Briseles koridoros lemj par mums

Carlsberg Breweries prezidents: Pēc iestājas ES Baltija kļūs investīcijām vēl pievilcīgāka

Šonedēļ starptautiski pazīstamās alus darīšanas kompānijas Carlsberg
Breweries, kurā ietilpst arī alus ražošanas grupa Baltic Beverages
Holding AB (BBH), prezidents Nils S. Andersens parakstīja vienošanos ar
Latvijas lielākās alus darītavas Aldaris prezidentu Vitāliju Gavrilovu
par turpmāku sadarbību. Intervijā ar Db N. S. Andersens izvērtē Latvijas
alus tirgu, kā arī informē par kompānijas turpmākajiem
plāniem.

Latvijā arī citas alus darītavas pēdējo gadu laikā ir
modernizējušās un attīstījušās. Kāpēc par sadarbības partneri izvēlējāties
Aldari?
Pirmkārt, Aldaris jau ir BBH partneris, jo BBH
pieder Aldara akcijas. Otrkārt, tāpēc, ka Aldaris ir līderis
kvalitātes sektorā un Carlsberg politika ir vienmēr pievērsties
kvalitātes jautājumiem. Tātad Carlsberg vislabāk iederas sadarbībā ar
Aldari.


Kādu tirgus daļu cerat sasniegt, sadarbojoties ar
Aldari?
Mums patiktu, ja pēc kāda laika Latvijā mēs varētu
iekarot 5 % no tirgus. Tas varētu notikt piecu līdz septiņu gadu laikā. Protams,
ka tas ir saistīts ar valsts ekonomisko situāciju - jo tā būs straujāka un
cilvēkiem būs vairāk līdzekļu, jo vairāk tiks pirkts alus. Pretējā gadījumā,
ekonomiskiem tempiem kļūstot lēnākiem, Carlsberg var cerēt uz 2 - 4 %
Latvijas tirgus. Mēs ar ļoti lielu interesi skatīsimies, kādi būs rezultāti
Latvijā.


Kā jūs kopumā vērtējat Latvijas alus tirgu? Cik lielas
izaugsmes iespējas saskatāt šajā reģionā?
Latvijas alus tirgum ir
raksturīgs viens liels līderis, runājot par kvalitāti, un tas ir Aldaris.
Šeit ir arī daudzas citas alus brūvētavas, kas cenšas ieņemt noteiktu tirgus
daļu dažādos veidos - gan ar cenas politiku, gan pārdodot alu lielās plastmasas
pudelēs un ekonomējot uz to. Kvalitātes ziņā daži no šiem aliem nav nemaz
slikti, bet citi ir slikti. Starp šīm mazajām kompānijām dažas ir profesionālas,
kas strādā ļoti labi un nevajag tās nenovērtēt.


Pēdējā laikā
Latvijā strauji pieaug alus patēriņš PET jeb plastmasas pudelēs. Kā gatavojaties
konkurēt šajā segmentā?
Zinu, ka alus pārdošana plastmasas pudelēs
strauji pieaug un, iespējams, ka nākotnē labu alu varēs nopirkt arī šajās
pudelēs. Taču patlaban alus, kas tiek pārdots plastmasas pudelēs, ir sliktas
kvalitātes, un mēs šeit runājam galvenokārt par cenu konkurenci. Gribu uzsvērt,
ka Carlsberg alus ietilpst augstākajā segmentā un mēs necenšamies aizņemt
visu tirgu.
Patlaban, parakstot līgumu par sadarbību, Carlsberg ir
piešķīrusi Aldarim
Nē, mēs neplānojam. Baltijas reģionā ir tādas
kompānijas kā Aldaris, Saku, Svyturys - tās ir stipras
kompānijas ar labu vārdu. Mūsu uzdevums ir tām palīdzēt, jo tās darbojas visai
mazos un ierobežotos tirgos, un šeit šie konkurences jautājumi var būt ļoti
svarīgi. Visas šīs alus darītavas ir modernas, un tās ražo pasaules kvalitātes
alu.


