Citi raksta

Diēta piensaimnieku kūtīs ieilgusi

Iedragāta ganāmpulku ģenētika un piena kvalitāte — tādas sekas sola zemajai iepirkuma cenai

Kamēr govis ganībās, tikmēr vēl nekas, bet tuvāko divu mēnešu laikā tomēr būšot redzams, cik saimniecību nāksies likvidēt, — sola nozares ekspertu krasākās prognozes par piensaimniecības nākotni. Tikmēr neviens no Dienas apzvanītajiem zemniekiem plinti krūmos nav metis. Lai arī no papildbarības daudzi ir atteikušies, pamatbarību ziemai tomēr gatavo, kaut tas prasa sarunāt degvielu uz krīta vai patukšot savus papildu resursus — mežus vai dzīvesbiedra algotā darbā saņemto naudu. Tomēr svarīgākais jautājums paliek — kādas sekas jostas savilkšana atstās uz Latvijas ganāmpulku ģenētisko materiālu un izslaukumu.

Rādītāji noslīdēs

Piena nozares bilance vairāk nekā pusgadu pēc janvāra nemieriem nav tik skarba, kā toreiz prognozēts, — masveida bankrotu nav. Janvāra nemieros runātais, ka vēl zemāka piena cena nonāvēs nozari, līdz šim izrādījies no "liela brēka, maza vilna" sērijas. Tomēr Smiltenes puses prāvais piensaimnieks Juris Bērziņš norāda, ka īsto bilanci vēl ir par agru savilkt, jo vēl nav zināms, par cik krities ganāmpulku ģenētiskais statuss un izslaukums. Īstais "cāļu skaits" būs redzams vēlāk, rudenī, ziemā un nākamā gada sākumā, kas parādīs, kā govju diēta mainījusi piena kvalitāti. "Vidējie olbaltuma rādītāji Latvijā paslīdēs uz leju, tādējādi paslīdēs arī samaksa par pienu," piekrīt Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks. Tas nozīmē — kilogramam siera līdz šim vajadzēja vidēji 10 litru piena, savukārt turpmāk vajadzēs vairāk. Tas sadārdzinās produkta pašizmaksu, bet, ņemot vērā vārīgo vietējā tirgus pirktspēju, pārstrādātājs būs spiests samazināt uz piena piegādes posma rēķina. J.Šolks gan norāda, ka patlaban pārstrādātāju vidū neesot spraigas diskusijas, kur ņemt pienu, ja tā kvalitāte Latvijā kritīsies. Izejvielas piegādātāju netrūkst, viņš saka, pieminot igauņu kooperatīvus, kas gatavi piegādāt un kam kvalitāte nekad neesot bijusi problēma.

Naktīs pie katliem

Lai arī tiešā veidā nozarē pēc piena nemieriem tika injicēti 10 miljoni latu ciltsdarbam, zemnieki patlaban ir pārslēguši fermas izdzīvošanas režīmā. Degvielu un rezerves daļas ņem uz parāda, pārdod malku no saviem mežiem, daudzi vairs neapsēklo govis, noīsina dzīvnieku ēdienkarti, nepērkot vairs papildbarību, vairāki gatavo barību ziemai tik, cik ļauj rocība, nevis prasa govju skaits kūtī, tātad gatavojoties izkaut to skaitu, kam barības nepietiks, — liecina Dienas apzinātie Saldus, Kuldīgas, Salacgrīvas, Cesvaines un Krāslavas zemnieki. Krīze daudzus spiedusi rast ceļus ražošanas pašizmaksas samazināšanai, daudziem glābiņš ir tiešā tirdzniecība. Cesvaines puses Dimantos 2006. gadā investēts jaunā 300 govīm paredzētā fermā, un vēl pirms laika šķita, ka šī saimniecība būs viena no kredītbuma upuriem, stāsta Zemnieku saeimas pārstāve Maira Dzelzkalēja. Tomēr Dimantu saimniece Sandra Stricka saimniecību izvilkusi, papildu piena nodošanai kombinātā daļu piena realizējot tiešajā tirdzniecībā. "Ar svaigpienu vien tur nekā nebūtu, naktīs taisu sierus, jogurtus," viņa saka. Pavasarī ar banku izdevies vienoties atlikt pamatsummu, līdz rudenim maksājot tikai kredītprocentus, un nu Dimantiem daudz nozīmēs, vai banka pretī panākšanu turpinās. "Nupat vizītē bija holandiešu zemnieki ar visu bankas pārstāvi un teica, ka patlaban bankas pamatsummas maksāšanu atliekot kā minimums uz diviem gadiem," viņa saka. Zemnieki ar atvieglojumu raugās uz to, ka šogad krīzes dēļ ES tiešos maksājumus paredzēts izmaksāt mēnesi ātrāk nekā parasti. Tas būšot laiks, kad daudzi atdos parādus par degvielu un citu līdz šim uz krīta izmantoto.