Ekonomika un finanses

MK atbalstījis RAPLM izstrādāto koncepciju zemes pārvaldības likumam

Ministru kabinets  6. aprīlī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto koncepciju zemes pārvaldības likumam, kura mērķis ir radīt priekšnoteikumus zemes racionālai izmantošanai un aizsardzībai.

Kā informēja RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere, koncepcijā iestrādāti risinājumi, kas paredz sakārtot zemes izmantošanas, aizsardzības, pārvaldības un informācijas jautājumus, kā arī nosaka atbildību par zemes izmantošanas pārkāpumiem.  

Lai novērstu nepilnības, kas saistītas ar sadrumstaloto un nepietiekamo regulējumu zemes izmantošanas jomā, koncepcijā tiek piedāvāti divi risinājuma varianti, stāsta I. Dišlere.   Koncepcija piedāvā izstrādāt likumu, kas reglamentētu tos zemes pārvaldības jautājumus, kuri pašreiz nav iekļauti normatīvajos aktos, vai arī šo jautājumu regulējums ir nepietiekams, vai noteikts vairākos citos tiesību aktos. Savukārt otrs koncepcijas piedāvātais risinājums ir izstrādāt likumu kā „Zemes kodeksu”, kurā tiktu iekļauti spēkā esošie tiesību akti zemes politikas jomā, kā arī pievienots tiesiskais regulējums jautājumiem, kas pašlaik nav noregulēti.  
Tāpat koncepcijā ir noteikti zemes izmantošanas principi, piemēram, zemi izmanto, neradot kaitējumu savam un cita īpašumam, ievērojot līdzsvaru starp sabiedrības un īpašnieku vajadzībām, zemes izmantošanu plāno un nosaka pašvaldību teritorijas plānojumos, apbūvei vispirms paredz pārplānojamās apbūves un degradētās teritorijas, un persona, kas ir atbildīga par zemes degradāciju, sedz izdevumus zemes rekultivācijai.  
Lai nodrošinātu zemes īpašnieku iespējas pilnvērtīgi izmantot zemi, nenodarot tai kaitējumu, koncepcijā noteikti vispārīgi zemes izmantotāju pienākumi un tiesības.   Sabiedrības vajadzību un interešu ievērošanas nolūkā koncepcijā tiek piedāvāts arī noteikt ierobežojumus zemes izmantošanai. Atsevišķos gadījumos, kad tas nepieciešams, veicot zemes gabala attīstības plānošanu, līgumā ar pašvaldību varēs paredzēt, cik procentus, bet ne vairāk par 20 procentiem, no zemes gabala teritorijas jānodod sabiedrības vajadzībām, piemēram, infrastruktūras vai citu objektu būvniecībai.  
Koncepcija piedāvā arī izveidot rezerves zemes, kas varētu tikt izmantotas kā kompensācija privātpersonu īpašumā esošo zemju atsavināšanas gadījumos, ja šīs zemes nepieciešamas sabiedrības vajadzībām.   Rezerves zemēs tiktu ietvertas zemes, kuras zemes reformas laikā nav tikušas piešķirtas un palikušas brīvas, zemes, no kurām atsakās zemes nomnieki (lietotāji) un zemes, kuras ieskaitītas zemes maiņas fondā pilsētās.
Rezerves zemju pārvaldībai koncepcija piedāvā divus risinājumus - pārvaldību nodrošina pašvaldības vai arī rezerves zemju turētājs un pārvaldītājs ir deleģēta valsts pārvaldes institūcija.   Līdztekus regulējumam zemes izmantošanā, koncepcijā tiek apskatīti jautājumi, kas skar zemes aizsardzību un ir būtiski ilgtspējīgas zemes izmantošanas nodrošināšanai.   Zemes kvalitātes jeb tās ražotspējas rādītāji ir vieni no galvenajiem rādītājiem zemes racionālai izmantošanai un pamats lēmumu pieņemšanai par zemes izmantošanas attīstību.
Līdz šim zemes kvalitātes novērtēšana normatīvajos aktos nav reglamentēta, tāpēc koncepcijā ir iekļauti jautājumi par zemes kvalitātes vērtēšanas kārtību, zemju kvalitātes vērtēšanas kritērijiem un periodiskumu.   Zemes pārraudzības mērķis ir zemes stāvokļa un tā izmaiņu noteikšana. Koncepcijā noteikts, ka izmantojot esošo informācijas sistēmu datus, tiek sagatavots zemes pārskats, kurā tiek ietverta informācija par augsnes fiziskajām īpašībām un augsnes auglību, par mitruma režīmu, piesārņojumu, zemes apaugumu, zemes kvalitāti, kā arī valsts teritorijas sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem un pēc zemes piederības.  
Latvijā jau kopš zemes reformas pirmsākumiem zeme tiek uztverta kā īpašuma objekts, bet ne kā dabas sastāvdaļa, kas īpaši jāaizsargā un racionāli jāizmanto. Zemei kā unikālam resursam ir arī citas funkcijas, piemēram, kā biomasas ražošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana, cilvēku fiziskā un kultūras vide, dažāda veida izejvielu un oglekļa krātuve. Koncepcija nodrošina līdzsvarotu tiesisko regulējumu zemes izmantošanas jomā.