Vai Baltija un tostarp Latvija ir investīcijām pievilcīga
vieta?
Tā kā mēs investējam šajā reģionā, uzskatām, ka šī vide ir
pietiekami pievilcīga. Uzskatām, ka šeit turpināsies laba ekonomiska attīstība,
un, iestājoties Eiropas Savienībā, tā varētu kļūt vēl labāka, un šis reģions
kļūs dažādām investīcijām vēl pievilcīgāks. Arī tas, ka mēs nākam no
Skandināvijas, kur tirgi ir nelieli, ļauj mums labāk saprast šīs mazās valstis,
un mēs šeit jūtamies ļoti ērti. Mēs lepojamies, ka esam palīdzējuši Baltijas
valstīm un varam šajā procesā iesaistīties optimāli.

Simboliski, ka
Carlsberg alus ienāk Latvijā dienā, kad Dānija pārņem Eiropas Savienības
prezidentūru. Viens no Dānijas prezidentūras uzdevumiem būs sekmīgi pabeigt ES
paplašināšanās procesu, lai Latvija un citas kandidātvalstis varētu iestāties
ES. Es ļoti lepotos, ja to izdotos paveikt Dānijas prezidentūras laikā.



Iepriekš sacījāt, ka jūs izbrīnījusi Latvijas ekonomiskā
izaugsme. Kas tieši jūs pārsteidza?
Es sacīju, ka uz mani atstāja lielu
iespaidu tas, kā šeit ir notikusi modernizācija. Tas lielā mērā saistās ar
cilvēku attieksmi, vadības attieksmi pret modernizāciju un situācijas
uzlabošanu. Latvijā desmit gados ir notikušas lielas izmaiņas - gan valstī
kopumā, gan Aldarī. Šis progress apliecina to, ka tautai ir talants un
velēšanās veikt šo progresu. Es visu dzīvi esmu pavadījis Rietumeiropā un
dažreiz mani pārņem skaudība, skatoties, kā cilvēki strādā Polijā un
Austrumeiropā. Viņi cīnās un entuziasma pilni meklē jaunus veidus, kā attīstīt
savu rūpniecību. Viņi ļoti strauji uztver jaunas idejas.



Carlsberg Breweries pieder vairākas rūpnīcas arī Krievijā un
Ukrainā. Vai plānojat iegādāties vēl kādu uzņēmumu, un kādi ir jūsu turpmākie
plāni šajā reģionā?
Carlsberg grupa ir līderis, runājot par alus
ražošanu gan Rietumeiropā, gan Austrumeiropā. Un mēs galvenokārt cenšamies
investēt tur, kur tirgus aug. Pagājušajā piektdienā mēs nopirkām kādu visai
nelielu uzņēmumu Bulgārijā. Tas aizņem 8 % no Bulgārijas tirgus un ražo 400 000
hektolitru alus - tas ir mazs uzņēmums, līdzīgs Aldarim agrāk. Mēs esam
iegādājušies arī uzņēmumus Horvātijā, Laosā, Dienvidkorejā. Tas liecina, ka mēs
investējam jaunos tirgos, bet tajā pašā laikā pētām, kas notiek vecajos,
stabilajos Rietumeiropas tirgos. Pagāju
šajā gadā iegādājāmies divas
kompānijas Polijā un otru lielāko alus darītavu Turcijā. Vēl ir par agru, bet
jau var runāt par šo kompāniju darbības rezultātiem.
Pagājušajā gadā
Carlsberg grupa palielināja savu peļņu par 32 %, un šogad plānojam 20 %
pieaugumu. Pērn mūsu peļņa bija ap 400 miljoni eiro, un šogad mēs arī ceram uz
peļņu ap 450 miljoni eiro. Kopējā ekonomiskā attīstiba ir bijusi ļoti laba. Kad
iegādājamies jaunus uzņēmumus, neceram uz milzu peļņu jau nākošajā gadā, jo ir
jāinvestē gan kvalitātē, gan citur.

Carlsberg nākotnes plānos ir
starptautiskas kompānijas statusa saglabāšana, pārstāvot visas savas alus
šķirnes ne tikai Dānijā, bet arī Eiropā un citur pasaulē. Mēs plānojam arī
turpmāk veikt vērienīgus ražošanas projektus, īpašu uzmanību veltot vides
prasību ievērošanai un valsts kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai.



