Latvijas tirgos

Zemnieki: Joprojām tiek pārbaudīta zemnieku dzīvotspēja

Ingrīda Mičāne, Nac.ag. LETA
23.10.2014

Patlaban situācija lauksaimniecības nozarē ir sarežģīta, ko sekmēja gan nelabvēlīgie laikapstākļi, gan Krievijas embargo un pārprodukcijas rašanās, līdz ar to zemniekiem ļoti būtisks ir jau iepriekš solītais valsts atbalsts, aģentūrai LETA norādīja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Kā uzvēra biedrības priekšsēdētājs un saimniecības "Lazdiņi" saimnieks Juris Lazdiņš, augusta sākumā noteiktais Krievijas pārtikas embargo ietekmējis visas lauksaimniecības nozares.

"Patlaban mūsu uzdevums ir saglabāt pēc iespējas vairāk saimniecību, tādēļ īpaši svarīgs ir valsts atbalsts. Ceram, ka valdības solījumi tiks pildīti un lauksaimnieki saņems solīto pārejas posma valsts atbalstu, kas kaut daļēji nodrošinātu saimniecību dzīvotspēju. Tāpat ir jāapzinās, ka katru gadu palielinās apsaimniekotās platības, pieaug saražotā lauksaimniecības produkcija un lauksaimniekiem ir nepieciešami visi solītie bezakcīzes dīzeļdegvielas litri," norādīja Lazdiņš.

Savukārt Jelgavas novada saimniecības "Mežacīruļi" saimnieks Juris Cīrulis atzina, ka patlaban Latvijā ir piena krīze un nav zināms, kad tā beigsies.

"Piena iepirkuma cenas svārstās no 0,15 eiro līdz 0,255 eiro par kilogramu piena, taču veikalos cenas joprojām ir augstas. Latvijā ir kombināti, kuri no piena kvotu pārsniegušajiem ražotājiem jau tagad ietur soda naudu 50% apmērā no nodotā virskvotas piena. Tas nav likumīgi, jo valsts kvotas pārsniegums būs zināms tikai 2015.gada 1.augustā. Piena lopkopības saimniecībās notiek izdevumu konsolidēšana un milzīgas taupības ieviešana, lai pārdzīvotu radušos krīzi," sacīja zemnieks.

Tikmēr Ogres novada zemnieku saimniecība "Galiņi" saimniece Edīte Strazdiņa atzina, ka patlaban daļa burkānu, kāpostu, biešu, seleriju un citu dārzeņu vēl atrodas uz lauka, jo nemitīgo lietavu ietekmē ražu nebija iespējams novākt. Tikmēr cenas vairākām kultūrām joprojām ir zem pašizmaksas un turpina kristies.

"Saistībā ar Krievijas embargo Latvijai tiks kompensētas 3000 tonnas nerealizēto dārzeņu un Lauku atbalsta dienestā jau esot iesniegti pirmie iesniegumi. Pozitīvi, ka Eiropas Komisija ņēmusi vērā Latvijas lauksaimnieku ierosinājumu kompensējamo dārzeņu sarakstam pievienot arī kāpostus, ziedkāpostus un brokoļus, līdz ar to veiksmīgi tikušas lobētas vietējo audzētāju intereses," norādīja Strazdiņa.

Mazsalacas novada saimniecības "Lojas" saimnieks Mareks Bērziņš norādīja, ka graudu audzētājiem šis bija pārbaudes gads, kas aizsākās ar kailsala radītajiem zaudējumiem, sarežģītiem kulšanas apstākļiem un nokrišņiem apgrūtinātu rudens sēju.

"Graudu tirgū cenu kritums rapsim un graudaugiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir vismaz 30%. Gada negatīvā ietekme būs jūtama vēl vairākus gadus. Saimniecībā visi darbi ir padarīti un, skatoties uz Vidzemi kopumā, ir iestājies pasīvs miers, nogaidoša pozīcija un cilvēki sāk rēķināt, cik kurš šajā gadā ir zaudējis, noskaņojums nav optimistisks," atzina zemnieks.

Kā ziņots, valdība septembrī konceptuāli atbalstīja valsts subsīdiju vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā saglabāšanu lauksaimniecībai turpmākajam plānošanas periodam, tomēr galīgais lēmums tiks pieņemts, jaunajai valdībai plānojot nākamā gada budžetu.

Līdz šim atbalsts bija izmaksāts vairākās programmās - nacionālās subsīdijas, atbalsts ciltsdarbam lopkopībā un papildu valsts tiešie maksājumi, kas kopš 2013.gada tiek saukti par pārejas posma valsts atbalstu.

Saskaņā ar lauksaimnieku organizāciju prasībām, pamatojoties uz šā gada 15.aprīlī valdības sēdē izskatīto ZM ziņojumu, dažādos atbalstos 2015.gadā papildus tika pieprasīti 72,89 miljoni eiro, bet 2016.gadā - 70,06 miljoni eiro. Savukārt finansējuma apjoms, ko valdības piedāvājumā tika iezīmējusi premjere, ir attiecīgi 50,96 miljoni eiro un 26,24 miljoni eiro.

Lai atbalstītu piensaimniekus nelabvēlīgajā situācijā, kas izveidojusies piena pārprodukcijas un krītošo iepirkuma cenu dēļ, nākamnedēļ valdības sēdē plānots skatīt jautājumu par 7,9 miljonu eiro piešķiršanu piensaimniecības nozarei.

Kā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē trešdien [22. oktobrī] norādīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua, ja valdība priekšlikumu atbalstīs, piensaimnieki līdz gada beigām no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem varētu saņemt papildu maksājumu par katru govi vidēji 65 eiro apmērā.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopoto informāciju pirms Krievijas ekonomisko sankciju ieviešanas piena iepirkuma cena jūnijā bija 295,89 eiro par tonnu un jūlijā - 293,16 eiro par tonnu.

Savukārt pēc piena pircēju iesniegtās un LDC apkopotās operatīvās aptaujas informācijas, vidējā iepirkuma cena oktobra pirmajā pusē ir nokritusi līdz 220 eiro par tonnu. Līdz ar to kopumā piena nozarei tikuši radīti zaudējumi 7,9 miljonu eiro apmērā, norāda ministrijā.

Informatīvais ziņojums par 7,9 miljonu eiro piešķiršanu ir sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 26.augusta sēdes protokollēmumu "Par zaudējumiem piena nozarē", kas paredz Zemkopības ministrijai uzdevumu sagatavot informatīvo ziņojumu par situāciju nozarē un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabineta 28.oktobra sēdē.

Jau vēstīts, ka Krievijas noteiktās sankcijas skar ne tikai piena produkcijas ražotājus, bet arī piena piegādātājus, līdz ar to plānoti atbalsta pasākumi, kas vairāk nekā 10 000 nozarē iesaistīto piena ražotāju palīdzētu atvieglot situāciju pieaugošās konkurences apstākļos.

Viens no atbalsta veidiem, kas jau ir izmaksāts, ir seši miljoni eiro ciltsdarbam. Atbalsts sedz līdz 70% jeb līdz 46 eiro par izmaksām, kas saistītas ar šķirnes govs produktivitātes kontroles testiem.

Nac.ag. LETA

x

Paroles atgadināšana