Druskas

Dzīvība. Indivīds un sabiedrība

Dzīvība - cilvēku sabiedrībā tās ir katra indivīda tiesības dzīvot. Dotas no viņa ieņemšanas brīža. Nevienam citam sabiedrības loceklim nav tiesību šo dzīvību kādam citam sabiedrības loceklim atņemt. Tomēr sabiedrībai un tās locekļiem vispārējā gadījumā nav pienākuma visiem citiem indivīdiem šo dzīvības funkciju nodrošināt. Katram indivīdam pašam ir pienākums savas tiesības dzīvot izmantot. Izmantot, nenodarot pāri citu dzīvībām un brīvībām.

Ja indivīds pats šīs tiesības īstenot nespēj (vai nevēlas), tad ir jāatrodas kādam, kas šo tiesību nodrošināšanu šī indivīda vārdā uzņemas. Kaut kādā apjomā to var uzņemties arī sabiedrība ar kādu savu struktūru starpniecību. Tomēr, katrā ziņā tā ir kāda (cita indivīda, privātas vai publiskas struktūras) labprātīga dāvana šim nespējīgajam (negribošajam) indivīdam, bet ne noteikts pienākums. 

Un, pēc pilngadības sasniegšanas, katram pašam indivīdam ir tiesības pieņemt lēmumu par savas (sava ķermeņa) dzīvības procesu pārtraukšanu vai turpināšanu pieejamajā apjomā. Līdz šim brīdim tā ir vecāku (aizbildņu) prerogatīva. Bet, ar pienākumu tomēr dzīvības procesus racionālā apjomā nodrošināt.