Politikas jaunumi

Zemkopības ministrs Zviedrijā diskutēs par klimata pārmaiņu ietekmi lauksaimniecībā un iespējamiem risinājumiem

Šā gada 14. septembrī un 15. septembrī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Zviedrijas pilsētā Vaksjo piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padomes (MP) neformālajā sanāksmē, kurā tiks diskutēts par lauksaimniecības un klimata pārmaiņu jautājumiem, ko kā vienu no prioritātēm savas prezidentūras laikā izvirza Zviedrija.

Zviedrijas prezidentūra, aktualizējot jautājumu, norāda, ka klimata pārmaiņu mazināšana un piemērošanās klimata pārmaiņām ir būtiski svarīga visās ar zemes izmantošanu saistītajās nozarēs: lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, veterinārajā un pārtikas ražošanā, ūdens resursu izmantošanā, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tāpēc dalībvalstu valdībām ir jāstimulē un jāatbalsta efektīvi klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi un jācenšas sasniegt ES pieņemtos mērķus, izstrādājot un īstenojot atbilstošus politikas dokumentus.

Paužot Latvijas nostāju jautājumā par ES lomu klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā, J.Dūklavs norādīs, ka dalībvalstīm jāsadarbojas koordinēti un jāpilnveido atbalsta mehānismi. Tā, pirmkārt, varētu būt adekvāta un ES līmenī harmonizēta monitoringa un novērtēšanas sistēmas ieviešana, vienlaicīgi nodrošinot ES finansējumu šīs sistēmas ieviešanai un uzturēšanai. Tāpat dalībvalstīm būtu jāsadarbojas pētniecības jomā, piesaistot ES līmeņa finansējumu, nosakot kopējās pētījumu prioritātes un, īstenojot kopējus projektus. ''Joprojām uzstājam, ka nepieciešama atbilstoša Eiropas Komisijas rīcība, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ES dalībvalstu starpā, izstrādājot lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsta mehānismus jaunajiem izaicinājumiem, tai skaitā klimata pārmaiņu ietekmes novēršanai,'' sanāksmē uzsvērs zemkopības ministrs.

Ieviešot Lauku attīstības programmu, Latvija, līdzīgi kā citas dalībvalstis, atsevišķu esošo ES finanšu instrumentu ietvaros realizē pasākumus, kas vienlaikus ar atbalstu lauksaimnieciskajai darbībai dod ieguldījumu arī klimata pārmaiņu mazināšanā. Tie ir: ilgtspējīgas dabas resursu izmantošanas veicināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, biogāzes ražošanas attīstība un atjaunojamās enerģijas ražošana no lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās izcelsmes biomasas, kā arī lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošana.

Latvija uzskata, ka ES līmenī būtu jāpilnveido metodikas un kritēriji, pēc kuriem varētu novērtēt lauksaimniecības pasākumu ietekmi klimata pārmaiņu kontekstā. Tāpat jāveicina prasmes šos kritērijus un metodikas pielietot lauku attīstības plānošanā, kā arī finansējuma sadalē.

Savukārt, apspriežot ES politikas virzienus, lai spētu labāk reaģēt uz izaicinājumiem, kurus rada slimību izplatība klimata pārmaiņu rezultātā, J.Dūklavs atzīmēs, ka jāpilnveido un jāstiprina agrās brīdināšanas un kontroles sistēma ar klimata pārmaiņu saistītu slimību apdraudējuma pārvietošanās risku gadījumos. Tāpat arī jānodrošina šo apdraudējumu prognozēšana un teritoriālās pārvietošanās risku kartēšana.

''Nākotnē nepieciešams attīstīt un paplašināt jau esošos mehānismus un stiprināt augu un dzīvnieku slimību izplatības uzraudzības dienestu kapacitāti, jāveic pētījumi par izmaiņām slimību izplatībā un jānoskaidro šo izmaiņu iemesli. Uzskatu arī, ka jāizstrādā efektīva kaitīgo slimību ierobežošanas stratēģija un kaitīgo slimību uzliesmojuma gadījumos jāparedz līdzekļi to nodarīto zaudējumu segšanai,'' savā uzrunā kolēģiem norādīs zemkopības ministrs.