Briseles koridoros lemj par mums

EP atbalsta pāreju uz jaunākās paaudzes biodegvielu

Marta Rībele, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs
29.04.2015

Otrdien, 28. aprīlī, EP deputāti atbalstīja likumprojektu ar mērķi ierobežot biodegvielas ražošanu no šim nolūkam īpaši audzētiem kultūraugiem, kas paātrinās pāreju uz alternatīvām biodegvielas ražošanas metodēm, Likuma mērķis ir mazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko netieši rada tas, ka arvien vairāk lauksaimniecības platību atvēl biodegvielas graudaugu audzēšanai.

"Mums izdevās dabūt cauri ārkārtīgi tehnisku, tehnoloģisku un ideoloģiski piesātinātu tiesību aktu", norādīja par noteikumu izstrādi no EP puses atbildīgais deputāts Nils Torvalds (ALDE, FI), pēc tam, kad Parlaments bija atbalstījis viņa ierosinājumu.

Tomēr Torvalds arī izteica šaubas, vai noteikumu redakcija, kurai atbalstu izdevies panākt no dalībvalstīm, patiešām ir pietiekami stingra. “Mūsu mērķi bija daudz vērienīgāki - gan attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu ierobežošanu, gan uz tehnoloģisko progresu. Ja Eiropa nesper vērienīgus soļus uz priekšu, tā tiks atstāta aizmugurē. Turklāt ES pastāv sistēmiska problēma ar bloķējošo mazākumu ES Padomē, kas dažreiz pieļauj mazākuma diktatūru, uzvarot dalībvalstīm, kas baidās no nākotnes", viņš piebilda.

Pirmās paaudzes biodegviela: zem lupas

Pašreizējie tiesību akti prasa ES dalībvalstīs līdz 2020.gadam nodrošināt, lai vismaz 10% no transporta patēriņam izmantotās enerģijas būtu ražota no atjaunīgajiem resursiem. Jaunie noteikumi paredz, ka

• pirmās paaudzes (ražotas no kultūraugiem, kas audzēti uz lauksaimniecības zemes) biodegvielas īpatsvars no 2020.gada nedrīkstēs pārsniegt 7% no transportā izmantotās degvielas;

• degvielas piegādātājiem ir jāziņo dalībvalstīm un Komisijai par siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu, ko radījusi ar attiecīgās degvielas ražošanu saistītā "netieša zemes izmantošanas maiņa", proti, jaunu lauksaimniecības platību radīšana, lai audzētu pārtikas kultūraugus un kompensētu par platībām, ko tagad aizņem biodegvielas kultūraugi;

• Komisijai jāpublicē dati par siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu, ko radījusi netieša zemes izmantošanas maiņa.

Pāreja uz jaunās paaudzes biodegvielu

ES dalībvalstīm ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc ES direktīvas stāšanās spēkā būs jānosaka nacionālie mērķi attiecībā uz jaunās paaudzes biodegvielas, kas ražota no atkritumiem vai atlikumiem, vai jūraszālēm, īpatsvaru transporta patēriņā.

Tālākie soļi

Dalībvalstīm šie tiesību akti jāpiemēro līdz 2017.gadam.

Plašāka informācija

Lauksaimniecības zemes lietošana biodegvielas kultūraugu audzēšanai samazina platības, kas pieejama pārtikas kultūraugu ražošanai. Tas rada vajadzību atbrīvot vairāk zemes, piemēram, izcērtot mežu, lai audzētu pārtiku - šis process pazīstams kā "netieša zemes izmantošanas maiņa". Mežu izciršana palielina siltumnīcefekta gāzu izmešus, kas var mazināt vai pat pavisam "dzēst" ieguvumus videi, kas rodas no biodegvielas izmantošanas.

Eiropas Parlaments kopš 2008.gada ES biodegvielas politikā aicinājis ņemt vērā "netiešas zemes izmantošanas maiņas" ietekmi.

Biodegviela

Pirmās paaudzes biodegvielu ražo no kukurūzas, cukurniedrēm vai rapša

Otrās paaudzes biodegvielu ražo no atkritumiem, atlikumiem, vai jūraszālēm

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs

x

Paroles atgadināšana