Ekonomika un finanses

Diskutē par Latvijai piešķirto finansējumu no Eiropas Ekonomikas atveseļošanās plāna

Atbilstoši Eiropas Komisijas Lauksaimniecības fondu komitejā lemtajam, Latvijai piešķirtais finansējums 2009. un 2010.gadam no Eiropas Ekonomikas atveseļošanās plāna (jaunie izaicinājumi) sastāda 14 733 333 eiro (sabiedriskais finansējums) jeb 13 260 000 eiro (ELFLA līdzfinansējums).

Zemkopības ministrija (ZM) ir organizējusi vairākas tikšanās ar lauksaimnieku organizācijām par šī finansējuma piesaisti. Arī 25. novembrī notika viena no šim sanāksmēm, kad ZM speciālisti tikās ar Lauku atbalsta dienesta (LAD), Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumu tālāku ieviešanu.  Tika diskutēts arī par grozījumiem Lauku attīstības programmā 2007.-2013.gadam, papildu piešķirtā finansējuma izmantošanas priekšlikumiem Agrovides maksājumiem 2010.gadam, kā arī kredītfondu nepieciešamību.
Eiropas Padome ir noteikusi 7. prioritārās jomas , kurās izmantojams šis piešķirtais finansējums:
- klimata pārmaiņas;
- atjaunojamā enerģija;
- ūdens apsaimniekošana;
- bioloģiskā daudzveidība;
- pasākumi saistībā ar piena nozares pārstrukturēšanu;
- jauninājumi saistībā ar iepriekš minētām aktivitātēm;
- platjoslas interneta infrastruktūra lauku apvidos.

Jau vasarā pēc daudzkārtējām diskusijām finansējumu tika nolemts novirzīt prioritātei „Pasākumi saistībā ar piensaimniecības nozares pārstrukturēšanu”.
Lai apgūtu finansējumu piensaimniecības nozares pārstrukturēšanai, ZM piedāvā izmantot divus LAP pasākumus „Lauku saimniecību modernizācija” un „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”. Ministrija cer tādējādi nodrošināt tālāku piena ražotāju darbu, ražošanas optimizāciju, piena kvalitātes paaugstināšanu. 

ZM piedāvātais risinājuma variants
No atveseļošanās plāna atbalstu 5 177 323 latu apmērā plānots piešķirt LAP pasākumam „Lauku saimniecību modernizācija”: minimālais projektu lielums sākot no 500 000 eiro. Atbalsta intensitāte palielināta par 10%.
Lai veicinātu finanšu resursu pieejamību investīciju piesaistei, ZM piedāvā novirzīt no pasākuma „Lauku saimniecību modernizācija” 20% ( ~ 26 milj. latu) kredīta fonda izveidei.
Tāpat no atveseļošanās plāna atbalstu 5 177 323 latu apmērā plānots piešķirt LAP pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”: minimālais projektu lielums sākot no 2 000 000 eiro.
Arī šeit atbalsta intensitāte palielināta par 10%: mikro, maziem, vidējiem uzņēmumiem 50% + 10%, pārējiem 25% + 10% .
Plānots no pasākuma „Lauku saimniecību modernizācija” 20% ( ~ 10 milj. latu) novirzīt kredīta fonda izveidei, lai veicinātu finanšu resursu pieejamību investīciju piesaistei.

Nepieciešama stratēģija
 „Ministrijai bieži mēdz pārmest stratēģijas trūkumu un, ja šobrīd mēs piešķirsim „visiem mazliet”, tad tā nebūs stratēģiska plānošana,” atzina Aivars Lapiņš, Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktors. Arī LLKA pārstāvis Uldis Krievārs piekrita, ka, sadalot šo finansējumu, vajadzīga izplānota rīcība. „Jāšaubās, vai šie 13 miljoni atrisinās piensaimniecības nozares problēmas. Kā liecina Eiropas Savienības pētījumi, tad ražotāju grupas ir pārāk vājas un ražotāji nereti zaudē pārstrādātājiem. Šo naudu vajadzētu ieguldīt ražotāju grupu stiprināšanā,” uzsvēra Krievārs.
„Jāpanāk daudz efektīvāka pārstrāde, kas spētu pārdot ārpus Latvijas robežām katru otro, trešo un vairāk tonnu piena. Un būsim vienreiz reālisti- pie piecām govīm neviens dziļi mežā nebrauks”, atzina Mārtiņš Cimermanis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs.
Lielais vairākums nevalstisko organizāciju pārstāvju pauda viedokli, ka par lauku saimniecību modernizāciju nebūtu vērts domāt, jo atbalsta ietekme būtu pārāk neliela un finansējumu būtu labāk novirzīt pasākumam „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”, tomēr ZM pārstāvji iebilda, ka diezin vai šis finansējums tiks piešķirts tikai pievienotās vērtības radīšanas atbalstam.
Tāpat LBLA un arī citas nevalstiskās organizācijas nebija mierā ar to, ka naudu piešķirtu projektiem, kuru lielums būtu sākot no 500 000 eiro.

