Briseles koridoros lemj par mums

Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības politikas sagaidāmās pārmaiņas – perspektīvais novērtējums Latvijai un Baltijas valstīm

Pētījuma atskaites pilnapjoma teksts pievienots PDF failā.

Šī pētījuma vispārējais mērķis ir sniegt analītisku atbalstu Latvijas politikas veidotājiem ES lauksaimniecības un lauku attīstības politikas attīstības procesa gaitā un kopējas Baltijas valstu pozīcijas veidošanā.

Vairāku saistītu pētījuma īstenošanas kopējais laiks ir paredzēts no 2007. līdz 2010. gadam. Šajā periodā gan 2003.gada KLP reformas „veselības pārbaudes” (Health Check), gan turpmāk sagaidāmo KLP reformu kontekstā ir paredzēts veikt regulāru analītisku darbu, kas palīdzētu formulēt stratēģiskus politikas attīstības mērķus un racionālākos mērķu sasniegšanas risinājumus.
2007.gada projekta mērķi ir:
1.    Identificēt Latvijas intereses un noteikt tām atbilstošus mērķus Eiropas lauksaimniecības un lauku politikas attīstības kontekstā; 
2.    Izstrādāt alternatīvus mērķu sasniegšanas ceļus kā argumentācijas bāzi valsts interešu publiskošanai un virzīšanai.

Šāds pētījums ar saskaņotiem mērķiem un uzdevumiem tiek īstenots visās Baltijas valstīs, lai, izmantojot vienotu metodoloģiju, iegūtu savstarpēji salīdzināmus rezultātus, uz kā pamata ir iespējams formulēt gan katras atsevišķas valsts, gan vienotu Baltijas pozīciju. Kopējā zinātniskā sadarbības projektā ir iesaistītas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Zemkopības ministrijas un pētnieciskās institūcijas. Sadarbīja šajā pētījumu virzienā un kopējā projekta īstenošanā ir apstiprināta ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Zemkopības ministriju parakstītu vienošanās memorandu.  

Šis ziņojums atspoguļo projekta gaitā no 2007.gada jūlija līdz novembrim sasniegtos rezultātus, kuri ir saskaņā ar projekta darba uzdevumiem.

Pētījumā ir izmantotas ekspertu metodes, kur informācijas savākšanai un viedokļu apkopošanai tika organizēti darba semināri, lauksaimniecības produkcijas ražotāju aptauja, kvalitatīvās analīzes metodes valsts stratēģisko politikas dokumentu un sociāli-ekonomisko procesu kā ārējās vides faktoru novērtēšanai, kvantitatīvās analīzes metodes tirgus un ekonomikas attīstības tendenču un politikas pasākumu ietekmes novērtēšanai, kā arī analītiski-konstruktīvā metode politikas scenāriju formulēšanai.

Ziņojumu veido 6 galvenās nodaļas.

1. nodaļā ir parādīta pētījuma pieeja, kā arī ārējās un iekšējās ekonomiskās un politikas vides faktoru izvērtējuma struktūra.


2. nodaļa raksturo pielietotās pētījuma metodes,


3. nodaļa apraksta un novērtē ES iekšējās ekonomiskās un politiskās vides faktorus.


4. nodaļa sniedz ieskatu graudu un eļļaugu pasaules un ES tirgus attīstības tendencēs.


5. nodaļā iekļauti sadarbībā ar SKDS veiktās lauksaimnieku aptaujas rezultāti.


6. nodaļā aprakstīti politikas scenāriji, kuri izstrādāti, lai ar kvantitatīvu metožu palīdzību novērtētu politikas potenciālo ietekmi uz Baltijas valstu lauksaimniecības sektoriem. 

Ziņojumu noslēdz rezultātu kopsavilkums un galvenie secinājumi, kā arī pielikumos pievienotie svarīgākie projekta gaitā izstrādātie materiāli un dokumenti – lauksaimnieku aptaujas anketa un Baltijas valstu apvienotā pētījuma pieteikums un darba apraksts.

Šī pētījuma izstrādē piedalījušies LVAEI pētnieki Andris Miglavs, Guna Salputra un Agnese Krieviņa. Informatīvo un konsultatīvo atbalstu sniedza Zemkopības Ministrijas Kopējās lauksaimniecības politikas departamenta speciālisti Zigmārs Ķikāns, Ginta Jākobsone un Ilona Kromāne. Informācija un rezultāti par Baltijas valstīm sagatavota sadarbībā ar Lietuvas Agrārās ekonomikas institūta pētniekiem Dr.oec. Egle Stonkute un Erika Ribasauskiene un Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu institūta pētniekiem Dr.oec. Rando Varnik un Ants Viira.