Ekonomika un finanses

Vai atļaut tūrisma objektos ražot un pārdot stipro alkoholu līdz 250 litriem gadā?

Daiga Kļanska, Leta-Nozare
12.01.2010

Šomēnes Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (Tautsaimniecības komisija) plāno turpināt izskatīt otrajā lasījumā grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas tomēr paredzētu atļaut tūrisma objektos ražot un pārdot stipro alkoholu līdz 250 litriem gadā.


Vai atļaut tūrisma objektos ražot un pārdot stipro alkoholu līdz 250 litriem gadā?Šomēnes Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (Tautsaimniecības komisija) plāno turpināt izskatīt otrajā lasījumā grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas tomēr paredzētu atļaut tūrisma objektos ražot un pārdot stipro alkoholu līdz 250 litriem gadā, biznesa portālam "Nozare.lv" apstiprināja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP).

Kā ziņots, Tautsaimniecības komisija pērn sāka skatīt grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka mājas apstākļos turpmāk varēs ražot un tirgot 30 000 litru vīna un alus un aptuveni 200 litru destilēto dzērienu.

SIA "Jaunalko" valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters norāda, ka pašlaik ir izveidojies priekšstats, ka lielie alkohola ražotāji iebilst pret mazo vīndaru ieceri ražot vīnu mājās, taču tā nebūt nav. Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība (ARTA) neiebilst pret to, ka mājās tiktu ražots un tirgots vīns. "Mums varbūt bija nesapratne par rosinātajiem ražošanas apjomiem, proti, 30 000 litru. Lai varētu saprast, cik liels ir šis apjoms, minēšu piemēru: viena dzelzceļa cisterna ir 60 000 litru, kas nozīmē, ka vīndarim gadā ir jāsaražo puse dzelzceļa cisternas. Kad vaicājām Saeimas deputātiem, kāpēc ir pieņemts šāds apjoms, viņi nespēja atbildēt. Diezin vai tuvākajos gados Latvijas vienīgais vīndaris, kas ražo vīnu mājas apstākļos, plāno sasniegt šādu apjomu. Kā tirgotāji zinām, ko nozīmē pārdot šādu apjomu visā valstī, nemaz nerunājot par to, ko var pārdot vienā saimniecībā," sacīja Demiters.

"Mobil Plus ADV" tirdzniecības direktors Vitolds Bremmers stāsta, ka patlaban Latvijā 30 000 litru vīna gadā var pārdot, ja šī vīna cena nepārsniedz 1,50 latus, turklāt pie ļoti labiem kredītnosacījumiem veikalam un sakārtotas izplatīšanas sistēmas visā valstī. "Nespēju iedomāties, ka kāds 30 000 litru vīna spēs pārdot vienā vietā, turklāt vīnam esot kā blakus rūpalam, nevis pamatnozarei. Ja noteic, ka vīna ražošana ir pamatnodarbošanās, kur produkciju izplata visā valstī un eksportē, tad vajadzētu noteikt 10 000 litru maksimālo ražošanas apjomu. Ja tas tiek definēts kā papildu rūpals, ko pārdos tikai tūristiem, pilnībā pietiks ar 1000 litru. Divkosīgs moments - no vienas puses, vīndari Saeimas komisijā stāsta, ka tā būs papildu nodarbošanās, tāpēc apjoms ir nepieciešams 30 000 litru, bet, ja tā būs pamatnodarbošanās, tad vispār nav nepieciešams noteikt kādu ierobežojošu apjomu, ir jāiet un jākonkurē tirgū, kā to jau ir izdarījusi zemnieku saimniecība "Ozoliņi". Savukārt, ja mazajiem vīna darītājiem dod atlaides, arī pārējiem tirgus dalībniekiem uz to pašu apjomu būtu jāsaņem atlaides," uzskata Bremmers.

