Politikas jaunumi

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē ministra pauduši apņēmību biodegvielas ražošanas nozares finansēšanu atrisināt

Andris Bebrs, AgroPols
06.08.2009

5. augustā notikušās sēdes laikā Ekonomikas, Finanšu un Zemkopības ministri, vienā telpā esot, it kā ir nonākuši pie biodegvielas ražošanas nozares finansēšanas problēmas konceptuālā risinājuma. Tomēr finanšu ministra izteikumu dažādie atreferējumi medijos nevieš pārliecību, ka praktiskā diskusija beigusies.


Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 5.augusta sēdē uzklausīja ekonomikas ministru Arti Kamparu, zemkopības ministru Jāni Dūklavu, finanšu ministru Einaru Repši, kā arī biodegvielas ražošanā iesaistītie uzņēmējus un banku pārstāvjus par nozares finansēšanas problēmas risināšanu.

Komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis pauž gandarījumu par sēdes laikā ar atbildīgajiem ministriem panākto kompromisu par biodegvielas ražošanas nozarei nepieciešamajām subsīdijām, vienojoties jau tuvākajā laikā apstiprināt jaunu subsīdiju izmaksu grafiku.

Komisijas deputāti ministriem atgādinājuši par sarežģīto situāciju biodegvielas jomā. Apstiprinātā valsts programma paredz būtiskas subsīdijas biodegvielas ražotājiem, kuri, rēķinoties ar valsts atbalstu, ir ņēmuši kredītus ražošanas attīstībai. Taču krīzes apstākļos pieejamais subsīdiju apjoms ir vairākas reizes mazāks, nekā sākotnēji noteikts valsts programmā. Līdz ar to, nesaņemot valsts solītās subsīdijas, uzņēmēji nespēj atdot bankām kredītus un nonākuši maksātnespējas draudu priekšā. 

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs informēja, ka valsts programmā "Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003-2010)" paredzētās valsts subsīdijas biodegvielu ražojošiem uzņēmumiem ir pilnībā izmaksātas vien tikai līdz 2008.gada pirmajam pusgadam. Par pagājušā gada otro pusgadu valsts uzņēmējiem ir palikusi parādā. Ministru kabinets ir apņēmies uzņēmējiem šo parādu atmaksāt sešu gadu laikā līdz 2014.gadam, atmaksājot katru gadu 3,2 miljonu apmērā. Šogad valsts subsīdijām ir nepieciešami 10 miljoni latu, bet 2010.gadā - 14 miljoni latu. Ministrs norādīja, ka uzņēmējiem jebkurā nozarē ir grūti strādāt, ja valsts laika gaitā maina nosacījumus un nepilda solījumus, kurus tā ir apņēmusies. Zemkopības ministrija biodegvielas ražotājus atbalsta arī tāpēc, ka viņi ir apņēmušies nepieciešamās izejvielas iepirkt tikai Latvijā, kas būtu būtisks atbalsts lauksaimniecībai, jo varētu palielināt sējumu platības. 

No AgroPola redakcijas puses gan piebildīsim, ka biodegvielas ražošana lauksaimniekiem reāli nozīmīga kļūtu vien, ja patiešām nobruktu kviešu un rapšu eksporta tirgi, un tad valsts līdzfinansētais biodegvielas tirgus varētu kļūt par sava veida tirgus drošības spilvenu. Līdz tam šīs nozares attīstība vairāk saistāma ar valsts energodrošības un vides aizsardzības jautājumiem. Un biodegvielas pievienošanu fosilajai degvielai nosaka arī Eiropas Savienības prasības

V.A.Krauklis  uzskata, ka „Diskusija sniedza pārliecību, ka atbildīgie ministri izprot biodegvielas nozares nozīmību un problēmas, kā arī ir gatavi tās risināt. Pozitīvi vērtējams, ka arī finanšu ministrs diskusijas gaitā mainīja attieksmi pret valsts subsīdiju izmaksu biodegvielas nozarei - no skeptiskas sēdes sākumā līdz atbalstošai tās noslēgumā. Savukārt atbildību par nozares problēmas risinājumu uzņēmās ekonomikas ministrs, kurš jau 13.augusta sēdē iepazīstinās komisiju ar jauno valsts subsīdiju izmaksas grafika projektu," 

Tomēr finanšu ministra E.Repšes izteikumu atreferējumi nesniedz pārliecību, ka budžetā nepieciešamie līdzekļi tiks nodalīti. Viņš atgādināja par situāciju valsts budžetā, norādot, ka būs nepieciešams vēl lielāks tā samazinājums. "Finanšu ministram jāatbild, lai mūsu izdevumi nepārsniegtu ieņēmumus. Taču valsts garantijas un subsīdijas nozīmē vēl lielāku valsts budžeta deficītu. Līdz ar to par attiecīgu summu būs jāsamazina izdevumi citās nozarēs." Tomēr viņš atzina, ka biodegvielas ražošana ir pietiekami nozīmīga un valsts ir uzņēmusies saistības, kuras tai jāpilda. Tādēļ subsīdijām nepieciešamo finansējumu iespējams rast, pārdalot līdzekļus vai nu nozares iekšienē, vai arī starp nozarēm. 

