Apskati, analīzes, vērtējumi

Latvijā viszemākā piena iepirkuma cena ES

Latvija uzskata, ka starp Zemkopības ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 2009. gada 7. septembra sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem" minētajiem pasākumiem īpaši piemēroti tirgus situācijas uzlabošanā ir īpašais atbalsts piena nozarē, pagaidu valsts atbalsts - 10 542 lati (15 000 eiro), piena sektora restrukturizācijas finansēšana no ekonomikas atveseļošanas plāna, noieta veicināšana caur tirgus veicināšanas programmām, cenu novērošanas sistēmas izveidošana.

Ņemot vērā jaunāko pieejamo Eiropas Komisijas informāciju par piena cenām Eiropas Kopienā, šī gada maijā Latvijā ir viszemākā piena iepirkuma cena, salīdzinot ar citām dalībvalstīm, teikts Zemkopības ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 2009. gada 7. septembra sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem", ko šodien skatīja valdības sēdē.

Piemēram, Lietuvā piena iepirkuma cena bija 0,114 lati (0,163 eiro) par kilogramu, Igaunijā - 0,138 lati (0,197 eiro) par kilogramu, Vācijā - 0,157 lati (0,224 eiro) par kilogramu, Zviedrijā - 0,154 lati (0,22 eiro) par kilogramu.

Piena iepirkuma cena Latvijā pazeminās jau kopš 2008. gada sākuma un 2009. gada sākumā jau bija noslīdējusi zem ražošanas pašizmaksas līmeņa. Šī gada jūnijā iepirkuma cena bija 0,11 lati kilogramā jeb 15 eiro centi par kilogramu. Šāda cenu samazinājuma dēļ liela daļa piena ražotāju nonākuši ilgstošās finansiālās grūtībās, jo īpaši attiecībā uz kredītu atmaksāšanu.

Latvijas piena produktu eksports uz trešajām valstīm 2009. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo 2008. gada laikposmu, kopumā ir ievērojami samazinājies - par 20% apjomā un par 52% vērtības izteiksmē. Savukārt, salīdzinot eksporta rādītājus 2009. gada pirmajā pusgadā ar 2008. gada otrā pusgada rādītājiem, Latvijas kopējais piena produktu eksports uz trešajām valstīm samazinājies vēl vairāk - apjoma izteiksmē par 44% un vērtības izteiksmē par 61%. Eksports samazinājies visās produktu grupās.

Latvijas uzņēmumi 2009. gadā izmanto eksporta kompensācijas un līdz šī gada 1. augustam bija izsniegtas 75 eksporta licences sieru, skābā krējuma, saldā krējuma un piena pulveru eksportam uz trešajām valstīm. Līdz 1. augustam izmaksātas eksporta kompensācijas 129 318 lati par piena produktu eksportu uz Uzbekistānu, Krieviju, Alžīriju un Azerbaidžānu.

Latvijā piena produktu iepirkums intervencē tika veikts 2005. gadā un 2006. gadā, iepērkot attiecīgi 347,675 tonnas sviesta 2005.gadā un 66 tonnas 2006. gadā. Šie daudzumi tika pārdoti 2007. gadā. Turpmākos gados sviesta intervences iepirkums Latvijā netika veikts galvenokārt augsto sviesta tirgus cenu dēļ. Arī 2009. gadā, lai gan tirgus cenas ir ievērojami pazeminājušās, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, cena visu laiku saglabājās virs intervences cenas 1596 lati par tonnu (2271,5 eiro) līmeņa, noslīdot zemāk tikai šī gada 31. un 32. nedēļā. Pašlaik sviesta tirgus cena ir 1,48 lati par kilogramu jeb 92,7% no intervences līmeņa.

Šī gada 31. jūlijā Latvija nosūtīja Eiropas Komisijai oficiālu vēstuli, kurā norādīja, ka Latvija ir izvēlējusies, sākot ar 2010. gadu un turpmāk, piemērot īpašo atbalstu piena nozarē. Atbalsta pasākuma mērķis ir saglabāt esošo ražošanas līmeni, mīkstināt tirgus un finanšu grūtību radītos negatīvos efektus un palīdzēt "atveseļoties" lauksaimniekiem, kas ražo pienu tirgum, un nākotnē reaģēt strukturālajām pārmaiņām. Indikatīvā atbalsta likme ir plānota aptuveni 7,97 eiro tonnā jeb 5,60 lati.

Latvijā piena ražotājiem tiek piešķirti arī papildu valsts tiešie maksājumi (PVTM) par pienu, kas ir pilnībā atdalīti no ražošanas, jo atbalsts tiek maksāts par 2006 . /2007. kvotas gadā realizēto pienu. 2009. gadā atdalītajam PVTM par pienu atbalsta likme ir aptuveni 21 lats (30 eiro) par tonnu un jau 2009. gada maija beigās tika uzsākta avansa maksājumu izmaksa 12 500 000 lati par atdalīto PVTM par pienu.

Latvijas valsts kopējā piena kvota 2009 . /2010. kvotas gadam ir 750 653 tonnas, savukārt 2008 . /2009. kvotas gadā valsts kopējā piena kvota bija 743 220 tonnas, no kā 725 538 tonnas ir piegādes kvota un 17 682 tonnas ir tiešās tirdzniecības kvota. Līdz šim Latvija nav pārpildījusi valsts kopējo piena kvotu. 2008 . /2009. kvotas gadā piegādes kvotas izpilde bija 90,47%, bet tiešās tirdzniecības kvotas izpilde bija 71,81%.

Piešķirtais 1% palielinājums nav izraisījis ražošanas pieaugumu, un to pierāda arī fakts, ka 2008 . /2009. kvotas gadā gan piegādes , gan tiešās tirdzniecības piena kvotas izpilde, salīdzinot ar 2007 . /2008. kvotas gadu, ir samazinājusies.

Ņemot vērā pašreizējo ekonomiskās krīzes situāciju, Latvijā iezīmējas tendence samazināties piegādes kvotā pārdotā piena daudzumiem un pieaugt tiešās tirdzniecības kvotā pārdotā piena daudzumiem. Salīdzinot rādītājus 2008. gada jūlijā un šī gada jūlijā, piena piegādes apjoms ir samazinājies par 8%, savukārt tiešās tirdzniecības piena apjoms pieaudzis par 55%. Šādai tendencei iemesls ir būtiski samazinātās svaigpiena iepirkuma cenas un iepirkuma apjomi pārstrādes uzņēmumos. Tādēļ, lai mazinātu zaudējumus, piena ražotāji cenšas pārdot gan svaigpienu, gan mājās ražotu piena produkciju tieši galapatērētājam.

Latvijai piešķirtais finansējums 2009. gadam un 2010. gadam no Eiropas Ekonomikas atveseļošanās plāna ir 10 354 645 lati (14 733 333 eiro) sabiedriskais finansējums jeb 9 319 181 lats (13 260 000 eiro) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējums. Finansējums tiek novirzīts piensaimniecības nozares pārstrukturēšanai Lauku attīstības programmas pasākumiem "Lauku saimniecību modernizācija" un "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana", sadalot to uz pusēm. Līdzekļi ir nepieciešami, lai piena ražošanas sektorā veicinātu strukturālas izmaiņas, k ā rezultātā tiktu optimizētas ražošanas izmaksas. Atbalsts ir nepieciešams arī piena kvalitātes uzlabošanai un neienesīgajām investīcijām piena sektora uzņēmumos.

Atbildot uz prezidējošās valsts jautājumiem par Eiropas Komisijas ziņojumu "Par stāvokli piena produktu tirgū" , Latvija norāda, ka ziņojumā minētie atbalsta pasākumi nenodrošinās tūlītēju risinājumu pašreiz grūtīb ā s nonākušiem piena ražotājiem un tādēļ ir nepieciešams īstenot pieejamos īstermiņa pasākumus, lai spētu reaģēt uz nelabvēlīgo situāciju tirgū, neradot risku piena nozarei ilgtermiņā.

Latvija uzskata, ka starp ziņojumā minētajiem pasākumiem īpaši piemēroti tirgus situācijas uzlabošanā ir īpašais atbalsts piena nozarē, pagaidu valsts atbalsts - 10 542 lati (15 000 eiro), piena sektora restrukturizācijas finansēšana no ekonomikas atveseļošanas plāna, noieta veicināšana caur tirgus veicināšanas programmām, cenu novērošanas sistēmas izveidošana, kurā būs salīdzināma informācija par cenu un kvalitāti gan dažādos pārtikas ķēdes posmos - ražotāja, pārstrādātāja un mazumtirgotāja līmenī , kā arī starp dalībvalstīm. Iegūtā informācija būtu noderīga nacionālās politikas veidošanai un arī ražotājiem konkurētspējas uzlabošanai.

Attiecībā uz jaunajiem Eiropas Komisijas ierosinātajiem variantiem Latvija norāda, ka ir atbalstāma iniciatīva par dotāciju piešķiršanu lauksaimniekiem 10 542 latu (15 000 eiro) apmērā, taču, ņemot vērā tirgus tendences, piena sektorā plānotais šāda atbalsta piešķiršanas termiņš 2010. gada 31. decembris, varētu būt nepietiekams likviditātes problēmu mazināšanai, līdz ar to būtu nepieciešams noteikt šo atbalsta mehānismu ilgākam laika periodam - vismaz līdz 2011. gada beigām.

Latvija uzskata, ka ir atbalstāms ierosinājums pagarināt laika posmu, kurā ražotāju grupas var saņemt valsts atbalstu darbības uzsākšanai, Latvija uzskata, ka līdzšinējais piecu gadu periods ir jāpagarina vēl par pieciem gadiem. Attiecībā par piena produktu patēriņa sekmēšanu, Latvija atbalsta iniciatīvu par produktu sastāva izmaiņām "Skolas piena" programmā, tomēr Latvija norāda, ka pašreizējos apstākļos ir nepieciešama Eiropas Savienības līdzfinansējuma daļas palielināšana.

Runājot par piena kvotu pārvaldību, Latvija neatbalsta kvotu palielinājuma iesaldēšanu vai kvotu samazināšanu, jo tas būtu pretrunā ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas "Veselības pārbaudes" diskusiju rezultātiem. Turklāt pašreizējos tirgus apstākļos piena ražošanas apjomus daudz lielākā mērā ietekmē nevis kvotu lielums, bet tirgus pieprasījums.

Latvija neatbalsta iespēju kvotu pārsniegušajiem ražotājiem neatmaksāt ieturētos maksājumus gadījumos, kad valsts kvota nav pārsniegta, lai finansētu brīvprātīgu piena ražošanas pārtraukšanu vai pārdalītu tos prioritārām grupām. Latvijā piena iepirkuma cenas ir vienas no zemākajām ES, un pastāv izteiktas grūtības ar piena pārdošanu vispār, tādēļ nebūtu pieļaujams, ka šādos apstākļos ražotājiem tiktu vēl vairāk samazināti ienākumi, jo īpaši ņemot vērā, ka Latvija joprojām ne reizi nav savu kvotu pārsniegusi un pašreizējā ekonomisk aj ā situācij ā tas visticamāk arī nenotiks.

Latvija uzskata, ka papildus minētajiem pasākumiem , ir nepieciešams efektīvāk īstenot tādu īstermiņa pasākumu kā eksporta kompensācijas un aicina Eiropas Komisiju vēlreiz izvērtēt iespēju paaugstināt eksporta kompensāciju likmes sieriem vismaz līdz tādam līmenim, lai tās kompensētu 70% no ES un pasaules tirgu cenu atšķirības.

Latvija uzsver, ka nākotnē ir nepieciešams ieviest jaunus un efektīvākus drošības tīkla pasākumus tirgus stabilizēšanai, kas ļautu operatīvi reaģēt uz straujām cenu svārstībām, ko radījušas pieprasījuma izmaiņas un klimatisko apstākļu negatīvās sekas.

Attiecībā uz intervences termiņa pagarināšanu Latvija uzskata, ka šajā jautājumā ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo jau pašlaik intervencē ir iepirkts ievērojams daudzums sviesta un vājpiena pulvera. Latvija uzskata, ka ir papildus jādomā par mehānismiem, kā intervencē iepirktie produkti tiks realizēti.

Latvija uzskata, ka intervences administrēšanā ir nepieciešams pārskatīt nodrošinājuma ieturēšanas un atbrīvošanas kārtību, skaidri paredzot, ka nodrošinājums tiek atbrīvots uzreiz pēc tam, kad viss norādītais produktu daudzums ir piegādāts noliktavā.

Vienlaikus Latvija atbalsta Komisijas iniciatīvu, ka dalībvalstīm aktīvi jārīkojas, lai nodrošinātu pareizu piena produktu definīciju piemērošanu un novērstu turpmāku kaitējumu piena produktu tirgum.

Latvija aicina Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus ienākumu vienlīdzīgākas pārdales veicināšanā starp dažādiem piena pārstrādes ķēdes posmiem - ražotājs, pārstrādātājs, tirgotājs -, novēršot iespējas ļaunprātīgi izmantot tirgus varu un vēršoties pret nelabvēlīgām praksēm pārtikas ķēdes dalībnieku starpā, tostarp izstrādājot dalībvalstīm ES līmeņa kodeksu.

Attiecībā uz tirgus pārredzamības pasākumiem Latvija jau iepriekš atbalstījusi iniciatīvu veikt pārtikas cenu monitoringu, kas patērētājiem sniedz vairāk informācijas un iespēju izdarīt izvēli, un uzskata, ka būtu jāizveido vienota sistēma, lai cenas būtu salīdzināmas gan dažādos pārtikas ķēdes posmos - izejvielu iepirkuma cenas, pārtikas produktu ražotāju cenas, mazumtirdzniecības cenas, gan starp dalībvalstīm.

Papildus Latvija uzsver, ka piena nozares kontekstā ir atbalstāmas arī Augsta līmeņa grupas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības konkurētspējas jautājumos ziņojumā minētās rekomendācijas attiecībā uz ES līmeņa pasākumu izstrādi, lai veicinātu pārtikas nozares mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi globālajiem tirgiem un ES līmeņa kodeksa izstrādi dalībvalstīm, kas palīdzētu vērsties pret nelabvēlīgām praksēm pārtikas ķēdes dalībnieku starpā it īpaši piegādātāju un mazumtirgotāju starpā. Uz vienotiem principiem veidots regulējums visās dalībvalstīs palīdzētu novērst iespējamus mēģinājumus apiet patlaban tikai atsevišķās dalībvalstīs noteiktos regulējumus.