Briseles koridoros lemj par mums

Cukurbiešu nozares attīstības scenāriju analīze un ilgtspējīgas darbības iespējas

Latvijas cukura industrijas (AS Liepājas cukurfabrika un AS Jelgavas cukurfabrika) vadība un Latvijas cukurbiešu audzētāju atzītie pārstāvji (Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācija un Latvijas cukurbiešu audzētāju apvienība), uzsākot darbu pie 2007. gada nozares līguma sagatavošanas, konstatēja, ka vienošanās par pusēm savstarpēji pieņemamiem sadarbības ekonomiskajiem nosacījumiem jau 2007. gadā ir apgrūtināta. Cukurbiešu ilgtspējīgai audzēšanai industrijas piedāvātā cukurbiešu iepirkšanas cena ir nepietiekama, bet augstākas cenas piedāvājuma iespējas ierobežo ES nolemtās cukura sektora reformas noteiktie tirgus nosacījumi. Tāpēc privātie partneri – cukura industrija un Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācija (LCAA) iniciēja šo pētījumu, lai objektīvi ekonomiski novērtētu cukurbiešu cukura ražošanas nozares ilgtspējīgas darbības iespējas Latvijā Eiropas savienībā nolemtās cukura reformas apstākļos, izvērtējot iespējamos attīstības scenārijus. ### Pielikumā pievienota atskaites pilnā versija. ### Pievienota arī pētījumā aprobācijas sarunā ar ZM speciālistiem un nozari izmantotās prezentācijas PDF formātā. (1) Par sektora kopējo situāciju. (2) Par ietekmi uz Cukurbiešu saimniecībām ### Interesentu izpētei pievienots arī atskaites 2006.gada oriģinālfails MSWord formātā.

Ievads

2006.gada sākumā ES dalībvalstis ir atbalstījušas radikālu ES cukura nozares reformu, kura tuvākajos gados paredz garantētās cukura cenas samazināšanu par vairāk nekā trešdaļu. Situāciju ar nozares reformu sarežģī apstāklis, ka nozares iespējama pastāvēšana un attīstība praktiski ir atkarīga no divām privātajām lēmumpieņēmējām pusēm – cukurbiešu audzētājiem, cukurbiešu pārstrādes industrijas, kā arī no Zemkopības ministrijas kā valsts politikas veidotājas un īstenotājas Latvijas teritorijā. Katrai no šīm pusēm ir savs lēmumu pieņemšanas mehānisms, kas ievēro arī dažādas intereses.

Uzsākot 2006./2007. gada cukura ražošanas sezonu, privāto partneru un valsts politiķu viedokļi par cukurbiešu cukura ražošanas perspektīvām Latvijā laika ritumā mainījās no lēmuma par ražošanas pārtraukšanu jau 2006. gadā, līdz nolēmumam par ražošanas saglabāšanu arī ilgākā termiņā, starplaikā valdības pārstāvjiem definējot uzskatu par cukura ražošanas nozares saglabāšanas vajadzību Latvijā, kas izpaudās valdības lēmumā atbalstīt Eiropas Savienības (ES) noteiktās cukura kvotas pārdali par labu tai cukurfabrikai, kas nolems turpināt darbu ES cukura reformas laikā. „... valdības vadītājs Aigars Kalvītis (TP) uzskata, ka vismaz vienai fabrikai šajā sezonā jāturpina ražošana, lai nozarē iesaistītie, kuri pārmaiņām neesot sagatavoti, iegūtu laiku pārorientēties.”[1]

Arī pēc sezonas uzsākšanas un pilnas ES Cukura nozares reformas tiesiskās dokumentācijas publicēšanas Latvijas Ministru prezidents Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda viedokli par cukura nozares saglabāšanas vajadzību, tomēr uzstādījums bija kļuvis piesardzīgāks: "Es savu viedokli neesmu mainījis, cukura ražošana ir Latvijā saglabājama nozare,.... "Kādu atbalstu varam sniegt, ko atļauj konkurences politika, to mēs varam darīt. Bet uzņēmumiem arī ir jāpieņem pareizi lēmumi šajā jautājumā" piebilstot, ka cukurbiešu audzētāji ir iegādājušies labu, konkurētspējīgu tehniku, kas dod labu ražīgumu, kā arī Latvijā ir labas cukurbiešu ražas.[2]

Tomēr 2006. gada nogalē, līdz ar kārtējā restrukturizācijas pieteikumu iesniegšanas termiņa tuvošanos, jautājums par nozares darbības perspektivitāti guvis jaunu aktualitāti. Īpaši ievērojot, ka šādu lēmumu pieņemot vēlāk, būtu vismaz trīs finanšu slogu stiprinoši faktori – cukurbiešu iepirkšanas minimālās cenas tālāka ievērojama samazināšanās ar katru gadu, iespējamās restrukturizācijas kompensācijas samazināšanās, ražošanas sadārdzināšanās, ko nesegs produkcijas cenas palielināšanās.

