Latvijas tirgos

Graudu tirgus dilemma - pārdot vai pieturēt?

Graudu cenas biržās šogad piedzīvojušas 36,6% samazinājumu, kas ir dramatisks kritiens un nozīmē jostas savilkšanu lielākajai daļai graudkopju arī nākamajā sezonā. Patlaban gan biržās sākusies cenu stabilizēšanās, tomēr daudzi zemnieki joprojām sastopas ar dilemmu ko darīt - graudus pārdot vai pieturēt, gaidot labākus laikus?

AS "Swedbank" lauksaimniecības konsultants Raimonds Miltiņš norāda, ka graudu cenas biržās kopš to minimuma septembrī un oktobrī šobrīd jau ir atkopušās, un, lai gan nav pamata cerēt, ka tuvākā gada laikā tās varētu pārsniegt 200 eiro rādītāju par vienu tonnu graudu, nākamajā sezonā cenu korekcija būs augšupejoša.

"Uzskatu, ka pārskatāmā nākotnē spiediens uz cenu varētu saglabāties un 180 eiro tonnā pārtikas kviešiem būtu tā cena, ar ko graudu audzētājiem līdz pavasarim vajadzētu sadzīvot. Manā skatījumā vidējā termiņā kviešiem 150 eiro par vienu tonnu nevar saglabāties, taču vai šobrīd ir pamats uzskatīt, ka tuvāko 12 mēnešu laikā var būt vairāk par 200 eiro? Pagaidām laikam vēl nē... Laikapstākļu eksperti uzskata, ka 2015.gadā ir liela varbūtība, ka ir iestājas "ElNinjo" formējums, kas varētu radīt sausumu atsevišķos reģionos, savukārt citur - sliktus laikapstākļus. Tāda iespēja lielāka par 70% (lai gan arī 2014.gada varbūtība bija līdzīga, bet izsprukām sveikā cauri bez "ElNinjo"). Kopumā skatoties - ja cenas ir ilgstoši zemas, zemnieki pasaulē samazina apsētās platības vai izmanto mazāk minerālmēslu, tādējādi nākamajā sezonā ir mazākas ražas, rodas deficīts piedāvājumā un seko cenas korekcija uz augšu.

Katram jāplāno pašam

Tikmēr biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš akcentē, ka pārdot vai pieturēt graudus cerībā uz labāku cenu ir katra zemnieka izvēle. "Jau vairākus gadus lauksaimniekiem Latvijā ir iespēja fiksēt graudu cenas gadu uz priekšu. Eiropā lauksaimnieki graudu cenas fiksē trīs reizes gadā - vēlu rudenī pēc sējas, 30% pavasarī, ņemot vērā pārziemošanas apstākļus, bet atlikušo fiksē, kad ir novākta raža. Šobrīd janvāra biržas cena ir 185 eiro par tonnu, bet es vēlos uzsvērt, ka katram saimniekam pašam ir jāplāno, jāprognozē un jāseko līdzi sava uzņēmuma naudas plūsmai, lai nerastos tāda situācija, kāda tā bija šī gada rudenī. Tad graudu iepirkuma cena bija 150 eiro par tonnu un lauksaimnieki bija spiesti savus saražotos graudus pārdot par tik zemu cenu, citu variantu nebija. Lauksaimnieku pamatbūtība ir ražot, bet ne visi ir tirgotāji, tādēļ šo tirgošanās pozīciju ir iespējams uzticēt graudu kooperatīviem," saka Lazdiņš.

