Ekonomika un finanses

6. augusta Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie projekti

06-08-2009 Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) tika izsludināti šādi noteikumu projekti:

- Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.236 "Zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība""
Darbības joma: Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika

Lauku atbalsta dienests, būdama iestāde, kas administrē zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumus, šajā procesā ir konstatējis situācijas, kuras var atrisināt, izdarot grozījumus 2008.gada 1.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.236 „Zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība”.
Noteikumu projekts paredz datu avota noteikšanu informācijai, kas nepieciešama, lai Lauku atbalsta dienests varētu aprēķināt atbalsta apmēru. Tāpat noteikumu projekts nosaka soda sankcijas, kas piemērojamas ražotāju organizācijām zvejniecības sektorā par intervences mehānisma pārkāpumiem.
Tā kā Komisijas 2001.gada 16.janvāra Regula (EK) Nr.80/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 piemērotu paziņojumiem par ražotāju organizāciju atzīšanu, cenu noteikšanu un intervenci saskaņā ar zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus kopīgo organizāciju, ir zaudējusi spēku, tad noteikumu projektā tiek precizētas atsauces uz 2009.gada 19.marta Komisijas Regulu (EK) Nr.248/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai Padomes Regulu (EK) Nr.104/2000 piemērotu paziņojumiem par ražotāju organizāciju atzīšanu, cenu noteikšanu un intervenci saskaņā ar zvejas un akvakultūras produktu tirgus kopīgo organizāciju (pārstrādāta redakcija).
Tāpat ir precizēta informācija par dokumentiem, kas apliecina no tirgus izņemto zvejas vai akvakultūras produktu nogādāšanu atpakaļ tirgū izmantošanai cilvēku uzturā.
Turklāt ir precizēts datu avots, no kura Lauku atbalsta dienests iegūst informāciju, lai aprēķinātu atbilstošo apmēru, kā arī izveidots veidlapas paraugs, lai pretendentiem vienkāršotu informācijas iesniegšanu par stabilizācijas un uzglabāšanas izmaksām.

- Noteikumu projekts "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma "Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana" īstenošanai"
Darbības joma: Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika

Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2008.gada 13.oktobra noteikumi Nr.849 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākuma „Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana” īstenošanai” (turpmāk – noteikumi Nr.849). Ņemot vērā Zemkopības ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai” nepieciešams saskaņot noteikumu Nr.849 redakciju ar minēto noteikumu projektu. Salīdzinot ar noteikumiem Nr. 849, noteikumu projekts paredz samazināt administratīvo slogu un atvieglot atbalsta saņemšanu.
Ministru kabineta noteikumu projekts ir sagatavots, lai vienkāršotu atbalsta saņemšanu, vairs neietverot prasību par līgumu slēgšanu ar Lauku atbalsta dienestu.
Pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem pirmajās kārtās, izdarīti arī vairāki tehniski un redakcionāli precizējumi, kas precīzāk raksturo atbalsta saņemšanas nosacījumus, un konkretizēti atbalsta pieteikšanās nosacījumi, kas attiecas uz projekta iesnieguma iesniegšanu, vienkāršots projekta iesniegums.
Ņemot vērā noteikumu grozījumu lielo apjomu, sagatavots jauns noteikumu projekts.

- Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumos Nr.821 "Izmēģinājumiem vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijai paredzēto kaitīgo organismu, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanas un pārvietošanas kārtība""
Darbības joma: Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika

Spēkā ir Eiropas Komisijas 2008.gada 17.jūnija Direktīva 2008/61/EK, ar ko ievieš nosacījumus, kurus ievērojot dažus kaitīgus organismus, augus, augu produktus un citus Padomes Direktīvas 2000/29/EK I līdz V pielikumā uzskaitītos objektus drīkst ievest vai pārvietot Kopienā vai dažās tās aizsargātās zonās izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām.
Pašreiz spēkā esošo Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.821 „Izmēģinājumiem vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijai paredzēto kaitīgo organismu, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanas un pārvietošanas kārtība” 14.punkts nosaka, ka Pārtikas un veterinārais dienesta Sanitārā robežinspekcija kontrolē materiāla ievešanu no trešās valsts un pārbauda, vai fitosanitārajai kontrolei pakļautajiem augiem, augu produktiem un ar tiem saskarē nonākušajiem priekšmetiem pievienots fitosanitārais sertifikāts.
Grozījums normatīvajā aktā nepieciešams sakarā ar Sanitārās robežinspekcijas reorganizāciju.
Normatīvais akts paredz, ka turpmāk Pārtikas un veterinārais dienests kontrolēs zinātniskā materiāla ievešanu no trešajām valstīm.

- Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumos Nr.110 "Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību""
Darbības joma: Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika

Zemkopības ministrija un interešu grupu pārstāvji ir izvērtējuši Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumu Nr.110 „Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību” (turpmāk – noteikumi) darbības efektivitāti un konstatējuši nepieciešamību pēc vairākiem grozījumiem.
1. Pašlaik noteikumi nosaka, ka mednieka teorētisko zināšanu pārbaudes programmā ietver tēmas par medījuma pirmapstrādi un medījamo dzīvnieku bīstamākajām slimībām, taču šī norma ir jāprecizē, lai jaunie mednieki iegūtu plašākas zināšanas par būtiskiem medījuma apskates un apstrādes aspektiem, piemēram, medījamo dzīvnieku anatomiju, fizioloģiju, uzvedību un slimībām, kā arī medījuma apstrādi un higiēnas prasībām.
2. Noteikumi paredz, ka personai, kas vēlas saņemt mednieka apliecību, Valsts meža dienestā ir jāiesniedz virkne dokumentu kopiju. Šie dokumentu ir svarīgi, personai iegādājoties medību šaujamieroci, un to oriģināli tiek iesniegti Valsts policijā saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 1.marta noteikumu Nr.159 „Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi” 12.punktu. Tā kā dokumentu oriģināli glabājas Valsts policijā, nav lietderīgi to kopijas glabāt arī Valsts meža dienestā.
3. Noteikumos nav noteikts, kurās konkrētās šaušanas disciplīnās ir vajadzīga mednieku praktisko iemaņu pārbaude, bet ir tikai norādīts, ka praktisko iemaņu pārbaudes programmā ietver drošības prasību ievērošanu un prasmju pārbaudi, šaujot pa kustīgu un stāvošu mērķi, līdz ar to šī norma būtu precizējama.

- Noteikumu projekts "Laukaugu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumi"
Darbības joma: Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika

2008.gada 20.jūnijā ir pieņemta Komisijas Direktīva 2008/62/EK, ar ko paredz atsevišķas atkāpes saistībā ar to lauksaimniecības savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kuras dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija, un minēto savvaļas sugu un šķirņu sēklu un sēklas kartupeļu tirdzniecību (turpmāk – Direktīva 2008/62/EK).
Direktīvas mērķis ir nodrošināt ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, tos audzējot un pārdodot. Direktīva paredz atkāpes no vispārpieņemtās prakses attiecībā uz šķirņu atzīšanu, šķirņu pārbaudi, sēklu sertificēšanu un iekļaušanu katalogā.
Šobrīd esošā Latvijas un ES likumdošana nepieļauj ģenētisko resursu izmantošanu, tos audzējot un pārdodot.
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz noteikt:
1) ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanas prasības;
2) minimālās prasības un kārtību ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudei;
3) prasības un kārtību, kādā ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes iekļauj Latvijas augu šķirņu katalogā;
4) ģenētisko resursu saglabājamo šķirņu sēklu aprites prasības un kvantitatīvos ierobežojumus;
5) ģenētisko resursu saglabājamo šķirņu sēklu kvalitātes prasības;
6) ģenētisko resursu saglabājamo šķirņu sēklu saiņošanas un etiķetēšanas prasības;
7) prasības ģenētisko resursu saglabājamo šķirņu sēklu pēcpārbaudei kontrollauciņos, lai pārbaudītu šķirnes identitāti un šķirnes tīrību.
MK noteikumu projekta noslēguma jautājums nosaka, ka Valsts augu aizsardzības dienests saglabājamo šķirņu iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā, oriģinālo šķirņu sēklu paraugu uzturēšanu, pēcpārbaudi un sēklu tirdzniecības kontroli nodrošinās, sākot ar 2013.gadu.
Vēršam uzmanību uz to, ka finanšu trūkuma dēļ nevaram laikus ieviest visas Direktīvas 2008/62/EK prasības (atbilstoši Direktīvā noteiktajam termiņam) un šī pārejas noteikumu norma ir pretrunā ar Direktīvu 2008/62/EK, tāpēc pastāv risks, ka pret Latviju var tikt ierosināta lieta par neprecīzu Direktīvas 2008/62/EK pārņemšanu.

- Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.760 "Medību noteikumi""
Darbības joma: Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika

Zemkopības ministrija un interešu grupu pārstāvji ir izvērtējuši Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumu Nr.760 „Medību noteikumi” (turpmāk – noteikumi) darbības efektivitāti un konstatējuši nepieciešamību pēc vairākiem grozījumiem.
1. Ir jāprecizē medījamo dzīvnieku saraksts un medīšanas termini atbilstoši pašreizējam medījamo dzīvnieku populāciju stāvoklim. Pašlaik ir aizliegts medīt meža zosi (Anser anser), lai gan tā ir iekļauta Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā līdz ar tādām medījamo dzīvnieku sugām kā mednis, rubenis, mežirbe, meža cauna, baltais zaķis, sesks u.c.
2. Latvijā pēdējo gadu laikā ir nozīmīgi palielinājusies bebru populācija, nodarot ievērojamos postījumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, bet to skaita regulācijas iespējas ir ierobežotas. Pašlaik bebrs (Castor fiber) ir iekļauts limitēto medījamo dzīvnieku sarakstā, un tas būtiski ierobežo dzīvnieku skaita samazināšanas iespējas.
3. Medību pieteikšanas procedūra nav efektīva, jo šobrīd  ir noteikts, ka medības Valsts meža dienestā tiek pieteiktas uz laiku līdz septiņām dienām no medību pieteikšanas brīža, taču šī norma nenodrošina vēlamo rezultātu, jo medniekam, medības piesakot, pieteiktajā laikā nav obligāti jādodas medībās. Ir situācijas, kad mednieks medības piesaka, bet noteikto septiņu dienu laikā medībās ne reizi nepiedalās. Līdz ar to nav iespējams kontrolēt un koordinēt mednieku atrašanās vietas.
4. Ir vajadzīgi medību vadītāju tiesību un pienākumu precizējumi. Piemēram, noteikumu 28.5.apakšpunkts nosaka: ja izdarīts pārkāpums, medību vadītājam ir tiesības pārtraukt medības vai aizliegt tās turpināt dažiem medniekiem. Pašreizējā situācijā, ja pārkāpumu ir izdarījis dzinējs, kam nav jābūt medniekam Medību likuma izpratnē, medību vadītajam nav tiesību aizliegt konkrētajai personai turpināt medības. Atbilstoši ir jāprecizē ievainota dzīvnieka izsekošanas kārtība, kā arī medību vadītāja tiesības aizliegt dzinējmedībās piedalīties medniekiem un dzinējiem, kam nav noteikumos noteiktajām prasībām atbilstošs apģērbs.

- Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.jūlija noteikumos Nr.606 "Veterinārās prasības to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apritē, kurus nav paredzēts izmantot pārtikā""
Darbības joma: Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika

Ministru kabineta 2004.gada 20.jūlija noteikumos Nr.606 „Veterinārās prasības to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apritē, kurus nav paredzēts izmantot pārtikā” grozījumi izdarīti, jo:
1) ar grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā ir precizēts termins, ar kuru apzīmē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam (turpmāk – blakusprodukti);
2) nepieciešams izslēgt regulas, kas ir zaudējušas spēku, un jāiekļauj jaunākie normatīvie akti;
3) Pārtikas un veterinārā dienesta reorganizācijas procesā Sanitārajai robežinspekcijai zaudējot atsevišķi struktūrvienības personas statusu, Sanitārās robežinspekcijas funkcijas pilda Pārtikas un veterinārais dienests.
Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavošanas mērķis ir noteikt, ka Sanitārās robežinspekcijas funkcijas pilda Pārtikas un veterinārais dienests. Noteikumu projektā ir precizēts:
1) blakusproduktu aprite saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 3.oktobra Regulu Nr.1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam; Komisijas 2003.gada 12.maija Regulu (EK) Nr.811/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1774/2002 attiecībā uz aizliegumu vienas sugas ietvaros pārstrādāt zivis, dzīvnieku blakusproduktu apglabāšanu un sadedzināšanu un dažiem pārejas posma pasākumiem; Komisijas 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr.878/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr.1774/2002 attiecībā uz dažiem dzīvnieku blakusproduktiem, kuri klasificēti kā 1. un 2.kategorijas materiāli; Komisijas 2005.gada 19.janvāra Regulu (EK) Nr.79/2005, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1774/2002 attiecībā uz piena, piena produktu un piena izcelsmes produktu izmantošanu, kas šajā regulā ir definēti kā 3.kategorijas materiāls; Komisijas 2005.gada 19.janvāra Regulu (EK) Nr.92/2005, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1774/2002 attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanas vai izlietošanas līdzekļiem un groza tās VI pielikumu attiecībā uz biogāzes transformēšanu un kausētu tauku pārstrādi; Komisijas 2006.gada 1.februāra Regulu (EK) Nr.181/2006, ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz organiskiem mēslošanas līdzekļiem un augsnes ielabotājiem, kas nav kūtsmēsli, un ar ko groza minēto regulu; Komisijas 2006.gada 3.februāra Regulu (EK) Nr.197/2006 par pārejas posma pasākumiem attiecībā uz agrāko pārtikas produktu savākšanu, transportēšanu, apstrādi, izmantošanu un apglabāšanu atbilstīgi Regulai (EK) Nr.1774/2002; Komisijas 2006.gada 22.decembra Regulu (EK) Nr.2007/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1774/2002 attiecībā uz dažu tādu no trešās kategorijas materiāla iegūtu starpproduktu ievešanu un tranzītu, kurus paredzēts izmantot tehniskiem mērķiem medicīnas ierīcēs, in vitro diagnostikā un laboratorijas reaģentos, un ar ko groza minēto regulu;
2) blakusproduktu apritē iesaistītas personas pienākumi, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasībām atbilstošu blakusproduktu apriti;
3) pavaddokumenta forma dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un pārstrādātu blakusproduktu pavaddokumentam.