Citas ziņas sadaļā
Neapmierinoši tiek realizēti pieteiktie un LAD apstiprinātie Lauku saimniecību modernizācija projekti. No pirmajās septiņās kārtās apstiprinātajiem projektiem realizēti un apmaksāti tikai 48,7% no publiskā finansējuma. Vai LAD vadība ir izmantojusi visas iespējas, lai nepieļautu projektu nepamatotu pagarināšanu?
Vai ir kāda informācija par to, cik ir daudz tādu gadījumu un kāds ir kopējais ha skaits, kad tiek lauzti nomas līgumi un zemes īpašnieki paši apstrādā/appļauj šo zemi?
Kādā veidā un vai papildus tiek veiktas LAD fiziskās kontroles jaunajiem maksājumu saņēmējiem?
Kādi ir galvenie pārkāpumi, kas šogad ir konstatēti veicot fiziskās kontroles?
Kādi maksājumi un aptuveni kādos apjomos ir paredzami?
Kāda ir pieteikšanās aktivitāte un pirmā mēneša rezultāti LAP pasākumam Lauku saimniecību modernizācija (kopā, t.sk. LAD reģionālajām pārvaldēm un lauksaimnieku kooperatīvo sabiedrību grupā)?
Vairāki jautājumi par projektiem
Vairāki jautājumi par akcīzes atmaksu
Vai ir noadministrēti visi agrovides maksājumi? Un kādi ir bijuši būtiskākie pārkāpumi?
Vai atbalsta izmaksu termiņi ir stingri reglamentēti? Vai ir aizliegumi sākt maksājumus ātrāk par kādu noteiktu termiņu?
Jautājiet! - Atbildēsim....Lauksaimniekiem atbild PVDKrista Garkalne, AgroPols
17.07.2009 Jūnija sākumā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un citas lauksaimnieku organizācijas tikās ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), lai pārrunātu būtiskākos jautājumus no lauksaimnieku puses un saņemtu atbildes par neskaidro (tupinājums no AgroPola 11. numura).
Tiesības produktus marķēt ar ovālas formas marķējumu ir visiem PVD atzītajiem uzņēmumiem, kuri atzīti saskaņā ar regulu (EK) 852/2004 un 853/2004. Tie ir visi dzīvnieku izcelsmes pārtikas uzņēmumi ar tiesībām produktus izplatīt visās ES dalībvalstīs vai eksportēt. Šāda marķējuma forma ir spēkā, kopš Latvija piemēro ES normatīvos aktus (ar 2004.gadu). Atzīto uzņēmumu saraksts pieejams PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv sadaļā Datu bāzes ,,Atzītie dzīvnieku izcelsmes pārtikas aprites uzņēmumi.
Veterinārārstiem nav liegta iespēja iegādāties nomierinošos līdzekļus (narkotiskās un psihotropās zāles) un spirtu savas prakses nodrošināšanai, atbilstoši MK noteikumu Nr. 244 Kārtība, kādā veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmumi un personas, kas nodarbojas ar veterinārmedicīnisko praksi, iegādājas, uzglabā un izlieto zāles 4. punktā noteiktajai kārtībā, t.i. iegādājas zāles licencētos veterinārfarmaceitiskās darbības uzņēmumos (lieltirgotavās vai aptiekās), bet, ja nav pieejamas veterināro zāļu reģistrā reģistrētas zāles, veterinārārsts drīkst iegādāties cilvēkiem paredzētas zāles. Narkotisko un psihotropo zāļu pirkšanai nepieciešams rakstisks pieprasījums. Lai nodrošinātu to, ka narkotiskās un psihotropās zāles, kā arī spirtu, iegādājas veterinārārsti, kurudarbību uzrauga PVD, lieltirgotavas zāles pārdod tiem veterinārārstiem, kuri savu darbību ir reģistrējuši PVD un iekļauti PVD uzraudzības objektu reģistrā. Šāda vienošanās ar Veselības ministriju tika panākta jau 2007. gada vasarā un pagaidām narkotisko un psihotropo zāļu un spirta iegādes kārtība nav mainījusies. ZM top jauni MK noteikumi, kas regulēs narkotisko un psihotropo zāļuaprites jomu veterinārmedicīnā.
Iedalījumu nosaka spēkā esošie normatīvie akti. Augu izcelsmes produktu ražotāji iedalās (un reģistrēti PVD): - Primāro produktu ražotāji nelielos daudzumos; - Primāro produktu ražotāji bez daudzuma ierobežojumiem; - Produktu ražotāji mājas apstākļos; - Ražotāji / pārstrādātāji; Pamata atšķirības saistītas ar 2 jautājumiem: 1. prasības attiecībā uz ražošanas procesu un 2. saražotās produkcijas tirdzniecības iespējas, ko arī nosaka normatīvie akti:
Papildus jau minētajiem ir vēl arī savvaļas augu un sēņu vācēji (te arī bērzu sulas ieguvēji) prasības MK Nr.470, prasības tikai attiecībā uz savākšanu (nevākt tieša piesārņojuma avotu tuvumā) un uzskaiti. PVD šīs personas nereģistrējas.
Mājražotājs savu produkciju drīkst izplatīt tieši gala patērētājam, piem., tirgū, izbraukuma tirdzniecībā, savā saimniecībā, savā veikalā, sava kooperatīva veikalā. Realizējot savu produkciju, ir tiesības algot arī darbinieku. Nodot preci citai juridiskai personai mājražotājs nedrīkst, jo tad viņam ir jāiziet atzīšana (tas attiecas uz darbībām ar dzīvnieku izcelsmes produktiem). Par kases aparātu lietošanu jājautā Valsts Ieņēmumu dienestā.
Augu izcelsmes produktiem nelielie daudzumi skaitliskā izteiksmē noteikti MK noteikumu Nr.470 pielikumā, piem., sezonā (1 gads) sakņu dārzeņi 3 tonnas, kartupeļi 5 tonnas, lapu dārzeņi 500 kg, augļi 2 tonnas, ogas 600 kg.
Bioloģiskajiem produktu ražotājiem prasības attiecībā uz telpu higiēnu neatšķiras no citiem ražotājiem. Tas, ka produkta ražotājs vai uzglabātājs ir sertificēts kā bioloģiskais, neatbrīvo no pamatprasību, t.i., vispārīgo higiēnas prasību ievērošanas. Par pārtikas produktu higiēnu vairāk informācijas varat iegūt regulā 852/2004
Iekšējās kontroles kārtību (t.sk. posmus) un biežumu nosaka pats veikals savā paškontroles dokumentācijā. Likumdošanā nepieciešamais biežums nav noteikts.
Pamatā ir jāievēro preču saderība (fasētiem un nefasētiem, gataviem un jēliem produktiem jābūt atsevišķi) un higiēnas prasības, tostarp, produktiem, kas ātri bojājas transportēšanas laikā jāsaglabā aukstuma ķēde. |