Politikas jaunumi

LDDK: IIN samazinātās likmes palielināšana būtu pretrunā ar valsts prioritāti veicināt uzņēmējdarbību

Samazinātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes paaugstināšana no 15% uz 23% būtu pretrunā ar valsts prioritāti veicināt uzņēmējdarbību, iesaistot uzņēmējdarbībā tos cilvēkus, kuri šobrīd masveidīgi zaudē darbu.

Šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un tautsaimniecības eksperts Mārcis Dzelme.

Pēc viņa teiktā, visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs eksistē minimālā un maksimālā IIN likme. IIN likme 15% apmērā un zemāka ir tādās ES valstīs kā Somijā, Kiprā, Zviedrijā, Lietuvā, Igaunijā, Slovākijā, Rumānijā, Čehijā un Bulgārijā. Pašnodarbinātajiem likmi paceļot no esošajiem 15% uz 23%, tā būs pielīdzināma Vācijas IIN likmei.

LDDK neatbalsta nodokļu palielināšanu, kas nav saskaņā ar valstī spēkā esošo nodokļu politikas pamatnostādnēm, dokumentu, kas pārskatāmā laika periodā ļauj uzņēmējiem prognozēt nodokļu izmaiņas un tām pielāgoties. "Likmes paaugstināšana no 15% uz 23% nonāk pretrunā ar valsts prioritāti veicināt uzņēmējdarbību, iesaistot uzņēmējdarbībā tos cilvēkus, kuri šobrīd masveidīgi zaudē darbu," uzsver Dzelme.

Kā ziņots, nepatīkamākie pārsteigumi, kas izriet no jaunās nodomu vēstules ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), varētu skart lauksaimniekus, kuriem samazinās subsīdijas un var pārtraukt atmaksāt akcīzes nodokli par degvielu, raksta laikraksts "Diena".

Savukārt pašnodarbinātajiem palielinās ienākuma nodokli, bet valsts pārvaldē nodarbinātos gaida reformas un vienotas atalgojuma sistēmas ieviešana. Ar treknajos gados slēgtā līguma par Nacionālās bibliotēkas celtniecību pārskatīšanu jārēķinās "Gaismas pils" būvniekiem. Pārmaiņu priekšā būs arī aizsardzības joma. Nodomu vēstulē aizsardzībai atvēlētos budžeta līdzekļus solīts apcirpt no 1,4% līdz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), to valdība darīs, samazinot armiju un izdevumus iepirkumiem.

Jutīgākajā sociālajā jomā jauna, dramatiska izdevumu apcirpšana nav apsolīta. Vēstulē gan minēts, ka nākamgad samazinās sociālos pabalstus, vienlaikus paplašinot to saņēmēju loku. Taču konkrētākas apņemšanās, kā tas tiks īstenots, nav. Labā ziņa ir tā, ka valdība apsolījusi jau šogad palielināt sociālajai aizsardzībai atvēlētos izdevumus. Kā papildu sociālās aizsardzības pasākumi, kuri tiks ieviesti jau šoruden, solīta garantētā minimālo ienākumu palielināšana no 35 latiem līdz 40 pieaugušajiem un līdz 45 latiem bērniem. Valdība solījusi, ka nodrošinās pacientu līdzmaksājumus par veselības aprūpi vismazāk aizsargātajiem un daļēji arī tām mājsaimniecībām, kuru ienākumi veido mazāk nekā pusi no minimālās algas.

Valdība apņēmusies, ka nākamgad neindeksēs pensijas, bet līdz 2010.gada jūlijam kopā ar sociālajiem partneriem sagatavos izmaiņas pensiju sistēmā, pārskatot arī visus īpašos pensiju režīmus.

Nepatīkamākas apņemšanās saistītas ar nodokļu celšanu. Vēstulē stingri apsolīta kapitāla pieauguma nodokļa ieviešana un izņēmuma gadījumu samazināšana nodokļu atlaidēm. Starp solījumiem ir arī nekustamā īpašuma nodokļa celšana un mājokļa nodokļa ieviešana. Jaunums ir valdības apņemšanās atcelt samazināto ienākuma nodokļa likmi, kas ir 15% pašnodarbinātajām personām, viņu ienākumiem piemērojot standarta nodokļa likmi - šobrīd 23%.

Valdība paturējusi iespēju celt pievienotās vērtības nodokli līdz 23% un ieviest progresīvo ienākuma nodokli, ienākumiem virs 500 latiem piemērojot 25% likmi. Taču abas šīs izmaiņas tiks ieviestas, ja valdība, veidojot nākamā gada budžetu, nespēs samazināt deficītu par 500 miljoniem latu.

Nākamā gada budžetu, kura deficīts nepārsniegtu 8,5% no IKP, valdība sola sagatavot un Saeimā iesniegt ne vēlāk kā oktobra beigās. Līdzīgi kā iepriekšējā, arī jaunā Nodomu vēstule stingri pieturas pie lata kursa stabilitātes saglabāšanas līdz eiro ieviešanai, kas paredzēta 2014.gadā.

Nodomu vēstulē nav iekļauti precīzi skaitļi, tieši kā valdība mazinās izdevumus, taču ir minēts, ka aptuveni 250 miljonu latu budžeta izdevumu ietaupījums tiks panākts, turpinot valsts pārvaldes reformas. Jau šogad valdība arī apņēmusies vairs neuzsākt nevienu jaunu publiskās un privātās partnerības projektu, izņemot četru jaunu bērnudārzu celtniecību. Nodomu vēstulē ir arī apņemšanās neizsniegt jaunas valsts garantijas un aizdevumus, izņemot finansējumu, kas saistīts ar ES projektiem un banku restrukturizāciju.