Ekonomika un finanses

Valdība atbalsta izmaiņas Aizsargjoslu likumā

Ilze Vabole, AgroPols
24.02.2016

Otrdien, 23.februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz mainīt aizsargjoslas platumu gar virszemes ūdensobjektiem, kur aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Grozījumi paredz noteikt divus metrus platu joslu gar virszemes ūdensobjektiem un vienu metru platu joslu gar viena īpašuma un koplietošanas (tai skaitā pašvaldības nozīmes koplietošanas) novadgrāvi, kuru nedrīkst apstrādāt un kurā nav atļauts audzēt lauksaimniecības kultūraugus un lietot mēslošanas līdzekļus un augu aizsardzības līdzekļus.

Šobrīd likumā noteikts, ka augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti, ievērojot marķējumā norādīto attālumu līdz virszemes ūdensobjektam, tajā pašā laikā ievērojot nosacījumu par divus un vienu metru platu aizsargjoslu. Ja marķējumā nav norādes par lietošanas attālumu līdz virszemes ūdensobjektiem, augu aizsardzības līdzekli nav atļauts lietot 10 metru platā joslā gar virszemes ūdensobjektu.

Grozījumi Aizsargjoslu likumā stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Saeimā. Plašāka informācija par grozījumiem pieejama Ministru kabineta interneta vietnē.


"Zemnieku saeima" atzinīgi vērtē valdības atbalstītās izmaiņas Aizsargjoslu likumā

Biedrība "Zemnieku saeima" atzinīgi vērtē otrdien, 23. februārī, valdības atbalstītos Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz mainīt esošo kārtību ar 10 metru aizsargjoslu, nosakot 2 metru veģetācijas buferjoslu veidošanu gar virszemes ūdensobjektiem.

Līdzšinējā kārtība, kas ir spēkā jau kopš 1997.gada, nosaka 10 m aizsargjoslu gar ūdenstecēm, kurā lauksaimnieks zemi drīkst apstrādāt un sēt kultūraugus, bet nedrīkst tos mēslot un lietot augu aizsardzības līdzekļus AAL. Tomēr esošā kārtība nenodrošina plānotos vides aizsardzības mērķus, un ir grūti kontrolējama. Tādēļ ilgās diskusijās starp lauksaimniecības un vides ekspertiem panākta vienošanās par likuma grozījumiem, kas paredz 2 m zālāju buferjoslas ierīkošanu gar ūdensobjektiem un 1 m buferjoslu gar novadgrāvjiem.

Grozījumi paredz, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, atstāt divus metrus platu neapstrādātas zemes joslu gar virszemes ūdensobjektiem, un, sākot ar 2018.gada 1.janvāri - viena metra platu joslu gar viena īpašuma un koplietošanas (tai skaitā pašvaldības nozīmes koplietošanas) novadgrāvjiem.

Izmaiņas nosaka, ka buferjoslas platumā lauksaimnieki nedrīkstēs audzēt lauksaimniecības kultūraugus, kā arī lietot mēslošanas līdzekļus un AAL. Vienlaicīgi saimniekiem par pienākumu būs 2 m platajās buferjoslās iekopt zālāju, veicinot ūdens kvalitātes uzlabošanos. No vienas puses tiks pastiprinātas vidi saudzējošas prasības, no otras veicināta lauksaimnieciskā ražošana.

"Lauksaimnieki, lai izpildītu normatīvo aktu prasības, saņemtu atbalsta maksājumus, arvien vairāk izmanto mūsdienīgas vidi saudzējošas tehnoloģijas. Tāpat ir jāņem vērā, ka jebkāda veida aizsargjoslu noteikšana un to ievērošana ir saistīta ar noteikta apgrūtinājuma uzlikšanu lauksaimniecības zemju izmantošanā, un tas ievērojami samazina produktīvi izmantojamo platību. Šo grozījumu pieņemšana ir rezultāts ilglaicīgām lauksaimniecības un vides ekspertu diskusijām un mēs ļoti ceram, ka ilgtermiņa ieguvēji būs gan vide, gan lauksaimnieki," tā lēmumu komentē ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzlezkalēja-Burmistre.

Atgādinām, ka grozījumi Aizsargjoslu likumā stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Saeimā trijos lasījumos.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana