Ekonomika un finanses

LAD un Latvijas Pašvaldību savienība vienojas neapsaimniekotās zemes platības daudzumu novērtēt vizuāli

Pēc ilgām diskusijām Lauku atbalsta dienests un Latvijas Pašvaldību savienība panāca vienošanos, ka dienesta speciālisti neapsaimniekotās zemes platības daudzumu tomēr novērtēs vizuāli, nevis precīzi uzmērot, kas ir dārgi un laikietilpīgi. Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsvēra, ka turpmāk, veicot grozījumus likumdošanā, rūpīgi jāaprēķina administrēšanas izmaksas, lai nerastos situācija, ka administrēšanai nākas iztērēt lielākus līdzekļus, nekā tiek iekasēts no nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes.

Zemkopības ministrijai (ZM) un Latvijas Pašvaldību savienībai vajadzēs saskaņot viedokļus par kārtību, kādā nosaka un apseko neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību.

Ministru kabineta komiteja 22. martā skatīja kārtību, kādā nosaka un apseko neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību, plānojot noteikt, ka neapstrādātās lauksaimniecības zemes apsekos Lauku atbalsta dienests.

Latvijas Pašvaldību savienība iebilda pret kārtību, kādā tiks administrēta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) papildlikme par neapstrādāto lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Kā iepriekš informēja Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga, dienests piekritis neapstrādātās lauksaimniecības zemes apsekot, aizbraucot uz lauku un novērtējot neapsaimniekotās platības daudzumu vizuāli.

"Ja vairāk nekā 50% no kadastrā reģistrētās zemes nav apstrādāta, dienests nosūtītu pašvaldībai informāciju par to, ka kadastrā reģistrētā zeme pilnā apjomā netiek apsaimniekota. Taču pašvaldības vēlas, lai dienesta speciālisti uzmērītu neapsaimniekotās platības un tām nosūtītu precīzus datus. Tas nozīmē, ka Lauku atbalsta dienesta darbiniekiem būtu katrs lauks jāapiet ar GPS sistēmu un tas jāuzmēra. Dienestam nav tādas kapacitātes un laika, lai papildu tiešajiem darba pienākumiem varētu uzmērīt neapsaimniekotās zemes, tādēļ mēs piedāvājām iespējami vienkāršāko administrēšanas variantu," sacīja Vītola-Helviga.

Pēc ilgām diskusijām Lauku atbalsta dienests un Latvijas Pašvaldību savienība panāca vienošanos, ka dienesta speciālisti neapsaimniekotās zemes platības daudzumu tomēr novērtēs vizuāli, nevis precīzi uzmērot, kas ir dārgi un laikietilpīgi. Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsvēra, ka turpmāk, veicot grozījumus likumdošanā, rūpīgi jāaprēķina administrēšanas izmaksas, lai nerastos situācija, ka administrēšanai nākas iztērēt lielākus līdzekļus, nekā tiek iekasēts no nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes.

Tomēr Ministru kabineta komiteja 18. martā lēma, ka ZM šī kārtība vēlreiz jāsaskaņo ar Latvijas Pašvaldību savienību. Ja abām institūcijām izdosies panāk kompromisu, šis jautājums tālāk tiks skatīts valdībā, ja ne - to atkārtoti skatīs Ministru kabineta komitejā.

Patlaban Lauku atbalsta dienests izlases veidā apseko tos lauksaimniecības zemes gabalus, kas tiek pieteikti vienotā platības maksājuma saņemšanai. Neapstrādātā lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība jāapseko, lai neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekiem varētu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi.

Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk Lauku atbalsta dienests pēc Valsts zemes dienesta sniegtās informācijas apsekos arī to lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kura Eiropas Savienības tiešajiem atbalsta maksājumiem netiek pieteikta un kuras kadastra vienībā esošā platība ir lielāka par vienu hektāru.

Pēc zemes apsekošanas dienests informāciju par neapsaimniekoto lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību nosūtīs attiecīgajām vietējām pašvaldībām, lai tās varētu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2007. gadā Latvijā bija 19 124 saimniecības, kurās bija vairāk nekā viens hektārs neizmantotas lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanai nepieciešamos finanšu resursus 100 400 latus Lauku atbalsta dienests nodrošinās no sava budžeta.

Pēc neapsaimniekotās zemes apsekošanas Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 1. novembrim informāciju par neapsaimniekotās zemes platību nosūtīs attiecīgajām vietējām pašvaldībām, lai tās varētu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi.