Ekonomika
Par jauno pārvades tarifu KEM un AST mums sniedz klaji nepatiesu informāciju.Gatis Ābele, Twitter
01.10.2025 Par jauno pārvades tarifu KEM un AST mums sniedz klaji nepatiesu informāciju. Kopējās pārvades pakalpojumu izmaksas palielināsies un tās nav labas ziņas Latvijas ekonomikai, jo rūpniecības vai datu centru patērētājiem izmaksas būs augstākas nekā Igaunijā (3,5x) vai Zviedrijā. Valsts sektora nepārvaramā tieksme palielināt algas, apšaubāma metode budžetā ieskaitāmās peļņas/dividenžu palielināšanai un subsīdijas Latvenergo ir galvenie negatīvie elementi tarifa projektā. Tas nebūtu iespējams bez muļķīgu/nelietīgu regulatora un valdības lēmumu rindas. Atalgojums AST salīdzinot ar citiem reģiona operatoriem bija augstākais salīdzinot ar Baltijas, Zviedrijas un Somijas operatoriem jau 2024.gadā – 3,4EUR/MWh. Tarifu projektā tas tiek palielināts vēl par 30% – no 23,7 MEUR līdz 30,8 MEUR.
Rūpniecība ir aicinājusi reformēt AST un ST, lai samazinātu dublējošās funkcijas, ierēdņu un Grafa “speciālistu” vietas padomē un valdē un maksājumus regulatora budžetā. AST padome sastāv tikai no ierēdņiem – Bogdanova (KEM) un Rozentāle (KEM) savukārt ST padomē Šaicāns (EM). AST un ST konsolidācija, lai samazinātu patērētāju izmaksas tika apspriesta jau iepriekšējo tarifu pieņemšanas laikā un Saeima uzdeva analizēt AST un ST apvienošanu, kas nozīmētu gan aktīvu konsolidāciju, gan arī dažādu izmaksu (arī personāla) pārskatīšanu. Oficiālais iegansts neapvienot tīkla uzņēmumus ir Latvenergo nepieciešamība ST paturēt pie sevis lai uzbūvētu 2300MW vēja un saules jaudas (pret tīkla aktīviem vieglāk aizņemties naudu). Kā redzams no valdības piruetēm TET&LMT, Latvenergo var arī šo naudu izmantot citur. Ticamākais tieši personālā izmaksas, jeb barotuves, bija iemesls, kāpēc tika atrasti neskaitāmi iegansti šo iniciatīvu apturēt. Personāla izmaksu saglabāšana par jebkuru cenu, arī uz ekonomikas attīstības rēķina, ir šīs valdības modus operandi, un AST tarifs nav izņēmums. Salīdzinot ar personāla izmaksām, vēl vairāk AST tarifā pieaugs kapitāla atdeve, kas ietver arī dividendēs izmaksājamo peļņu. Šis nav kaut kas jauns un profesionālās aprindās nezināms. Kapitāla atdevi plānots ir dubultot un tā sasniegs 24miljonus EUR. Regulators un valdība jau 2022.gadā neskatoties uz patērētāju protestiem pieņēma apšaubāmus grozījumus kapitāla atdeves aprēķināšanas metodikā (x.com/GatisAbele/sta) taču atlika to piemērošanu līdz 2025.gadam. Beidzot ekonomika varēs "izbaudīt" šos augļus jaunajos tarifos. Ar šo gadu regulētajiem uzņēmumiem atkal ir atļauts izmantot nominālo atdeves likmi pārvērtētiem aktīviem, kas ir brutāls vispārēju regulācijas principu pārkāpums. Uzņēmumi var saņemt nominālu likmi tikai par nepārvērtētiem aktīviem, vai arī reālo likmi par pārvērtētiem. Kombinējot nominālo likmi ar pārvērtētiem aktīviem regulators faktiski palielina atļauto pelņu vismaz inflācijas apmērā. Un šeit neder arguments ka visi grāmatvedības dati ir pazaudēti kopš PSRS laikiem (šie aktīvi pamatā ir amortizēti un no tiem peļņu vairs neaprēķina) vai arī grāmatvedības pārrāvumi Latvenergo sadalīšanas laikā, kas ir absurdi, jo regulēto uzņēmumu viens no pienākumiem ir informācijas saglabāšana un nepārtrauktība. Ticamākais ir valdības apetīte budžeta pildīšanai un Latvenergo vērtības mākslīga palielināšana, lai aizņemtos. Ja personāla izmaksu pieaugums ir grūtāk pamatojams kā nelikumīgs, tad kapitāla atdeves kontekstā regulators ir riskantākā situācijā un diskreditē sevi kā taisnīga un kompetenta institūcija. Fakts ka regulētajiem uzņēmumiem ir piešķirta nepamatota peļņa ir konstatējams. Visbeidzot subsīdijas Latvenergo un citiem elektroenerģijas ražotājiem, ko Latvijas patērētāji maksās jaunajā AST tarifā un citos ar pārvadi saistītos maksājumos. Janvārī regulators pieņēma vēl vienu ārprātīgi stulbu lēmumu – par jaudas balansēšanas uzturēšanas maksu. Patērētāji segs ne tikai savas fiksētās (portfeļa) izmaksas, bet pilnā mērā arī elektrostaciju izmaksas x.com/GatisAbele/sta Lai to pamatotu tika izvilkti visādi muļķīgi argumenti – elektrostacijas neattīstīsies un citas Baltijas valstis jau ir izlēmušas darīt tāpat. (Te atsauce uz autora 2025/02/10 rakstu) Atslēgšanās no BRELL – Saeimai jālabo izmaksu sadalījums starp patērētājiem un elektrostacijām
Baltijas valstis ir atslēgušās no BRELL un tas būs neatgriezenisks process. Līdz šim desinhronizācija ir noritējusi bez vērā ņemamiem starpgadījumiem, taču arī nākamie 12 mēneši ir nozīmīgi, kā...