Arī Zemkopības ministrijā (ZM) atbild, ka lēmums par graudu pārdošanu vai uzglabāšanu ir katra saimnieka izvēle. Vienlaikus ir arī otra iespēja - pārdot kviešus un miežus valstij intervences veidošanai. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad lauksaimnieki to var izdarīt. Taču, lai šo iespēju izmantotu, produkcijai jāatbilst konkrētiem nosacījumiem, piemēram, jānodrošina graudu viendabīgums, kaltēti graudi nedrīkst būt sajaukti ar nekaltētiem un minimālais iepirkuma apjoms ir 80 tonnas.Tomēr zemnieku intervence īpaši neinteresē, jo piedāvātā cena nav interesanta. Šobrīd intervencē graudi gan nav iepirkti, jo noteiktā cena ir 101,31 eiro par tonnu, kamēr ES vidējā cena ir 164,4 eiro par tonnu. Arī Latvijā kviešu iepirkuma cena ir augstāka nekā intervences cena.

Cenas pamazām atkopjas

Saskaņā ar graudu kooperatīvu datiem pārtikas kviešu cenas laikā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada septembrim samazinājušās par 36,6% jeb 86,30 eiro par vienu graudu tonnu. Septembrī piedzīvota zemākā pārtikas kviešu cena - 149,5 eiro par tonnu, kamēr 2012.gadā šajā pašā laikā pārtikas kviešu cena sasniedza 520 eiro. Kā norāda ZM Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane, pēc cenu krituma 2013.gada otrajā pusē bija vērojama pieauguma tendence līdz pat 2014.gada pirmajiem četriem mēnešiem. Piemēram, pārtikas kviešiem 2014.gada aprīlī cena bija 232,73 eiro par tonnu, kas, salīdzinot ar 2013.gada attiecīgo periodu, bija palielinājusies par 39%, bet lopbarības kviešiem - attiecīgi par 20%. Sākot ar 2014.gada maiju, varēja novērot cenu samazinājuma tendenci, tomēr, kā līdzīgi pasaulē, arī Latvijā kopš šā gada septembra cenu attīstībā ir vērojama zināma stabilizācija. Piemēram, pārtikas kviešu cena oktobrī, salīdzinot ar septembri, ir palielinājusies par 2%.

Savukārt ASV un Eiropas preču biržās kopš šā gada septembra cenas kviešiem ir ar pieauguma tendenci. ASV preču biržās kukurūzas cena kopš šā gada septembra mēneša ir palielinājusies par 24%, bet kviešu cena - par 31%. Eiropas preču biržās kukurūzas cena kopš šā gada septembra ir palielinājusies par 13%, bet pārtikas kvieši - par 23% un lopbarības kvieši - par 18%.

Būs pieprasījums pēc pārtikas un biodegvielas graudiem

Patlaban gan pasaules cenās, gan arī nākotnes darījumos vērojamo pieauguma tendenci galvenokārt ietekmē laikapstākļi galvenajās graudu ražotājvalstīs. Saskaņā ar EK sniegto informāciju kviešu kvalitāti un ražu var ietekmēt Argentīnā esošais karstums, bet Melnās jūras reģionā šo sezonu ļoti sabojāja pāragri uznākušais aukstums un ir bijis arī pārāk sauss. Savukārt Pakistāna šogad ir ieviesusi importa nodevu 20% apmērā, tikmēr ASV graudu eksports notiek ļoti gausi - šogad vērojams samazinājums par 26%. ES kopumā laikapstākļi ir piemēroti un attiecībā uz ražām nebūs būtisku svārstību. Tomēr vasaras sākumā pārlieku liels sausums bija Spānijā, kas ietekmēs kviešu kvalitāti un ražību. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prognozē - ja lielvalstu politikas nemainīsies un nenotiks kādi būtiski tirgus traucējumi nākotnē, graudu cenas nākamo desmit gadu laikā samazināsies, tomēr tās būs augstākas nekā pirms 2007.-2008.gada krīzes, bet zemākas par nesenajiem cenu pīķiem jeb augstākajiem punktiem. Tiek prognozēts, ka zemas kvalitātes graudiem cenas būs augstākas nekā pārējiem graudiem, radot papildu pieprasījumu pēc pārtikai un biodegvielai izmantojamiem graudiem.