Tomēr AgroPolam jāpiebilst, ka jautājums - kuras nozares iekšienē resursus jāsameklē - palicis pilnīgi neatbildēts. Vides? Ekonomikas? Nu laikam taču tomēr ne Zemkopības... 

Var mulsināt arī finanšu ministra Einara Repšes aģentūras LETA ziņā atreferētais uzsvērums, ka „atbalsts varētu tikt atliktā grafikā izmaksāts tikai tad, ja nozare pēc 2010.gada, kad oficiāli beigsies valsts subsīdiju maksājumi biodegvielai, tiešām spēs strādāt bez valsts dotācijām”. AgroPola redakcijai jāuzsver, ka praktiski šādas garantijas šodien sniegt nevar neviens. Jo tas atkarīgs vispirms jau no fosilo resursu biržas cenu attīstības. Vai tas nozīmētu, ka savlaicīgi sagatavota atruna, kādēļ finansējums netiktu piešķirts? 

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi normatīvo aktu bāzi, kas regulē biodegvielas ražošanu, un ka. EM ir nosūtījusi Finanšu ministrijai grafiku, kā varētu atmaksāt valsts parādu uzņēmējiem. "Šajā plānā mēs esam paredzējuši, ka pusi no 2009.gada un 2010.gada nepieciešamās subsīdiju summas ieplāno 2010.gada un 2011.gada valsts budžetā, bet otru pusi no šī atbalsta izmaksā 2013.gada un 2014.gada valsts budžetā, kad, iespējams, situācija valsts ekonomikā būs uzlabojusies. Tomēr tagad ir jāmeklē risinājums tam, lai bankas noticētu valstij un uzņēmumiem un turpinātu kreditēt biodegvielas nozari," teica Kampars. Bet finanšu ministrs neapliecināja, ka šis grafiks pieņemts iekļaušanai budžetā. Gan arī nenoliedz to. 

Tomēr šis valdībai un valstij nav tikai nākotnes politikas jautājums. Daugavpils biodegvielas ražotāja SIA "Mamas D" īpašnieki Satversmes un Eiropas tiesā iesnieguši prasības pret Latvijas valsti - saistībā ar izmaiņām Ministru kabineta noteikumos, kuru dēļ biodegvielas ražotāji cietuši nopietnus finansiālos zaudējumus. Uzņēmums norāda, ka ir paļāvies uz to, ka saņems valsts atbalstu biodegvielas ražošanai, turklāt bez valsts dotācijām biodegvielas ražošana neesot rentabla, tātad bez pietiekama valsts atbalsta "Mamas D" nespēšot turpināt ražošanu.

Satversmes tiesa (ST) lietu ir ierosinājusi un Ministru kabinets ir uzaicināts līdz 17.augustam sniegt atbildes rakstu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 17.oktobris, un pēc tam ST arī noteiks lietas izskatīšanas termiņu.

Un problēmas jau nav tikai nosauktajam uzņēmumam "Mamas D". Arī SIA "Jaunpagasts plus" valsts par atbalstu biodegvielas ražošanai ir palikusi parādā 2,5 miljonus latu, kas uzņēmumam liedzis laikus norēķināties ar banku, tādējādi banka vairs neaizdod līdzekļus, lai varētu iepirkt jauno ražu. 

"DnB NORD Bankas" Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Raimo Smukais teica, ka banka nevar turpināt finansēt "Jaunpagasts plus", kura kredītsaistības patlaban ir 7 miljoni eiro (4,9 miljoni latu), jo tā jau patlaban četras reizes ir pagarinājusi kredīta termiņu. "Mums vairs nav pārliecības, ka uzņēmums uz komerciāliem pamatiem spēs atpelnīt kredītu. Šis nav vienīgais precedenta gadījums, kad valsts strauji maina noteikumus, kā rezultātā būtiski izmainot komersantu situāciju. Tā ir ar pasažieru pārvadājumiem, kuriem mainīja dotāciju apjomu, līdzīga situācija ir arī ar pašvaldību sociālajiem dzīvokļiem, ko tās grasījās iegādāties," norādīja Smukais.

Gaidīsim risinājumu. AgroPols sekos notikumu attīstībai. 

AgroPols

x

Paroles atgadināšana