Politikas jaunumi

Eiropas lietu komisija atbalsta turpmākās sarunas par ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīgumu; stingri uzstāj uz pārtikas kvalitātes standartu nepazemināšanu

Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 11.maijā, atbalstīja otro Latvijas nacionālo pozīciju par transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību starp Eiropas Savienību ( ES ) un Amerikas Savienotajām Valstīm ( ASV ), paužot atbalstu ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīguma jeb TTIP turpmākajām sarunām. Vienlaikus komisijas deputāti vēlreiz uzsvēra - līgums nedrīkst mazināt pārtikas drošuma un kvalitātes standartus Eiropā un Latvijā nedrīkst ļaut audzēt un izplatīt ģenētiski modificētus produktus.

Eiropas Savienības Ārlietu padome, kuras darba kārtībā ir tirdzniecības jautājumi, notiks 13.maijā, tostarp paredzēts, ka dalībvalstu ministri tiks informēti par TTIP sarunu progresu.

"TTIP būs ļoti būtisks instruments Latvijas tautsaimniecības attīstībai un arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pavērs durvis uz lielāko ekonomiku pasaulē - ASV . Sākotnējie aprēķini liecina, ka līdz ar šī nolīguma noslēgšanu mūsu valsts iekšzemes kopprodukts un strādājošo atalgojums ik gadu pieaugs par 0,4 procentiem, savukārt eksports uz ASV - par 12 procentiem," uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka nolīgums Latviju pozitīvi ietekmēs arī netieši, jo mūsu valsts uzņēmumi ražo komponentes citu ES dalībvalstu uzņēmumiem, kas preces eksportē uz ASV.

Latvija nacionālajā pozīcijā īpaši akcentējusi arī dzīvnieku labturības, kā arī pārtikas drošuma un kvalitātes prasību nemazināšanu, tostarp attiecībā uz pārtikas piedevu lietošanu un augšanas hormonu preparātu izmantošanu dzīvnieku audzēšanā, informēja parlamentārā sekretāre.

Kliedējot izskanējušās bažas par TTIP sarunu atklātības nepietiekamību, Z.Kalniņa-Lukaševica sacīja, šoreiz, salīdzinot ar sarunām par citiem tirdzniecības līgumiem, tiek publicēti ES puses priekšlikumi un publiski pieejamas arī atskaites par sarunu progresu. Turklāt dalībvalstu galvaspilsētās ir atvērtas lasītavas, ļaujot iesaistītajiem sekot līdzi nolīguma tapšanai.

Tāpat ir būtiski atzīmēt, ka ES sarunās ar ASV balstās uz visu 28 ES dalībvalstu sniegto sarunu mandātu, kas cita starpā paredz neatkāpties no ES standartiem, atzīmē L.Čigāne.

Komisijas sēdē piedalījās arī biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvis, kurš akcentēja, ka organizācija atbalsta starptautisko tirdzniecību, bet to satrauc atsevišķi ar TTIP saistīti jautājumi, tostarp pārtikas drošība, regulatorā sadarbība un investīciju arbitrāžas mehānisma piemērotība strīdu risināšanai.

Sarunas par TTIP tika sāktas 2013.gadā, un līdz šim ir notikušas 13 sarunu kārtas. Ar nolīgumu iecerēts novērst tirdzniecības šķēršļus - tarifus, nevajadzīgus noteikumus un ierobežojumus ieguldījumiem dažādās ekonomikas nozarēs, lai atvieglotu preču un pakalpojumu tirdzniecību starp ES un ASV. Līguma noslēgšanas gadījumā tā būs pasaulē lielākā divpusējā tirdzniecības vienošanās.

Saeimas Preses dienests