Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Pakļausies milžu diktātam
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Politikas jaunumiES zivsaimniecības fondu naudas pretendentiem nākamgad jārēķinās ar daudz stingrākām prasībāmIngrīda Mičāne, Nac.ag. LETA
28.12.2015 Nākamajā plānošanas periodā līdz 2020.gadam Latvijas zivsaimniekiem subsīdijās būs pieejami 183,6 miljoni eiro, taču projektu iesniedzējiem jārēķinās ar daudz stingrākām prasībām, turklāt projektus vērtēs pēc jaunas soda punktu sistēmas, konferencē "Zivsaimniecības nozares attīstība, iespējas 2015.-2020.gadā" sacīja Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja Edīte Kubliņa. Viņa norādīja, ka Eiropas Savienības fondu naudu, tāpat kā līdz šim, varēs izmantot zvejniecībai un akvakultūras pasākumiem, inovāciju projektiem, tirdzniecības pasākumiem - produktu sertificēšanai, pievienotās vērtības radīšanai. Paredzēts arī finansējums investīcijām ostās, nozvejas flotes sabalansēšanai - plānots sagriezt piecus mencu tīklu zvejas kuģus, kā arī veikt zvejas flotes modernizāciju. Vienlaikus atbalsta pretendentiem jārēķinās ar daudz stingrākām prasībām, jo projektus vērtēs pēc jaunas soda punktu sistēmas. "Ja pretendentam būs deviņi soda punkti un vairāk, piemēram, par neatbilstoša zvejas rīka izmantošanu, tad projektu nepieņems 12 mēnešus un par katru papildu punktu virs minētajiem deviņiem projekta nepieņemšana tiks pagarināta par vienu mēnesi. Tāpat iesniegums netiek pieņemts vai atbalsts netiek piešķirts ārzonas uzņēmumiem un tad, ja ir konstatēts būtisks pārkāpums zvejniecībā vai akvakultūrā, ja ir tiesas spriedums konkrētās jomās," sacīja Kubliņa. Turklāt zivsaimniekiem nāksies būt daudz konkrētākiem savos projektu pieteikumos. Lauku atbalsta dienesta (LAD) ģenerāldirektore Anna Vītola-Helviga konferencē norādīja, ka projektos vairs nevarēs rakstīt, ka mērķis ir "uzcelt rūpnīcu". "Iesniegumā būs jāparedz rezultātu rādītāji, un tie jāsasniedz izvēlētajā laika posmā. Piemēram, ja trešajā gadā neizdodas sasniegt izvēlēto 10% izaugsmi, tad Lauku atbalsta dienests šos 10% prasīs atmaksāt," sacīja LAD vadītāja. Kā ziņots, kopumā Lauku attīstības programmā 2014.-2020.gadam dažādiem zivkopības, lauksaimniecības un mežsaimniecības projektiem būs pieejams 1,53 miljardi eiro, no kuriem 1,074 miljardi ir Eiropas fondu finansējums un 456 miljoni - valsts finansējums. |