Politikas jaunumi

Lauksaimnieki nespēj vienoties, cik naudas lūgt Briselei piensaimniecības nozares atbalstam

Baltijas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas sagatavojušas kopīgu vēstuli Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, kurā lūgts risināt jautājumu par finansiāla atbalsta piešķiršanu piensaimniecības nozarei, kā arī kooperācijai.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, pretēji iepriekš plānotajam, vēstulē netiek minēti iespējamā finanšu atbalsta apmēri, jo Latvijas lauksaimnieku organizācijas nespēj vienoties par galējiem aprēķiniem jautājumā par Krievijas embargo un piena tirgus cenu krituma radītajiem zaudējumiem nozarei.

Atšķirībā no Lietuvas lauksaimniekiem, kuri veikuši aprēķinus un Briselei lūdz konkrētu atbalstu piensaimniecības nozarei apmēram 11 miljonu eiro apmērā, Latvijas zemnieki joprojām veic aplēses kopā ar Zemkopības ministriju.

Kā aģentūrai LETA atzina vairāki lauksaimnieki, potenciālā atbalsta aprēķināšanai nepieciešami daudzi rādītāji - izslaukums, govju skaits, lopbarības un citas izmaksas, kuru vidū strīdīgākais ir piena vidējā pašizmaksa. Šis rādītājs katrā saimniecībā ir atšķirīgs un svārstās no 24 līdz 30 eiro centiem par piena kilogramu atkarībā no saimniecības lieluma un darba efektivitātes, kamēr ministrijas rādītājs ir vidēji 27 centi. Tā kā ražotāju un ministrijas dati atšķiroties, puses nespēj nonākt pie kopsaucēja.

Līdz ar to plānots, ka vēstule EK komisāram tiks nosūtīta ne ātrāk kā pēc divām nedēļām.

Tāpat zemnieku organizāciju vadība apliecināja, ka līdztekus vēstulei tiek risināts jautājums par tikšanos ar Hoganu Briselē, kur klātienē tiks debatēts par Baltijas piensaimnieku situāciju.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) 28. jūlijā intervijā Latvijas Radio atkārtoti sacīja, ka augustā plānota tikšanās ar Hoganu, lai pārrunātu sarežģīto situāciju un lūgtu par papildu finansējuma piešķiršanu piena nozarei.

Jau iepriekš Dūklavs aģentūrai LETA atzina, ka EK komisārs runās par atbalstu tikai gadījumā, ja piensaimniecībā iestāsies krīze.

"Komisārs norādījis, ka dažādās valstīs ir atšķirīga izpratne par to, kas ir krīze. Lielākā daļa valstu uzskata, ka patlaban vērojamas tikai tirgus svārstības, nevis krīze. Ja tiešām būs krīze, pie atbalsta jautājuma varētu atgriezties," sacīja Dūklavs.

Jau ziņots, ka viens no lielākajiem iepircējiem - "Food Union" - zemniekiem izsūtījis paziņojumu par piena iepirkuma cenas samazināšanu no 1.augusta par 1,5 eirocentiem, kas ir krass kritums jau tā lejupejošajā piena cenu dinamikā. Turklāt zemnieki prognozē, ka cenu lejupslīde turpināsies, jo šim piemēram drīzumā varētu sekot arī pārējie piena pārstādes uzņēmumi, kas savukārt atsevišķas saimniecības varētu novest pie bankrota.

Piena iepirkuma cenas šogad samazinājušās par apmēram 50%, to lejupslīde Latvijā sākās pērn rudenī, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo piena pārprodukcijai, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos.

Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni ir atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,7 miljoni - Eiropas Savienības atbalsts.