20 miljonu sadale pasākumā „Agrovide”
ZM ir sagatavojusi priekšlikumus papildu piešķirtā finansējuma (20 miljoni latu) iespējamajai sadalei Lauku attīstības programmas 2007. – 2013.gadam „Vides un lauku ainavas uzlabošana” pasākuma „Agrovide” ietvaros.
ZM ierosina naudu sadalīt sekojoši:
1) apakšpasākumā „Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” – sākot ar 2011.gadu, atļaut uzņemties jaunas saistības vai paplašināt esošās vēl aptuveni 14 tūkstošos hektāru (finansējuma summa 6 000 000 lati);
2) apakšpasākumā „Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana” – sākot ar 2011.gadu, atļaut uzņemt jaunas saistības aptuveni 3 tūkstošos hektāru tiem lauksaimniekiem, kuriem beigušās saistības valsts atbalsta ietvaros (finansējuma summa 2 000 000 lati);
3) apakšpasākumā „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” - sākot ar 2010.gadu, atļaut uzņemt jaunas saistības aptuveni 5 tūkstošos hektāru tiem lauksaimniekiem, kuriem zālāji tika apsekoti 2009.gadā un atzīti par atbilstošiem (finansējuma summa 2 000 000 lati).
4) apakšpasākumā „Rugāju lauks ziemas periodā” - sākot ar 2011.gadu, atļaut uzņemties jaunas saistības tiem lauksaimniekiem, kuriem beigušās saistības apakšpasākuma „Erozijas ierobežošana” ietvaros (finansējuma summa 10 000 000 lati).
Pasākumu „Erozijas ierobežošana” tagad aizstās pasākums „Rugāju lauks ziemas periodā” un ZM speciālisti atzīst, ka diemžēl būs iespējams apmierināt tikai 10% platību, kuras tika atbalstītas, lai ierobežotu eroziju (pēc LAD datiem tādas Latvijā ir vairāk kā 300 000 ha). Uz atbalstu varēs pretendēt tikai tie, kas iepriekš saņēmuši atbalstu erozijas ierobežošanai. LBLA iebilda, kādēļ atbalstu plānots uzsākt maksāt sākot ar 2011. gadu, ZM solīja šo jautājumu pārskatīt.

Šī sanāksme bija viedokļu apmaiņa, pēc kuras lauksaimnieku organizācijas var iesniegt savus priekšlikumus. Divu nedēļu laikā šie jautājumi tiks izskatīti kopā ar Zemkopības ministru.

Piensaimniecībai vēl EUR 1, 445 milj.
Kļuvis zināms, ka Latvija no EUR 300 milj. lielā piena fonda saņems EUR 1, 445 milj. Nauda starp dalībvalstīm sadalīta, balstoties uz 2008./2009. kvotas gada piena ražošanas apjomiem (neņemot vērā kvotas pārsniegumu). Dalībvalstīm tiek dota iespēja pašām izlemt, kā nediskriminējošā un tirgu nekropļojošā veidā šos naudas līdzekļus sadalīt starp lauksaimniekiem, kurus visvairāk skārušas šīs vasaras zemās cenas un kuri ir nonākuši likviditātes problēmās. Dalībvalstīm savi nodomi par piešķirtās naudas izmantošanu jādara zināmi Komisijai līdz nākamā gada februāra beigām. (“Agra Facts” Nr.98-09, 04.12.2009)