Briseles koridoros lemj par mums

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai būtiska tās iekļaušana citās politikās

Otrdien, 2015.gada 14. aprīlī, Rīgā ar Eiropas Savienības vides ministru tikšanos sākās ES Vides un enerģētikas ministru neformālā sanāksme, kas norisinās no 14. līdz 16.aprīlim, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kļaveniece. Vides ministru neformālā sanāksme bija veltīta diviem būtiskiem jautājumiem - bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kā arī ES gatavošanās starptautiskajai klimata konferencei Parīzē, kuras laikā plānots panākt jaunu globālu vienošanos par klimata samazināšanas mērķiem pēc 2020.gada. Neformālā tikšanās norisinājās Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā.

Latvijas prezidentūra par vienu no vides jomas prioritāriem jautājumiem ir izvirzījusi bioloģisko daudzveidību. Sanāksmes pirmā daļa bija veltīta izvērtējumam par to, kā ES līdz šim ir veicies ar 2020.gada mērķa sasniegšanu – apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un veicināt dabas kapitāla saglabāšanu, izmantošanu un tā vairošanu. Tāpat ministri dalījās pieredzē par īstenotajiem labās prakses piemēriem nacionālā līmenī, lai ierobežotu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Savukārt sanāksmes otrajā sesijā ministri diskutēja par plašāku bioloģiskās daudzveidības apsvērumu integrāciju citās ES nozaru politikās un to ieviešanas instrumentos.

Ministru diskusija tika balstīta uz nesen publicēto Eiropas Vides aģentūras Vides stāvokļa pārskatu, kas sniedz visaptverošu novērtējumu par Eiropas vides stāvokli, tendencēm un perspektīvām globālā kontekstā. Tas apliecina, ka situācija Eiropā bioloģiskās daudzveidības jomā nav uzlabojusies, gan vērtējot tās dabas vērtības, ko aizsargā ES dabas likumdošana, gan vērtējot ekosistēmas plašākā mērā.

Diskusijas laikā sniegtā informācija par jau īstenotajiem pasākumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai skaidri pauda ES apņēmību sasniegt nospraustos mērķus ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešanā. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā Eiropas Komisija uzsākto darbu pie Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas vidus termiņa izvērtējuma.

Apzinoties finanšu resursu nozīmīgumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī dabas kapitāla ekonomisko potenciālu, ministriem bija iespēja iepazīties ar nesen ieviestu ES finanšu instrumentu - Dabas kapitāla finansēšanas instrumentu (the Natural Capital Financing Facility). Ministri atzina, ka ar tā atbalstu īstenotajiem projektiem ir būtisks potenciāls sasniegt sinerģijas starp bioloģisko daudzveidību un ekonomisko attīstību plašākā mērā.

Ministrs K.Gerhards uzsvēra: "Kaut arī daudz jau ir paveikts, vēl ir daudz darāmā, lai līdz 2020.gadam apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropas Savienībā.Tādēļ šodienas diskusijas rezultātus izmantosim, strādājot pie Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas vidus termiņa pārskata un izvērtējot dabas aizsardzības likumdošanas efektivitāti."

Dienas otrā puse tika veltīta ES ieguldījuma izvērtēšanai, gatavojoties starptautiskajai klimata konferencei Parīzē 2015.gada nogalē. Tās laikā plānots panākt jaunu globālu vienošanos par klimata pārmaiņu ierobežošanu pēc 2020.gada.

"Jaunajam līgumam ir jāattaisno pasaules sabiedrības cerības un jāsniedz gan privātajam, gan valsts sektoram tik ļoti nepieciešamais signāls par turpmāko attīstības ceļu. Tādēļ ļoti svarīgs ir sagatavošanās darbs. Atlikušie nepilni astoņi mēneši ir jāizmanto iespējami efektīvi. Varu apliecināt, ka Latvijas prezidentūra šajā pusgadā turpinās darīt visu nepieciešamo, lai Eiropas Savienība varētu efektīvi piedalīties starptautiskajās klimata sarunās", uzsvēra ministrs.

Kā informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Evita Urpena, trešdien, 15. aprīlī, turpinoties ES vides un enerģētikas ministru neformālajai sanāksmei, notika abu nozaru ministru apvienotā sesija, kuras laikā ministri diskutēja par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ņemot vērā arvien plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Diskusija pulcēja ES dalībvalstu vides un enerģētikas ministrus, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu pārstāvjus, kā arī Eiropas Komisijas vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisāru Karmenu Vellu (Karmenu Vella). Tikšanos vadīja Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Lai samazinātu enerģētisko atkarību un mazinātu klimata pārmaiņas, ES dalībvalstu uzmanība ir vērsta uz vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanu. Tomēr tam var būt zināma negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Tāpēc Eiropas ekonomikas konkurētspējas un enerģētikas drošības palielināšanai jābūt cieši saistītai ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un pasākumiem klimata pārmaiņu samazināšanai.

Vides un enerģētikas ministri apmainījās ar viedokļiem par diviem jautājumiem - valstu nacionālā pieredze enerģētikas un bioloģiskās daudzveidības politikas veidošanā un īstenošanā, kā arī ieguvumi no tehnoloģiskās neitralitātes principu īstenošanas. Ministri bija vienisprātis, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu elastīguma palielināšanai ir jāiet roku rokā ar Eiropas ekonomikas konkurētspējas palielināšanu, enerģētisko drošību un pasākumiem klimata pārmaiņu samazināšanai.

Nesen ES valstu vadītāji vienojās par Enerģētikas Savienības izveidi, iekļaujot arī klimata politiku. Enerģētikas Savienības galvenais mērķis ir nodrošināt drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un pieejamu enerģiju gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. ES šobrīd ir lielākais enerģijas importētājs pasaulē, un vienlaikus ES ir arī pasaules līderis atjaunojamās enerģijas izmantošanā. Taču ES ir apņēmusies vēl palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. 2014. gada oktobrī Eiropadome akceptēja Klimata un enerģijas ietvaru 2030, kurā noteikts ES mērķis - sasniegt vismaz 27% atjaunojamās enerģijas daļu kopējā enerģijas gala patēriņā līdz 2030. gadam.

"Šodien ES īsteno virkni pasākumu, lai līdz 2020. gadam 20% izmantotās enerģijas būtu atjaunojamā enerģija. Esmu lepna, ka Latvija jau ir sasniegusi 37,1% atjaunojamās enerģijas daļu kopējā enerģijas patēriņā, un kopā ar Zviedriju, Somiju, Austriju un Dāniju esam piecas ES dalībvalstis ar lielāko atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā," uzsvēra Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola.

Diskusiju laikā ministri norādīja, ka, definējot turpmākos rīcības virzienus, ir svarīgi izvērtēt to potenciālo ietekmi, iespējas un izaicinājumus, lai jau sākotnēji identificētu riskus, kas varētu rasties starp atjaunojamās enerģijas plašāku izmantošanu un dabas aizsardzību. ES ir būtiski rast līdzsvaru starp abiem šiem mērķiem.

"ES ir apņēmusies apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2020. gadam. Lai arī ir vērojams lēns progress, tomēr, lai sasniegtu šo mērķi, ir jādara daudz vairāk. Bioloģisko daudzveidību ietekmē vairākas nozares, un atjaunojamie energoresursi ir to skaitā. Tādēļ mums ir jāmeklē abpusēji izdevīgi risinājumi, kas ļautu nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vienlaikus palielinot atjaunojamās enerģijas izmantošanu," norādīja Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Enerģētikas Savienības Pētniecības, inovācijas un konkurētspējas dimensijā kā viens no rīcības virzieniem noteikts jaunās paaudzes atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstība, kas ietver arī videi draudzīgas ražošanas, biomasas un biodegvielas, kā arī enerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju plašāku izmantošanu. Jaunajā Atjaunojamās enerģijas pakotnē Eiropas Komisija definēs jauno ES politiku ilgtspējīgai biomasas un biodegvielu izmantošanai, kā arī normas, kas palīdzēs izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzīto mērķi 2030. gadam.

Balstoties uz diskusijām, Latvijas prezidentūra sagatavos kopsavilkumu tālākās ES enerģijas un klimata, kā arī dabas un bioloģiskās daudzveidības politikas izstrādei.

Video no 14. aprīļa ministru tikšanās pieejams šeit: https://eu2015.lv/media-eu/video

Ministru kopbilde, kā arī citas bildes no ministru tikšanās pieejamas šeit: https://eu2015.lv/media-eu/photo

ES vides un enerģētikas ministru neformālās tikšanās video un foto materiāli pieejami šeit: https://adb.eu2015.lv/