Vienlaikus arī restrukturizācijas process nesola būt viegls – gan no sociālā (darbinieku pārkvalificēšana), gan institucionālā (valsts un privātā sektora mazā pieredze administrēt šādu restrukturizācijas programmu), gan finanšu aspekta – nepieciešama ar milzu depozītu garantēt restrukturizācijas procesa norisi.

Pētījuma aktualitāti nosaka tas, ka pašlaik pusēm nav vienota redzējuma par savas un citu iesaistīto pušu rīcību sakarā ar notiekošo ES cukura nozares reformu un nav arī vienota viedokļa par sektora darbības izredzēm nākotnē un to priekšnoteikumiem, uztverot to kā produkta ražošanas posmu kopēju ķēdi.

Neskaidrības rezultātā sektorā strādājošie uzņēmēji nav nedz gatavi, nedz ieinteresēti veikt investīcijas ražošanas efektivitātes uzlabošanai, kas pašreizējos apstākļos var kļūt par papildus draudu nozares pastāvēšanai. Tā, pēdējos divos gados cukurbiešu audzētāji praktiski nav veikuši investīcijas tehnoloģiskajā aprīkojumā. Arī fabrikas par ilgtermiņa ieguldījumiem pašreizējos apstākļos pamatoti nedomā. Un, ja tā turpināsies, pēc dažiem gadiem var prognozēt cukura sektora konkurētspējas turpmāku samazināšanos tehnoloģiskā nolietojuma ietekmē.

Tieši tehnoloģiskajam aprīkojumam saistībā ar zināšanām un ražotāju motivāciju ir vislielākā nozīme sektora konkurētspējas kontekstā, jo tas prasa salīdzinoši lielas finanšu investīcijas, bet nestabilitātes dēļ ekonomiskie subjekti nav gatavi šādas investīcijas veikt – nedz cukurbiešu ražošanas līmenī, nedz pārstrādātāju līmenī. Privāto partneru neizlēmība par sektora nākotni apgrūtina arī Zemkopības ministrijas rīcības izvēli šajā jautājumā.

2005. gadā jau tika veikts ar šo tematiku saistīts pētījums, tomēr tas aptvēra tikai saimniecību ekonomikas līmeni un bija balstīts uz reformas dažādu lēmumu projektu un tajos noteikto iespējamo dažādo ekonomisko scenāriju ietekmes novērtēšanu uz Latvijas cukurbiešu audzētāju saimniecību ekonomiku. Pašlaik politiskie lēmumi ir pieņemti, un tie ir atspoguļoti visai skaidros spēles noteikumos, kas definēti vairākos ES tiesību aktos. 

Tāpēc šī pētījuma, kura pasūtīšanu atbalstīja privātie partneri – cukura industrija un cukurbiešu audzētāja asociācija, mērķis ir ekonomiski novērtēt cukurbiešu cukura ražošanas nozares ilgtspējīgas darbības iespējas, izvērtējot iespējamos attīstības scenārijus.

Pētījuma ietvaros ir sniegta atbilde uz jautājumu – vai pie pašreizējiem ES politikas uzstādījumiem ir iespējama cukurbiešu cukura ražošanas nozares ilgtspējīga darbība Latvijā un ja jā, tad pie kādiem nosacījumiem.

Lai izanalizētu jautājumu par sektora darbību īstermiņā un ilgtermiņā,:

¨       pētījumā ir precizēti un kvalitatīvi analizēti būtiskākie nozares attīstības scenāriji,

¨      pētīta Eiropas Komisijas piedāvātās reformas ietekme uz cukurbiešu ražotāju saimniecību ienākumu līmeni, novērtējot samazinājuma un kompensāciju līmeni uz cukurbiešu saimniecību ekonomiku, izmantojot SUDAT[3] 2005.gada datus un aptverot sekojošus aspektus

¨      kā arī izstrādāts cukurbiešu cukura ražošanas ieņēmumu-izdevumu finanšu modelis. Modelis aptver visus cukurbiešu cukura ražošanas etapus – no cukurbiešu ražotāja līdz gala produkcijai, ļaujot vērtēt, cik izdevīgs ir šis bizness katram ķēdes dalībniekam un līdz ar to vai šī ķēde kā tāda varēs pastāvēt.