Kaimiņos graudi dārgāki Igaunijā

Baltijas mērogā lielākās graudu iepirkuma cenas ir Igaunijā. Tur pārtikas kviešus iepērk par 156,54 eiro, lopbarības kviešus - par 126,59 eiro, bet lopbarības miežus - par 132,70 eiro par tonnu. Cenas atšķirība Lietuvā krietni jūtamāka - par pārtikas kviešiem kaimiņos maksā 144,99 eiro, lopbarības kviešiem - 117,83 eiro, bet lopbarības miežiem - 122, 39 eiro par vienu tonnu.

Graudu eksports Latvijā labi attīstīts

Latvijā izaudzēto graudu kvalitāte atbilst pasaules standartiem, graudu tirgus naudas izteiksmē ir apmēram 300 miljoni eiro un, kopš Latvijas zemnieki palielinājuši glabāšanas jaudas, arvien lielāka daļa ražas tiek izvesta ārpus ražas novākšanas sezonas. Pārsvarā tiek eksportēti kvieši, mieži, rudzi un tritikāle. Nozīmīgāko vietu Latvijas graudaugu eksportā 2013.gadā ieņem kvieši, vērtības izteiksmē veidojot 84%. Otra nozīmīgākā eksportēto graudaugu grupa ir mieži - 9% no kopējās eksportēto graudaugu vērtības 2013.gadā. Graudi tiek eksportēti gan uz Eiropas Savienību, Tuvajiem Austrumiem, gan uz citiem pasaules reģioniem. Tomēr jaunu graudu eksporta tirgu apgūšana nav vienkārša, jo tirgus izpēte ir ilglaicīgs process un tai ir nepieciešama savlaicīga sagatavošanās.

Pagaidām bankrotu nav

Pagaidām graudu saimniecībām zemo cenu dēļ vēl nav nācies piedzīvot maksātnespēju vai atlikt kredītmaksājumus, tomēr, ja būs problēmas, banka būs ar mieru risināt attiecīgas sarunas. "Kopumā šobrīd situācija ir stabila, jo ir laiks, kad lauksaimniekiem tiek izmaksātas dažāda veida un apjoma subsīdijas. Šie naudas līdzekļi šogad palīdz nomaksāt gada apgrozāmo līdzekļu finansējumu un ikgadējos bankas maksājumus. Šodien nevienam graudu audzētājam neredzam aktīvu kavējumu, līdz art to nav bijusi vajadzība atlikt kredītmaksājumus, bet kopumā esam atvērti sarunām, ja kāds no lauksaimniekiem jūt pēc tādas vajadzības," saka "Swedbank" pārstāvis.

Tikmēr kopumā, ņemot vērā visus faktorus, var secināt, ka šogad stabili un droši jūtas tie lauksaimnieki, kas pēdējos divus gadus, kad raža un cenas bija labas, ir uzkrājuši līdzekļus neparedzamiem gadījumiem un var daudzmaz mierīgi pārdzīvot grūtākos laikus.

Informācijai

Saskaņā ar ZM jaunākajām aplēsēm šogad kopumā graudaugi iesēti apmēram 644 000 hektāru platībā (tajā skaitā 15 hektāri nedeklarētās platības - citi graudaugi), kas ir par 10% jeb 60 000 hektāru vairāk nekā 2013.gadā. Hektāru pieaugums lielākoties skaidrojams ar to, ka, sākot ar 2014.gadu, ir atcelta prasība par zemes labu lauksaimniecības stāvokli uz 2003.gada 30.jūniju, kā rezultātā lauksaimniekiem 2014.gadā bija iespēja par lielāku platību pretendēt uz vienotā platību maksājuma atbalstu.

Līdz ar to platības pieaugums ir viens no iemesliem, kālab graudu kopražas prognoze saglabājas gandrīz iepriekšējā gada līmenī - apmēram 1922 600 tonnas, kas ir tikai par 1,3% mazāk nekā 2013.gadā.