Latvijas energobilance - jau par 2023.gadu

Pat nemanot – ir aizskrējis atkal viens gads, un Centrālā statistikas pārvalde atkal nopublicējusi jaunāko Latvijas energobilanci (turpmāk tekstā EB)– jau par 2023. gadu. ( ej.uz/evvt )

Un atkal, ja nu tā interesē vēl kādu, tad, lūdzu, te tā ir - formā, kādu sagatavoju savai Latvijas enerģētikas sektora sapratnei un lietošanai darbā.

 

Metodoloģiska atgādne.

Šī ir "mazliet" apstrādāta CSP datu tabula "LV energobilance". Apstrāde nozīmē:

- enerģija no TJ (teradžouliem) pārvērsta GW*h (gigavatstundas).

- daži energoveidi apvienoti grupās - piemēram, koksnes produkti kopā, civilizācijas atkritumi, atjaunīgie l/s bioresursi,

- daži mikronozīmīgi energonesēji nav detalizēti.

- ir apvienotas dažas patērētāju nozares.

 

Atkal, tāpat kā pirms gada- gribu ticēt, ka neesmu kļūdījies datu masīva apstrādē. Ja kāds ievēros kādu kļūdu un man par to pastāstīs - būšu laimīgs.

 

Enerģētikas ražošanas un patēriņa pārmaiņu procesa izpratnei pievienoju arī 2022.gada EB tādā pat veidā agregētos datus, kā arī 2019.gada EB, lai varētu salīdzināt pārmaiņas ar pirmskrīžu (jau aizmirstais C_19, enerģētiskais karš 2021./2022.gadā, zaļā kursa ievads, karš) posmu.

Un sapratnei par attīstības procesiem - tabuliņas ar pārmaiņām šajos laika posmos.

 

2023.gads Eiropas (un arī Latvijas) enerģētikā aizritējis jau pēc praktiski 

notikušas adaptācijas jaunajā realitātē – pilnībā atjaunotas dabasgāzes importa plūsmas iespējas - tomēr tā kļuvusi jūtami dārgāka par pirmskrīžu laiku. Tas nevarēja neatspoguļoties enerģijas patēriņa apjomā un struktūrā. Veikti lieli ieguldījumi koksni un saules gaismu izmantojošo energoģenerācijas jaudu attīstībā, ļaudis vairāk pievērsušies enerģijas taupīšanai.

 

Kopējais energoresursa patēriņš 2023. gada laikā Latvijā samazinājies vēl par 0,7 TW*h (2 gadu laikā - par 2,6 TW*h jeb par 5,4%). Tas joprojām ir negaidīti maz.

 

Tomēr šoreiz, atšķirībā no iepriekšējā gada, elektrības un dabasgāzes cenu straujais palielinājums jau nozīmīgi ir ietekmējis energoresursu patēriņa struktūru - bija laiks ne vien mainīt paradumus, bet arī adaptēt siltuma ražošanas sistēmas, piemēram, dabasgāzes vietā pārejot uz naftas produktiem - dīzeļdegvielu un LPG; kā arī koģenerācijā plašāk izmantot koksnes resursus.

 

Vēl mazliet sarucis dabasgāzes patēriņš – par 0,3 TW*h (3,9%), šogad tas galvenokārt ir noticis mājsaimniecībās, kur to daļēji aizstājuši naftas produkti (sašķidrinātā naftas gāze), acīmredzot arī siltumsūkņi un saules mikrostacijas. Tomēr jūtamākā ietekme, šķiet, bijusi siltākiem laika apstākļiem, kas ļāvis visām patērētāju grupām samazināt energoresursu patēriņu.

 

Izņēmums ir rūpniecība un būvniecība- un tas pat ir labi, jo indicē, ka šīs nozares ir pārvarējušas krīzi un atsākušas augsmi. Šajās nozarēs diezgan jūtami turpinājusi mainīties patērēto energoresu struktūra – plašāk izmantojot naftas produktus un koksni.

 

Milzīgs atspaids Latvijas ekonomikai 2023.gadā ir bijusi ūdens bagātība Daugavā, kas ļāvis elektrohidroģenerāciju palielināt par 44% pret iepriekšējo gadu, un, attiecīgi – par 2/3 samazināt elektroenerģijas neto importu.

 

Jūtami palielinājusies enerģētiskās koksnes ražošana – par 8,6%.

Kopumā vēl mazliet samazinājusies importēto fosilo resursu izmantošana (~0,3 TW*h).

 

Daudz jūtamākas ir 4 gadu laikā (kopš 2019.gada) notikušās pārmaiņas.

Dabasgāzes imports ir sarucis par 39,6%, bet tās izmantošana pārveidošanas sektorā (elektroģenerācija un siltuma ražošana) - pat par 50,2%. To, protams, ļoti sekmējusi arī jau augstāk nosauktā jaudīgā hidroģenerācijas iespēja 2023.gadā.