Briseles koridoros lemj par mums

Latvijas lauksaimniecības nozaru (graudkopības, piensaimniecības, cūkgaļas un liellopu ražošanas) politika, salīdzinot ar ES KLP

1995.gada nogalē Latvija iesniedza pieteikumu iestājai Eiropas savienībā. Drīz pēc tam uzsākās sagatavošanās darbs šim procesam, kura pirmais posms bija izprast ES strādājošos lauksaimniecības politikas mehānismus. Šis pētījums ir praksē pirmais mēģinājums izprast un sistēmiski salīdzināt Latvijā praksē izmantotos lauksaimniecības nozaru politikas instrumentus ar ES Kopējā lauksaimniecības politikā izmantotajiem. Pilnu pētījuma atskaites tekstu var lasīt pievienotajā PDF failā.

Ievads

Šis darbs ir izpildīts pēc Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas pasūtījuma, līgums Nr. ZM 1996‑03/ZM-9608. Tā mērķis ir analizēt atsevišķajās Latvijas lauksaimniecības sfērās izmantoto politikas instrumentu sistēmas, salīdzināt tās ar ES izmantotajām, kā arī noteikt iespējamās rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības politikas mehānismu turpmākai attīstīšanai.

Ievērojot strauji mainīgo ES koptirgus organizācijas sistēmu, šajā darbā liels uzsvars ir likts uz Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pēdējo trīs gadu reformu rezultātā izveidotās Eiropas koptirgus organizācijas analīzi.

Izpildot darba uzdevumu darbam izvēlēta trīsdaļīga struktūra.

1.   daļā secīgi analizēta piena, cūkgaļas, kā arī liellopu un teļa gaļas ražošanas regulēšanā izmantotie ES KLP instrumenti, aplūkojot tos pa grupām:

¨       ražošanas kvantitatīvā un kvalitātes kontrole,

¨       cenu politika,

¨       ārējās tirdzniecības politika,

¨       subsīdiju sistēma.

2.   daļā šādā pat griezumā secīgi analizēta Latvijas lauksaimniecības politikā izmantotā mehānismu sistēma un, balstoties uz iepriekšējo analīzi, norādītas kopīgās un atšķirīgās iezīmes, kā arī prognozēti (un rekomendēti) iespējamie tās attīstības virzieni.

3.   daļā - kopsavilkumā ir apkopoti būtiskākie secinājumi.

Darba izstrādē izmantoti dažādi informācijas avoti, kuri uzrādīti izmantotās literatūras un avotu sarakstā (kopā uzrādīti 35 avoti)- Eiropas Komisijas publikācijas un oficiālie dokumenti; Latvijas Misijas ES sagatavotie materiāli; starptautiskie zinātniskie pētījumi par KLP un ES paplašināšanas iespējām.

Daļa no izmantotajiem dokumentiem ir pievienota šī darba 2. pielikumos. Lai pārskatāmāk būtu redzamas kopīgās un atšķirīgās īpašības starp Eiropas Savienību un Latviju šī darba kopsavilkums ir apkopots 3. pielikumā.

Diemžēl nav iespējams šo darbu uzskatīt par pilnīgi pabeigtu, kaut arī tas ir atbildējis uz tā izstrādāšanas mērķos formulētajiem uzdevumiem. KLP ir strauji mainīga, un šo procesu vēl vairāk ietekmēs iespējamā Centrāleiropas valstu pievienošanās Eiropas Savienībai. Tāpēc Latvijai, risinot savus lauksaimniecības politikas uzdevumus un veidojot tiem adekvātus realizācijas mehānismus, visu laiku ir jāseko procesiem ES KLP un ES koptirgus attīstībā.

Šī Darba izstrādē piedalījās LVAEI darbinieki Andris Miglavs (vadītājs), LLU maģistrante Evija Leoke, Ilze Vabole. Īpaša pateicība LR lauksaimniecības atašejam ES Dacei Ozolai par sagādātajiem un izmantotajiem materiāliem.