Briseles koridoros lemj par mums

Latvijas ekonomikas attīstības iespējamie scenāriji, iestājoties vai neiestājoties Eiropas Savienībā

Uldis Osis, Tatjana Kalnmača, Broņislavs Džeriņš, Zita Bindare, Diāna Gulbe, Konsorts
10.06.2003

Šis ir viens no pētījumiem, kas tika gatavoti 2003. gadā, Latvijas sabiedrībai gatavojoties referendumam par iestāšanos Eiropas Savienībā. Pilns pētījuma ziņojuma teksts atrodams pievienotajā PDF failā.


Pievienotie dokumenti

Pētījuma ziņojums PDF failā

IEVADS
Latvija ir nostādīta vēsturiskas izvēles priekšā – pievienoties Eiropas Savienībai (ES), vai tomēr palikt patstāvīgai. Argumentu kā par vienu, tā arī par otru risinājumu ir pietiekami. Tomēr līdz šim mēģinājumi tos apkopot ir aprobežojušies galvenokārt ar atsevišķām sfērām. Piemēram, tiek diskutēts jautājums par to, vai Latvijai izdosies saglabāt neatkarību, atrodoties ES sastāvā.
Visai fragmentāri ir viena un otra veida argumenti arī ekonomikā. Nav šaubu, ka Latvijai, iestājoties ES, būs gan zaudējumi, gan ieguvumi. Lai gan daudzi no tiem tiek uzskaitīti, nav bijis mēģinājuma tos savilkt vienā „bilancē” un aprēķināt „sauso atlikumu”. Tas arī nav nemaz tik vienkārši, jo situācija nepārtraukti mainās gan ES, gan Latvijā, gan arī citās kandidātvalstīs un tas viss ietekmē kopainu.
Lai cik sarežģīti tas nebūtu, firmas Konsorts eksperti šajā darbā ir stādījuši mērķi: 
veikt situācijas analīzi par ES, ES kandidātvalstu, Krievijas, NVS un pasaules
ekonomikas kopējo attīstību un izstrādāt minēto scenārijus Latvijas ekonomikas attīstībai, iestājoties vai neiestājoties ES.


Tai pašā laikā darba autori nav mēģinājuši izdarīt neiespējamo – atbildēt uz visiem ar (ne)iestāšanos ES saistītiem jautājumiem. Saprotams, katrai Latvijas iedzīvotāju grupai vai dažādās tautsaimniecības nozarēs strādājošiem tie būs atšķirīgi. Tomēr Latvijas pilsoņi, vismaz to vairums, referendumā balsos ne jau tikai katrs pats par sevi un savām interesēm, bet arī par Latvijas valsti kopumā. Tādēļ arī šinī pētījumā ir mēģinājums apskatīt un izanalizēt tos jautājumus, kas mums visiem varētu būt kopīgi.
Tā kā darba autoriem uzdevuma veikšanai bija dots tikai viens mēnesis (2003. gada maijs), pētījumā ir plaši izmantoti arī agrāk neformālu darba grupu vai valsts institūciju izstrādātie konceptuālie un programmatiskie dokumenti par Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību, tos, protams, kritiski izvērtējot un precizējot.
Nozīmīgs informācijas avots bija 2000. gadā izstrādātā ilgtermiņa attīstības
koncepcija “Latvija: no vīzijas uz darbību.” Liela daļa analītiskās informācijas tika aizgūta no vortāla www.konsorts.lv, kur 2003. gada sākumā tika izveidota atsevišķa sekcija par Eiropas Savienību, tajā pakāpeniski uzkrājot informāciju un Konsorta ekspertu spēkiem veicot tās apkopošanu un analīzi.

Konsorts

x

Paroles atgadināšana