Politikas jaunumi

Lauksaimniekus satrauc nākamā gada budžeta plāni

ZSA brīdina par riskiem tālākai Latvijas lauksaimniecības konkurētspējas kritumam un piedāvā savus risinājumus a

Vakar, tiekoties ar masu mediju pārstāvjiem, biedrība „Zemnieku saeima” (ZSA) izteica bažas, ka valdības nākotnes plāni var samazināt izredzes izmantot Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) sniegtās iespējas, samazinot mūsu lauksaimnieku saražotās produkcijas konkurētspēju iekšzemē un citur. Valdības apņemšanās nonāk pretrunā tās lēmumam par pārtikas ražošanu kā vienu no prioritārajām nozarēm Latvijā.
KLP nodrošina lauksaimniecības nozares dzīvotspēju visā ES, atbalsta lauksaimnieku ienākumu stabilitāti (ES struktūrfondi, tiešie maksājumi u.c.), tādējādi nodrošinot iedzīvotājus ar pārtiku par pieņemamām cenām. KLP veicina augstas kvalitātes lauksaimniecības produkcijas ražošanu, kas ir tās pamatmērķis. Līdztekus tiek veicināta lauku teritoriju apsaimniekošana un nodrošināta lauku iedzīvotājiem ekonomiski aktīva vide, kur dzīvot un strādāt.
Kā zinām, KLP sastāv no vairākiem mehānismiem. Tiešie maksājumi, lauku attīstības programma, tirgus regulācija- šo mehānismu nosacījumi ir vienoti visā ES, bet nacionālās subsīdijas un nodokļu politika ir valsts pārziņā, kas jāsaskaņo ar EK. Kopīgi visiem šiem mehānismiem darbojoties, tiek nodrošināta lauksaimniecības produkcijas konkurētspēja un mūsu lauksaimnieku produkti var lepoties ar augstu kvalitāti.

Par bažām
Jau tagad iezīmējas nākamā gada budžets, kas tiek veidots ievērojot starptautisko aizdevēju prasības.

Tiek plānots samazināt:
1. akcīzes nodokļa kompensācijas lauksaimniekiem. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ir aprēķinājis, ka izmaksu palielinājums varētu būt līdz 23 latiem uz hektāru;
2. valsts līdzfinansējumu ES projektiem;
3. nacionālās subsīdijas.

Tajā pašā laikā tiek runāts par papildu apgrūtinājumiem:
1. Plāno palielināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi līdz 3% no īpašuma kadastrālās vērtības, kas nozīmēs ievērojamu izmaksu kāpumu lauku saimniecībām. Turpretī Vācijā šis nodoklis ir vien 0,01% no zemes vērtības.
2. Runā par dzīvojamo telpu nodokļa ieviešanu un pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu.

„Ja tiek piemēroti atbalsta samazinājumi un atsevišķi nodokļu palielinājumi, tad kopumā uz nozari tas atsauksies smagi. Bez tam jāatceras, ka Latvija saņem vismazākos maksājumus ES (Latvija vidēji periodā saņem 63 eiro par ha, savukārt Nīderlande saņem 405 eiro, Grieķija- 441 eiro par ha). Ja politika attīstīsies šādi, tad paredzams, ka pašmāju produkcijas pašizmaksa pieaugs, bet mūsu starptautiskā konkurētspēja mazināsies. Arvien mazāk patērētāju varēs atļauties Latvijas preci, kas veicinās importu. Mēs to saredzam kā krīzes padziļināšanos”, atzīst Maira Dzelzkalēja , ZSA priekšsēdētāja vietniece.

„Valdībai ir jāapzinās, ka Latvijas lauksaimniekiem ir grūti konkurēt, mūsu produkcija ir dārgāka, tādēļ mēs nevaram atļauties nekādas papildu izmaiņas nodokļu politikā un atbalsta mehānismos. Ir aprēķināts, ka ieviešot minētās izmaiņas, mūsu produkcijas pašizmaksa pieaugs par 20%,” stāsta Juris Lazdiņš, ZSA priekšsēdētājs, zemnieku saimniecības „Lazdiņi” saimnieks.

„It kā nodoklis par dzīvojamajām telpām paredzēts turīgiem ļaudīm ar milzīgām mājām, tomēr paredzams, ka tas attieksies arī uz lauksaimniekiem, kas savulaik pērkot zemes, gādājuši arī par dzīvojamo platību saviem darbiniekiem, tādējādi veicot arī sociālo funkciju. Toreiz neviens mūs neatbalstīja, kad runājām par infrastruktūru. Šis nodoklis ir neloģisks šādiem lauku saimniekiem,” atzīst Juris Cīrulis, zemnieku saimniecības „Mežacīruļi” saimnieks.

ZSA piedāvātie risinājumi
1. Sākot ar 2010. gada 1. janvāri jāievieš marķētā dīzeļdegviela lauksaimniecības transportam. Šāda sistēma citās valstīs tiek īstenota jau daudzus gadus;
2. Jāsamazina PVN pārtikas precēm, tādējādi nodrošinot iedzīvotājus ar pārtiku šajā ierobežotās pirktspējas laikā;
3. Nekavējoties jāsamazina birokrātija un jāveicina strukturālas izmaiņas, iztiekot bez bezgalīgām diskusijām;
4. Nepalielināt nodokļu slogu ražošanas nozarēm.

Jau rakstījām, ka ZSA pirms pāris nedēļām tikās ar premjeru. Biedrības pārstāvji vēlreiz apliecināja, ka ir panākta sapratne par iekrāsotās degvielas izmantošanas nepieciešamību lauksaimniecības tehnikā.