Darbā nav analizēta un pamatota cukura ražošanas attīstības ilgtermiņa darbības stratēģija, kā arī nav analizēta cukurbiešu cukura ražošanas nozares restrukturizācijas koncepcija, kas, saskaņā ar vienošanos par projekta izstrādi varētu būt turpmākā darba posma pētījuma priekšmets.

Darba struktūru veido vairākas nodaļas, kas atbilst risinātajiem uzdevumiem:

¨      sniegts nozares attīstības raksturojums;

¨      analizēta ES tiesību aktos definētie cukura nozares reformas un turpmākās darbības nosacījumi;

¨      raksturota pētījuma metodika;

¨      definēti darbības attīstības scenāriji;

¨      formulēti pieņēmumi

¨      ekonomiski vērtēti definētie scenāriji saimniecību un sektora līmenī.

Projekta ietvaros ir notikusi 4 pušu sadarbība - pētījuma rezultāti ir tapuši, Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūtam cieši sadarbojoties ar cukurbiešu ražotājiem, cukurbiešu pārstrādātājiem, LR Zemkopības ministriju.

Pētījums sastāv no vairākām sadaļām. Pirmajā sadaļā ir sniegts situācijas apraksts, kas sastāv no diviem apakšpunktiem – cukurbiešu audzēšanas un pārstrādes sektora analīze Latvijā un ES reformētās cukura politikas īss apskats. Otrā sadaļa prezentē pētījuma metodiku, sniedzot atbildi uz jautājumu ko un kā ir plānots analizēt. Trešajā sadaļa ir aplūkoti analizējamie scenāriji. Ceturtajā ir aprakstīti pētījumā pieņemtie pieņēmumi un prognozes. Piektajā ir izklāstīti analīzes rezultāti. Pētījumu noslēdz secinājumu sadaļa.

Darba izstrādi veica LVAEI Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību nodaļas vadītājs Dr.oec. Andris Miglavs (projekta zinātniskais vadītājs), šīs pašas nodaļas pētnieks Aleksejs Nipers (atbildīgais izpildītājs) un LVAEI direktore, Dr.oec. Valda Bratka. Konsultācijas sniedza LLU Ekonomikas fakultātes docents Aivars Strautnieks.

Secinājumi 

Kopsavilkums

2006.gada sākumā ES dalībvalstis ir atbalstījušas radikālu ES cukura nozares reformu, kura paredz tuvākajos gados:

·         garantētās cukura cenas samazināšanu par vairāk nekā trešdaļu,

·         kā arī cukura ražošanas kvotu samazināšanu.

·         Restrukturizācijas fonda izveidošanu.

Tiek sagaidīts, ka reformas rezultātā ES no cukura eksportētājas (eksportējot ap 4,9 milj.t. gadā) kļūs par cukura importētāju (importēs ap 3,6 milj.t. gadā). Savukārt ES cukura ražošanas apjomi samazināsies gandrīz par trešdaļu – no 21,3 milj.t. līdz 14,6 milj.t.

Cukura nozares reformas rezultātā cerēts palielināt nozares konkurētspēju un līdz ar to reforma ir orientēta uz to, lai tirgū paliktu spēcīgākie cukura ražotāji. Tādejādi neizdevīgā situācijā ir valstis, kuras atrodas nelabvēlīgākajos agroklimatiskajos apstākļos un kurās pārstrādes sektors nav pietiekami konkurētspējīgs.

EK stratēģija paredz, ka mazāk konkurētspējīgie ražotāji no cukura ražošanas atteiksies brīvprātīgi. Lai veicinātu šo procesu, ES piedāvā kompensācijas maksājumus par atteikšanos no cukura ražošanas kvotām (cukurbiešu cukura ražošanas pārtraukšanu), tos sadalot starp visām šajā biznesā iesaistītām pusēm, īpaši starp cukurbiešu audzētājiem un pārstrādes industriju.

Vērtējot cukurbiešu cukura ražošanas iespējas Latvijā, pētījumā secināts, ka no ekonomiskā viedokļa Latvijā cukurbiešu cukura ražošanas nozare nespēs ienesīgi strādāt vidējā un ilgākā termiņā, tāpēc nozares darbība, visticamāk, būs jāpārtrauc jau tuvākajos gados. Tam par iemeslu ir vairāki faktori – gan ļoti zema cukurbiešu vidējā ražība, gan ļoti mazas cukurfabriku ražošanas kvotas, gan straujš ražošanas faktoru, īpaši - gāzes un darbaspēka - izmaksu pieaugums. Tomēr galvenais faktors ir pieaugošā konkurence un prognozējamais cukura cenas samazinājums.

Kaut arī 2006./2007. cukura gadu gan cukurbiešu audzētāji, gan cukurbiešu pārstrādātāji visticamāk noslēgs ar peļņu, tomēr reformai turpinoties, nozares finanšu rādītāji ar katru gadu strauji pasliktināsies. Jau 2007./2008. cukura gadā lauksaimniekiem nebūs ekonomiskās motivācijas audzēt cukurbietes, jo, kaut arī viņiem uz 3 gadiem tiks piešķirts atbalsts par cukurbiešu cenas samazināšanu, tomēr šis kompensējošais atsevišķais maksājums nav (un, saskaņā ar ES noteikumiem, nevar un nedrīkst būt) saistīts ar ražošanu un tā saņemšanai nebūs obligāti jāaudzē cukurbietes. Lai lauksaimniekus motivētu ražot cukurbietes, cukurfabrikām būtu nepieciešams par cukurbietēm maksāt vairāk nekā ES Regulā 318/2006 noteikto minimālo iepirkuma cenu. Tomēr pirmajos gados cukurfabrikas nebūs gatavas to darīt, jo par papildus izdevumu kļūtu iemaksas ES Cukura Restrukturizācijas fondā, bet turpmāk arī teorētiski to nespētu izdarīt, jo pat pie optimistiskas cukura cenas prognozes nozarē nebūs iekšējo finanšu resursu darbības turpināšanai (skat. 1. attēlu).

1. attēls. Finanšu bilances veidošanās prognoze Latvijas cukura nozarē 2006.- 2014. gadam  pie optimistiskās cukura cenas (milj.LVL)

Nozares efektivitātes celšanas iespējas bez lielapjoma investīcijām  ir ļoti ierobežotas, un, pat tās izmantojot, nozares finanšu rādītāji uzlabojas minimāli. Aprēķini rāda, ka pašreizējos apstākļos, ņemot vērā to cukura ražošanas kvotu, kāda ir Latvijai, un tirgus cenas samazinājumu pat nav izdevīgi konsolidēt cukura ražošanu vienā vietā, būvējot jaunu modernu ražotni, vai modernizējot kādu no esošajām. Savukārt cukurbiešu audzēšanas zemo konkurētspēju nosaka galvenokārt tas, ka Latvijas atrodas no cukurbiešu ražošanas viedokļa mazāk labvēlīgajos agroklimatiskojos apstākļos (vidējā ražība Latvijā ir 38,5 t./ha), salīdzinājumā ar daudzām citām ES valstīm (ES vidējā ražība ir 58 t./ha).

Galvenais secinājums:

-          Cukurbiešu cukura ražošanas nozarē jau tuvākajos godos nebūs iekšējo resursu darbības turpināšanai ES tiesību aktos noteiktajos ekonomiskajos nosacījumos, kas nozīmē, ka tā nebūs spējīga izdzīvot bez ārējā (valsts vai privātā) atbalsta, bet vienlaikus ir kategoriski noliegta iespēja dalībvalstij (arī Latvijai) subsidēt cukurbiešu cukura ražošanu jebkurā tās posmā un fomā no saviem finanšu resursiem.

Teorētiskās iespējas tālākai rīcībai:

-          Nozare darbības turpināšana līdz ekonomiskajam izsīkumam. Faktiski tas nozīmē, ka, visticamāk, ne vēlāk kā 2008./2009. gadā cukurbiešu audzēšana un cukurfabriku darbība tiks pārtraukta, jo nebūs iekšējo pieejamo resursu darbības turpināšanai.

-          Valsts iesaistās nozares uzturēšanā. Tomēr faktiski tas nozīmē vērā ņemamu papildus finanšu slogu valsts budžetam un klaju ES konkurences principu un tiesību aktos noteikto normu pārkāpšanu.

-          Nozares brīvprātīga restrukturizācija. Tas nozīmē to pašu darbības pārtraukšanu 2007./2009.gadā, cukurbiešu cukura ražošanā iesaistītām pusēm saņemot kompensācijas no ES Restrukturizācijas fonda, pamatojoties uz partneru izstrādātu un valsts apstiprinātu restrukturizācijas plānu. Šādā gadījumā visizdevīgāk būtu pieteikties veikt restrukturizāciju jau 2007./2008. cukura gadā, jo ar katru nākošo gadu par ~ 10% samazinās pieejamā kompensācija no restrukturizācijas fonda, vienlaikus visā darbības laikā sektoram jāatrod resursus, lai strādājošās fabrikas spētu veikt ikgadējas iemaksas šajā pašā ES Restrukturizācijas fondā ~ EUR 12-14 milj. apmērā.