2096 Madonas 1700 3.93 4 1696 Ogres 1334 3.08 0 1334 Preiļu 3500 8.09 0 3500 Rēzeknes 3987 9.22 240 3747 Rīgas 250 0.58 0 250 Saldus 990 2.29 0 990 Talsu 1200 2.77 2 1198 Tukuma 905 2.09 0 905 Valkas 756 1.75 0 756 Valmieras 678 1.57 0 678 Ventspils 720 1.66 0 720 Kopā 43254 100 331 42913 3. zīmējums. Aitu skaita struktūra 1997. gada 1. janvārī pa rajoniem, % [4] Sadalot rajonus pa reģioniem, pašlaik visvairāk aitas tiek audzētas Latgalē. 4. zīmējums. Aitu skaita struktūra 1997. gada 1. janvārī reģionālā griezumā, % [4] 1.8 Dzīvnieku realizācija Gaļai tiek realizēti jēri 8 līdz 9 mēnešu vecumā, kad tie sasnieguši 40…50 kg dzīvmasu. Tirgū nonāk arī jēra gaļa, kad jēri tiek atšķirti 150 dienu vecumā ar vidējo dzīvsvaru 20 30 kg. Brāķēti vaislas dzīvnieki tiek realizēti gaļai ar dzīvmasu no 60 līdz 80 kg. Aitas gaļas kautķermenis sastāda 44 – 45% no dzīvmasas. Aitas gaļas ražošanas cikla laikā kritušo dzīvnieku īpatsvars sastāda ap 25 – 30% [7]. Lielākais kritušo dzīvnieku skaits ir laikā no jēra piedzimšanas līdz viena mēneša vecumam. Šajā vecuma grupā tas sastāda ap 20%. Vecumā no 1 mēneša līdz atšķiršanai (3 mēneši) kritušo dzīvnieku skaits sastāda ap 10% no jēru kopskaita. Pēc atšķiršanas līdz realizācijai vai izbrāķēšanai no vaislas ganāmpulka kritušo dzīvnieku īpatsvars sastāda vairs tikai 1 – 3%. Šķirnes dzīvniekus vaislai realizē laikā no maija līdz augustam. Vaislas aitiņu realizācijas dzīvmasa ir no 40 – 60 kg, teķīšiem - 50 – 80 kg. Šādu dzīvmasu vaislas dzīvnieki sasniedz 12 16 mēnešu vecumā. Vaislas jaundzīvnieku cena svārstās no Ls 0.8 – 1.2 par dzīvmasas kilogramu. 2 Ražošanas ekonomiskie rezultāti Šī ražošanas virziena ekonomiskie rezultāti aprēķināti, izmantojot pieejamos datus par produktivitāti un ražošanas resursu patēriņu - gan mainīgo izmaksu, gan pastāvīgo izmaksu daļā. Aprēķini veidoti diviem iespējamiem saimniekošanas scenārijiem. 2.1 Pašreizējais tehnoloģiskais process Šodienas tehnoloģiskā procesa pamatā (skatīt 1. pielikumu) ir: Latvijas tumšgalves aitu šķirnes; ganību zāle, siens, sakņaugi, pašražotā spēkbarība, nedaudz skābsiens; vilnas aitu ēdināšanas sistēma. 2.2 Intensīvais tehnoloģiskais process Intensīvā tehnoloģijā ir iespējami divi varianti (skatīt 2. un 3. pielikumu): 1. gaļas jēru audzēšanai tiek izmantots dalītais cikls – viena saimniecība ražo šķirnes tumšgalves aitiņas vaislai, otra, iepērkot gaļas šķirnes teķus, ražo krustojuma dzīvniekus ar labākām gaļas īpašībām realizācijai tirgū; 2. gaļas jēru audzēšanai tiek izmantots dalītais cikls – viena saimniecība ražo šķirnes tumšgalves aitiņas vaislai, kuras krusto ar Somijas landrasa šķirnes teķi, iegūstot vaislas aitiņas ar augstu auglību (gadā no vienas aitu mātes var iegūt 1.8 jērus), otra, iepērkot gaļas šķirnes teķus, ražo dubultā krustojuma dzīvniekus ar labākām gaļas īpašībām realizācijai tirgū; Tomēr arī šādas tehnoloģijas, kā redzams aprēķinos, dod zaudējumus. Šim apstāklim par pamatu var būt neracionāla aitu turēšana un barošana. Lai paaugstinātu aitkopības efektivitāti nepieciešams veikt pētniecisku darbu par aitas gaļas ražošanas optimālo intensīvo tehnoloģiju. 3 Tirgus raksturojums 3.1 Latvijas mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un saimniecību piegāžu cenas aitkopībā 1997. gadā Viena no problēmām aitkopības ražošanas problēmām ir tirgus pasivitāte. Aitas gaļas tirgus mazā apjoma dēļ netiek veikta nozares produkcijas cenu uzskaite. Fragmentāra informācija ļauj secināt, ka uzpircēji, kuri par vienu kautsvara kilogramu 1997. gadā maksāja vidēji Ls 1.2. Rīgas Centrāltirgū aitas gaļa maksā vidēji Ls 3.0 kilogramā. Pēdējā laikā pieprasījums pēc vilnas ir nedaudz pieaudzis. Līdz ar to 1997. gadā pieauga nemazgātas vilnas iepirkuma cena līdz Ls 0.65 par vienu kg. Vilnas dzija tiek izmantota netradicionālo nozaru produkcijas – daiļamatniecības izstrādājumu ražošanā, kuri tiek piedāvāti arī ārējā tirgū. Aitādu realizācijas republikā nav, nedaudz tās iepērk Lietuvas uzpircēji, maksājot Ls 5 gabalā. 3.2 Eiropas Savienības cenas 7. tabula . Vidējās aitas gaļas cenas ES valstīs 1997. gada ceturkšņos, ECU/cnt [3] Vidējās aitas gaļas cenas pa ceturkšņiem ES 1997. gadā, ECU/cnt Valsts I cet. II cet. III cet. IV cet. Beļģija 409.04 418.69 369.13 373.92 Dānija 295.93 372.22 317.70 319.72 Vācija 450.02 380.65 355.17 378.70 Grieķija 399.99 373.43 417.83 407.32 Spānija 412.68 314.04 394.75 468.50 Francija 453.42 393.39 383.20 408.40 Īrija 377.99 351.54 327.62 305.87 Itālija 363.68 359.20 339.56 353.06 Nīderlande 440.82 391.38 366.88 377.15 Austrija 394.65 390.51 379.06 379.76 Portugāle 467.90 414.57 393.08 503.22 Somija 163.67 139.82 173.67 195.04 Zviedrija 305.91 362.98 312.82 266.25 Lielbritānija 392.55 371.93 333.76 300.02 Eiropas Savienība 406.70 365.00 360.73 369.38 ES sezonas bāzes cena 532.27 518.80 479.68 488.28 5. zīmējums. Vidējās aitas gaļas cenas ES 1997. gada ceturkšņos, ECU/t [3] 4 Investīcijas nozarē 4.1 Ražošanā Aitkopībā pirmām kārtām nepieciešamas investīcijas pētnieciskajā darbā. Šim pasākumam orientējošā summa ir aptuveni 10 tūkst. Ls. Pētījumu rezultātā noskaidrosies optimālās ražošanas tehnoloģijas un tām nepieciešamās investīcijas. Selekcionāru tuvākās nākotnes uzdevums ir sekot tirgus pieprasījuma izmaiņām un veidot atbilstošas kvalitātes aitu ganāmpulkus. Pēc iepriekšējo programmu orientējošiem aprēķiniem, nozares attīstībai nepieciešams 5 7 gadu ilgs laika periods un investīciju vajadzība ir Ls 5 7 milj. Finansu līdzekļi galvenokārt jānovirza gaļas šķirnes vaislas teķu iepirkšanai, aitu mītņu celtniecībai un veco rekonstrukcijai, un ganāmpulku izveidei. 4.2 Pārstrādē Lai pārstrādes uzņēmumi varētu ražot augstas kvalitātes un konkurētspējīgu produkciju no aitas un jēra gaļas, nepieciešamas investīcijas ražošanas iekārtu nomaiņā un zināšanu iegūšanai ar mērķi veicināt aitas gaļas izmantošanas dažādošanu. 4.3 Tirdzniecībā, iesaiņošanā un mārketinga vadībā Tirdzniecības jomā nepieciešams radikāli mainīt tirgus pieeju, veicot aitas gaļas iesaiņošanu atbilstoši rietumu praksei un realizējot aitas gaļas veselīguma un uzlabotās kvalitātes reklāmu. Iesaiņošanas nodrošināšanai nepieciešamās investīcijas ir 600 tūkst. Ls. Efektīvas reklāmas kampaņas veikšanai nepieciešamā līdzekļu summa 100 tūkst. Ls. 4.4 Orientējošā investīciju nepieciešamība un finansēšanas avoti Precizētu investīciju nepieciešamību vēl nevar noteikt sakarā ar neizstrādātu ražošanas tehnoloģiju. Sākotnēji, kā jau tika minēts, nepieciešams 10 tūkst. Ls, kuru trešdaļu vai pusi finansē Zemkopības ministrija kā pasūtīto zinātnisko darbu. Otru daļu varētu finansēt ieinteresētie ražotāji vai sponsori. 