Politikas jaunumi

LPUF: Pārtikas ražotāji no valdības cer sagaidīt konkrētus risinājumus, kā veicinās pārtikas nozares attīstību

Pārtikas ražotāji no valdības cer sagaidīt ne tikai prioritāro nozaru nosaukšanu, bet arī konkrētus instrumentus, kā veicinās pārtikas nozares attīstību, aģentūrai LETA teica Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norādīja, ka ir svarīgi, ka tiek nosauktas prioritārās nozares valstī, tomēr vēl svarīgāk uzņēmējiem būtu zināt tos instrumentus un valdības ieceres likumdošanas izmaiņās, kā tiks veicināta nozares attīstība.

"Mūs pašlaik dara bažīgus tas, ka šī ir deklaratīva nostāja. Mēs labi zinām, ka pārtikas uzņēmumu attīstība jāveicina ne tikai iekšējā, bet arī eksporta tirgos. Līdz šim mēs no valdības neesam sagaidījuši atbalsta instrumentus eksporta tirgos, it īpaši, ja skatās uz Baltijas valstu tirgu. Ja vērtē situāciju iekšējā tirgū, bažas rada ļoti vienkāršas lietas. Piemēram, publiskais valsts iepirkums vistrūcīgāko personu pārtikas iegādei. Iepirkumā, ko regulē valsts, neredz valsts saimniecisko pieeju. Ierēdņi sevi attaisno ar likuma pantiem, nesekojot līdzi nostādnēm, kādas tiek izvirzītas kā prioritārās valstī. Es trīsreiz izlasīju iepirkuma noteikumus, kur viens no punktiem pasaka, ka ir jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais iepirkums, bet mēs aizmirstam par nodokļiem, saviem cilvēkiem un tām iespējām, kas Latvijai ir," teica Krūzītis.

Viņš uzsver, ka valdībai ir jākonkretizē instrumenti, lai vārdi īstenotos darbos. "Pagaidām šajā dokumentā mēs neredzam konkrētus priekšlikumus nodokļu jautājumos, ne eksporta atbalstā, ne valsts iepirkumā iekšējam tirgum," teica Krūzītis.

LPUF izpilddirektors informē, ka pārtikas ražošanas nozare ir viena no lielākajām nozarēm valstī un tai ir milzīgs potenciāls, jo tajā tiek izmantotas vietējās izejvielas un nodarbināts ļoti liels skaits iedzīvotāju ne tikai Rīgā, bet arī visā valstī. "Es nerunāju par iekšējā tirgus aizsardzību, bet gan veicināšanu gan ar nodokļiem, gan ar gribu un izpratni par biznesu Latvijā. Vieglāk ir pazaudēt darbavietas, maksāt pabalstus, bet grūtāk ir noturēt tās vērtības, kas mums ir, - darbavietas un uzņēmumus. Pārtikas uzņēmumi ciešā ķēdē sasaista Latvijas ekonomiku - tie ir zemnieki, kuri ražo izejvielas, pārtikas pārstrādātāji un tirgotāji, un šīs ķēdes nodokļu pienesums valsts budžetam ir ļoti nozīmīgs," uzskata Krūzītis.

Valdība akceptētajā Ekonomikas atveseļošanas plānā kā valsts atbalsta galvenie virzieni definēti finanšu instrumenti, nodokļu stimuli, valsts atbalsta programmas, izglītība un zinātne un nodarbinātības pasākumi.