Apskati, analīzes, vērtējumi

Latvijas eksports un imports skaitļos

Raksturojot nozīmīgākās valstis eksportā, “pirmais trijnieks” joprojām ir stabils. Pirmajā vietā - Lietuva (Ls 59 milj.), otrajā - Krievija (Ls 46 milj.), trešajā - Igaunija (Ls 39 milj.) Te gan jāprecizē, ka eksports uz Lietuvu ir samazinājies par 18 milj. un samazinājies arī pilnpiena izejvielas eksporta daudzums - līdz 9 milj. latu.

Kā liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) dati, šā gada pirmajos sešos mēnešos kopējais lauksaimniecības preču eksporta apjoms sasniedzis 279 milj. latu. Tiesa, tas ir par 8% jeb 24 milj. mazāk kā pērn šajā pašā laikā, taču apsteigta gan kokrūpniecība, gan mašīnbūve - nozares, kas līdz šim Latvijā bija nozīmīgākās eksportētājas.

Arī LTVC direktore Inguna Gulbe rosina visas izmaiņas skatīt kontekstā ar pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem un situāciju pasaulē, kā arī paturēt prātā, cik šie paši lauksaimniecības produkti maksāja pērn un cik maksā tagad: “Ne graudaugiem, ne pienam cena nenokrita par dažiem procentiem, bet gan uz pusi. Un tas nozīmē: ja eksports cenu izteiksmē ir samazinājies tikai par 8%, tad vairākās produktu grupās tas ir pieaudzis.” Arī skaitļi rāda, ka, piemēram, sēklu un graudaugu eksporta vērtība nebūt nav mazinājusies, pirmajām saglabājoties nemainīgai, bet graudaugiem pat palielinoties, neskatoties uz vērtības samazinājumu. Tāpat audzis gaļas, gaļas pārstrādes produktu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu eksports. Pēdējos gados palielinās dzīvu lopu eksports uz Lietuvu un Krieviju. Lai gan pagaidām šie rādītāji nav ļoti lieli, bet līdz 2004. gadam mēs par tādiem vispār nerunājām.

Raksturojot nozīmīgākās valstis eksportā, “pirmais trijnieks” joprojām ir stabils. Pirmajā vietā - Lietuva (Ls 59 milj.), otrajā - Krievija (Ls 46 milj.), trešajā - Igaunija (Ls 39 milj.) Te gan jāprecizē, ka eksports uz Lietuvu ir samazinājies par 18 milj. un samazinājies arī pilnpiena izejvielas eksporta daudzums - līdz 9 milj. latu. Arī eksports uz Krieviju kopumā ir samazinājies par 13 milj., tostarp 2 reizes mazāk piegādājam gan stipros alkoholiskos dzērienus, gan zivju konservus. Taču 1,5 reizes palielinājies dzīvu cūku eksports, bet sojas spraukumu eksports pat 2 reizes, sasniedzot 13 milj. latu un ieņemot pirmo vietu nozīmīgāko eksporta produktu sarakstā. (Informācijai: Latvija pati sojas spraukumus neražo, bet tos importē no Holandes un Vācijas, pārkrauj, fasē un izved.)

Galveno produktu grupu eksports vērtības izteiksmē, milj. Ls

Savukārt mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi pauž arvien lielāku labvēlību mūsu miltu produktiem, bet mazāk izvēlas zivju konservus.

Skaitļi akcentē vēl vienu interesantu faktu. Proti: eksporta struktūrā sāk palielināties Latvijā ražoto šokolādes konfekšu īpatsvars.

Kā viens no lielākajiem Latvijas lauksaimniecības preču un pārtikas produktu ārējās tirdzniecības plusiem jāuzteic fakts, ka imports samazinājies straujāk nekā eksports, tādējādi ievērojami samazinot bilances saldo negatīvo vērtību. Turklāt 2009. gada pirmajos sešos mēnešos pārtikas imports sarucis par 14% jeb 67 milj. latu (no Ls 435 milj. pērn līdz Ls 368 milj. šogad). Taču tirdzniecība ar Lietuvu un Igauniju jau otro gadu šis negatīvais saldo palielinās. Tātad no Lietuvas un Igaunijas kopumā mēs katru gadu ievedam vairāk nekā eksportējam.

Galveno produktu grupu imports vērtības izteiksmē, milj. Ls

LTVC dati arī uzskatāmi rāda, ka samazinās gan gaļas, gan gaļas produktu imports. Tāpat miltu produktu, zivju... Izskaidrojums vienkāršs - patēriņam samazinoties, pieprasījums pēc šiem produktiem vairs nav iepriekšējais. Taču, ja, piemēram, augļu imports svara izteiksmē pēdējos 3 gados nav mainījies, tad tagad vairāk tiek iepirkti lētie augļi (no Polijas), ne vairs tik dārgie (no Holandes vai citām “vecajām” ES valstīm). Arī siers tiek importēts tādos pašos apjomos kā līdz šim, bet cenas ir samazinājušās par trešdaļu. Līdzīgi var teikt arī par pārējiem produktiem: palielinās putnu gaļas imports no Polijas, sarūk - no Holandes. Arī cūkgaļu Polijā šogad iepērkam 1,5 reizes mazāk kā 2008. gadā.

Tā nu galveno ievesto produktu sarakstā atrodam gan Lietuvas cigaretes un cukuru, gan Vācijas un Polijas cūkgaļu, gan Krievijas degvīnu. Laikam jau Latvijā it strauji apsīkst vīna dzeršanas tradīcijas, jo, piemēram, imports no Francijas pirmajā pusgadā ir samazinājies 3,5 reizes.

Raksturojot nozīmīgākos Latvijas lauksaimniecības preču un pārtikas produktu ārējās tirdzniecības rādītājus, LTVC direktore Inguna Gulbe min arī galvenās tendences. Tās ir: eksports ir stabils, imports samazinās, tiek importēti lētāki produkti nekā līdz šim.

Kas varētu notikt turpmāk? Atbildot uz šo jautājumu, viņa saka: “Pasaulē saistībā ar krīzi nekāda stabilitāte nav iestājusies, bet saistībā ar pārtiku šoks ir pārvarēts, jo ēst vajag, un šis tirgus nevar apstāties. Domāju, ka pārtikas nozīme Latvijas kopējā eksporta bilancē saglabāsies tāda pati, jo bez šā produkta cilvēks nevar iztikt.”

Arī par pārtikas cenām I. Gulbe pauž piesardzīgu optimismu: “Viss ir atkarīgs no tā, kas notiks ar citu produktu cenām un ekonomisko situāciju. Tomēr nav pamata domāt, ka tuvākajā laikā kaut kas kļūs dārgāks.”