Citas ziņas sadaļā
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Inčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikā
Latvijas energobilance 2022
Ekonomikas jomā galvenās darāmās lietas. 2022.decembris
Gads ar samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem: pirmie rezultāti
Celt minimālo algu vai ar nodokļiem neapliekamo ienākumu?
Iecerēts precizēt un papildināt bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību
Ekonomika un finansesBiodegvielas ražotāji vismaz daļēji saņems tiem pienākošās subsīdijasEmīlija Kozule, Leta-Nozare
11.09.2009 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti šodien pozitīvi novērtēja starp ministriem panākto vienošanos biodegvielas ražotājiem vismaz daļēji nodrošināt tiem pienākošās subsīdijas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Deputāti noskaidroja, ka finanšu, ekonomikas un zemkopības ministri ir vienojušies, ka 2010. gada un 2011. gada valsts budžetos biodegvielas ražotāju atbalstam tiks paredzēti 3,323 miljoni latu un šī summa vairs netiks pakļauta samazinājumiem. Vienlaikus valsts varētu apņemties līdz 2019. gadam uzņēmējiem segt visu parādu, kas no 2008. gada otrās puses ir izveidojies, nepildot valsts atbalsta programmā paredzēto subsīdiju izmaksu grafiku. Ministru panāktā vienošanās ir solis pareizajā virzienā, jo vēl pirms dažiem mēnešiem netika piedāvāts nekāds problēmas risinājums, uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP). "Jāatceras, ka šis nav vienas nozares jautājums. Ja netiktu rasts saprātīgs risinājums, uzticība zustu visam valsts atbalstam," norādīja Krauklis. Patlaban biodegvielas jomā ir izveidojusies ļoti sarežģīta situācija. Apstiprinātā valsts programma paredz būtiskas subsīdijas biodegvielas ražotājiem, kuri, rēķinoties ar valsts atbalstu, ir ņēmuši kredītus ražošanas attīstībai. Taču krīzes apstākļos faktiskais subsīdiju apjoms ir vairākas reizes mazāks, nekā sākotnēji noteikts valsts programmā, tāpēc uzņēmējiem draud maksātnespēja. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa apliecināja, ka plānots attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos ierakstīt valsts parāda summu, un tas uzņēmējiem atvieglos sarunas ar bankām. Tāpat tiek apsvērta iespēja uzņēmējiem segt kredītprocentus, kas radušies, neizmaksājot iepriekš solītās subsīdijas. Taču šis jautājums vēl jāsasakņo ar citām ministrijām, skaidroja Innusa. |