5 Institucionālā vadība 5.1 Nozares pašpārvalde Nozarei nav pašpārvaldes organizācijas. Pastāv tikai Zemkopības ministrijas izveidotā nozares konsultatīvā padome. Pašpārvaldes organizācijas nepieciešamība vajadzīga, lai koordinētu nozares sadarbību ar Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem un veiktu tirgus izpēti, analīzi un organizētu aitas gaļas eksportu, kā arī veicinātu nozares integrāciju un attīstību, paātrinātu Eiropas aitas gaļas standartu ieviešanu Latvijā. 5.2 Tirdzniecības metodes Aitas gaļas tirdzniecības metode ir tiešais tirgus no ražotāja pie patērētāja, bet lielākā daļa tiek pārdota ar nereģistrētu starpnieku palīdzību. Vilnas tirdzniecība notiek tieši no ražotāja pārstrādātājam. 5.3 Kvalitātes vadīšanas bāze ražošanā, pārstrādē, glabāšanā, iesaiņošanā, realizācijā Gaļas ražošanas, glabāšanas, pārstrādes un realizācijas kvalitātes vadību nosaka gaļas ražošanas sanitārie un veterinārie noteikumi, kā arī bijušās PSRS aitas un kazas gaļas ražošanas valsts standarts GOST 1935-55. Šie noteikumi un standarti neatbilst ES direktīvām, tādēļ jāizstrādā atbilstoši normatīvie dokumenti. 5.4 Dzīvnieku reģistrācija un identifikācija Ar 1997. gadu ir uzsākta ganāmpulku un dzīvnieku reģistrācija, kura tiek veikta saskaņā ar 1997. gada 13. janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 10 “Par dzīvnieku un ganāmpulku reģistrāciju”. Šobrīd ir identificēti tikai tie ganāmpulki, kuri atrodas pārraudzībā (pārsvarā vaislas materiālu ražojošie ganāmpulki). 1999. gadā tiks uzsākta vispārējā dzīvnieku identifikācija. 5.5 Veselība un higiēna Veselības un higiēnas prasības tiek paredzētas visa veida gaļām kopējos normatīvajos aktos. Šai sakarā Latvijā ir pieņemti MK 1997. gada 1. aprīļa noteikumi nr. 109 “Dzīvnieku kaušanas noteikumi” un 1998. gada 24. aprīļa noteikumi nr. 143 “Veterinārie noteikumi dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei mazjaudas kautuvēs”. Tiek izstrādāti šādi noteikumu projekti: “Veterinārie noteikumi dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei lieljaudas kautuvēs”, “Veterinārie noteikumi svaigas gaļas un blakusproduktu sadalīšanai, atkaulošanai, iesaiņošanai un iepakošanai” un “Veterinārie noteikumi svaigas gaļas, blakusproduktu, gaļas produktu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu uzglabāšanai un transportam”. 5.6 Nozares ģenētiskais potenciāls Latvijā audzē Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, kas ir tipiski vilnas - gaļas virziena dzīvnieki un piemēroti turēšanai mūsu klimatiskajā zonā. Līdzšinējais šķirnes darbs aitkopības nozarē tika veikts kopsaimniecību ganāmpulkos, individuālajā sektorā tas netika veikts. Sakarā ar privatizācijas procesu lauksaimniecībā, zemnieku saimniecību veidošanos un kopsaimniecību samazināšanos būtiski ir mainījusies šķirnes aitu ganāmpulka struktūra – ir pieaudzis šķirnes aitu skaits zemnieku un individuālajās saimniecībās un pašreiz selekcijas darbs aitkopībā balstās uz šīm saimniecībām. Latvijas tumšgalves aitu šķirne ir izveidota ilgstoša un mērķtiecīga