Citas ziņas sadaļā
"Rīgas Dzirnavnieks" auzu audzēšanas programmā šogad piedalīsies 30 zemnieku saimniecības
Iecienītajam konditorejas zīmolam "Staburadze" jauna vizuālā identitāte
"Laima" piedalās lielākajā Krievijas pārtikas un dzērienu izstādē
"Maxima Latvija" par 50% samazina gurķu importu, dodot priekšroku vietējai produkcijai
Aldaru ieguldījums novērtēts
Eksotiskie augļi mūsu veikalos
BIOR pētījumi par Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņu
"Latvijas balzama" alkoholisko dzērienu ražošanai iepirkto dabīgo izejvielu daudzums divu gadu laikā audzis par 30%
"Orkla Confectionery&Snacks Latvija" veiks daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas ražotnes būvniecībā
Krievijas tirgus, šprotes, zemas algas - trīs nepatiesi mīti par eksportu
Latvijas tirgosAgrais pavasaris licis pamatu labām ražāmIveta Tomsone, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC)
19.03.2015 Agrāk nekā ierasti daļā Latvijas - Kurzemē un Zemgalē - sākusies augu veģetācija, bet Latgalē un Vidzemē veģetācija sākusies marta otrajā pusē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultanti norāda - šogad sagaidāms garāks kopējais veģetācijas periods, kas ir labs pamats augstām ražām. Kurzemē un Zemgalē pirmie pamodušies ziemas rudzi, tritikāle, rapši un tad ziemas kvieši. Latgalē un Vidzemē veģetācija atsāksies marta otrajā pusē, jo tur sniegs no laukiem pazuda tikai marta sakumā, turklāt arī gaisa temperatūra naktīs vēl ir mīnusos un nav tik augsta kā Zemgalē un Kurzemē, kur jau vairākas naktis ir bijušas salīdzinoši siltākas. Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms: "Sagaidāmais īslaicīgais aukstums martā ziemājiem var nosaldēt šī gada jaunās lapiņas, bet aukstums solās nebūt tik liels, lai augs varētu iet bojā. Kā aukstums būs ietekmējis augus redzēsim jau pirmajās siltajās dienās." Marta otrajā dekādē Kurzemē un Zemgalē aktīvi sākusies sējumu piebarošana ar papildmēslojumu. Kurzemnieki jau uzsākuši slāpekļa mēslojuma došanu. Zemgales reģionā jutīgo teritoriju robežas darbi sākti pēc 15.marta, jo līdz šim datumam nedrīkstēja izkliedēt nekāda veida kūtsmēslus, slāpekli saturošus minerālmēslus zālājos un jebkāda veida minerālmēslus pārējiem kultūraugiem, kā arī augļu dārzos. To nosaka Ministru Kabineta noteikumi Nr.33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem" (6.1. un 6.2. punkts). LLKC augkopības eksperti Zemgalē rekomendē lauku piebarošanu sākt ar kompleksajiem minerālmēsliem, ja to izmantošana ir ieplānota. Slāpekļa mēslojumu nepieciešams plānot, izvērtējot lauku - vai augi ir spējīgi mēslojumu izmantot, kā arī, ņemot vērā meteoroloģiskās prognozes turpmākajām 7 - 10 dienām. Tā kā ziemāju veģetācijas atjaunošanās ir agra, lai iegūtu augstas pārtikas graudu ražas, LLKC rekomendē mēslošanu ar slāpekli šajā sezonā sadalīt 3 daļās. Pirmajai slāpekļa mēslojuma devai martā jābūt tādai, kas augiem veicina ataugšanu. LLKC augkopības eksperti atgādina, ka nav vēlams mēslošanas līdzekļus izkliedēšana uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes. |