Arī vienīgās Latvijā mazās vīna darītavas īpašnieks, zemnieku saimniecības "Ozoliņi" saimnieks Oskars Abramenko atzīst, ka patlaban saražot 30 000 litru vīna ir tehniski grūti, ir nepieciešamas tvertnes, turklāt tās ir lielas izmaksas. "Saimniecībā divu gadu laikā varu saražot 12 000 litru jeb 1200 dekalitru ābolu vīna. Katru gadu nav ābolu ražas, lai varētu ielikt vīnu, turklāt tvertne ir aizņemta. Ko nozīmē mazā vīna darītava, un kas ir mājražotājs? Ja uzskata, ka mājražotājs var saražot 30 000 litru vīna, tad es kā mazais vīna ražotājs zaudēju mājražotājiem," teica Abramenko.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes locekle Marta Igaune stāsta, ka priekšlikumu par 30 000 litru apjomu rosināja Latvijas Augļkopju asociācija, jo asociācijas biedriem ir iestādīti lieli augļkoku un ogulāju, piemēram, upeņu, lauki, kuru ražu nav iespējams realizēt, tāpēc asociācija ir ieinteresēta panākt pēc iespējas lielāku ražošana apjomu. Savukārt Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība būtu gatava samazināt ražošanas apjomu līdz 10 000 litru gadā. "Ja mazāks akcīzes nodrošinājums, jāsamazina arī ražošanas apjoms gadā. Ja paliek 30 000 litru gadā, varētu būt arī augstāka summa akcīzes nodrošinājumam," piebilda Igaune.

Taču ARTA ir būtiski iebildumi pret destilēto dzērienu jeb kandžas ražošanu mājas apstākļos. Viņi uzsver, ka ir jāapzinās tas, ka vīna ražošanai un kandžas ražošanai ir pilnīgi cits tehnoloģiskais process, kas radīs atšķirīgu apdraudējumu cilvēku veselībai. "Saindēšanās gadījumos ar alkoholu žurnālisti vai narkologi nešķiros, kas ir ražojis alkoholu, no kura ir saindējušies tūristi, vainīga būs alkohola nozare. Ņemot vērā, ka esam redzamāki, pārmetumu vētras nāks pār mums," sacīja Demiters.

Kā otru draudu ARTA min akcīzes nodokļa apjomu. "Ja vīnam akcīzes nodoklis ir 45 santīmi par litru, tad 40% degvīnam tas ir 3,56 lati par litru, kas jāsamaksā valstij. Vienmēr būs kāds negodīgs uzņēmējs, taču vīndaru valstij nodarītie zaudējumi būtu salīdzinoši mazāki nekā destilēto dzērienu ražotāju nesamaksātais nodokļu apjoms," skaidroja Demiters.

Vents Armands Krauklis stāsta, ka par grozījumiem Alkohola aprites likumā Tautsaimniecības komisijā ir bijusi plaša diskusija, viedokļi dažkārt ir bijuši kardināli pretēji. "Mana pieredze ar līdzīgiem likumiem ir: ja no komisijas sēdes visas ieinteresētās puses aiziet neapmierinātas, likums ir samērojams. Komisija uzskata, ka tūrisma objektos būtu tomēr pieļaujama mājās ražota degvīna realizācija līdz 250 litriem gadā, papildus nosakot, ka būs jāizņem pašvaldības atļauja, jāiegādājas akcīzes markas. Tradīcijas, kas Latvijā ir raksturīgas gadsimtiem ilgi, labāk ir legalizēt, nekā turpināt šīs lietas joprojām darīt nelegāli. Lai ko teiktu lielie alkohola ražotāji, Latvijā arī tagad tūrisma objektos tiek piedāvāts pašdarinātais degvīns, vīns, tikai tas tiek darīts nelegāli. Labi atceros Gulbenes-Alūksnes bānīša svētkus, kur viena no atrakcijām bija pašdarināta degvīna pasniegšana ar speķmaizīti. Šāda rīcība bija likumpārkāpums," teica Krauklis.

Runājot par vīna darīšanu, vēl gaidāmas diskusijas, sadalot vīndarus divās grupās. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome iebilda, ka būtu nepieciešams saglabāt 30 000 litru ražošanas apjomu, jo valstī ir vairāki lieli augļu koku un ogulāju dārzi, kuriem tā būtu laba iespēja pārstrādāt ražu. "Mūsu mērķis nav izcelt kādu kategoriju ārpus pārējām. Mērķis ir sakārtot jau esošo situāciju, lai tie, kuri jau patlaban darbojas nozarē, nebūtu spiesti apiet likumu. Ir jāveicina dažāda veida uzņēmējdarbība un jānovērš likumdošanas šķēršļi, kas traucē cilvēkiem strādāt," uzsvēra Krauklis.

Leta-Nozare

x

Paroles atgadināšana