Ekonomika un finanses

Arī Latvijā paredzama mājas vīna ražošana

Inese Galeja, AgroPols
20.11.2009

Cik ābolu nav palicis uz lauka un cik melleņu krūmā! Ja arī sula izspiesta, to izdzert īsā laika posmā ir grūti. Var, protamas, vārīt ievārījumus, kompotus utt, bet var arī ražot vīnu. Līdzīgi notiek, vācot medu, jo pat viena bišu saime dod pārpalikumu (aptuveni puskilogramu šķidruma), kas jālej laukā. Taču var arī rīkoties citādi - gatavot no tā vīnu. Savukārt, pārstrādājot vīnu, var iegūt destilātu. Daudzviet Eiropā vīna ražošana ir atļauta un ir ienesīga papildu nodarbe zemniekiem.


Arī Latvijā paredzama mājas vīna ražošana

Pašlaik nepieciešamais ieguldījums pārāk liels
Pie mums, Latvijā, pašlaik, lai mājās ražotu vīnu, nepieciešama licence alkohola ražošanai, kas maksā 500 latu, kā arī akcīzes garantijas nauda jeb nodrošinājums - 10 tūkst. latu. Protams, šādas summas ne katram zemniekam ir pa kabatai.

Varēs ražot līdz 30 t vīna
Jau kādu laiku Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskata likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Latvijas Augļkopju asociācijas priekšsēdētāja Māra Rudzāte stāsta: „Esam panākuši, ka mazie vīna ražotāji varēs ražot līdz 30 t vīna. Lai to darītu, nepieciešamā ražošanas licence maksās 200 latu, bet nodrošinājums būs 1000 latu.” M. Rudzāte arī informē, ka Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība paudusi pretenzijas, jo daudzi mājas vīna ražotāji nesaražo vairāk par 1000 litriem. Tāpēc iecerēts, ka šiem mājražotājiem licence maksās tos pašus 200 latus, bet nodrošinājums varētu būt ap 50 latiem.

NVO - pret stiprā alkohola ražošanas legalizāciju
„Liela daļa Tautsaimniecības komisijas deputātu uzskata, ka zemniekiem varētu ļaut ražot arī stipros alkoholiskos dzērienus no miltiem, cukurbietēm, kartupeļiem, graudiem. Proti, legalizēt kandžas dzīšanu,” neslēpj Māra Rudzāte. Taču Latvijas Augļkopju asociācijas viedoklis ir tāds, ka stipro alkoholu varētu ražot tikai tad, ja, gadījumā, saražoto vīna daudzumu nevar realizēt, un tad to varētu pārdestilēt. Gan Latvijas Augļkopju asociācija, gan Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka var ļaut destilēt vīnu, taču nav atbalstāma stiprā alkohola ražošana no visiem lauksaimniecības produktiem. Arī lielie alkohola ražotāji ir pret.

Par labu tirdzniecībai
Vēl M. Rudzāte atzīst, ka jāpanāk, lai tiktu grozīts likums, kas regulē tirgošanu. Proti - lai mājražotājs varētu produkciju pārdot. Lielražotāji šo dzērienu tirgošanu atbalsta tikai reģistrētos viesu namos, kas pieder pašam ražotājam. To pilnībā atbalsta arī lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”. Noprotams, ka, atļaujot pilnīgi brīvu alkohola tirdzniecību, daudzi Latvijas lauku mazie veikali bankrotēs, jo pašlaik tie lielā mērā „dzīvo” no alkohola uzcenojuma.

Visiem vienādus noteikumus
Latvijas Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) valdes loceklis un a/s „Latvijas Balzams” valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons stāsta, ka alkohola lielražotājiem nebūtu iebildumu, ja uz mājražotājiem attiektos tie paši nosacījumi, kuriem seko līdzi lielražotāji. Viņaprāt, šo noteikumu virzīšana apstiprināšanai ir svarīga tiem, kuri ir ieinteresēti legalizēt šobrīd nelegālo biznesu.
„30 tūkst. litru ir pārlieku liels daudzums mājražotājam, tas vidēji ir 100 litru pudeles dienā (!). Diez vai šeit nepieciešams runāt par kaut kādiem atvieglojumiem,” uzskata ARTA pārstāvji.

Atvieglotie nosacījumi - plašākam ražotāju lokam
Nodrošināt kontroli pār akcīzes preču aprites prasību izpildi būs grūti, jo pirmie priekšlikumi „Alkohola dzērienu aprites likuma” grozījumiem paredzēja tiesības uz atvieglotiem nosacījumiem saņemt licenci akcīzes preču turētāja darbībai tiem komersantiem, kuri saražo alkoholiskos dzērienus no viņu īpašumā esošo dārzu un dravu produktiem. Tagad līdztekus īpašumam nācis klāt arī valdījums, un izejvielas varēs iegūt arī savvaļā.

Māra Rudzāte atzīst, ka grozījumiem līdz to galīgai apstiprināšanai vēl ilgs laiks priekšā.
Turpināsim informēt par likumprojekta turpmāko attīstību.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana