Apskati, analīzes, vērtējumi

Tendences bioloģiskās produkcijas tirdzniecībā pasaulē

Pētījuma autori bioloģiskās produkcijas audzētājiem un tirgotājiem galvenokārt iesaka pievērst uzmanību produkcijas zīmola un sertifikācijas institūciju reputācijai, produkcijas veselīgumam, kā arī transportēšanas attālumam.

Vageningenas (Nīderlande) universitātes institūta pētnieki pievērsušies bioloģisko produktu starptautiskajai tirdzniecībai un noskaidrojuši, kādas iespējas šajā tirgū ir pašmāju ražotājiem. Domājam, ka atklātās tendences un ieteikumi varētu interesēt arī Latvijas bioloģiskos lauksaimniekus.

Pētījums liecina, ka pēdējos gados izdevumi bioloģiskajai pārtikai auguši straujāk nekā izdevumi konvencionālajai pārtikai. Ja 2002. gadā tie veidoja EUR 17,8 mljrd., tad jau 2007. gadā tie bija EUR 34,5 mljrd. Savukārt Eiropā bioloģiskās produkcijas apgrozījums 2007. gadā pieauga par 10%, bet 2008. gadā - par 15%. Tiesa, tuvākajos gados ekonomiskā krīze, visticamāk, samazinās pieprasījumu pēc bioloģiskās pārtikas, tomēr vairāki starptautiskie pētījumi apstiprina, ka patērētāji aizvien vairāk pievērš tai uzmanību, neraugoties pat uz cenu un piedāvājuma lielo spiedienu.

Bioloģiskās produkcijas pārdošana ir koncentrēta nelielā skaitā Eiropas un Ziemeļamerikas valstu, kas veido 95% no kopējā šo produktu patēriņa pasaulē. Nozīmīgākie bioloģisko produktu tirgi šobrīd ir ASV, Vācija, Lielbritānija, Francija, Itālija, Skandināvijas valstis, kā arī Šveice un Austrija. Visās šajās valstīs pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem bijis lielāks nekā piedāvājums, tādējādi papildu nepieciešamais daudzums ticis importēts galvenokārt no blakus esošajām valstīm.

Tiek uzskatīts, ka patērētāji pārsvarā vēlas, lai bioloģiskā produkcija būtu vietējā ražojuma, nevis transportēta no liela attāluma. Neliels transportēšanas attālums pastiprina bioloģiskās produkcijas ilgtspējīgo un ekoloģisko tēlu. Pētījuma autori uzsver, ka lielveikali un specializētie veikali priekšroku dod vietējai bioloģiskajai produkcijai, kas apmierina patērētāju prasības, samazina transporta izmaksas un nodrošina labāku piegāžu kontroli. Tādējādi bioloģisko produktu patēriņš galvenokārt saistās ar vietējā ražojuma produkciju vai importu no kaimiņvalstīm.

Taču tajā pašā laikā bioloģisko lauksaimniecības produkciju var importēt no visai tālām valstīm, piemēram, Āfrikas un Latīņamerikas. Tas galvenokārt attiecas uz augļiem un dārzeņiem, kuru sezona nesakrīt ar vietējo sezonu, un kuru transportēšana mazāk kaitē videi kā vietējās produkcijas uzglabāšana saldētavās vairākus mēnešus pēc ražas ievākšanas. Tāpat citviet klimatiskie apstākļi var būt ievērojami labvēlīgāki, kas ļauj transporta izmaksām kompensēt vietējās ražošanas radīto ietekmi uz vidi.

Turklāt ir arī virkne produktu, kuru ietekme uz vidi nav noteicošā. Tie ir kādam reģionam raksturīgie produkti, kas netiek ražoti citviet pasaulē, piemēram, banāni, kafija, tradicionālie vīni u. tml.

Lai izmantotu pieaugošā vietējā patēriņa un eksporta iespējas, pētījuma autori Nīderlandes bioloģiskās produkcijas audzētājiem un tirgotājiem galvenokārt iesaka pievērst uzmanību produkcijas zīmola un sertifikācijas institūciju reputācijai, produkcijas veselīgumam, kā arī transportēšanas attālumam. Autoruprāt, bioloģiskais zīmols ne vienmēr ir pietiekams, lai iegūtu patērētāju uzticību, kas atkarīga arī no sertifikācijas institūciju reputācijas ārvalstīs. Tāpat patērētāji Vācijā, Lielbritānijā, Skandināvijā un Alpu valstīs bioloģiskos produktus pērk galvenokārt tāpēc, ka uzskata tos par veselīgiem. To apliecina bioloģiskās pārtikas popularitāte šajās valstīs, piemēram, Vācijā bioloģiskās bērnu barības tirgus daļa sasniedz 64%.

Kā jau iepriekš minēts, attālums starp ražošanas un patēriņa vietu kļūst par arvien svarīgāku faktoru mazumtirgotāju un patērētāju lēmumu pieņemšanā. Vācijā, Lielbritānijā un Dānijā jau kādu laiku vērojama spēcīga vietējo ražojumu popularitāte, arī Norvēģijā lielveikali pat veicinājuši bioloģiskās platības pieaugumu valstī. Secināts arī, ka patērētāji arvien vairāk izvērtē dažādu transporta veidu ietekmi uz vidi.

Pētījuma autori uzskata: lai nodrošinātu sekmīgu darbību, komunicējot ar potenciālajiem patērētājiem, galvenais akcents liekams uz uzticamību, veselīgumu un reģionālo aspektu.

Jāpiebilst, ka Nīderlandē bioloģiskās lauksaimniecības sektora eksports jau šobrīd ir sasniedzis visai ievērojamus apjomus - ap EUR 550 milj. 2007. gadā. Savukārt bioloģiskās platības aizņem ap 50,5 tūkst. ha (Latvijā - 161,7 tūkst. ha).

LEI, Report „Organic International Trade”.