Ekonomika un finanses

Līdz 24. martam valdībai jānosaka pasākumi Latvijas pārtikas produktu ražotāju konsolidācijai eksporta palielināšanai uz Krieviju

3. februārī  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma uzdot valdībai līdz šī gada 24. martam iesniegt rīcības plānu, nosakot pasākumus, kas stimulētu Latvijas pārtikas produktu ražotāju konsolidāciju, tādejādi palielinot Latvijas produktu eksportu uz Krieviju.

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba deputātiem izklāstīja valsts revīzijā secināto par to, ka lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus veicināšanas programmas īstenošanas shēma nav caurskatāma un tai nav juridiska pamatojuma.

Lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus veicināšanas programmas administrēšanā ir iesaistītas četras institūcijas - Zemkopības ministrija (ZM), Lauku atbalsta dienests, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) un biedrība "Mārketinga padome". Sudraba uzskata, ka ZM nav juridiska pamata šīs programmas finansējumu nodot LVAEI vai "Mārketinga padomei".

VK konstatēja, ka programmas vadības un organizācijas izmaksas 2008. gadā bija apstiprinātas 31% apmērā no visām programmas izmaksām, tajā skaitā paredzot līdzekļus arī programmas administrējošā personāla kvalifikācijas paaugstināšanai un prēmijām 28 810 latu apmērā. 2009. gadā vadības un organizācijas izmaksas veidoja 28% no visām programmas izmaksām.

Lēmumus par atbalsta piešķiršanu pieņem "Mārketinga padome" ārpus tai normatīvajos aktos noteiktā pilnvarojuma, turklāt sistemātiski pārkāpjot pašu izstrādātā un ar ZM nesaskaņotā nolikuma nosacījumus, kas liecina par formālu pieeju programmas eksporta veicināšanas pasākumu administrēšanā un nerada pārliecību par pamatotu valsts budžeta finansējuma izlietojumu.

Sudraba uzsvēra, ka uzņēmējiem paredzētā atbalsta intensitāte ir salīdzinoši neliela - 25%-30%, kā rezultātā viņi nav ieinteresēti to izmantot. "Mārketinga padomes" īstenotās tirgus veicināšanas programmas nebija saskaņotas ar ZM.

ZM valsts sekretāre Dace Lucaua pateicās Valsts kontrolei par sniegtajiem priekšlikumiem un rādīja ZM sagatavoto pasākumu plānu ar revīzijas ieteikumu ieviešanu.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija uzdeva valdībai noteikt pasākumus vienotu kritēriju uzņēmumu atbilstības eksportam uz Krieviju un saskaņot tos ar atbildīgajām Krievijas institūcijām. Šāds uzdevums tika noteikts, jo Valsts kontroles revīzijā konstatēja, ka nav vienotu kritēriju, pēc kuriem tiek pieņemts lēmums par eksporta atļaujas saņemšanu.

"Ir uzņēmumi, kuri atbilst visiem kritērijiem un nesaņem atļauju eksportēt, bet citi uzņēmumi nav atbilduši visiem kritērijiem, taču saņēmuši eksporta atļauju," stāstīja Sudraba.

Valsts kontroliere vērsa uzmanību arī uz neefektīvo reorganizāciju Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), kā rezultātā būtiski samazināts inspektoru skaits teritoriālajās iestādēs, savukārt PVD centrālajā aparātā vadošo speciālistu skaits tik būtiski nav samazināts. Ir inspektori, kuriem jākontrolē 221 uzņēmums, un ir inspektori, kuru pārraudzībā ir tikai 96 uzņēmumi, kā rezultātā nav vienmērīgs darba slodzes sadalījums.

Tāpat Valsts kontrole nav guvusi pārliecību par to, ka mazumtirdzniecībā netiek vienādi kontrolēti vietējo uzņēmumu un importētāju pārtikas produkti, tādējādi radot draudus nevienlīdzīgai konkurencei.

Lai novērstu šīs nepilnības, PVD ir sagatavots plāns, kurā iekļauti 33 pasākumi, noteikti konkrēti termiņi un atbildīgās personas, kas kontrolēs šo priekšlikumu ieviešanu.