Ekonomika un finanses

Par šī gada valsts subsīdiju sadalījumu lauksaimniekiem valdība lems jau nākamnedēļ

Par šī gada valsts subsīdiju sadalījumu lauksaimniekiem valdība lems jau nākamnedēļ, 20. janvārī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sanāksmē teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Kā ziņots, 2010. gada valsts budžetā lauksaimnieku subsīdijām apstiprināti 10 miljoni latu, tajā skaitā arī 1,5 miljoni latu no pagājušā gada februārī piešķirtā papildu finansējuma piensaimniekiem, kā arī 3,5 miljoni latu, kas tiks izlietoti pagājušajā gadā uzņemto saistību kā pārejošo maksājumu izpildei.

Kā skaidroja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua,  Lauksaimnieku organizāciju konsultatīvās padomes sēdē panākta arī vienošanās par šī gada valsts subsīdiju sadali.

"Lai arī lielās lauksaimnieku organizācijas vēlējās, lai visas valsts subsīdijas tiktu novirzītas kredītprocentu dzēšanai, mēs uzskatām, ka tā nav pareiza pieeja, jo ne visi lauksaimnieki ir vienādi ņēmuši kredītus. Mēs palikām pie modeļa, ka proporcionāli aptuveni līdz 10% tiks samazināts finansējums visām valsts subsīdijās lauksaimnieku saskaņotajām programmām. No 10 miljoniem latu tiks izdalīti 0,5 miljoni latu, kas bija paredzēti maksājumu tiesību reģistra izveidei, ja tiktu ieviesta vienotā maksājumu sistēma no 2011.gada. Tā kā mēs vienojāmies, ka vienotā maksājuma sistēma Latvijā netiks ieviesta, tad 0,5 miljoni, kā arī aptuveni 10% no samazinājuma visām programmām veidos 1,5 miljonus latu, kurus novirzīsim kredītprocentu dzēšanai būvniecības projektiem," skaidroja Lucaua.

Valsts subsīdiju projekts tiks sagatavots un iekļauts nākamās otrdienas, 26. janvāra, darba kārtībā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzskata, ka ZM piedāvātais valsts subsīdiju sadalījums ir kompromisa risinājums.

"Mēs nevarējām piekrist dažu lauksaimnieku organizāciju priekšlikumam, ka visas subsīdijas novirza tikai kredītprocentu dzēšanai, jo tas nebūtu godīgi pret pārējiem zemniekiem, kuri strādā bez kredītsaistībām un tiktu izslēgti no jebkāda valsts atbalsta. Turklāt bankas, dzirdot, ka valsts piešķir finansējumu kredītprocentu dzēšanai, nemaz necenšas samazināt kredītprocentus, bet gan vēl paaugstinās. Kredītsaistības ir aptuveni 2500 saimniecībām, bet graudkopībā ir nodarbināti 12 000 saimniecību, lopkopībā - 8500 saimniecības, tāpēc šāds lēmums būs lauksaimniecības nozari stabilizējošs. Mēs nevaram ar valsts subsīdijām glābt neapdomīgus lauku uzņēmējus," teica Krauze.

Viņš arī uzsvēra, ka valdība pret lauksaimniekiem šogad rīkojusies nekorekti, valsts atbalstu samazinot vairāk nekā par pusi. "Es saprotu, ka visiem ir grūti, bet samazinājumam būtu jābūt proporcionālam visām nozarēm," piebilda Krauze.

Kā ziņots, valsts atbalsts lauksaimniecībai 2009.gadā bija 25 681 709 lati.