Visas 118 ES lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam, kurām par 2014.–2020. gada laikposmu atvēlēti 99,6 miljardi eiro, tagad ir gatavas darbībai.

Ar Grieķijas Lauku attīstības programmas (LAP) pieņemšanu 11. decembrī beidzas visu 118 programmu pieņemšanas process 2014.–2020. gada laikposmam. Ar 99,6 miljardu eiro lielo finansējumu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar 60,6 miljardu eiro līdzfinansējumu no valsts un reģionu fondiem vai privātiem ieguldījumiem lauku attīstības programmas palīdzēs Eiropas lauku rajoniem un kopienām risināt pašreizējās ekonomiskās, vidiskās un sociālās problēmas un izmantot iespējas, kādas tiem paveras.

Atzīmējot šo notikumu, komisārs Fils Hogans sacīja: "Lauku attīstības programma ir veltīta nodarbinātībai, izaugsmei, ieguldījumiem un konkurētspējai Eiropas laukos. Tās mērķis ir dot iespēju lauku rajoniem un kopienām risināt dažādas problēmas, ar kādām tās saskaras, un izmantot iespējas, kādas tām paveras 21. gadsimtā gan ekonomikas, gan sociālajā, gan vides jomā. Ar pārdomātiem un stratēģiskiem ieguldījumiem LAP veicinās paaudžu maiņu un radīs priekšnoteikumus dinamiskai lauku ekonomikai, sabiedrībai un videi.” ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesija (COP21), kas patlaban notiek Parīzē, skaidri liecina par to, cik nopietns ir klimata mestais izaicinājums, un lauku attīstības programmai ir ievērojama nozīme šīs smagās problēmas risināšanā.

Eiropas Savienībā 52% teritorijas aizņem galvenokārt lauku reģioni, un tajos dzīvo 112,1 miljons cilvēku. Šie reģioni stipri atšķiras cits no cita, un problēmas, ar kādām tie sastopas, atspoguļo tajās valdošo apstākļu lielo dažādību. Tāpēc Komisija piedāvā dalībvalstīm lielāku elastību, lai atbalsts būtu labāk pielāgots katra reģiona vai valsts vajadzībām un būtu labāk ievērots subsidiaritātes princips.

Tādā veidā dalībvalstis var veidot savas valsts vai reģionālās programmas, kurās ņem vērā šīs īpatnības, pamatojoties uz vismaz četrām no sešām kopīgajām prioritātēm: zināšanas un inovācija, konkurētspēja, labāka pārtikas aprites organizācija, ekosistēmu saglabāšana, resursu efektīva izmantošana un sociālā integrācija. Šīs prioritātes atspoguļo arī to, cik lielā mērā LAP finansējums labvēlīgi ietekmē sabiedrību kopumā, ne tikai lauku saimniecības un citas lauku kopienas.

Piemēram, Polijas iestādes nolēma piešķirt vienu trešdaļu no savas lauku attīstības programmas finansējuma, lai uzlabotu lauku saimniecību dzīvotspēju un konkurētspēju, izmantojot programmas, kas sniegs ieguldījumu atbalstu aptuveni 200 000 lauku saimniecībām un vairāk nekā 1800 ražotāju grupām, spraužot par mērķi radīt tūkstošiem darbvietu. Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai ir iekļauts daudzās reģionālajās programmās, piemēram, Pikardijas vai Lejasnormandijas programmās Francijā.

Klimata politika ir viena no biežāk sastopamajām projektu prioritātēm valstu un reģionu LAP. Tā, piemēram, Austrija 71% atbalsta ir piešķīrusi dabas resursu pārvaldības uzlabošanai un klimatamdraudzīgas lauku saimniekošanas prakses veicināšanai ar mērķi, lai 83% lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiktu pārvaldīti saskaņā ar līgumiem, kas atbalsta bioloģisko dažādību, bet 75% — ar līgumiem, kas uzlabo ūdens kvalitāti. Līdzīgā kārtā arī Īrijas LAP svarīga prioritāte ir atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, kas saistītas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību. Šai prioritātei ir atvēlētas trīs ceturtdaļas no kopējā Īrijai piešķirtā finansējuma.

Lauku apvidu savienošana un infrastruktūras uzlabošana tajos ir būtisks priekšnosacījums konkurētspējai. Itālijā Kalabrijas LAP veicinās sociālo iekļautību un ekonomisko attīstību lauku apvidos, lai uzlabotu platjoslas infrastruktūru 48% lauku iedzīvotāju. Daži vispārēji sasniegumi, kas sagaidāmi 2014.–2020.gada laikposmā, ir izklāstīti šajā faktu lapā. Lauku attīstības programmu īstenošana un ietekme tiek rūpīgi pārraudzīta un vērtēta. Rezultāti ir pieejami ziņojumos, kas publicēti Komisijas tīmekļa vietnē.

Priekšvēsture

Atbalsts lauku attīstībai ir kopējās lauksaimniecības politikas otrais pīlārs. Tas nodrošina dalībvalstīm ES finansējumu, ko saskaņā ar līdzfinansētām daudzgadu programmām pārvalda valsts vai reģiona līmenī. Kopumā visām 28 dalībvalstīm paredzētas 118 programmas 99,6 miljardu eiro kopsummā (tā ir lielāka nekā 95,6 miljardi, par ko tika paziņots pirms gada, jo ir veikti pārnesumi no 1. pīlāra). Jaunajā Lauku attīstības regulā (Regula (ES) Nr. 1305/2013) 2014.–2020. gada laikposmam izklāstītas sešas ekonomikas, vides un sociālās prioritātes, un programmas ietver skaidrus mērķus, kuri ir jāsasniedz.

Turklāt, lai labāk koordinētu darbības un maksimāli palielinātu sinerģiju ar citiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), ar katru dalībvalsti ir panākta vienošanās par partnerības nolīgumu. Šie nolīgumi izceļ ES finansēto strukturālo ieguldījumu visaptverošo stratēģiju. Ar 454 miljardu eiro lielu budžetu 2014.–2020. gadam ESIF ir ES galvenais ieguldījumu politikas rīks.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Pieņemtas visas 118 ES lauku attīstības programmas

Paroles atgadināšana