Ekonomika un finanses

Izmaiņas lauksaimniecībai paredzētās dīzeļdegvielas lietošanā būs. Bet kādas?

Šis jautājums jau ilgi nodarbina lauksaimnieku prātus. Izzinājām, cik tālu jau esam. Biedrība „Zemnieku saeima” uzskata, ka 2010. gada sākumā ir jāpāriet uz bezakcīzes, nemarķētu degvielu. „Realitātē nemaz nav citu iespēju, ja vēlamies saglabāt sistēmu, ka lauksaimniekiem degvielas akcīze nav jāmaksā. Mūsuprāt, degvielas kvota ir jāpalielina līdz 120 l/ha, par ko jau iepriekš aktīvi diskutēts lauksaimnieku sabiedrībā,” atzīst ZSA birojā.

Šis jautājums jau ilgi nodarbina lauksaimnieku prātus. Izzinājām, cik tālu jau esam.

Biedrība „Zemnieku saeima” uzskata, ka 2010. gada sākumā ir jāpāriet uz bezakcīzes, nemarķētu degvielu. „Realitātē nemaz nav citu iespēju, ja vēlamies saglabāt sistēmu, ka lauksaimniekiem degvielas akcīze nav jāmaksā. Mūsuprāt, degvielas kvota ir jāpalielina līdz 120 l/ha, par ko jau iepriekš aktīvi diskutēts lauksaimnieku sabiedrībā,” atzīst ZSA birojā.

Vairumtirdzniecībā šāda sistēma, ka katram lauksaimniekam ir degvielas kvota, kuru piešķir LAD, par pamatu ņemot platību pieteikumus, ir ieviešama jau nākamā gada pirmajos mēnešos. Bet tas, vai nepieciešams sistēmu ieviest mazumtirdzniecībā, ir vēl apspriežams jautājums, jo tā neapšaubāmi prasītu daudz lielākus ieviešanas un administrēšanas izdevumus.
„Lai arī kādas izvērtīsies diskusijas, jāatceras, ka jaunajai sistēmai ir jābūt vienkāršai, ar zemām izmaksām un drošai, lai nevarētu veltīgi izmantot bezakcīzes degvielu,” uzsver ZSA.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir līdzīgās domās. 
„Mēs vēlamies panākt nemarķētas bezakcīzes degvielas ieviešanu. Šo sistēmu vissvarīgāk ir ieviest vairumtirdzniecībā, piemēram, nosakot, ka 1 hektāram pienākas 100 litru, un katram zemniekam būtu noteikta kvota, cik daudz bezakcīzes degvielas viņš var iegādāties no vairumtirdzniecības bāzes,” jauno sistēmu modelē LOSP priekšsēdētājs Armands Krauze. Viņš arī uzsver, ka, ieviešot krāsotās degvielas sistēmu, tās būs tikai papildu izmaksas krāsošanai un kontrolēšanai.
Kā jau zināms, pašreizējā kārtība paredz savākt čekus vai pavadzīmes, kuras VID atmaksā. Turpretī jaunā sistēma izslēdz naudas skaitīšanu šurpu - turpu.

„Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt, ka šo bezakcīzes degvielu nelauksaimnieciskie ražotāji nevar iegādāties, tādēļ domājam izvērtēt lauksaimnieka ieņēmumus no viena hektāra. Vēl nav skaidrs, vai tie būs 50 vai 100 latu, taču, ja nu šie 50 lati no hektāra netiek ieņemti, saimniekotājs diez vai ir lauksaimnieciskās darbības veicējs, bet lielāko daļu dīzeļdegvielas izmanto kravas transportā vai kur citur,” vērtē Armands Krauze. Lai nevarētu par zemi saņemt bezakcīzes degvielu un to izmantot nelauksaimnieciskā darbībā, iespējams, saimniekam būs jāuzrāda savi ieņēmumi no zemes izmantošanas.

„Nekādas vainas nav arī tagadējai sistēmai, jo valstij ir papildu apgrozāmie līdzekļi,” savu viedokli pauž Ivars Ādamsons, Valkas rajona Smiltenes pagasta z/s „Rožkalni” īpašnieks. Viņaprāt, galvenais ir, lai jaunā sistēma būtu ērta un lai nebūtu vēl klāt 10 kontrolieru. „Vieglāk būtu, ja tiktu ieviesta nelimitēta iekrāsotā degviela, jo graudkopjiem degvielu vajag mazāk kā, piemēram, piensaimniekiem. Lieto tik, cik vajag, tikai uz teātri braucot ne,” saka saimnieks. Vēl viņš skubina uz ātrāku valdības rīcību, lai sistēma būtu ieviesta jau no nākamā gada sākuma.

Zemnieku pārstāvji sarunas ar valdību par jaunās sistēmas ieviešanu vērtē pozitīvi, šis jautājums tiek skatīts steidzamības kārtā.

Sazvanījām Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktori Lieni Janosoni, kas apstiprināja, ka šonedēļ ir izveidota MK apstiprināta starpinstitūciju darba grupa, kura tuvāko mēnešu laikā mēģinās atrast labāko risinājumu. Ministrijas speciāliste solīja sniegt ieskatu par darba gaitu novembra vidū.