Citi raksta

Baltijas plašākās pārtikas izstādes "Riga Food" atklāšana

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: "Šī izstāde ir labs piemērs tam, ka arī krīzes laikos ir iespējams strādāt ar augošiem peļņas un apgrozījuma rādītājiem, turklāt saglabājot un paplašinot darba vietu skaitu. Vienlaikus krīze ir brīdis, kas paver jaunas iespējas."

Pārtikas nozarē strādājošie cer, ka valdības noteiktā prioritāte nozarei īstenosies arī dzīvē, šodien, atklājot starptautisko pārtikas izstādi "Rīga Food 2009", teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Ministrs aicināja izstādes dalībniekus semināros runāt par Latvijas produktu eksporta iespējām, kā arī pārliecināties par to garšas īpašībām un kvalitāti.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) teica atzinīgus vārdus gan Latvijas, gan ārvalstu pārtikas uzņēmumiem, kas šajā izstādē apliecina vēlmi attīstīties nebūt ne vieglajā tirgus situācijā. "Šī izstāde ir labs piemērs tam, ka arī krīzes laikos ir iespējams strādāt ar augošiem peļņas un apgrozījuma rādītājiem, turklāt saglabājot un paplašinot darba vietu skaitu. Vienlaikus krīze ir brīdis, kas paver jaunas iespējas," sacīja Dombrovskis.

Pārtikas ražošana ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas atbalsta punktiem. Šī gada pirmajā pusgadā pārtikas ražotāji ieņem līderpozīcijas kopējā eksporta struktūrā, apsteidzot kokrūpniecību un metālapstrādi. Pārtikas rūpniecības un pārtikas nozares eksports 2009. gada pirmajā pusgadā ir sasniedzis 285 miljonus latu, kas veido 12,9% no kopējā eksporta apjoma. Pārtikas nozare ir arī viens no lielākajiem darba devējiem, kas nodarbina vairāk nekā 100 000 cilvēku valstī, kas pašlaik ir īpaši nozīmīgs faktors.

Dombrovskis norādīja, ka, lai veicinātu eksportspējīgo nozaru attīstību, kas palīdzēs atjaunot ekonomisko aktivitāti, Latvijas valdība ir ieviesusi vairākus atbalsta pasākumus. Valdības dienaskārtībā ir mikrouzņēmumu stimulēšanas programma.

"Zinu, ka tā ir nozīmīga arī pārtikas nozarei. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar uzņēmējiem pašlaik strādā pie tādiem nozīmīgiem jautājumiem kā nodokļu politika un nozaru atbalsta mehānismi. Uzņēmēji no valdības sagaida nekavējošu un pragmatisku rīcību," sacīja Ministru prezidents.

Pārtikas nozare Latvijā ir operatīvi piemērojusi savu produkciju mūsdienu patērētāja prasībām un veiksmīgi iekarojusi arī eksporta tirgus. Vienlaikus šajā nozarē valda sīva konkurence. Premjers uzskata, ka cīņā par patērētāju un eksporta tirgiem uzvarēs tas, kurš spēs visdinamiskāk ieviest jaunākos risinājumus ražošanas un pārdošanas procesā.

"Visvairāk esmu gandarīts par iespēju izstādes "Riga Food 2009" apmeklētājiem iepazīties ar dažādām inovācijas iespējām pārtikas ražošanas ciklā, ko ar plašu programmu piedāvās Latvijas Tehnoloģiskais centrs. Pārtikas nozares konkurētspēja un attīstība nav iedomājama bez inovācijām, jo tikai tā ir iespējams konkurēt starptautiski," uzskata Dombrovskis.

Biedrības "Mārketinga padome" direktore Ingūna Gulbe teica, ka viņas sapnis ir, lai valsts iestādēs, uzņemot ciemiņus, galdā celtu Latvijā ražotos produktus, kas šodien ir ļoti svarīgi Latvijas ekonomikai.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) stāstīja, ka pagājušajā nedēļā Maskavas vizītes laikā ir panākta vienošanās par Latvijā ražoto produktu tirdzniecību Maskavas tirdzniecības tīklos ar vienotu logo "Rīgas tirdzniecības marka", un šajās četrās izstādes dienās Rīgas domes pārstāvji aktīvi strādās, lai iespējami ātrāk varētu īstenot šo sadarbības programmu ar Maskavu.

Jau ziņots, ka izstādes atklāšanā tika apsveikti labākie biezpiena desertu, sviesta, medus un maizes ražotāji.

Šogad izstāde "Riga Food" ir plašākā pārtikas izstāde Baltijas valstīs, tajā dalību pieteikuši 528 uzņēmumi no 36 valstīm - gan uzņēmumi, kas "Riga Food" piedalās gadu no gada, gan kompānijas, kas sevi izstādē prezentēs pirmo reizi.

Šogad pirmoreiz izstādē piedalīsies kompānijas no Indijas, Nepālas, Taizemes, pēc vairāku gadu pārtraukuma izstādē piedalīsies kompānijas no Turcijas. Tas liecina, ka interese gan par izstādi, gan par Baltijas valstu pārtikas tirgu ir pietiekami liela. Izstādē būs 16 valstu kopstendi - pirmoreiz būs Indijas, Nepālas, Vjetnamas, Beļģijas, Ungārijas un Igaunijas nacionālie stendi. Šogad izstādē visvairāk ārvalstu kompāniju būs no Itālijas - 17, Vācijas - 13, Nepālas - 11, Ungārijas - 11.

Izstādē piedalīsies arī Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts, kura mērķis izstādē ir informēt apmeklētājus par lauksaimniecības politiku Eiropas Savienībā.