Briseles koridoros lemj par mums

Zaļā gaisma piena tirgus atbalstam

Pēdējos mēnešos notikušas gan formālas, gan neformālas ES Lauksaimnieku un zivsaimnieku ministru padomes sanāksmes par piena tirgus situāciju. Par šo jautājumu sprieda arī pagājušajā piektdienā (20. novembrī) , lai gan pēc Lauksamniecības komisāres Mariannas Fišeres-Bēlas uzstāšanās neviena cita lauksaimniecības ministra runa nesekoja. M. Fišere-Bēla uzstājās ar mērķi iezīmēt pozitīvās tendences piena tirgus attīstībā pēdējās nedēļās un mēnešos (tomēr ne pietiekami, lai novērstu 20 lauksaimnieku un traktoru protestu). Piena tirgus jautājumi tika pārrunāti kā galvenie - bruģējot ceļu 300 milj. eiro pārņemšanai līdz šā gada beigām.

Pēdējos mēnešos notikušas gan formālas, gan neformālas ES Lauksaimnieku un zivsaimnieku ministru padomes sanāksmes par piena tirgus situāciju. Par šo jautājumu sprieda arī pagājušajā piektdienā (20. novembrī) , lai gan pēc Lauksamniecības komisāres Mariannas Fišeres-Bēlas uzstāšanās neviena cita lauksaimniecības ministra runa nesekoja. M. Fišere-Bēla uzstājās ar mērķi iezīmēt pozitīvās tendences piena tirgus attīstībā pēdējās nedēļās un mēnešos (tomēr ne pietiekami, lai novērstu 20 lauksaimnieku un traktoru protestu). Piena tirgus jautājumi tika pārrunāti kā galvenie - bruģējot ceļu 300 milj. eiro pārņemšanai līdz šā gada beigām.

Otrs svarīgs jautājums bija balsošana par ierosinājumu pilnvarot ģenētisko modificētas kukurūzas MIR 604 importu, kas dod izredzes atsākt ES importēt ASV soju. Tomēr ministri balsojumā bija „bez viedokļa”.

Piena cena turpina kāpt

Bez diskusijām tika pieņemtas divas izmaiņas piena tirgus noteikumos. Viena no tām paredz paplašināt Kopējā tirgus organizācijas regulas 186. pantu, ļaujot Komisijai, atbilstoši tās pilnvarām, ātri veikt pagaidu pasākumus laikā, kas tirgus tiek traucēts. Šā lēmuma pamatā ir Komisijas ierosinājums piešķirt 300 milj. eiro Piena fondam neparedzētiem gadījumiem, ko izziņoja jau 19. oktobra padomes sanāksmē. Piektdien tika apstiprināta atbalsta piešķiršana, pamatojoties uz 2008./2009. gada produkciju, un dalībvalstīm vajadzēs izlemt, kā līdzekļus izlietot.

Vēl piena tirgus noteikumu izmaiņas attiecas uz dalībvalstu nodrošinājumu ar iespēju uzpirkt kvotas 2009./2010. un 2010./2011. gadam. Citas izmaiņas skar dažādu novecojušu KLP regulējumu svītrošanu.

Ieviešot piena tirgus noteikumu izmaiņas, komisāre M. Fišere- Bēla izmantoja izdevību informēt ministrus par pašreizējo piena tirgus situāciju. Svarīgi, ka cena turpina kāpt: sviesta un sausā vājpiena pulvera cena tagad sasniedz 29 un 23% virs intervences cenas, siers + 11%, bet piena sūkalu pulveris +60%. Cenas aug kopš jūnija, un arī daudziem dalībvalstu ražotājiem, fermu īpašniekiem tās kāpušas par 30% par litru. Šādos apstākļos nav pamata ilgāk maksāt eksporta garantijas.

Komisāre arī pauda pārliecību, ka augsta līmeņa grupa turpinās diskutēt līdz nākamā gada jūnijam. 26. martā Briselē plānota konference, lai apspriestu rezultātus.

Polijas lūgums par lauksaimniecības zemju pirkšanu

ES Padome vienbalsīgi apstiprināja šo lūgumu, bet Eiropas Komisija - noraidīja. Čehija, Slovākija, Igaunija, Dānija, Spānija, Lielbritānija un Nīderlande atturējās. Savukārt Latvija un Ungārija norādīja, ka tām varētu būt tāds pats lūgums, bet Austrija ierosināja, ka labāk būtu atrast globālu risinājumu, nevis individuālu izņēmumu.

Aicina ieviest eksporta garantijas cūkgaļai

Beļģija un Francija izvirzīja priekšlikumu atkal ieviest eksporta garantijas cūkgaļai. Vienisprātis bija Spānija, Ungārija, Īrija, Portugāle, Slovēnija, Austrija, Slovākija un Kipra, bet pret - Lielbritānija un Malta. Atbildot M. Fišere-Bēla atzina, ka pašlaik situācija ir nestabila, arī tirgus cenas ir zemas, taču barības cenas nav augstas, tādējādi arī rentabilitāte nav tik zema kā 2007. un 2008. gadā, kad eksporta garantijas tika ieviestas.

Avots: “Agra Facts”, Nr. 92-09, 2009.