Ekonomika un finanses

Varbūt būs reāls rīcības plāns eksporta veicināšanai uz Krieviju? Izstrādei termiņš - 1. jūnijs

Zemkopības ministrijai (ZM) līdz šā gada 1. jūnijam būs jāizstrādā rīcības plāns ar konkrētām darbībām un termiņiem eksporta veicināšanai uz Krieviju, paredz 16. martā valdības pieņemtais lēmums.

Pēc Valsts kontroles un Krievijas Revīzijas palātas revīzijas ieteikumiem Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) ar rezolūciju uzdeva ZM izveidot rīcības plānu ar konkrētām darbībām un termiņiem eksporta veicināšanai uz Krieviju.

Taču ZM konstatēja, ka, lai izstrādātu efektīvus pasākumus šāda rīcības plāna projektam, aktīvi jāsadarbojas Ekonomikas, Ārlietu, Zemkopības, Finanšu un Satiksmes ministrijai, kā atbildīgo nosakot Ekonomikas ministriju (EM), jo tieši EM kompetencē ir eksporta veicināšanas jautājumi. Tāpat tika secināts, ka kvalitatīvai šāda plāna izstrādei ir nepieciešams ilgāks laika periods, nekā valdības noteiktais 12. marts.

Tādējādi 16. martā valdība akceptēja ZM priekšlikumu par darba grupas izveidi, kurā ietilptu šo ministriju pārstāvji, un termiņu - 1. jūnijā iesniegt valdībā izstrādāto rīcības plānu.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par Krievijas un Latvijas valsts iestāžu paralēlās pārbaudes rezultātiem Latvijas pārtikas produktu importa regulēšanas jomā uz Krieviju" secināts, ka Krievijas tirdzniecības politika ir orientēta uz iekšējā tirgus aizsardzību, kas izpaužas importa tarifu palielināšanā, importa kvotu samazināšanā un neadekvātu muitas kontroles procedūru ieviešanā. Krievija nav Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, tāpēc tā nav uzņēmusies piemērot starptautiski atzītus sanitāros un fitosanitāros standartus dzīvnieku un augu izcelsmes produktu apritē.

Krievijas mērķis aizsargāt iekšējo tirgu īpaši izpaužas pēdējo mēnešu laikā. No 2010. gada 1. janvāra, kad spēkā stājās Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas ūnija, ir palielināti importa tarifi. 2010. gada 1. februārī Krievijas prezidents pieņēma dekrētu "Par Krievijas pārtikas drošības doktrīnas apstiprināšanu", kura mērķis ir veicināt stabilu pašmāju ražošanu.

"Valsts kontrole ir ieteikusi Latvijas pusei izskatīt iespēju veikt pasākumus, kas stimulētu Latvijas pārtikas produktu ražotāju konsolidāciju, jo konsolidācija varētu ietekmēt uzņēmumu konkurētspēju, palielinot Latvijas produktu eksporta apjomu Krievijas tirgū, lai sāktu sadarbību ar Krievijas reģionu tirdzniecības tīkliem. ZM atbalsta Latvijas komersantu eksportspējas palielināšanu. Lai to panāktu, būtu nepieciešams atvieglot nodokļu slogu eksportējošiem komersantiem," teikts ziņojumā.

ZM sniedz atbalstu pārtikas uzņēmumu kopstendu veidošanai starptautiskās izstādēs, veicinot pārtikas uzņēmumu konsolidāciju konkrētā eksporta tirgus apgūšanai. Dalība starptautiskās izstādēs daudziem pārtikas uzņēmumiem ir viens no galvenajiem jaunu klientu un sadarbības partneru piesaistīšanas veidiem. Savukārt kopstends ir ļoti labs modelis uzņēmumu dalībai izstādēs, jo nodrošina vienotu atpazīstamību un palīdz atrisināt organizatoriskus jautājumus. 2010. gadā dalībai kopstendos būs pieejams Eiropas Zivsaimniecības fonda un valsts finansējums.

Pārtikas uzņēmumu eksporta konsolidācijas veicināšanu sekmēs arī loģistikas centra izveide Krievijā. Šis jautājums ir pārrunāts zemkopības ministra Jāņa Dūklava darba vizītē Maskavā 2009. gada 31. jūlijā, ministram tiekoties ar Krievijas lauksaimniecības ministri Jeļenu Skrinniku.

Valsts kontrole ierosina Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) un Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienestam vienoties rakstiski par memoranda nosacījumu interpretāciju, lai paātrinātu zivju pārstrādes uzņēmumu atzīšanu produktu eksportam uz Krieviju, kā arī Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienestam un PVD vienoties par uzņēmumu atbilstības kritērijiem eksportam uz Krieviju.

Lai nodrošinātu minētā memoranda izpildi un uzlabotu produktu eksportu, PVD uzņēmumu atbilstības kritērijus ir iekļāvis eksportējošo uzņēmumu uzraudzības un kontroles nodrošināšanas pārbaudes protokolos un produktu laboratoriskās kontroles nosacījumos, ievērojot Krievijas normatīvo aktu prasības.

PVD informē komersantus par spēkā esošajiem Krievijas normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem pārbaudēs tiek vērtēta uzņēmumu atbilstība Krievijas prasībām. Pirms Krievijas inspektoru pārbaužu vizītēm arī PVD pārbauda uzņēmumus un sniedz atzinumu komersantiem par atbilstību Krievijas prasībām.

PVD informē, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojuma un Krievijas Revīzijas palātas ieteikumu izpildei ir izstrādāts rīcības plāns, kurā norādītas veicamās darbības, to izpildes termiņi un atbildīgie izpildītāji, lai pilnveidotu valsts pārtikas aprites uzraudzības sistēmu un veicinātu eksportētājuzņēmumu konkurētspēju.

Ar Krievijas vēstniecības atbalstu tiek organizēta PVD ģenerāldirektora un vadošo ekspertu vizīte Maskavā. Vizītes laikā plānots vienoties par abu dienestu sadarbības uzlabošanu, kā arī sākt sarunas par esošo bilaterālo tirdzniecības memorandu nosacījumu vienkāršošanu.

2010. gada 25. februārī EM organizēja starpministriju sanāksmi par Valsts kontroles un Krievijas Revīzijas palātas revīzijas rezultātiem un ieteikumiem attiecībā uz pārtikas produktu eksportu uz Krieviju. Šajā sanāksmē nolemts, ka memoranda noslēgšana starp PVD un Krievijas Federālo Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienestu par Latvijas gaļas produktu piegādēm ir atbalstāma. Tomēr, tā kā gaļas eksporta apjoms uz Krieviju ir salīdzinoši mazs, lietderīgāk būtu noslēgt memorandu par piena produktu piegādi.

Lai noslēgtu memorandu, ir jāsaņem Eiropas Komisijas atļauja, kāda bija nepieciešama arī memoranda noslēgšanai par zvejas produktu eksportu. Tāpēc tika nolemts, ka atbildīgās institūcijas konsultēsies ar Tirdzniecības ģenerāldirektorātu, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātu, Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātu par memoranda noslēgšanu attiecībā uz gaļu un pienu.