Briseles koridoros lemj par mums

ES atprasīs lauku naudu no 18 valstīm

Laikrakstā "Latvijas Avīze" vēstīts, ka kopumā 214,6 miljonus eiro jeb 150,6 miljonus latu Eiropas Komisija (EK) atprasīs no 18 ES dalībvalstīm, kas no ES budžeta neatbilstoši izmaksāti lauksaimniecības atbalstā.

Latvija neapzinīgo dalībvalstu skaitā nav, kas ir pierādījums skrupulozam un akurātam ES lauku naudas administrētāja – Lauku atbalsta dienesta – darbam.

"Top trijnieks" ir Francija, Spānija, Nīderlande.

Vislielākais grēkāzis ir Francija, kam EK atprasīs kopumā 71 miljonu eiro. No šīs summas 48,1 miljons eiro Francijai būs jāatmaksā, jo vāji veiktas fiziskās kontroles saimniecībās, kas saņēmušas ES atbalstu. Vēl 22,9 miljoni eiro būs jāatmaksā par to, ka netiek piemērotas sankcijas par savstarpējās atbilstības neievērošanu saimniekošanā. Jāpiebilst, ka Francija ir lielākā ES lauku maksājumu saņēmēja. No 54,8 miljardiem eiro, ko ES valstīm izmaksā no ES budžeta kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalsta maksājumos, Francija saņēma desmit miljardus eiro.

Arī otra lielākā ES lauku atbalsta saņēmēja Spānija būs spiesta atmaksāt ES budžetā ievērojamu summu – 31,7 miljonus eiro, jo nepietiekami kontrolēta olīveļļas ražošanas nozare. Spānija KLP maksājumos pērn saņēma septiņus miljardus eiro.

Nīderlandei būs jāatmaksā 16,6 miljoni eiro par to, ka nav ieviesusi lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu, par nepietiekami veiktām fiziskām kontrolēm saimniecībās un sankciju nepiemērošanu.

No 12 miljoniem eiro būs jāšķiras Ungārijai, kas arī nav ieviesusi lauksaimniecības zemju identifikācijas sistēmu, kā arī nav pietiekami veikusi kontroles. Polijai būs jāatmaksā 10 miljoni eiro par nepietiekamā apjomā un kvalitātē veiktām lauku attīstības naudas izmaksu kontrolēm.

No pieciem līdz 10 miljoniem eiro atprasīs Grieķijai, Portugālei un Lielbritānijai, bet krietni mazākas summas, kas kopumā nepārsniedz divus miljonus eiro, būs jāatmaksā Austrijai, Beļģijai, Čehijai, Vācijai, Somijai, Īrijai, Itālijai, Lietuvai (2,37 miljoni eiro par nepietiekamām kontrolēm), Luksemburgai, Maltai un Slovēnijai.

Jāpiebilst, ka lauksaimniecības un lauku attīstības tēriņi veido 47% no ES kopējā budžeta.