Ekonomika un finanses

Pēckara vēsturē smagākais budžets. Tā uzskata finanšu ministrs.

Lai sabalansētu ienākumus un izdevumus, valdība ceļ virkni nodokļu, tādējādi cerot iegūt papildu ienākumus 185 milj. latu apmērā. Lielākā daļa no tiem tiks iegūta no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. Tāpat valdības akceptētie fiskālās politikas pasākumi ietver budžeta izdevumu samazināšanu par 305 milj. latu.

Šoreiz minēsim tās izmaiņas, kas vairāk skar tieši lauksaimniekus.

Izmaiņas iedzīvotāju ienākumu nodoklī (IIN)
- IIN likuma grozījumi paredz no 2010. gada 1. janvāra Latvijā ieviest kapitāla pieauguma nodokli 10% apmērā. Ar to tiks aplikti ienākumi, piemēram, no noguldījumiem un dividendēm.

- Ar IIN apliks arī ienākumus no nekustamā īpašuma, dabas resursiem, mākslas darbiem un kolekcijām.

- Ar IIN neapliekamā ienākumu summa samazināta arī lauksaimniekiem, zvejniekiem un lauku tūrisma pakalpojumu sniedzējiem - iepriekšējo 4000 latu vietā ar nodokli neapliks 2000 latus.

- No 15% uz 23% paaugstināta IIN likme pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem.

Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN)
- No nākamā gada pašreizējiem nodokļa objektiem - zemei un saimnieciskā darbībā izmantojamām ēkām, kā arī inženiertehniskajām būvēm (līdz šim netika apliktas) - paredzēts noteikt likmi 1,5% no to kadastrālās vērtības, saglabājot 25% nodokļa pieauguma ierobežojumu pašreiz esošajiem nodokļa objektiem līdz 2010. gada beigām.
- No nākamā gada būs jāmaksā arī par dzīvojamām platībām, bet šiem objektiem (dzīvokļiem un mājām), lai neradītu nesamērīgu nodokļa pieaugumu iedzīvotājiem, tiks piemērota likme 0,1% apmērā no to kadastrālās vērtības. Grozījumi arī paredz noteikt minimālo nodokļa maksājumu (5 lati) par katru nekustamā īpašuma nodokļa objektu, ja aprēķinātais nodoklis ir mazāks par 5 latiem.

Lūk, Finanšu ministrijas piedāvātais piemērs. Piemērojot 0,1% likmi, nodoklis Rīgā par vidējas kadastrālās vērtības 75 m2 dzīvokli varētu būt 28 lati gadā, bet Ludzas novadā par tādas pašas platības dzīvokli būs jāmaksā minimālais nodokļa maksājums 5 lati gadā, jo aprēķinātais nodoklis būs 1,25 lati. Savukārt par vidējas kadastrālās vērtības 150 m2 dzīvojamo māju Rīgā nodokļa maksājums varētu būt 40 lati, bet Ludzas novadā arī par šādu māju nodokļa apmērs nepārsniegs noteikto minimālo nodokļa maksājumu - 5 lati gadā.

- Savukārt neapstrādātai lauksaimniecības zemei paredzēts noteikt paaugstinātu nodokļa likmi - 3% no kadastrālās vērtības. Tā attieksies uz  lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā nenotiek lauksaimniecības produktu ražošana vai audzēšana, ražas novākšana, dzīvnieku ganīšana un turēšana lauksaimniecības nolūkiem, vai arī zeme netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.

Lauksaimnieki pieprasa prognozējamību
Vakar biedrība „Zemnieku saeima” izplatīja paziņojumu, kurā teikts: „Latvijas Pašvaldību Savienības iniciatīvas rezultātā top izmaiņas Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas paredz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm piemērot 3% nekustamā īpašuma nodokli, pretēji valdības un lauksaimnieku panāktajai vienošanās - 1,5% apstrādātām lauksaimniecības zemēm un 3% neapstrādātām lauksaimniecības zemēm.”
Šāda, loģiski grūti izskaidrojama, iniciatīva ļauj secināt, ka Pašvaldību savienība meklē veidus, kā izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, vēloties šo procesu novelt uz citu institūciju pleciem. Kopā ar Tieslietu ministriju Pašvaldību savienība vienojusies, ka pašvaldības tikai izrakstīs rēķinus, taču pārējais administrācijas process jānodrošina Lauku atbalsta dienestam (LAD). LAD, protams, ir informācija par apstrādātajām lauksaimniecības zemēm, taču neapstrādāto zemju apzināšana nav viņu kompetencē. Turklāt šādam administrēšanas procesam LAD trūkst arī resursu un kapacitātes. Tādējādi, apzinoties, ka neviena institūcija nav gatava “uz paplātes” pienest pašvaldībām visu nepieciešamo informāciju par neapstrādātajām lauksaimniecības zemēm, meklēts tiek vieglākais ceļš. Proti - tiek plānots noteikt vienu likmi (3% no zemes kadastrālās vērtības) un tad piemērot atlaidi par apstrādātu zemi.
Lauksaimnieki ir kategoriski pret šādu politiku un uzskata, ka katrs nodokļa palielinājums vai jauns nodoklis ir jāizvērtē gan kopējās nodokļu politikas kontekstā, gan nodokļu ietekmes uz sektoriem kontekstā. „Nedrīkst pieļaut situāciju, ka nodokļu sloga dēļ nav iespējama attīstība. Ja institūcijas turpinās virzīt nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, Zemnieku saeima aicinās lauksaimniekus nodokļus nemaksāt vispār," kategorisks ir  “Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Kritiski arī citi sociālie partneri
 „2010. gada budžets var palīdzēt stabilizēt ekonomiku un uzsākt tās atveseļošanu. Diemžēl tas nav izaugsmes budžets. Mums tālāk jādomā par valsts pārvaldes strukturālajām reformām,” uzsver Vitālijs Gavrilovs, Darba devēju konfederācijas vadītājs.
Savukārt Pēteris Krīgers, Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs, ir nobažījies par sociālajiem jautājumiem un prognozē, ka nākamā gada sākums Latvijā būs daudz pesimistiskāks kā šā gada rudens.
Diez vai arodbiedrību un darba devēju pārstāvji ir vienīgie, kurus budžeta likumprojekts nepamierina. Turklāt to vērtēs arī starptautiskie aizdevēji.

Ar „paldies” ir par maz
„Šis ir pēckara vēsturē vissmagākais budžets,” atzīst finanšu ministrs Einars Repše. Viņš arī atgādina:  „Darbs turpinās, priekšā vēl svarīgas sarunas, tādēļ galarezultātu mēs tikai redzēsim.”
 „Paldies ierēdņiem par darbu un tautai, kura to visu iznesīs,” sacīja premjers Valdis Dombrovskis, valdībai pieņemot nākamā gada budžetu. Saeima vakar (5. novembrī) apstiprināja nākamā gada budžeta projektu pirmajā lasījumā. Uzrunā Saeimā, komentējot valdības paveikto, premjers sacīja: "Neloloju ilūzijas un apzinos, ka ar budžetu pilnībā apmierināts, iespējams, nav neviens".

Šķiet, ka, to sakot, Valdis Dombrovskis pauda daudzu Latvijas iedzīvotāju domas.

 
Ar Saeimā iesniegto valsts budžeta likumprojektu var iepazīties Finanšu ministrijas mājaslapā: http://www.fm.gov.lv/?lat/valsts_budzets/2010_gada_budzeta_projekts.