Ekonomika un finanses

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vienojās risināt jautājumu par nevienlīdzīgu nodokļu piemērošanu meža nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, pārrunājot risināmos jautājumus ar meža nozares pārstāvjiem, vienojās risināt jautājumu par nevienlīdzīgu nodokļu piemērošanu meža nozarē.

Komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis stāstīja, ka meža nozarē apjukumu rada Valsts ieņēmumu dienesta (VID) praktizētā atšķirīgā pieeja iedzīvotāju ienākumu nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanā. Atšķirīgas interpretācijas rezultātā par mežu ciršanu īpašniekiem tiek piemērotas dažādas nodokļu likmes.

"Lai viestu skaidrību nodokļu jautājumos, kopā ar Budžeta komisijas kolēģiem drīzumā iztaujāsim Finanšu ministrijas un VID atbildīgās amatpersonas," norādīja Krauklis.

Lai risinātu problēmas, kas kavē meža resursu racionālu izmantošanu, deputāti aicināja VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) amatpersonas kopīgi ar Zemkopības ministriju meklēt veidus, kā nodrošināt meža ceļu būvniecību un pienācīgu uzturēšanu. "Lai saimniekošana būtu ilgtspējīga, ir jādomā par mežu ceļa tīklu. Komisija ir gatava iniciēt likumdošanas izmaiņas, lai LVM var sakārtot arī tādus ceļus, kas nav to formālā īpašumā," uzsvēra Krauklis.

Meža nozares pārstāvji deputātiem norādīja, ka nepietiekama meža infrastruktūra kavē mežizstrādi un sadārdzina ražošanu. Īpaši aktuāla šī problēma ir privātajiem mežu īpašniekiem, jo trešdaļa īpašnieku atzinuši, ka nevar izstrādāt kādu meža platību, jo trūkst piemērotu ceļu, informēja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

"Kokrūpniecības nozare krīzes apstākļos ir izvairījusies no masveida bankrotiem, jo izdevās palielināt konkurētspēju un valsts palielināja ciršanas apjomu valsts mežos, kā rezultātā nozarei bija pieejami izejmateriāli. Tomēr patlaban situāciju apgrūtina tas, ka joprojām nav skaidrības par pieļaujamajiem mežu ciršanas apjomiem, sākot no 2011. gada, kas apgrūtina nozares turpmāko plānošanu. Tāpat zinātnieki nav pabeiguši izstrādāt jauno metodiku ciršanas apjoma aprēķināšanai," teica Klauss.

Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols gan taisnojās par metodikas izstrādes aizkavēšanos. Jau 19. februārī Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) tiksies LLU mācībspēki un Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātnieki, kuri iepazīstinās ar jauno metodiku ciršanas apjomu aprēķināšanai. Ozols solīja, ka jau martā varētu būt lielāka skaidrība par jauno metodiku.

Meža īpašnieku biedrības priekšsēdētājs Arnis Muižnieks aicināja vienkāršot administratīvās prasības mežu apsaimniekotājiem. Piemēram, lai saņemtu atļauju mežu ciršanai, vairākas reizes jādodas uz mežniecībām, kas pēc reorganizācijas daudziem meža īpašniekiem ir 100 kilometru attālumā. Muižnieks lēš, ka privātie meža īpašnieki dokumentu nokārtošanai degvielai vien iztērējot miljonu latu. Patlaban daudz lietderīgāk būtu izmantot elektroniskus saziņas līdzekļus.

Tāpat viņš rosināja pārskatīt atsevišķus nesamērīgus saimnieciskās darbības aprobežojumu atcelšanu, piemēram, trīs gadus netiek ļauts cirst mežu, ja cirsmai līdzās ir atjaunota audze. Latvijas privāto meža īpašnieku īpašumā ir salīdzinoši nelielas meža platības, vidēji 7,5 hektāri, tāpēc vienam īpašniekam ir grūti veikt dažādus meža kopšanas darbus, tādēļ būtu jādomā par meža īpašnieku kooperatīviem.

Muižnieks aicināja meža īpašniekiem piemērot tādu nodokļu politiku, kurā būtu ievērota meža audzēšanas specifika.

Lai sagatavotu kvalitatīvāku likumprojektu, komisija arī nolēma izskatīt iespējamos grozījumus Meža likumā vēl pirms to izskatīšanas Ministru kabinetā.