selekcijas darba rezultātā un piemērota mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Šķirnes izkopšanas darbs balstās uz ganāmpulka kompleksu novērtēšanu, lai maksimāli izmantotu vaisliniekus uzlabotājus un paaugstinātu aitu auglību, uzlabotu vilnas un gaļas kvalitāti. Latvijas tumšgalves šķirnes aitas pēc šķirņu saimnieciskās klasifikācijas iedala pussmalkvilnas grupā, īsvilnas šķirņu klasē. Latvijas tumšgalves aitu vilna ir piemērota rūpnieciskai pārstrādei, tā ir saderīga kombinācijās ar sintētiskām šķiedrām. Latvijas tumšgalves šķirnes aitām ir labi izteiktas gaļīguma īpašības, laba ātraudzība un salīdzinoši zems barības patēriņš produkcijas vienības ražošanai. Aitu ātraudzības un gaļas kvalitātes uzlabošanai nepieciešams ārvalstīs iepirkt un selekcijas darbā izmantot specializētās gaļas šķirņu vaisliniekus. 5.7 Nepieciešamās likumdošanas institūcijas Lai varētu integrēties vienotajā Eiropas koptirgū un ražotu konkurētspējīgu produkciju, nepieciešams izveidot vienotu gaļas kvalitātes rādītāju noteikšanas sistēmu, jānodrošina pilnīga veterinārā uzraudzība un kontrole visos gaļas ieguves, pārstrādes, uzglabāšanas un realizācijas posmos. Šai nolūkā jāsakārto likumdošana par kautķermeņu klasifikāciju un gaļas kvalitātes kontroli atbilstoši ES normatīvajiem dokumentiem. Republikā ir jāizveido vismaz viena akreditēta laboratorija, kura varētu veikt visas nepieciešamās analīzes gaļas un gaļas produktu kontrolei un izdotu eksporta atļaujas. 6 Mārketinga kanāli 6.1 Saimniecību tipu ražošanas daļas Gaļas preču produkcijas ražošanu un šķirnes dzīvnieku audzēšanu veic pārsvarā mazās saimniecības. 6.2 Tirgus daļas Veselīga cilvēku uztura normas nosaka, lai aitas gaļa sastādītu 10% no visa uzturā patērējamā gaļas daudzuma, kas sastāda 8.5 kg cilvēkam gadā. Pēc tādām normām būtu nepieciešams piedāvāt aptuveni 17 tūkst. tonnas aitas gaļas. Tuvākajā nākotnē vajadzētu orientēties uz aptuveni 12 tūkst. tonnām aitas gaļas gadā pie nosacījuma, ka tiek paaugstināts liesās gaļas saturs aitas kautķermenī un tās kvalitāte. Gaļas ražošanā galveno tirgus daļu ieņem nepārstrādātas gaļas realizācija tieši tirgū. Gaļas pirmapstrāde – dzīvnieku kaušana un kautķermeņa sadalīšana tiek veikta esošajās sertificētajās kautuvēs. Vairumtirdzniecība aitas gaļas tirgū nenotiek. Aitas gaļas pārstrāde notiek tik minimālos apjomos, ka nevar runāt par aitas gaļas pārstrādes produktiem. Salīdzinoši lielāku tirgus daļu ieņem gaļas realizācija tieši sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos (restorānos, lauku tūrisma saimniecībās u.t.t.). Vilnas realizācijā galveno tirgus daļu ieņem vilnas realizācija pārstrādes uzņēmumiem. Vilnas pirmapstrāde saimniecībās uz vietas praktiski nenotiek. Vilnas pārstrādē tiek izmantota vietējā pussmalkvilnas un ievestās smalkvilnas sajaukšana, kā rezultātā iegūst augstākas kvalitātes vilnas audumus. Pārstrādes uzņēmumi savu produkciju realizē tieši mazumtirdzniecībā vai eksportē. Aitādu tirgus Latvijā ir mazs. Nelielos daudzumos aitādas tiek ģērētas kažokādu ģērētavās un tālāk realizētas apģērbu ražošanas uzņēmumos. Saražotā produkcija ir ļoti nelielos apjomos un līdz ar to tā tiek realizēta tieši mazumtirdzniecībā. Nelielu tirgus daļu ieņem neapstrādātu aitādu eksports uz Lietuvu. Nozīmīgu vietu tirgū varētu ieņemt lanolīns, kuru šodien Latvijā neiegūst. Šis produkts varētu tikt izmantots parfimērijas rūpniecībā, kā arī eksportēts. Aitu kūtsmēsli ir ļoti vērtīgs mēslošanas līdzeklis, kas satur daudz mikro un makro elementus, organiku augsnes humusa uzlabošanai. Šie kūtsmēsli varētu tikti apstrādāti un iepakoti, un tikt realizēti dārzkopjiem, dārzeņkopjiem un piemājas dārziņu īpašniekiem augsnes uzlabošanai. 