Baltijas valstis ir atslēgušās no BRELL un tas būs neatgriezenisks process. Līdz šim desinhronizācija ir noritējusi bez vērā ņemamiem starpgadījumiem, taču arī nākamie 12 mēneši ir nozīmīgi, kā sistēma iestrādāsies un, neskatoties uz tehniskiem un politiskiem riskiem, tiks nodrošināta sistēmas stabilitāte.
Plašākai sabiedrībai iespējams nav zināms fakts, ka nesen valdība un regulators panāca to, ka pēc desinhronizācijas balansēšanas izmaksas 75% apmērā gulsies uz patērētāju pleciem, savukārt, elektrostacijas daļēji tiks atbrīvotas no balansēšanas izmaksām un maksās tikai 25% no izmaksām.
Regulators ar valdības atbalstu mazāk kā mēnesi pirms atslēgšanās no BRELL pieņēma patērētājiem neizdevīgas izmaiņas tīkla kodeksā (
) paredzot, ka daļa no izmaksām tiks uzliktas tikai patērētājiem nevis sadalītas vienlīdzīgi starp visiem tirgus dalībniekiem, tai skaitā elektrostacijām.
Enerģētikas nozare šobrīd ir pelnošākais ekonomikas sektors
, kas bruto pievienotās vērtības rādītājos pārsniedz pat finanšu sektoru un bija savādi klausīties SPRK argumentus, ka nozarei ir nepieciešams atbalsts īpašas atlaides veidā, izmaksas pārliekot, piemēram uz rūpniecības un citiem sektoriem.
Saeimai, lai labotu šo kļūdu ir nepieciešams grozīt Elektroenerģijas tirgus likuma 13.pantu, nosakot vienlīdzīgu izmaksu sadalījumu starp elektroenerģijas patērētājiem un elektrostacijām, kas pēc desinhronizācijas nodrošinātu taisnīgu sadalījumu maksai par balansēšanu:
13.pants. Pārvades sistēmas operatora atbildība (1) Pārvades sistēmas operators sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus un nodrošina balansēšanu un stabilitāti pārvades sistēmā. Šie pienākumi ir jāveic saskaņā ar taisnīguma, atklātības un vienlīdzības principiem, un to izpildes kārtību nosaka Tīkla kodeksā. Attiecinot balansēšanas portfeļa un nebalansa izmaksas, tās tiek sadalītas vienādā proporcijā starp elektroenerģijas lietotājiem un elektroenerģijas ražotājiem un ir atkarīgas no visu tirgus dalībnieku faktiskā nebalansa un portfeļa apjoma."
Dažādu nozaru peļņas rādītāji kā izrādās rāda pavisam citu ainu, un ne Lietuva, ne Igaunija šādu sistēmu tomēr nepieņēma. Pie kam, izņemot no tarifa balansēšanas un jaudas uzturēšanas izmaksas (atsevišķā komponentē), tās aizvietotas ar personāla un peļņas pieaugumu. Patērētāji subsidēs ne tikai elektrostaciju balansēšanas jaudu uzturēšanu bet arī citas izmaksas, kā rezultātā tarifā fiksētās izmaksas vairāk kā 90% tiek attiecinātas uz patērētājiem tādējādi atbrīvojot elektrostacijas no ievērojamas daļas kapitāla izmaksu. Un šeit jau galveno lomu spēlē Latvenergo, kas uzskata, ka viņu peļņas rādītāji ir svarīgāki nekā rūpniecības un visas ekonomikas pievienotās vērtības rādītāji. Visi Latvenergo staciju (HES, TEC) pieslēgumi saņems šķērsubsīdijas no Latvijas rūpniecības. Kā mēs izskatāmies salīdzinājumā ar Igaunijas Elering jaunajiem tarifiem (spēkā no 2026.gada janvāra)? Salīdzinājumam izmantosim Energointensīvu rūpniecības uzņēmumu ar 10MW pieslēgumu un 80GWh patēriņu. Latvijā gada izmaksas (bez balansēšanas jaudas uzturēšanas komponentes) sasniegs 0,43miljEUR – mainīgā komponente 0,18miljEUR, fiksētā 0,25miljEUR. Pievērsiet uzmanību, ka AST fiksēto tarifu piemēro arī par rezerves kopnes jaudu. Igaunijā gada izmaksas (arī bez balansēšanas komponentes) būs 0,19miljEUR, jeb vairāk kā 2x mazākas. Mainīgā komponente industriālajiem patērētājiem ir 0, savukārt ir 2 fiksētās komponentes – par pieslēguma punktu un par izmantoto pieslēguma jaudu (izņemot rezerves jaudu). Tātad identiski uzņēmumi Igaunijā un Latvijā maksās ļoti atšķirīgus pārvades tīkla tarifus, kas neatbilst muļķībām kuras centās iestāstīt KEM un AST tarifu preses konferences laikā. Ja tīkla tarifiem pievienojam arī balansēšanas komponenti, izmaksu atšķirība būs 3,5 reizes!! Kaspar Melni, Tu esi slaists, kas nespēj pārbaudīt savus apgalvojumus un kontrolēt AST, vai arī nelietis, kam īstermiņa atalgojums un valdības budžets ir svarīgāki par ekonomikas konkurētspēju?
|
|
Svētdiena, 16. novembris
 |