Pētījumi liecina, ka pērn pasaulē alus pārdošanas apjomi ir
pieauguši par 5 %. Ar ko jūs skaidrojat alus popularitātes pieaugumu, un vai šī
tendence varētu saglabāties arī šogad?
Pasaulē ir trīs reģioni, kur
strauji pieaug alus patēriņš - Dienvidamerika, Ķīna un bijusī Padomju Savienība,
galvenokārt Krievija. Uzskatām, ka gan Ķīnā, gan Krievijā šis pieaugums var
turpināties arī šogad, varbūt nedaudz lēnākos tempos. Runājot par
Dienvidameriku, tur ir diezgan grūti ko prognozēt, jo tas ir atkarīgs no
ekonomiskās attīstības, bet patlaban tur ir lielas ekonomiskas grūtības. Mēs
galvenokārt operējam vienā šajā aktīvajā reģionā, un tā ir bijusī Padomju
Savienība. Uzskatām, ka tuvākajā laikā tur šis pieaugums paliks spēkā.



Kā vērtējat alus pateriņa pieauguma iespējas Latvijā? Pēc
statistikas datiem, vidēji viens iedzīvotājs patērē nedaudz virs 40 l alus gadā,
savukārt Dānijā un citviet Eiropā šis rādītājs ir daudz lielāks.
Latvijā
šis patēriņa apjoms pagājušajā gadā pieauga vidēji par 6 %, bet Eiropā tiek
patērēts vidēji 75 - 80 l alus uz cilvēku. Tātad šeit ir lielas izaugsmes
iespējas. Turklāt Latvija atpaliek arī no Lietuvas un Igaunijas alus patēriņa
jomā. Tagad, kad tirgū parādīsies Carlsberg alus, ceru, ka patēriņa
pieaugums būs lielāks.


Runājot par alus patēriņu, Rīgas dome
gatavojas (saruna ar N. S. Andersenu notika 1. jūlijā) pieņemt noteikumus, kas
aizliegtu staigāšanu pa ielām vai parkiem ar atvērtu alus pudeli vai skārdeni
rokās. Kā jūs to komentētu?
Es negribētu īpaši komentēt Rīgas domes
lēmumus. Taču vienmēr esmu teicis, ka nevajag pārāk daudz sadzerties alu. Mēs
esam par atbildīgu dzeršanu, kad cilvēks ierobežo sevi un saprot, ko viņš dara.
Mēs, protams, negribam, lai visos Rīgas parkos mētātos pudeles un jaunieši
dzertu. Uzskatām, ka alus ir kvalitatīvs dzēriens, kas domāts pieaugušiem un
atbildīgiem cilvēkiem. Ja valdības vienalga kur aizliedz reklāmas dažādās vietās
vai ierobežo to cilvēku skaitu, kuriem var pārdot alu un ja šie nosacījumi ir
tiesiski, tad varam to tikai atbalstīt. Savukārt mēs arī atbalstām dažādas
izglītojošas informācijas kampaņas par to, ka alus ir viegls alkoholisks
dzēriens un ka pēc lielas alus dzeršanas nevajadzētu braukt ar automašīnām utt.
Mans personīgais uzskats ir tāds, ka aizliegšana nav pareizākais veids, kā
risināt jautājumus. Sabiedrība ir jāizglīto, un tad būs rezultāts.



Aldaris pazīstams kā liels kultūras mecenāts. Vai turpināsit
iesākto, atbalstot kultūras pasākumus?
Carlsberg akcionāri ir
ļoti nopietni kultūras pasakumu sponsorētāji. Vairāk nekā 30 % no peļnas
Carlsberg dod kultūras un zinātnes atbalstam, tā ka šo tradīciju noteikti
turpināsim. Carlsberg būs arī galvenie sponsori pasaules futbola
čempionātos 2004. un 2008. gadā, un mēs esam sākuši atbalstīt arī slēpošanas
pasākumus.


Un vēl gluži personīgs jautājums. Kurš alus jums pašam
vislabāk garšo?
Protams, man patīk šis alus (norāda uz Carlsberg
alu - aut.). Iespējams, šis ir pats labākais alus pasaulē. Es lietoju vārdu
"iespējams" tāpēc, ka neesmu nogaršojis visus alus pasaulē. Viesojoties citur,
lietoju arī citu alu un, piemēram, Latvijā man garšo Aldara alus.
Uzskatu, ka šis alus tirgus ir ļoti interesants. Protams, ka visiem nav jādzer
viena un tā pati alus šķirne, bet es esmu liels alus entuziasts.

Sandra Dieziņa