6.3 Pārstrādes uzņēmumu skaits nozarē Latvijā aitas gaļas pārstrādē specializējušos uzņēmumu nav. Gaļas pārstrādes kombināti mazā piedāvājuma dēļ aitas gaļu nepārstrādā. Kopumā Latvijā ir 18 vilnas iepirkšanas punkti. Aitādu pārstrādē pastāv 7 cehi, kuri veic arī cita veida kažokādu pārstrādi. 6.4 Importētā produkta daļa Aitas gaļas imports Latvijā nepastāv. Ļoti lielā apmērā tiek importēta smalkvilna, kuras kvalitāte un cena attiecībā pret Latvijas tumšgalves šķirnes aitu vilnu ir konkurētspējīgāka. No smalkvilnas saražotā produkcija pasaules tirgū ir pieprasītāka. Tā kā Latvijā neeksistē lanolīna ražošana, lanolīns un tā saturošie produkti Latvijā tiek importēti. Importētais lanolīns sastāda 100% no kopējā lanolīna patēriņa Latvijā. Importētā aitādu produkcija no kopējā iekšējā tirgus patēriņa sastāda ~75%. Vilnas pārstrādes produkti tiek gan eksportēti, gan importēti, tomēr importētā produkta daļa no iekšējā tirgus patēriņa sastāda ~ 55 – 60%. Nelielos apjomos tiek importēti šķirnes dzīvnieki, lai veidotu krustojuma dzīvniekus un iegūtu augstāku gaļas kvalitāti ar lielāku liesās gaļas iznākumu. 6.5 Konkurenti ārējā tirgū. Potenciālie eksporta tirgi Galvenās konkurentes vilnas, lanolīna, kažokādu ražošanā ir Austrālija un Jaunzēlande, kas ir vilnas cenu noteicējvalstis pasaules tirgū. Gaļas ražošanā potenciālie konkurenti ir ES valstis, ja Latvijas aitas gaļas ražotāji iziet pasaules tirgū. Galvenie aitas gaļas eksporta tirgi varētu būt ES valstis, kurās aitas gaļas nodrošinājums ir tikai 85% no kopējā patēriņa, kā arī NVS valstis. Šķirnes dzīvnieku potenciālie eksporta tirgi – NVS valstis un Baltijas valstis. Daiļrades izstrādājumiem, piemēram, plediem potenciālie eksporta tirgi ir Skandināvijas valstis un Vācija. Šajā sakarā nepieciešams piezīmēt, ka Skandināvijas valstīs ir pieprasījums pēc kombinētā vilnas auduma ar linu diegiem. 7 Pašreizējā politika 7.1 Tirgus barjeras Importa barjera aitas gaļai ir cenu barjera. Latvijā aitas gaļas cenas ir zemākas nekā pasaules tirgū. Aitas gaļas eksporta barjera ir gaļas veterinārās prasības kopumā, kas Latvijā ir atšķirīgas salīdzinājumā ar ES. Vilnas izstrādājumiem tirgus barjeras nepastāv. 7.2 Iekšējā tirgus regulācijas apraksts Aitkopības produkcijai nepastāv cenu regulācijas mehānisms. Iekšējā tirgū cenas veidojas atkarībā no piedāvājuma un pieprasījuma. 