Latvijas tirgos

Dūklavs: "Trikātai KS" jādod skaidra atbilde par pārējo "Latvijas piena" akcionāru piedāvājumu

Saistībā ar sarežģīto situāciju Jelgavas piena pārstrādes uzņēmumā "Latvijas piens" tā lielākajam akciju turētājam - kooperatīvam "Trikāta KS" - jau tuvākajā laikā jādod atbilde par pārējo akcionāru izteikto akciju atpirkšanas piedāvājumu, aģentūrai LETA pēc tikšanās ar uzņēmuma un kooperatīvu "Latraps" un VAKS vadītājiem atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

"22. jūlijā es tikos ar "Latvijas piena", "Latrapa" un VAKS vadību, lai uzklausītu viedokli par uzņēmumā radušos situāciju. Abi kooperatīvi ir pauduši piedāvājumu iegādāties kooperatīvam "Trikāta KS" piederošās uzņēmuma "Latvijas piens" kapitāla daļas. Tuvākajās dienās kooperatīvam "Trikāta KS" ir jādod skaidra atbilde, vai tas pieņems kooperatīvu piedāvājumu vai nē," sacīja Dūklavs.

Kā ziņots, "Latvijas piena" akcionāra graudkopības kooperatīva "Latraps" ģenerāldirektors Edgars Ruža aģentūrai LETA atzina, ka otrdien, 21.jūlijā, "Trikātai KS" atkārtoti ticis izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums. "Mūsu rūpe ir, lai visiem kooperatīvu zemniekiem būtu drošības sajūta. Tādēļ atkārtojām piedāvājumu, kuru gan tā izteikšanas pirmajā reizē, apmēram pirms mēneša, kooperatīvs nepieņēma," atzina Ruža, gan neminot piedāvātā darījuma apmērus.

Tikmēr "Latvijas piena" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra pēc šīs dienas tikšanās ar ministru sacīja, ka "Latvijas piens" turpina darbu ierastajā režīmā, neraugoties uz sarežģījumiem attiecībās ar lielāko akciju turētāju. Vienlaikus viņa informēja, ka "Latvijas piens" nosūtījis vēstuli Valsts kasei ar lūgumu rast iespēju piešķirt uzņēmumam kredītu brīvdienas uz pusgadu.

"Visi kredītu maksājumi patlaban tiek veikti regulāri, tomēr vēlamies izmantot iespēju sarežģītajā situācijā atlikt pamatsummas maksājumu uz zināmu laiku," sacīja Skudra.

Kā ziņots, "Latvijas piens" palicis "Trikātai KS" parādā 3 036 600 eiro, līdz ar to kooperatīvs pārdod sev piederošos 55,36% rūpnīcas kapitāldaļu. "No pagājušā gada augusta vedām pienu uz rūpnīcu stingri zem tirgus cenas, bet kopš oktobra līdz aprīlim vispār bijām vienīgais izejvielas piegādātājs. "Trikātas KS" biedri, lai glābtu rūpnīcu, ir atdevuši pārāk daudz. Šo mēnešu laikā ir ticis strādāts pie pircēja meklēšanas, un darbs turpinās arī šobrīd," iepriekš atzina kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs.

LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka potenciālie "Trikātas KS" 53,66% daļu pircēji varētu būt no Igaunijas, Lietuvas vai Ukrainas. Vienlaikus informācijas avots norāda, ka pircēju sarakstā varētu būt arī vieni no lielākajiem lauksaimniecības biznesa īpašniekiem Latvijā - holdinga "Agrolats Holding" īpašniece Paškausku ģimene.

Tikmēr "Latvijas piens" izstrādājis piedāvājumu parādu nomaksai kooperatīvam "Trikāta KS", paredzot līdztekus jaunajam parādu atmaksas grafikam piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu "Trikāta", kas iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību divi miljoni eiro. Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, "Trikāta KS" būs tiesīga zīmolu pārdot.

Jau vēstīts, ka "Trikāta KS" 20.maijā Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) ierosināšanu, savukārt tiesa noteica termiņu līdz 23.jūlijam, tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.

Savukārt vēl pirms tam, 14.maijā, "Trikātas KS" maksātnespēju tiesai prasīja pasludināt Vipulkas pagasta zemnieku saimniecība "Kalnbrindas", par pamatojumu minot nenokārtotās parādsaistības 10 000 eiro apmērā, kā arī akcentējot, ka kooperatīvs parādā arī citiem zemniekiem. Lieta tika skatīta noteiktajā kārtībā, neraugoties uz to, ka 22.maijā kooperatīvs visu parādu pret saimniecību tomēr nomaksāja.

Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju "Trikātas KS" apgrozījums 2013.gadā bija 25,90 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,50 miljoniem iepriekšējā gadā, savukārt zaudējumi - 15 227 eiro salīdzinājumā ar 688 063 eiro zaudējumiem 2012.gadā. Pagājušā gada finanšu datus uzņēmums vēl nav publiskojis.

Kā ziņots, 14,79 miljonus eiro vērtās "Latvijas piena" rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat "Latvijas piens" ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro.

"Latvijas piena" dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse", kā arī "Piena partneri KS", apvienojot gandrīz 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā "Piena partneri KS" izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī "Latrapam", kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.

Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju patlaban "Latvijas piena" īpašnieki ir kooperatīvi "Trikāta KS" ar 53,66% kapitāldaļu, "Dzēse" ar 20,94% kapitāldaļu, "Latraps" ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī "VAKS" ar 5,87% kapitāldaļu.

"Latvijas piens" darbu sāka 2012.gada beigās un ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%. Produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu.

"Latvijas piena" provizoriskais apgrozījums pērn bijis 28,33 miljoni eiro. Savukārt 2013.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 37,21 miljons eiro salīdzinājumā ar 25,89 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums 2013.gadā izkļuva no iepriekšējā gada 1,34 miljonu zaudējumiem un strādājis ar 823 804 eiro peļņu.