Citas ziņas sadaļā
Vadošie Latvijas kooperatīvi Latraps un VAKS izveidojuši jaunu uzņēmumu ASNS Ingredient ar mērķi Jelgavā būvēt dzelteno zirņu proteīna ražotni
Ko Latvijas uzņēmējdarbības videi nozīmēja FM 16.augusta darba nodokļu pārmaiņu priekšlikumi
Darba (darbaspēka) nodokļu sistēma. Kāda tā ir Latvijā uz apkārtējā Baltijas fona
Latvijas iedzīvotāji aptaujā nepiekrīt PVN paaugstināšanai
Arnis Kluinis atkailina RB karaļa lepras perēkļus
Aivara Strakšas komentārs Satiksmes ministra Briškena intervijai raidījumam "Krustpunktā" par projektu "Rail Baltica"
OPEC+ sāk kapitulēt pasaules tirgus spēka priekšā
Elektrības pabeigums
Elektroenerģijas gala cenu BIZNESAM salīdzinājums Baltijas ekonomiskajā telpā
Latvijas valdības un ekonomikas augsme uz Baltijas fona
EkonomikaLatvijas energobilance - jau par 2023.gaduAnderss Beverens, AgroPols
08.10.2024 Pat nemanot ir aizskrējis vēl viens gads, un Centrālā statistikas pārvalde atkal nopublicējusi jaunāko Latvijas energobilanci (turpmāk tekstā EB) jau par 2023. gadu. Īsumā galvenais: dabasgāzes patēriņš stabilizējas izteikti zemākā līmenī; enerģētiskā koksne to jūtami aizvietojusi; rūpniecība atdzīvojas. Pievienotie dokumenti2023./2022.gada EB kopsavilkums2023./2019.gada EB kopsavilkums EB trendi 2008./2023.gados Saiteej.uz/y8i4Pat nemanot – ir aizskrējis atkal viens gads, un Centrālā statistikas pārvalde atkal nopublicējusi jaunāko Latvijas energobilanci (turpmāk tekstā EB)– jau par 2023. gadu. ( ej.uz/evvt )
Un atkal, ja nu tā interesē vēl kādu, tad, lūdzu, te tā ir - formā, kādu sagatavoju savai Latvijas enerģētikas sektora sapratnei un lietošanai darbā.
Metodoloģiska atgādne.
Šī ir "mazliet" apstrādāta CSP datu tabula "LV energobilance". Apstrāde nozīmē:
- enerģija no TJ (teradžouliem) pārvērsta GW*h (gigavatstundas).
- daži energoveidi apvienoti grupās - piemēram, koksnes produkti kopā, civilizācijas atkritumi, atjaunīgie l/s bioresursi,
- daži mikronozīmīgi energonesēji nav detalizēti.
- ir apvienotas dažas patērētāju nozares.
Atkal, tāpat kā pirms gada- gribu ticēt, ka neesmu kļūdījies datu masīva apstrādē. Ja kāds ievēros kādu kļūdu un man par to pastāstīs - būšu laimīgs.
Enerģētikas ražošanas un patēriņa pārmaiņu procesa izpratnei pievienoju arī 2022.gada EB tādā pat veidā agregētos datus, kā arī 2019.gada EB, lai varētu salīdzināt pārmaiņas ar pirmskrīžu (jau aizmirstais C_19, enerģētiskais karš 2021./2022.gadā, zaļā kursa ievads, karš) posmu.
Un sapratnei par attīstības procesiem - tabuliņas ar pārmaiņām šajos laika posmos.
Kas noticis 2023.gadā?2023.gads Eiropas (un arī Latvijas) enerģētikā aizritējis jau pēc praktiski
notikušas adaptācijas jaunajā realitātē – pilnībā atjaunotas dabasgāzes importa plūsmas iespējas - tomēr tā kļuvusi jūtami dārgāka par pirmskrīžu laiku. Tas nevarēja neatspoguļoties enerģijas patēriņa apjomā un struktūrā. Veikti lieli ieguldījumi koksni un saules gaismu izmantojošo energoģenerācijas jaudu attīstībā, ļaudis vairāk pievērsušies enerģijas taupīšanai.
Kopējais energoresursa patēriņš 2023. gada laikā Latvijā samazinājies vēl par 0,7 TW*h (2 gadu laikā - par 2,6 TW*h jeb par 5,4%). Tas joprojām ir negaidīti maz.
Tomēr šoreiz, atšķirībā no iepriekšējā gada, elektrības un dabasgāzes cenu straujais palielinājums jau nozīmīgi ir ietekmējis energoresursu patēriņa struktūru - bija laiks ne vien mainīt paradumus, bet arī adaptēt siltuma ražošanas sistēmas, piemēram, dabasgāzes vietā pārejot uz naftas produktiem - dīzeļdegvielu un LPG; kā arī koģenerācijā plašāk izmantot koksnes resursus.
Vēl mazliet sarucis dabasgāzes patēriņš – par 0,3 TW*h (3,9%), šogad tas galvenokārt ir noticis mājsaimniecībās, kur to daļēji aizstājuši naftas produkti (sašķidrinātā naftas gāze), acīmredzot arī siltumsūkņi un saules mikrostacijas. Tomēr jūtamākā ietekme, šķiet, bijusi siltākiem laika apstākļiem, kas ļāvis visām patērētāju grupām samazināt energoresursu patēriņu.
Izņēmums ir rūpniecība un būvniecība- un tas pat ir labi, jo indicē, ka šīs nozares ir pārvarējušas krīzi un atsākušas augsmi. Šajās nozarēs diezgan jūtami turpinājusi mainīties patērēto energoresu struktūra – plašāk izmantojot naftas produktus un koksni.
Milzīgs atspaids Latvijas ekonomikai 2023.gadā ir bijusi ūdens bagātība Daugavā, kas ļāvis elektrohidroģenerāciju palielināt par 44% pret iepriekšējo gadu, un, attiecīgi – par 2/3 samazināt elektroenerģijas neto importu.
Jūtami palielinājusies enerģētiskās koksnes ražošana – par 8,6%.
Kopumā vēl mazliet samazinājusies importēto fosilo resursu izmantošana (~0,3 TW*h).
2023.gads uz 2019.gada fonaDaudz jūtamākas ir 4 gadu laikā (kopš 2019.gada) notikušās pārmaiņas.
Dabasgāzes imports ir sarucis par 39,6%, bet tās izmantošana pārveidošanas sektorā (elektroģenerācija un siltuma ražošana) - pat par 50,2%. To, protams, ļoti sekmējusi arī jau augstāk nosauktā jaudīgā hidroģenerācijas iespēja 2023.gadā.
|