7.3 Valsts atbalsts ģenētiskā potenciāla uzlabošanai Straujās šķirnes dzīvnieku skaita izmaiņas radīja genofonda sašaurināšanos, kas rada grūtības tālākam selekcijas darbam. Sekmīgam aitu selekcijas darbam šķirnes aitu māšu skaitam jābūt vismaz 15% no kopējā aitu skaita. Selekcijas darbam Latvijas tumšgalves šķirnes aitu ganāmpulkos jānodrošina nepārtrauktu ganāmpulku produktivitātes un vaislas vērtības kāpināšanu, augstvērtīga vaislas materiāla izaudzēšanu, kas nodrošina visas šķirnes tālāku izkopšanu. Lai varētu turpināt esošo Latvijas tumšgalves šķirnes aitu saglabāšanas un izkopšanas darbu, ir jāveic sekojoši pasākumi: - jāpalielina šķirnes aitu audzēšanas saimniecībās aitu māšu skaits, - katru gadu jāizvērtē aitu māšu un vaislas teķu sastāvs un to kvalitāte, - jākontrolē dzīvnieku rotācija ganāmpulkos, - jāturpina kvalitatīvu vaislas teķu izlase, izaudzēšana un to novērtēšana, - jāveic šķirnes izvēle Latvijas tumšgalves aitu šķirnes izkopšanas darbā. Latvijas tumšgalves šķirnes tālākā izkopšanā jāpievērš uzmanība aitu auglības kāpināšanai (izmantojot Somijas landrases šķirnes vaislas teķus), gaļas kvalitātes uzlabošanai un produktivitātes kāpināšanai (izmantojot gaļas šķirņu vaislas dzīvniekus). 7.4 Nepieciešamās izmaiņas politikas vidē Aitas gaļas ražošanu vajadzētu uzskatīt par bioloģisko lauksaimniecību, jo aitas gaļa ir ekoloģiski tīrākā gaļa, pateicoties kam, tai pieprasījums pasaules tirgū pieaug. Valsts atbalsts jāvirza uz augstvērtīga vaislas materiāla ataudzēšanu un realizāciju preču produkcijas ražojošām saimniecībām. Nepieciešams atbalsts vaislas materiāla iepirkšanai ārvalstīs un krustojuma vaislinieku realizācijai realizāciju preču produkcijas ražojošām saimniecībām. Secinājumi un priekšlikumi nozares politikai 1. Latvijā labi izstrādāta vilnas aitu turēšanas un barošanas tehnoloģija, bet aitas gaļa tika uzskatīta par blakusproduktu. Tādēļ nepieciešams izstrādāt pētījumu par aitas gaļas ražošanas ekonomikas un intensīvas tehnoloģijas jautājumiem. Ja veiktie izpētes rezultāti būs pozitīvi aitkopības produkcijas ražošanai, tad šī nozare sāks nostabilizēties un attīstīties. 2. Nepieciešams veikt ārējā tirgus izpēti un produkcijas ražošanas un kvalitātes kontroles sakārtošanu aitkopības produkcijas realizācijai. 3. Meklēt sadarbības partnerus austrumu valstīs, kā arī Lietuvā un Igaunijā, lai atjaunotu šķirnes dzīvnieku tirgu. Sadarbībā ar ES valstīm – iegūtu investorus nozares attīstībai un veiktu nozaru cilvēku apmācību un veikt pieredzes apmaiņas braucienus. Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts 1. LRVSK “Lauku saimniecības Latvijā 1997. gadā, Rīga 1998. 2. LRVSK 3. “Agra Europe”, 1997.g. numuri, Londona Ltd, Keta, Tunbrigewells. 4. Zemkopības ministrijas rajonu lauksaimniecību departamentu ziņas. 5. Zemkopības ministrijas Lopkopības nodaļas informācija par subsīdiju izlietošanu aitkopības nozarei. 6. Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs “Normatīvi”, Ozolnieki 1997.g. 7. Latgales LIS pašizmaksas aprēķināšanas dati. 8. Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs “Bruto peļņas aprēķins zemnieku saimniecībā”, Ozolnieki 1997.g. 9. Lopkopības izmēģinājumu stacijas “Latgale” sniegtā informācija. 8 Pielikumi 8.1 Aitkopības saimniecības budžeta aprēķināšana pie pastāvošā tehnoloģiskā procesa, 1997. gada dati [7] 8.2 Aitkopības saimniecības budžeta aprēķināšana ar intensīvas tehnoloģiju, izmavtojot Latvijas tumšgalves krustošanu ar gaļas šķirnes teķiem 8.3 Aitkopības saimniecības budžeta aprēķināšana ar intensīvas tehnoloģiju, izmantojot bubulto krustošanu
|
|
Piektdiena, 16. janvāris
 |
